Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'parast' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'parast' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
parast
parast,
1) finden:
man vainiņas neparada (Var.: neatrada), fand auch nicht die mindeste Schuld meinerseits BW. 23390;
2) gewohnt werden, sich gewöhnen:
[es ar viņu biju paradis U., ich war gewohnt mit ihm (zu leben). kalps arī citās reizās paruon aizbildināties De̦glavs Rīga II, 1, 111.] bija paraduši puiši pulcēties LP. VII, 137. parasts, gewohnt, gewöhnlich: parasts darbs. iekšā guļ man māmiņa parastuo palaunadzi BW. 27438, 5. parastam od. pa parastam, gewöhnlich: cik tāļu parastam pruot skaitīt? Etn. III, 105.
Avots: ME III, 87
1) finden:
man vainiņas neparada (Var.: neatrada), fand auch nicht die mindeste Schuld meinerseits BW. 23390;
2) gewohnt werden, sich gewöhnen:
[es ar viņu biju paradis U., ich war gewohnt mit ihm (zu leben). kalps arī citās reizās paruon aizbildināties De̦glavs Rīga II, 1, 111.] bija paraduši puiši pulcēties LP. VII, 137. parasts, gewohnt, gewöhnlich: parasts darbs. iekšā guļ man māmiņa parastuo palaunadzi BW. 27438, 5. parastam od. pa parastam, gewöhnlich: cik tāļu parastam pruot skaitīt? Etn. III, 105.
Avots: ME III, 87
senparasts
Šķirkļa skaidrojumā (51)
aritēt
atritêt [li. atritė´ti], intr.,
1) herzurück-, wegrollen:
kamuolis atritēja pie viņa
1) sich loswickeln, sich lösen (wie
atrist): parastā matu spruodziņa bija atkal atritējusi Alm.
Avots: ME I, 186
1) herzurück-, wegrollen:
kamuolis atritēja pie viņa
1) sich loswickeln, sich lösen (wie
atrist): parastā matu spruodziņa bija atkal atritējusi Alm.
Avots: ME I, 186
atkeiriski
atķeĩriski adīt, knöteln W., atķeiriski vīt valgu, t. i. vīt uotrādi nekā pa parastam; viena nuo grīstēm tiek likta uz kreisās ruokas īksti Wind., Schlehk.
Avots: ME I, 170
Avots: ME I, 170
atsprāgt
atsprâgt, intr., inch.,
1) abspringen, wegplatzen:
skaida atsprāgst nuo malkas, kaļķ nuo sienas;
2) schnell zurückspringen, zurückfallen:
viņš atsprāga kā plintes šāviens atpakaļ - augšpē̦du;
3) aufspringen:
durvis ar neparastu sparu atsprāga vaļā JR. IV, 150;
4) losplatzen, losspringen:
buomis ar juoni pats nuo sevis atsprādzis vaļā LP. V, 395.
Avots: ME I, 196
1) abspringen, wegplatzen:
skaida atsprāgst nuo malkas, kaļķ nuo sienas;
2) schnell zurückspringen, zurückfallen:
viņš atsprāga kā plintes šāviens atpakaļ - augšpē̦du;
3) aufspringen:
durvis ar neparastu sparu atsprāga vaļā JR. IV, 150;
4) losplatzen, losspringen:
buomis ar juoni pats nuo sevis atsprādzis vaļā LP. V, 395.
Avots: ME I, 196
augtene
aûgtene, ‡
2) der Boden (die Erde):
sevišķi labuo augtenes apstākļu dēļ egles šeit augušas ātri un sasniegušas... neparastu augsturnu Melderis Mežu vakari 88.
Avots: EH I, 185
2) der Boden (die Erde):
sevišķi labuo augtenes apstākļu dēļ egles šeit augušas ātri un sasniegušas... neparastu augsturnu Melderis Mežu vakari 88.
Avots: EH I, 185
bukurot
cietene
ciêtene, boletus edulis RKr. III, 69. aitu be̦kas jeb aunenes ir parastās iepe̦lē̦kās mīkstās be̦kas; brūnganās sauc par cietenēm PS.
Avots: ME I, 396
Avots: ME I, 396
gads
gads, [gen. s. gada, dial. auch gad(u)s [s. Le. Gr. 325], z. B. Zb. XVIII, 245, nuo gads jāmaksā trīs rubļi par zemi Odensee, šāgads maize AP., vgl. Ltd. 1795, allgemein in gadskārta), das Jahr:
1) gads nav gada brālis. dzīves gadiņi te̦k, aiziet. zuda mani meitas gadi BW. 24492. vēl nebija puiša gadi, kad es viņu iemīlēju;
2) Attribute: apaļš (rund, ganz),
jauns (neu) gads, liekais od. lielais gads, das Schaltjahr, mazais od. parastais gads, das trockene Jahr 1868 Etn. IV, 152. pē̦rnais od. aizgājušais, aizpē̦rnais, nākuošais gads. ilgi gadi, lange Jahre. vāji gadi, bargi kungi, nevar daudz nuopelnīt BW. 1848;
3) nach den einzelnen Kasus:
tâ dzīvuo un strādā... gads gadā. pēdējā laikā sapulcējušies juo gadu juo mazāk LP. VII, 363. citu gadu, šādu laiku, im nächsten Jahr um diese Zeit. dažus gadus atpakaļ, vor einigen Jahren. viņš sadzīvuoja apaļus septiņus gadus pie kunga. viņis gadis Adolphi, dafür jetzt viņiem gadiem, in jenen Jahren. ilgiem gadiem od. gadu gadiem gaidīt, lange Jahre, immer warten. citiem gadiem, šādu laiku (in anderen Jahren um diese Zeit) bija pie mums sēšana pilnā gaitā. kur ēda un dzēra, kâ nebijis gadiem, wie es seit Jahren nicht gewesen ist Dünsb. pa tiem lieliem gadiem, in dieser langen Zeit Ellei. viņš jaunekļa od. jaunekļu, vīra(- u), pusmūža, pašuos spē̦ka, pašuos zieda(- u) gaduos. tu jau labi od. stipri gaduos, du bist schon recht bejahrt. zē̦ns jau iekāpis puišu gaduos LP. V, 225. gadu aiz od. nuo od. pēc gada (jahraus, jahrein) ruozes zied. gads par gadu Jānīt[i]s nāca BW. 32937. ar gadiem spē̦ki aug. viņa jau nuo gadu gadiem (seit langen Jahren, seit jeher) neslavā kâ vilkace LP. VI, 121. kad dē̦li bijuši pieauguši, tad ķēvei gadu pa gadam gadījušies vienpadsmit kumeļi LP. VI, 93. baznīcā tādus jau nere̦dz pa gadiem (jahrelang) Dünsb. tas ir uz gadiem od. gadu gadiem, auf lange Jahre, auf immer. [Als ein Kulturwort und sonst im Baltischen nicht bekannt wohl entlehnt aus r. годъ "Jahr".]
