Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pancka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pancka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
pancka
pancka od. panska U., = pancele. [Wenn panska älter ist als pancka, so könnte panska (nach Petersson Etymol. Misz. 37) aus *pankskā entstanden sein oder auch ats ein Kutonismus zunächst zu mnl. vunsc "muffig"gestellt werden; wenn pancka nur dort vorkäme, wo ns zu nc geworden ist, so könnte es rein lautlich aus panska entstanden sein; sonst müsste man etwa (mit Petersson 1. c.) an eine Kontamination von panska und pancele denken. Andrerseits könnte auch panska rein lautlich aus pancka entstanden sein (vgl. z. B. panāsnieki aus panācnieki); in diesem Falle könnte pancka etwa aus *panka und pancele kontaminiert sein.]
Avots: ME III, 76
Avots: ME III, 76
panckarāties
panckari
panckas
pañckas,
1): pan̂ckām 2 apkŗāvies Dunika. Auch der Sing. pañcka, der Fetzen, Lumpen
AP.; pàncka 2 (ein zerfetzter Anzug) Linden in Kurl.;
3): auch iw. n. FBR. VII; 35 (mit añ), NB. (mit an̂ 2 ).
Avots: EH II, 160
1): pan̂ckām 2 apkŗāvies Dunika. Auch der Sing. pañcka, der Fetzen, Lumpen
AP.; pàncka 2 (ein zerfetzter Anzug) Linden in Kurl.;
3): auch iw. n. FBR. VII; 35 (mit añ), NB. (mit an̂ 2 ).
Avots: EH II, 160
panckas
pañckas [auch Serbigal, Ronneb., AP., Dond., Salis, pan̂ckas 2 Dunika, Līn.], pañcakas Karls.,
1) zerlumpte Kleider, Lumpen, Fetzen, der Plunder; ein Bündel
Mar.: viņš apģērbies ve̦cās panckās LP. VI, 600. pruotat kaunu, sveši laudis, kaŗat panckas mugurā! BW. 26139, 1. kuo tu tās panckas tik daudz krāj? Līg. nuo panckām ārā juokuot, zuobuot, rāt, smiet, bis zum äussersten foppen, asen, schimpfen, verhöhnen: muļķītis šuo nu zuobuo nuo panckām ārā LP. VI, 427. tie mani smies pa˙visam nuo panckām ārā Degl. pilsētnieki izzuobuo šuo nuo panckām LP. IV, 80;
2) das Lumpengesindel:
ārā; panckas! Druva II, 666;
[3) das Gerede, Geklatsch Dunika:
kuo jūs, māt, ļaužu panckas varat savākt? lai ciema sluotas un nieku pe̦ras peŗ savus niekus, cik gribē̦damas Janš. Dzimtene V, 432].
Avots: ME III, 76
1) zerlumpte Kleider, Lumpen, Fetzen, der Plunder; ein Bündel
Mar.: viņš apģērbies ve̦cās panckās LP. VI, 600. pruotat kaunu, sveši laudis, kaŗat panckas mugurā! BW. 26139, 1. kuo tu tās panckas tik daudz krāj? Līg. nuo panckām ārā juokuot, zuobuot, rāt, smiet, bis zum äussersten foppen, asen, schimpfen, verhöhnen: muļķītis šuo nu zuobuo nuo panckām ārā LP. VI, 427. tie mani smies pa˙visam nuo panckām ārā Degl. pilsētnieki izzuobuo šuo nuo panckām LP. IV, 80;
2) das Lumpengesindel:
ārā; panckas! Druva II, 666;
[3) das Gerede, Geklatsch Dunika:
kuo jūs, māt, ļaužu panckas varat savākt? lai ciema sluotas un nieku pe̦ras peŗ savus niekus, cik gribē̦damas Janš. Dzimtene V, 432].
Avots: ME III, 76
Šķirkļa skaidrojumā (6)
pančiņš
pañčiņš, der Pfannkuchen Dond., Sassm. pañčka lauch Serbigal, Ronneb., Mitau, pànčka 2 Fest., Kl., paņčka], Demin. pañčķiņa.
1) die Pfütze
Gr.-Sess., Stockm:, Bers., Laud., Druw. n. RKr. XVII, 71: pančka - ūdens peļķe, kas nuo ūdens sakrājusies Etn. I, 105. kam tai mūsu pagalmā liela pulka ūdens pančku? BW. 16256. sviežu vāli pančķiņā 13710;
2) ["kas pañčkājas" Sessaul;
3) der Unsinn, Jux:
pašas visādas pančkas izduoma Janš. [Aus pancka nach pančât (vgl. Petersson Etym. Misz. 36)?]