Kļūdu labojums:
juo vairāk = juo mazāk
Avots: ME I, 582
1) gads nav gada brālis. dzīves gadiņi te̦k, aiziet. zuda mani meitas gadi BW. 24492. vēl nebija puiša gadi, kad es viņu iemīlēju;
2) Attribute: apaļš (rund, ganz),
jauns (neu) gads, liekais od. lielais gads, das Schaltjahr, mazais od. parastais gads, das trockene Jahr 1868 Etn. IV, 152. pē̦rnais od. aizgājušais, aizpē̦rnais, nākuošais gads. ilgi gadi, lange Jahre. vāji gadi, bargi kungi, nevar daudz nuopelnīt BW. 1848;
3) nach den einzelnen Kasus:
tâ dzīvuo un strādā... gads gadā. pēdējā laikā sapulcējušies juo gadu juo mazāk LP. VII, 363. citu gadu, šādu laiku, im nächsten Jahr um diese Zeit. dažus gadus atpakaļ, vor einigen Jahren. viņš sadzīvuoja apaļus septiņus gadus pie kunga. viņis gadis Adolphi, dafür jetzt viņiem gadiem, in jenen Jahren. ilgiem gadiem od. gadu gadiem gaidīt, lange Jahre, immer warten. citiem gadiem, šādu laiku (in anderen Jahren um diese Zeit) bija pie mums sēšana pilnā gaitā. kur ēda un dzēra, kâ nebijis gadiem, wie es seit Jahren nicht gewesen ist Dünsb. pa tiem lieliem gadiem, in dieser langen Zeit Ellei. viņš jaunekļa od. jaunekļu, vīra(- u), pusmūža, pašuos spē̦ka, pašuos zieda(- u) gaduos. tu jau labi od. stipri gaduos, du bist schon recht bejahrt. zē̦ns jau iekāpis puišu gaduos LP. V, 225. gadu aiz od. nuo od. pēc gada (jahraus, jahrein) ruozes zied. gads par gadu Jānīt[i]s nāca BW. 32937. ar gadiem spē̦ki aug. viņa jau nuo gadu gadiem (seit langen Jahren, seit jeher) neslavā kâ vilkace LP. VI, 121. kad dē̦li bijuši pieauguši, tad ķēvei gadu pa gadam gadījušies vienpadsmit kumeļi LP. VI, 93. baznīcā tādus jau nere̦dz pa gadiem (jahrelang) Dünsb. tas ir uz gadiem od. gadu gadiem, auf lange Jahre, auf immer. [Als ein Kulturwort und sonst im Baltischen nicht bekannt wohl entlehnt aus r. годъ "Jahr".]
Kļūdu labojums:
juo vairāk = juo mazāk
Avots: ME I, 582
gaita
gàita [Wolm., PS., Sermus, gaĩta Tuckum, Zabeln],
1) die Gangart:
girgam laba gaita. izdevīga man gaitiņa, skaidra, ē̦rta valuodiņa BW. 77. gaita apzinīga, cē̦la, druoša, gļē̦va, lē̦na, ļuogana, slimīga Stari II, 323, taisna aufrecht Neik. iet vēža gaitu, den Krebsgang gehen PS.;
2) der Gang, der Fortgang, der Lauf:
vienā gaitā, in einem Strich, in einem Zuge, immerwährend: vīri brauc visi vienā gaitā AP. vienā gaitā kasīties Mitau. dzīve sāka atkal iet savu parastuo gaitu Pav. viss iet savu gaitu Vēr. I, 787. uzsākt gaitu, sich in Gang setzen MWM. II, 5. paātrināt gaitu (= suolus) Vēr. II, 140. gaitā jāt, im Schritt reiten St. zirgs gaitu iet, das Pferd hat einem Antritt L. dzīves, dienas gaita beidzas Aus., Janš. iespaids uz Pēterburgas avīžu gaitu Vēr. I, 1434. kad beigta būs reiz mana maldu gaita A. XX, 779. dzird spriguļiem pilnā gaitā kuļam LP. VI, 138. citiem gadiem šādu laiku bija pie mums sēšana pilnā gaitā B. Vēstn.;
3) der Gang zur Arbeit, der Geschäftsgang, die Verrichtung, die Funktion, die Obliegenheit, die Arbeit, das Bedürfnis
Spr.: mātei pašai, lai tā saimniece, lai kalpa sieva, jāstrādā savs darbs, jāizpilda sava gaita BW. I, S. 173. viņam negājis lāgā ar mājas gaitu LP. VII, 586. vai tad tev tik gŗūti tie suoļi, ka savās paša gaitās ne˙maz nevīžuo kustēties Alm. agrāki, kad saime gāja pie dievgalda, Naudītē allaž kāda nuo kaimiņu māju sievietēm nāca saimnieces gaitā Naud. kad rijas gaitas beidzas LP. VII, 332. Juŗa kājas piekusušas nuo pasaules gaitām, A. XX, 325. viņš ielīga saimnieka gaitā Janš. veikala gaita, Geschäftsgang;
4) der Frohndienst Salisb.:
dienas, kunga, muižas gaitās (auch gaitā LP. VI, 756) iet, gaitas izpildīt, nuoklausīt, Frohndienste leisten. uzaugdama gaitās (Var.: darbuos, kunguos) gāju BW. 3352. 4 kad gaitu beigsi, ej, meitiņ, mājā BW. 31653;
5) meža gaitas, das Wildbret
L. nuo meža gaitām kuo atnest, von den Erzeugnissen des Waldes (Wid. Honig) etwas bringen U., A. XII, 869;
6) der Geschmack, der Nebengeschmack
[Salis]: šai maizei ir liela kūdras gaita Salisb. [Vgl. Le. Gr. § 683 b und li. gaisa od. gaĩstas "ход" (? vgl. Jušk. 696 unter gaĩsa).]
Kļūdu labojums:
gaitu beidza = gaitas beidzas
3352 = 3352 4
Avots: ME I, 588, 589
1) die Gangart:
girgam laba gaita. izdevīga man gaitiņa, skaidra, ē̦rta valuodiņa BW. 77. gaita apzinīga, cē̦la, druoša, gļē̦va, lē̦na, ļuogana, slimīga Stari II, 323, taisna aufrecht Neik. iet vēža gaitu, den Krebsgang gehen PS.;
2) der Gang, der Fortgang, der Lauf:
vienā gaitā, in einem Strich, in einem Zuge, immerwährend: vīri brauc visi vienā gaitā AP. vienā gaitā kasīties Mitau. dzīve sāka atkal iet savu parastuo gaitu Pav. viss iet savu gaitu Vēr. I, 787. uzsākt gaitu, sich in Gang setzen MWM. II, 5. paātrināt gaitu (= suolus) Vēr. II, 140. gaitā jāt, im Schritt reiten St. zirgs gaitu iet, das Pferd hat einem Antritt L. dzīves, dienas gaita beidzas Aus., Janš. iespaids uz Pēterburgas avīžu gaitu Vēr. I, 1434. kad beigta būs reiz mana maldu gaita A. XX, 779. dzird spriguļiem pilnā gaitā kuļam LP. VI, 138. citiem gadiem šādu laiku bija pie mums sēšana pilnā gaitā B. Vēstn.;
3) der Gang zur Arbeit, der Geschäftsgang, die Verrichtung, die Funktion, die Obliegenheit, die Arbeit, das Bedürfnis
Spr.: mātei pašai, lai tā saimniece, lai kalpa sieva, jāstrādā savs darbs, jāizpilda sava gaita BW. I, S. 173. viņam negājis lāgā ar mājas gaitu LP. VII, 586. vai tad tev tik gŗūti tie suoļi, ka savās paša gaitās ne˙maz nevīžuo kustēties Alm. agrāki, kad saime gāja pie dievgalda, Naudītē allaž kāda nuo kaimiņu māju sievietēm nāca saimnieces gaitā Naud. kad rijas gaitas beidzas LP. VII, 332. Juŗa kājas piekusušas nuo pasaules gaitām, A. XX, 325. viņš ielīga saimnieka gaitā Janš. veikala gaita, Geschäftsgang;
4) der Frohndienst Salisb.:
dienas, kunga, muižas gaitās (auch gaitā LP. VI, 756) iet, gaitas izpildīt, nuoklausīt, Frohndienste leisten. uzaugdama gaitās (Var.: darbuos, kunguos) gāju BW. 3352. 4 kad gaitu beigsi, ej, meitiņ, mājā BW. 31653;
5) meža gaitas, das Wildbret
L. nuo meža gaitām kuo atnest, von den Erzeugnissen des Waldes (Wid. Honig) etwas bringen U., A. XII, 869;
6) der Geschmack, der Nebengeschmack
[Salis]: šai maizei ir liela kūdras gaita Salisb. [Vgl. Le. Gr. § 683 b und li. gaisa od. gaĩstas "ход" (? vgl. Jušk. 696 unter gaĩsa).]
Kļūdu labojums:
gaitu beidza = gaitas beidzas
3352 = 3352 4
Avots: ME I, 588, 589
iesvārstīties
ìesvārstîtiês, auf eine bestimmte Art und Weise zu pendeln anfangen: pēdīgi tā (mēle) tuomē̦r iesvārstījās parastā virzienā Duomas I, 373.
Avots: ME II, 75
Avots: ME II, 75
izlēcināt
izlēcinât, fakt.,
1) heraus -, hinausspringen, entgleiten lassen:
zirgu nuo ilksīm. mušiņa bēra, pelīte mala, gailītis sē̦nalas izlecināja RKr. XVI, 196. apkārtne izlecina cilvē̦ka raksturu nuo parastām sliedēm Stari I, 374;
2) betanzen:
izlecina šuovakar pagasta meitas Līg.;
[3) izl. bē̦rnu Odensee, ein Kind, es aufrecht haltend, schnell und wiederholt in die Höhe heben].
Avots: ME I, 763
1) heraus -, hinausspringen, entgleiten lassen:
zirgu nuo ilksīm. mušiņa bēra, pelīte mala, gailītis sē̦nalas izlecināja RKr. XVI, 196. apkārtne izlecina cilvē̦ka raksturu nuo parastām sliedēm Stari I, 374;
2) betanzen:
izlecina šuovakar pagasta meitas Līg.;
[3) izl. bē̦rnu Odensee, ein Kind, es aufrecht haltend, schnell und wiederholt in die Höhe heben].
Avots: ME I, 763
ķeiriski
ķeĩriski, link, linkisch: ķeiriski kaut kuo darīt, t. i. darīt kaut kuo ar kreisuo ruoku, kas parasti tiek darīts ar labuo Schrund., Hasenp.
Avots: ME II, 360
Avots: ME II, 360
kniest
I knìest [PS., Wolm., C.], - šu, prt. - tu od. - su, jucken, prickeln: mani knieš, es juckt mich U. piesvīdušais apģē̦rbs man neparasti grauza un kniesa ap gūžām Stari III, 21, [Saikava]. mūsu ruokas kniesa pēc darba Apsk. v. J. 1903, S. 209. [zē̦niem sevišķi knieta dzirdēt mācītājus Austriņš Nuopūtas vējā 24. Nebst knietēt II und I, knist, knis(l)is, knidêt, knaisīt zu li. kniẽti (in Dusetos) "labai rũpi", kniẽsti (III prs. knẽčia) "свербѣть, шевелиться, лежать на сердѣ" u. a., s. knidêt und Zupitza Germ. Gutt. 120 und Walde Wrtb. 2 518 unter nīdōr.]
Avots: ME II, 249
Avots: ME II, 249
kraukāt
kraũkât: auch (mit àu 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, Oknist n. FBR. XV, 194, (mit -ât ) Warkl. n. FBR. XI, 123: kraukāju, kraukāju, bet nieka nevaru atkraukāt Oknist; krächzen (?): varēja dzirdēt putnu parastuo kraukāšanas skaņu R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 41; kraukādama ("?") pīle pe̦ld pa daņainu ezeriņu; tâ kraukāja jauni puiši, ve̦cas meitas dabūjuši Tdz. 42650.
Avots: EH I, 643
Avots: EH I, 643
kulksnis
kulksnis,
1): "kustuoņu celis (cūkas pakaļkājai parasti)" Behnen, Schnehpeln (mit ul˜ ), Zögenhof (mit ulˆ 2 ); "kājas liêla un ciskas kauls; luopiem pakaļējuo kāju kauls ceļa luocītavā" Siuxt (mit ul˜ ); kulksnīši grabēja katla dibe̦nā BW. 33423. - k. 5 nach Niedermann Symb. gramm. Rozw. I, 114 aus *pulksnis (vgl. pulksts 3).
Avots: EH I, 671
1): "kustuoņu celis (cūkas pakaļkājai parasti)" Behnen, Schnehpeln (mit ul˜ ), Zögenhof (mit ulˆ 2 ); "kājas liêla un ciskas kauls; luopiem pakaļējuo kāju kauls ceļa luocītavā" Siuxt (mit ul˜ ); kulksnīši grabēja katla dibe̦nā BW. 33423. - k. 5 nach Niedermann Symb. gramm. Rozw. I, 114 aus *pulksnis (vgl. pulksts 3).