Avots: ME III, 76
1) die Pfütze
Gr.-Sess., Stockm:, Bers., Laud., Druw. n. RKr. XVII, 71: pančka - ūdens peļķe, kas nuo ūdens sakrājusies Etn. I, 105. kam tai mūsu pagalmā liela pulka ūdens pančku? BW. 16256. sviežu vāli pančķiņā 13710;
2) ["kas pañčkājas" Sessaul;
3) der Unsinn, Jux:
pašas visādas pančkas izduoma Janš. [Aus pancka nach pančât (vgl. Petersson Etym. Misz. 36)?]
Avots: ME III, 76
panska
paplūskāt
‡ paplùskât 2 Kalz., Lubn.,
1) eine Weile waten:
p. pa ūdeni, pa dubļiem;
2) = papluôsît, papurinât: p. panckas.
Avots: EH XIII, 164
1) eine Weile waten:
p. pa ūdeni, pa dubļiem;
2) = papluôsît, papurinât: p. panckas.
Avots: EH XIII, 164
parpala
parpala,
1) comm., der Brummbär:
kuo nu parpini kâ parpala? Naud.;
2) der Plur.
par̂palas 2 , kleine Weizenklösse [Schibbenhof, Aahof], Naud.; ["Nudeln" MSil.; par̃palas "Klunkermus" Bauske;
3) "unordentlich verstreute Kleider und andere Sachen":
saņem savas par̂palas2 un panckas! Schibbenhof. - In der Bed. 1 nebst parpinât zu li. par̃pti "knarren, quarren"; in der Bed. 2 etwa zu li. par̃pti "aufdunsen" und le. perpe "Borke auf Wunden"? Vgl. dazu auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 50).
Avots: ME III, 91, 92
1) comm., der Brummbär:
kuo nu parpini kâ parpala? Naud.;
2) der Plur.
par̂palas 2 , kleine Weizenklösse [Schibbenhof, Aahof], Naud.; ["Nudeln" MSil.; par̃palas "Klunkermus" Bauske;
3) "unordentlich verstreute Kleider und andere Sachen":
saņem savas par̂palas2 un panckas! Schibbenhof. - In der Bed. 1 nebst parpinât zu li. par̃pti "knarren, quarren"; in der Bed. 2 etwa zu li. par̃pti "aufdunsen" und le. perpe "Borke auf Wunden"? Vgl. dazu auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 50).
Avots: ME III, 91, 92
penckas
pe̦ñckas,
1) die Lumpen
(vgl. panckas): tev tādas pe̦nckas ir mugurā. viņš lamā mani nuo pe̦nckām ārā Dond.;
2) ausgefahrene Grüfte auf Nebenwegen, Waldwegen: meža ceļš ir vienās pe̦nckās Samiten; vgl. pe̦nskas und pancka.
Avots: ME III, 199
1) die Lumpen
(vgl. panckas): tev tādas pe̦nckas ir mugurā. viņš lamā mani nuo pe̦nckām ārā Dond.;
2) ausgefahrene Grüfte auf Nebenwegen, Waldwegen: meža ceļš ir vienās pe̦nckās Samiten; vgl. pe̦nskas und pancka.
Avots: ME III, 199
plancka
I plancka,
1) plancka Bauske (und zwar sei in Bauske eine plancka kleiner als eine plančka), eine Pfütze
(Reimwort zu pancka): man[i] māmina mazu pēra, planckā smēla ūdeņtinu BW. 1277;.
2) planckas N.-Peb., planckas2 Fest., zeme, unfruchtbarer, viel Wasser enthaltender Sandboden
Pfm.; zur Bed. 2 vgl. planskas.
Avots: ME III, 318
1) plancka Bauske (und zwar sei in Bauske eine plancka kleiner als eine plančka), eine Pfütze
(Reimwort zu pancka): man[i] māmina mazu pēra, planckā smēla ūdeņtinu BW. 1277;.
2) planckas N.-Peb., planckas2 Fest., zeme, unfruchtbarer, viel Wasser enthaltender Sandboden
Pfm.; zur Bed. 2 vgl. planskas.
Avots: ME III, 318