Avots: EH I, 671
lāpāt
muduraiņi
muduraiņi, muduri, muduru od. muduraini svārki,
1) ein Bauerrock mit Taillenfalten an beiden Seiten
(svārki ar muduriem) RKr. II, 58; Pab., [Mahrzen]: muduri - savādi svārki ve̦cuos laikuos Mar. n. RKr. XV, 127. mugurā viņam bija parastie muduraiņi A. XVIII, 134. abi bij tâ˙pat šūti - muduraiņi RKr. VII, 39. vis˙vairāk izplatītas tiklab Vidzemē, kâ Kurzemē ir bijušas jakas ar kruoķēm sānuos (muduri) A. XX, 68. [ienāca Andrieva māte savuos re̦ti cilājamuos brūtes laiku muduraiņuos Kaudz. Atmiņas I, 69;
2) muduŗi, die Falten zu beiden Seiten der Taille
Wid.]
Avots: ME II, 659
1) ein Bauerrock mit Taillenfalten an beiden Seiten
(svārki ar muduriem) RKr. II, 58; Pab., [Mahrzen]: muduri - savādi svārki ve̦cuos laikuos Mar. n. RKr. XV, 127. mugurā viņam bija parastie muduraiņi A. XVIII, 134. abi bij tâ˙pat šūti - muduraiņi RKr. VII, 39. vis˙vairāk izplatītas tiklab Vidzemē, kâ Kurzemē ir bijušas jakas ar kruoķēm sānuos (muduri) A. XX, 68. [ienāca Andrieva māte savuos re̦ti cilājamuos brūtes laiku muduraiņuos Kaudz. Atmiņas I, 69;
2) muduŗi, die Falten zu beiden Seiten der Taille
Wid.]
Avots: ME II, 659
mūsietis
mūsiẽtis, mùsejietis Lub., der Unsrige: ka ļaudis slimībās griežas pie labdarēm, tā mūsiešuos parasta lieta DL.
Avots: ME II, 679
Avots: ME II, 679
nesagāds
nočāpstināt
nùočâpstinât C., Mar., Lubn., die perfektive Form zu čâpstinât: glāzi gan˙drīz tukšu izdzēris, tas nuočāpstināja lūopas A. XIII, 2, 137. [ja mutē nav zuobu, tad nuočāpstina vien Grünwald, N. - Peb. muti vien nuočâpstināja 2 Autz. mācītājs sprediķi tikai nuočāpstināja Plm.] nuo lielām sirdssāpēm lūpas vien nuočāpstināja A. XIV 1, 302. "nuo Rīgas ne˙kā "ātri nuočāpstināja (sagte jappend) ar bezzuobainuo muti Aldiņš Vēr. II, 1201. So auch, aber intr., das Refl. - tiês, [mit den Lippen od. mit der Zunge(ab) - schnalzen (perfektivi)]: runātājs nuočāpstinājas vien Druva II, 14. [nuočāpstinājas parasti pēc garda kumuosa Mar., Serben, Peb., Burtn. citi ēda un dzēra, mumsatlika nuočāpstināties Jürg., Neu - Wohlfahrt, Vank. zivs sausumā nuočāpstinājās vien Mar.; "resultatlos arbeiten" Rönnen.]
Avots: ME II, 770
Avots: ME II, 770
noraga
nuõraga, nuõrags,
1) auch nuore̦gs U., eine Krankheit mit Erbrechen und Ohnmachtsanfällen
Str.; Schmerzen [nuorags Vīt.], gew. Leibschmerzen U. [nuõrags Jürg.]; nuõrags - graizes, Leibschmerzen Konv. l 556; ["asas sāpes pakrūtē, Magenkrämpfe (nuõrags)" C.; nuoragas - pamašas Lös. n. Etn. IV, 161;
2) Bibernell (pimpinella saxifraga)
St., Birsm.: uz parastām nuoragām uzme̦tas sēnīte Latv. pret caurduri... ņuoraga [sic!] sakne jāvāra un jādzeŗ Etn. IV, 53;
[3) nuorags "das an der Stelle eines abgebrochenen Horns nachwachsende Horn"
Vank.; nùorags Serben, Peb., = iẽradzis 2; nuõrags AP., Lautb. "der innere Teil des Horns"].
Avots: ME II, 836
1) auch nuore̦gs U., eine Krankheit mit Erbrechen und Ohnmachtsanfällen
Str.; Schmerzen [nuorags Vīt.], gew. Leibschmerzen U. [nuõrags Jürg.]; nuõrags - graizes, Leibschmerzen Konv. l 556; ["asas sāpes pakrūtē, Magenkrämpfe (nuõrags)" C.; nuoragas - pamašas Lös. n. Etn. IV, 161;
2) Bibernell (pimpinella saxifraga)
St., Birsm.: uz parastām nuoragām uzme̦tas sēnīte Latv. pret caurduri... ņuoraga [sic!] sakne jāvāra un jādzeŗ Etn. IV, 53;
[3) nuorags "das an der Stelle eines abgebrochenen Horns nachwachsende Horn"
Vank.; nùorags Serben, Peb., = iẽradzis 2; nuõrags AP., Lautb. "der innere Teil des Horns"].
Avots: ME II, 836
novirziens
nùovir̂ziens, nùovir̂zums, die Entgleisung, Abweichung: rādīja tādus nuovirzienus nuo parastās temperā-tūras A. XV, 68. nenormāli nuovirzumi nuo sugas Vēr. I, 800.
Avots: ME II, 888
Avots: ME II, 888
novirzīt
nùovir̂zît, tr., abwenden, ab-, hinlenken: viņš runu nuovirzīja uz laikiem bijušiem Apsk. Refl. -tiês,
1) sich auf etw. richten, sich von etwas abwenden:
ja kādreiz nejauši saruna nuovirzījās uz šuo tematu Apsk. magnētadatas nuovirzījās nuo parastā stāvuokļa MWM. X, 199;
2) trocken werden, abtrocknen:
ceļš slapjš; kad nelīs, nuovirzīsies Sassm. n. RKr. XVII, 43, Kand. rāceņu vagas vajaga iepriekš uzart, lai zeme nuovirzās; tad labāka ņemšana Dond.
Avots: ME II, 888
1) sich auf etw. richten, sich von etwas abwenden:
ja kādreiz nejauši saruna nuovirzījās uz šuo tematu Apsk. magnētadatas nuovirzījās nuo parastā stāvuokļa MWM. X, 199;
2) trocken werden, abtrocknen:
ceļš slapjš; kad nelīs, nuovirzīsies Sassm. n. RKr. XVII, 43, Kand. rāceņu vagas vajaga iepriekš uzart, lai zeme nuovirzās; tad labāka ņemšana Dond.
Avots: ME II, 888
pajome
palinot
palinuôt: aizbrauca p. ("?") uz saviem radiem ("parasti pie radiem brauc linuot, līdzje̦mdami brandava mucu") Aahof.
Avots: EH II, 151
Avots: EH II, 151
paprast
paprast, ‡
2) = parast, gewohnt werden
PlKur.; papratis, gewohnt Preiļi (Kur. Nehrung). ‡ Subst. papratums PlKur., = paradums, Gewohnheit.
Avots: EH XIII, 164
2) = parast, gewohnt werden
PlKur.; papratis, gewohnt Preiļi (Kur. Nehrung). ‡ Subst. papratums PlKur., = paradums, Gewohnheit.
Avots: EH XIII, 164
pārnis
pārnis,
1) [ein zusammengehöriges Paar
Vank.]: pārna cimdi. pārņa jē̦ri Naud., [Bauske;
2) pārņa cimdi "Handschuhe, welche die Schwester der Braut auf der Hochzeit den Brüdern des Bräutigams schenkt"
(?): pārņa cimdiem parasti baltas dzijas pamats, un tie izadīti dažādiem raibumiem Schwitten].
Avots: ME III, 169
1) [ein zusammengehöriges Paar
Vank.]: pārna cimdi. pārņa jē̦ri Naud., [Bauske;
2) pārņa cimdi "Handschuhe, welche die Schwester der Braut auf der Hochzeit den Brüdern des Bräutigams schenkt"
(?): pārņa cimdiem parasti baltas dzijas pamats, un tie izadīti dažādiem raibumiem Schwitten].
Avots: ME III, 169
pirmspiets
pusplezna
pusple̦zna, die halbe Schwimmhaut: parastais krupis ar pusple̦znām pakaļkājās Konv. 2 2029.
Avots: ME III, 432
Avots: ME III, 432
rast
rast (li. ràsti "finden"), rùodu od. ruonu, radu,
1) tr., finden, vorfinden:
es neradu (Var.: neruodu) pūriņā vienu daiļu gabaliņu BW. 7678. dievs, duod man rāmu rast sev maizītes arājiņu! 10580. traucies, manu kumeliņ, ...lai man rast tautu meitu vēl gulam, nemaļam! 13989, 2. grūtas radu, smagas radu svešu ļaužu dzirnaviņas 22504. vai dieviņ, kad es rastu dzīvu dē̦la māmuliņu! 23143, 1. priekšā radu svešu māti 23320. ne kalnā, ne lejā neruod savu arājiņu 27838. neruon vainu bāleliņi 25809. tik vien varu vainas rast 32847, 1. ruonu... tautas dēlu sē̦dam galda galiņā 13590, 1. kambarī ruonu krē̦slus izcilātus 13245, 1. tad ir manu dziņu mērķis rasts!
2) gewohnt sein, werden
U.: tuo nee̦smu radis, das bin ich nicht gewohnt. viņi atkal sēdēja, kur bij raduši Smilga Aizsn, ceļi 32, viņš grūtumus radis A. v. J. 1896, S. 357. nee̦smu prasta darba raduse Seibolt. ilgāki tai viņa dusēt ļāva kā rasts Apsk. v. J. 1903, S. 304. tik rupji pie mums nav rasts ebenda S. 376. Refl. -tiês, sich finden, sich einfinden, vorgefunden werden: naudiņa ruonas ruonama, das Geld kommt massenweise zusammen Biel. n. U. Sprw.: kur ir, tur ruodas. gan jau rasies kāds, kas arī tev spēs krūtis pretim griezt Alm. Kaislību varā 124. kungi vēl neruodas Vēr. II, 1403. nu reiz laba ganu meita radusēs Dīcm. pas. v. I, 29. ruonas virszemē cilvē̦ki LP. VII, 1144. kur tad tā labība tâ varē̦tu rasties? LP. VII, 729. tikai lopdzinējam valuoda radās Kaudz. M. 11. suolījies tikai trešā dienā mājā rasties LP. VII, 140. septiņi bē̦rni Jurim . . . radušies VI, 61. guovij teļš radies, die Kuh hat gekalbt; ķēvei kumeļš radies Ar. lai ruodas man telītes (Var.: lai telītes vairuojas), kā skudrītes pūlītē BW. 28960 var. bārenīte radās stipri nuogaidījusies Janš. viņš tam varus turpmāk sugadu rasties (sich als nützlich erweisen) Pas. II, 178 (aus Ober-Bartau). Nach Trautmann BB. XXIX, 308 f. und Wrtb. 236 in der Bed. 1 zu got. wratōn "gehen, reisen", an. rata "reisen; treffen, finden". Die Bed. "finden" dürfte aus der Bed. "gehen" im präfigierten Verbum entstanden sein, wie denn noch jetzt im Le. in der Bed. "finden" gewühnlich atrast gebraucht wird. Und zu rastiês "sich (ein)-, finden" dürfte ie. radît, slav. roditi das Kausativ sein (wie nahe einander diese Verba stehen, zeigt le. radīties "rasties"); ähnlich auch Būga bei Преображенскiй Этим. словарь русск. яз. II, 209. Auch die Bed. "gewohnt werden" (wofür gewöhnlich ierast, parast, pierast) dürfte aus der Bed. "gehen" entstanden sein, und zwar gleichfalls ursprünglich im präfigierten Verbum ; zur Bed. vgl. z. B. lat. ingredī "anfangen" (diese Bed. könnte zunächst auch le. ierast gehabt haben). Demnach müsste im Slavischen ein dem balt. rast(i) entsprechendes Verbum geschwunden sein.
Avots: ME III, 479
1) tr., finden, vorfinden:
es neradu (Var.: neruodu) pūriņā vienu daiļu gabaliņu BW. 7678. dievs, duod man rāmu rast sev maizītes arājiņu! 10580. traucies, manu kumeliņ, ...lai man rast tautu meitu vēl gulam, nemaļam! 13989, 2. grūtas radu, smagas radu svešu ļaužu dzirnaviņas 22504. vai dieviņ, kad es rastu dzīvu dē̦la māmuliņu! 23143, 1. priekšā radu svešu māti 23320. ne kalnā, ne lejā neruod savu arājiņu 27838. neruon vainu bāleliņi 25809. tik vien varu vainas rast 32847, 1. ruonu... tautas dēlu sē̦dam galda galiņā 13590, 1. kambarī ruonu krē̦slus izcilātus 13245, 1. tad ir manu dziņu mērķis rasts!
2) gewohnt sein, werden
U.: tuo nee̦smu radis, das bin ich nicht gewohnt. viņi atkal sēdēja, kur bij raduši Smilga Aizsn, ceļi 32, viņš grūtumus radis A. v. J. 1896, S. 357. nee̦smu prasta darba raduse Seibolt. ilgāki tai viņa dusēt ļāva kā rasts Apsk. v. J. 1903, S. 304. tik rupji pie mums nav rasts ebenda S. 376. Refl. -tiês, sich finden, sich einfinden, vorgefunden werden: naudiņa ruonas ruonama, das Geld kommt massenweise zusammen Biel. n. U. Sprw.: kur ir, tur ruodas. gan jau rasies kāds, kas arī tev spēs krūtis pretim griezt Alm. Kaislību varā 124. kungi vēl neruodas Vēr. II, 1403. nu reiz laba ganu meita radusēs Dīcm. pas. v. I, 29. ruonas virszemē cilvē̦ki LP. VII, 1144. kur tad tā labība tâ varē̦tu rasties? LP. VII, 729. tikai lopdzinējam valuoda radās Kaudz. M. 11. suolījies tikai trešā dienā mājā rasties LP. VII, 140. septiņi bē̦rni Jurim . . . radušies VI, 61. guovij teļš radies, die Kuh hat gekalbt; ķēvei kumeļš radies Ar. lai ruodas man telītes (Var.: lai telītes vairuojas), kā skudrītes pūlītē BW. 28960 var. bārenīte radās stipri nuogaidījusies Janš. viņš tam varus turpmāk sugadu rasties (sich als nützlich erweisen) Pas. II, 178 (aus Ober-Bartau). Nach Trautmann BB. XXIX, 308 f. und Wrtb. 236 in der Bed. 1 zu got. wratōn "gehen, reisen", an. rata "reisen; treffen, finden". Die Bed. "finden" dürfte aus der Bed. "gehen" im präfigierten Verbum entstanden sein, wie denn noch jetzt im Le. in der Bed. "finden" gewühnlich atrast gebraucht wird. Und zu rastiês "sich (ein)-, finden" dürfte ie. radît, slav. roditi das Kausativ sein (wie nahe einander diese Verba stehen, zeigt le. radīties "rasties"); ähnlich auch Būga bei Преображенскiй Этим. словарь русск. яз. II, 209. Auch die Bed. "gewohnt werden" (wofür gewöhnlich ierast, parast, pierast) dürfte aus der Bed. "gehen" entstanden sein, und zwar gleichfalls ursprünglich im präfigierten Verbum ; zur Bed. vgl. z. B. lat. ingredī "anfangen" (diese Bed. könnte zunächst auch le. ierast gehabt haben). Demnach müsste im Slavischen ein dem balt. rast(i) entsprechendes Verbum geschwunden sein.
Avots: ME III, 479
ražot
ražuôt, tr., schaffen, hervorbringen, produzieren: e̦cē̦ti kvieši gan parasti vē̦lāku ceļas, bet labāki ražuo Latv. ražuot preces, dzejas. Refl. -tiês, gedeihen, reif werden Wid. - Subst. ražuôšana, das Hervorbringen, Produzieren; ražuõjums, das Erzeugnis, Produkt: rūpniecības ražuojumi. rakstuos un valuodā uzglabātuos tautas gara ražuojumus Latvju tauta XI, 1, 3. rakstnieku ražuojumuos Etn. III, 2; ražuôtãjs, wer erzeugt, hervorbringt, produziert: kas vairāk lūkuo uz ražuošanu, nekâ uz ražuotājiem Vēr. I, 1436.
Avots: ME III, 493
Avots: ME III, 493
rējīgs
rêjîgs C., beissig, zänkisch U.: rējīgam suņam riešana ir parasta un iedabāta lieta Etn. III, 148. kurmji ir ļuoti rējīgi Konv. 2 2095. muižkundze tuop rējīgāka Purap.
Avots: ME III, 519
Avots: ME III, 519
rukata
sājš
sâjš Erlaa; sâjs Kl., Kr., Gr.-Buschhof, Selsau, Heidenfeld,
1) sâjs Lis., sâjš Ronneb., Drosth., Jürg.; Ruj. "fade"
Saussen, Bers:, Kreuzb., Kalz., Wessen, Sissegal, "kam maz aizdara klāt" Aps.; fig., schal Dr., nüchtern, fade, (sãjš) flau Bauske: auzu miltu ķīselis ir sājs Kreuzb.; sâja putra Saikava. tukšas un sājas izklausās valuodas De̦glavs Riga II, I, 363. dzīve gāja parastā kārtā vienmuļīgi un sāji CTR. I, 33. sājas muļķības MWM. IX, 110. sājs stils Dr.;
2) sājs Kokn., Sessw., Gr.- Jungfernhof n. U., sâjš C., Ronneb., sâjš 2 Ruj., Karls., Biel., sāš L., sāžs Erlaa, Ruj. n. U., bitter, herb, barsch; unreif
U.; galstrig wie alte Butter L.: sājš sviests L:, Ronneb. n. RKr. XVI, 41, Karls. sāji kartupeļi Ronneb. n. RKr. XVI, 41, Karls. sāja miza Ruj. jūŗas ūdenim sāja (sāļi rūgta) garša Konv. saldans bija al[u]s ar me̦du, sâjas gaudas asariņas BW. 26541, 18. kamenēm sājāks me̦dus nekâ bitēm N.-Schwanb. - Subst. sâjums, die Fadigkeit, Nüchternheit; die Bitterkeit, Herbheit: viņam bija savāds sājums mutē un sirdī Vēr. I, 1040. Vielleicht zur Wurzel von le. sāts "sättigend" (s. dies); zur Bed. vgl. etwa ae. sæd "satt, überdrüssig", engl. sad "betrübt, ernst", gr. ἄση "Übersättigung, Überdruss, Kummer", ἀσάομαι "bin satt, ekle mich".
Avots: ME III, 801
1) sâjs Lis., sâjš Ronneb., Drosth., Jürg.; Ruj. "fade"
Saussen, Bers:, Kreuzb., Kalz., Wessen, Sissegal, "kam maz aizdara klāt" Aps.; fig., schal Dr., nüchtern, fade, (sãjš) flau Bauske: auzu miltu ķīselis ir sājs Kreuzb.; sâja putra Saikava. tukšas un sājas izklausās valuodas De̦glavs Riga II, I, 363. dzīve gāja parastā kārtā vienmuļīgi un sāji CTR. I, 33. sājas muļķības MWM. IX, 110. sājs stils Dr.;
2) sājs Kokn., Sessw., Gr.- Jungfernhof n. U., sâjš C., Ronneb., sâjš 2 Ruj., Karls., Biel., sāš L., sāžs Erlaa, Ruj. n. U., bitter, herb, barsch; unreif
U.; galstrig wie alte Butter L.: sājš sviests L:, Ronneb. n. RKr. XVI, 41, Karls. sāji kartupeļi Ronneb. n. RKr. XVI, 41, Karls. sāja miza Ruj. jūŗas ūdenim sāja (sāļi rūgta) garša Konv. saldans bija al[u]s ar me̦du, sâjas gaudas asariņas BW. 26541, 18. kamenēm sājāks me̦dus nekâ bitēm N.-Schwanb. - Subst. sâjums, die Fadigkeit, Nüchternheit; die Bitterkeit, Herbheit: viņam bija savāds sājums mutē un sirdī Vēr. I, 1040. Vielleicht zur Wurzel von le. sāts "sättigend" (s. dies); zur Bed. vgl. etwa ae. sæd "satt, überdrüssig", engl. sad "betrübt, ernst", gr. ἄση "Übersättigung, Überdruss, Kummer", ἀσάομαι "bin satt, ekle mich".
Avots: ME III, 801
satulpīties
‡ satulpîtiês, sich versammeln, sich zusammendrängen: ja baznīcā ir kāda svē̦tku diena, tad uz tuo dienu parasti visi satulpās, bet parastajās svētdienās baznīca tukša N.-Peb. šaurajās ustabās ... tik daudz cilvē̦ku nevar ne˙maz lāga s. Austriņš Raksti VII, 226. te dažreiz satulpījās vai visa klase skuolē̦nu 326.
Avots: EH XVI, 458
Avots: EH XVI, 458
sauklis
sēra
I sē̦ra,
1) sẽ̦ras Laidsen, der Schinn, Schelfer:
sẽ̦ra izē̦d matus nuo galvas Matkuln, Sassm.;
2) der Schlamm
L.: Salacas.. . straumē nav .., daudzās upēs tik parastuo sē̦ru A. Melnalksnis Mazsalaca 7. Wohl zu sērt II.
Avots: ME III, 827
1) sẽ̦ras Laidsen, der Schinn, Schelfer:
sẽ̦ra izē̦d matus nuo galvas Matkuln, Sassm.;
2) der Schlamm
L.: Salacas.. . straumē nav .., daudzās upēs tik parastuo sē̦ru A. Melnalksnis Mazsalaca 7. Wohl zu sērt II.
Avots: ME III, 827
slīt
slīt, sliju "?": bērniņi tai pakaļ slija V. Eglītis. slijuot dienu dienā parastās darba gaitās Austrinš M. Z. 91. migla slija pār ielejām Druva II, 1175. Wenn zuverlässig (nicht willkürlich gebildet), etwa identisch mit li. šlyti "sich neigen, nach vom od. zur Seite sinken" (zu le. slìet)?
Avots: ME III, 937
Avots: ME III, 937
snaudulis
snaũdulis C. (li. snaudulys "unwillkürlicher Schlaf"),
1) f. snaũdule, snaudula, snauduļa BW. 16081, Prl. n. FBR. VI, 94, ein Verschlafener, eine Schlafm ütze:
snaudulīte, miegulīte mana uotra malējiņa BW. 8056, 1, snaudule dedzina... kuodeļu 6697 var. kas kait tauta snaudulei nesēdēt kamanās? 18407 var. pārveda snauduļu 21973, 2 var. mieguliņa, snauduliņa... līgaviņa 21974, apķeries (bāleliņ!) kuplu priedi, ne snauduļa līgaviņu (Var.: snaudulu)! 18586, 1. snaudulīte nakti maļ Br. sak. v. 1145. abi snauduļi trīcēja vien LP. VI, 466. mazajiem snauduļiem Apskats 1903, S. 568;
2) der Schlummer:
nuoduoties parastam snaudulim Alm. cīnīties ar uzmācīguo snauduli Alm. Rūd. 82. acu plakstiņus ar saldu snauduli sedza Dünsb. Od. 1, 12.
Avots: ME III, 973
1) f. snaũdule, snaudula, snauduļa BW. 16081, Prl. n. FBR. VI, 94, ein Verschlafener, eine Schlafm ütze:
snaudulīte, miegulīte mana uotra malējiņa BW. 8056, 1, snaudule dedzina... kuodeļu 6697 var. kas kait tauta snaudulei nesēdēt kamanās? 18407 var. pārveda snauduļu 21973, 2 var. mieguliņa, snauduliņa... līgaviņa 21974, apķeries (bāleliņ!) kuplu priedi, ne snauduļa līgaviņu (Var.: snaudulu)! 18586, 1. snaudulīte nakti maļ Br. sak. v. 1145. abi snauduļi trīcēja vien LP. VI, 466. mazajiem snauduļiem Apskats 1903, S. 568;
2) der Schlummer:
nuoduoties parastam snaudulim Alm. cīnīties ar uzmācīguo snauduli Alm. Rūd. 82. acu plakstiņus ar saldu snauduli sedza Dünsb. Od. 1, 12.
Avots: ME III, 973
strādāt
stràdât, -ãju, tr., intr., arbeiten: Sprw. strādā ar ruokām! strādā kâ ar savu mantu! kas strādā, tas ir ē̦d. kas nestrādā, tam nav, kuo ēst od. kas negrib strādāt, cieš badu. ē̦d kâ zirgs, strādā kâ gailis. strādā dienu, strādā nakti, tad būsi saimnieks! labāk strādāt nekâ vaidēt. Refl. -tiês, um die Wette arbeiten Salis, Wolm.: iesim strādāties LP. V, 380. - Subst. stràdâšana, das Arbeiten: strādniekiem grūta strādāšana ir parasta Schwitten. Sprw.: maize nenāk bez strādāšanas; stràdãjums, das einmalige; beendete Arbeiten; stràdâtãjs, der Arbeitende: Sprw. ēdēju daudz, dzērēju daudz, strādātāju vien maz. lūkuoš[u] darba strādātāju BW. 11817 var. Wohl aus r. страдáть "leiden, sich abmühen, arbeiten" entlehnt.
Avots: ME IV, 1083, 1084
Avots: ME IV, 1083, 1084
stūrnieks
‡ II stūrnieks, der Steuermann: bijās, ka valsts kuģis neiet neceļā, kad parasta stūrnieka ruoka trūka Pēt. Av. IV, 137.
Avots: EH II, 598
Avots: EH II, 598
sukātnes
trizuļot
II trizuļuôt,
1): auch Ekau, Grünw.; saules versmē trizuļuoja ... viss gaiss Sējējs 1938, S. 392. Hierher gehört auch das ME. IV, 239 unter
2) gegebene Zitat aus Bārda, wo hinter trizuļuojam "kâ saulstaru tīkliņa rakstus" zu ergänzen ist;
2): neparasts sauciens trizuļuoja gaisā A. Brigadere Sk. v. 13.
Avots: EH II, 696
1): auch Ekau, Grünw.; saules versmē trizuļuoja ... viss gaiss Sējējs 1938, S. 392. Hierher gehört auch das ME. IV, 239 unter
2) gegebene Zitat aus Bārda, wo hinter trizuļuojam "kâ saulstaru tīkliņa rakstus" zu ergänzen ist;
2): neparasts sauciens trizuļuoja gaisā A. Brigadere Sk. v. 13.
Avots: EH II, 696
trucis
I trucis,
1): trucītis AP.; tručam spundi izspardīji Tdz. 56104. pasitis trucīti zem mēteļa Jürgens 46. mazu trucīti, kāduos parasti turēja miestiņu Anna Dzilna 73.
Avots: EH II, 698
1): trucītis AP.; tručam spundi izspardīji Tdz. 56104. pasitis trucīti zem mēteļa Jürgens 46. mazu trucīti, kāduos parasti turēja miestiņu Anna Dzilna 73.
Avots: EH II, 698
tūļība
tūļĩba Wid., Vēr. II, 496, die Schwerfälligkeit, Tölpelhaftigkeit, Saumseligkeit: kâ kad dusmuotuos par viņas tūļību apķeršanā A. v. J. 1896, S. 43. parastā tūļība viņu kavēja Paulu apkampt A. v. J. I902, S. 494.
Avots: ME IV, 281
Avots: ME IV, 281
uzmazgāt
uzmazgât, ‡
2) sich waschend sich (eine Krankheit) zuziehen:
viņš ir aplam kur uzmazgājis tuo auguoni Seyershof. citreiz uzmazgā ar tādas pumpas Orellen. uzmazgā kādu slimību, parasti izsitumus, ja nuolej savu mazgājamuo ūdeni "sliktā" vietā; dažreiz saka, ka uzmazgā auguoņus nuo zemes Salis; ‡
3) beim Waschen aufgiessen:
(kādas zâles) varējuši arī uz ruozi u. Etn. II, 166.
Avots: EH II, 728
2) sich waschend sich (eine Krankheit) zuziehen:
viņš ir aplam kur uzmazgājis tuo auguoni Seyershof. citreiz uzmazgā ar tādas pumpas Orellen. uzmazgā kādu slimību, parasti izsitumus, ja nuolej savu mazgājamuo ūdeni "sliktā" vietā; dažreiz saka, ka uzmazgā auguoņus nuo zemes Salis; ‡
3) beim Waschen aufgiessen:
(kādas zâles) varējuši arī uz ruozi u. Etn. II, 166.
Avots: EH II, 728
vanga
IV vañga, eine niedrig gelegene, feuchte Wiese mit hohem Gras Adiamünde, ein Flussheuschlag Gold., Salis, A. XX, 270: vanga parasti pārplūst rudeņuos un pavasaŗuos Salis. Als "Krümmung" (vgl. licis und estn. waṅṅumā "Wiese in einer Flussbiegung" ) zu vanga I 1 ? Anders (zu ali. vanga "Aue" u. a.) Trautmann Wrtb. 341.
Avots: ME IV, 471
Avots: ME IV, 471
vārgs
vā`rgs 2 ,
1): siech, elend; dürftig, ärmlich
Kaltenbr. (vārga dzīve, vārgi gadi): tiem jau iztikšana e̦suot pa˙visam vārga Jauns. Raksti III, 163. re̦dz[u] tev[i] vārgi dzīvuojuot BW. 9329;
3): ein "Dreller", der stets getrieben od. geplagt wird
Lng.; par vārgu citiem iet Gr.-Buschh. vārguos iet Warkl. šim Latgales vārgam (Bettler), kas parasti ieruodas visuos tirguos Austriņš Raksti VII, 449. cilvē̦ks ... atradies vaidu un vārga stāvuoklī Blaum. Raksti IX 4 (1937), 50.
Avots: EH II, 763
1): siech, elend; dürftig, ärmlich
Kaltenbr. (vārga dzīve, vārgi gadi): tiem jau iztikšana e̦suot pa˙visam vārga Jauns. Raksti III, 163. re̦dz[u] tev[i] vārgi dzīvuojuot BW. 9329;
3): ein "Dreller", der stets getrieben od. geplagt wird
Lng.; par vārgu citiem iet Gr.-Buschh. vārguos iet Warkl. šim Latgales vārgam (Bettler), kas parasti ieruodas visuos tirguos Austriņš Raksti VII, 449. cilvē̦ks ... atradies vaidu un vārga stāvuoklī Blaum. Raksti IX 4 (1937), 50.
Avots: EH II, 763
vienmulīgs
viênmulîgs,
1) viênmuļīgs 2 Frauenb., oben und unten gleich dick:
kuoku, kam abi gali ir vieņu re̦snumu bez tešanas, sauc par vîenmuļīgu Frauenb.;
2) vienmulîgs Gold. n. DL., viênmuļîgs 2 Siuxt, eintönig:
vienmulīga dzīve. dzīve gāja parastā kārtā vienmuļīgi un sāji CTR. I, 33. vilnīši vienmulīgi vienādi šļakstināja Janš. Bandavā II, 84, vienmulīgu skaņu, kas izklausās tik vienādi vilkta Līgava I, 202. grieze atkārtuoja savu vienmuļīguo saucienu Alm. Meitene no sv. 27.
Avots: ME IV, 662
1) viênmuļīgs 2 Frauenb., oben und unten gleich dick:
kuoku, kam abi gali ir vieņu re̦snumu bez tešanas, sauc par vîenmuļīgu Frauenb.;
2) vienmulîgs Gold. n. DL., viênmuļîgs 2 Siuxt, eintönig:
vienmulīga dzīve. dzīve gāja parastā kārtā vienmuļīgi un sāji CTR. I, 33. vilnīši vienmulīgi vienādi šļakstināja Janš. Bandavā II, 84, vienmulīgu skaņu, kas izklausās tik vienādi vilkta Līgava I, 202. grieze atkārtuoja savu vienmuļīguo saucienu Alm. Meitene no sv. 27.
Avots: ME IV, 662
vīze
II vĩze, die Weise, die Art und Weise U.: tādā vīzē, uz tādu vīzi U., auf solche Weise: tādā vīzē tu mani apšmauksi Frauenb. visādā vīzē, auf jeden Fall: tu visādā vīzē nāc pie manis! Brasche 429. ne˙kādā vīzē, auf keinerlei Weise U.; auf keinen Fall: tu ne˙kādā vīzē nedari tuo! Brasche 429, skali de̦g sveču vīz[i] (Var.: vīzē, viešu) BW. 3441. linus vērpu matu vīz[i], pakaliņas linu vīz[i] 1998. es nezinu, kas par vīzi, ruden puiši stalti jāj 12731. parastā dzīves vīze nav jāpārgruoza SDP. VIII, 14. Nebst estn. wīž dass, aus mnd. wis(e)
Avots: ME IV, 650
Avots: ME IV, 650
žīdene
ziepene
ziepene RKr. II, 77., Plur. ziepenes U., Mag. III, 1, 132; IV, 2, 83, Memelshof, (mit iẽ ) C., Jürg., (mit ìe 2 ) Bers., Heidenfeld, Selsau, Seifenkraut (saponaria officinalis L.); Pechnelke (lychnis viscaria L.) RKr. II, 73; polygala amara L. RKr. III, 72; parastā ziepene, polygala vulgaris L.; ce̦kulainā z., polygala comosa Schk. Druva III, 733; Demin. ziẽpenīte AP., eine Blume: vienas ziepenītes ir zilas, uotrās ir baltas. -
Avots: ME IV, 744
Avots: ME IV, 744