Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pavei' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pavei' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

pavei

pavei: auch (mit èI 2 ) Fest., Prl.

Avots: EH XIII, 189

pavei

pavei! (aus paveizdi!) sieh! Bers.: pavei, kas šis par kungu! Kleinb. St. 57. pavei, pavei kâ nabagi brauc! Tirzm. nesacel tāda skandala! pavei, citi klausās! Druva II, 24.

Avots: ME III, 135

paveicināt

paveicinât: gribē̦dams caur tuo p., lai jau Uzkreklis ... izmuldē̦tu Kaudz. Izjurieši 143 f. tumsu paveicināja ... mākuoņi Jauns. Raksti III, 7.

Avots: EH XIII, 189

paveids

paveĩds, ‡

3) "?": viņas ... izduomāja ar˙vienu jaunus paveidus aude̦kla baltumā Vindedze 92.

Avots: EH XIII, 189

paveids

paveĩds,*

1) die Unterart
Duomas I, 889, U. b. 118, 72;

2) paveidam, beispielsweise:
var tuo pašu sacīt arī citiem vārdiem, paveidam tâ... Jaunie mērn. laiki I, 50.

Avots: ME III, 135

paveikls

paveikls, ziemlich gewandt: p. puisis.

Avots: ME III, 135

paveikt

paveikt, ‡

2) bewältigen:
mazais ... nepaveice ... vilku Pas. VII, 386. Refl. -tiês, ‡

2) eine Weile ringen
Pas. VIII, 217.

Avots: EH XIII, 189

paveikt

paveikt (li. paveĩkti), zustande bringen, fertig bringen: kâ nu paveikšuot tādu darbu? LP. V, 334. ērģelnieka pienākumu tikpat paveiksit MWM. VIII, 505. Refl. -tiês, vonstatten gehen, gelingen: kulšana ātrāki paveiktuos Purp. Kkt. 114. tam kas labi paveicies Etn. II, 46. viss bija jau tik tālu paveicies, ka ne˙kādi šķēršļi... ceļā vairs nestāvēja Janš. Dzimtene 2 III, 68.

Avots: ME III, 135

Šķirkļa skaidrojumā (7)

izmoderēt

izmuoderêt: tevi izmuoderēšu ("?") tâ, ka tu man uotrreiz vairs nebalamutēsies Janš. Dzimtene V, 170; "paveikt">paveikt, pārspēt" Wessen: es viņu gan izmuoderēšu.

Avots: EH I, 468

mizot

mizuôt,

1): auch Frauenb. (bet kartupeļus luoba), Grawendahl, Hasenp., Schnehpeln (bet kartupeļus laupa), Sessw.;

3): auch AP., C., Gr: Sessau, Sessw.; stark regnen
Seyershof;

4): eilig gehen
Nötk. ‡ Refl. -tiês,

1) eifrig schälen
Orellen: mizuojaities nu! cilvē̦ki gaida ēst;

2) "neatlaidīgi cīnīties kuo sasniegt (paveikt)" Seyershof: es mizuojuos māsai līdz (vom Lernen in der Schule);

3) m. pa kruogiem Seyershof "dzert un uzdzīvuot".

Avots: EH I, 820

noblīkšķināt

‡ nùoblīkšķinât, knallen, schallen machen (perfektiv); (fig.) erschiessen: tev viņu (= sluoku) maz paveicās n. Ērglis Pel. bar. vectēvi 87.

Avots: EH II, 32

paglīts

paglîts, recht nett: nama māte pave̦ca, pare̦sna, paglīta, paveikla dāma Latv.

Avots: ME III, 29

pievārīt

pìevàrît,

1) dazukochen, beim Kochen hinzufügen:
tai vēl pievārītas vielas, kas žūšanu paveicina Konv. 2 919; anschweissen U.;

2) beim Kochen anbrennen lassen:
putra rūgta, pievārīta D. Kleinb. J. 50;

3) viel, zum Überfluss kochen: pievārīju pa pilnam gaļas LP. VII, 289. pievārīts kâ zir giem Etn. II, 30;

4) kochend, mit Gekochtem anfüllen:
pievārīta pilna bļuoda ar putru. Refl. -tiês, anbrennen (beim Kochen) Wid.

Avots: ME III, 309

pītināt

I pîtinât N.-Peb., ausstreuen: meta kūleņus un pītināja nuopļauto zâli R. Kam. 9. Jūle ar lieluo darbu strādā, - pavei, kâ nu˙pat pītina (ārda sūdus)! Dok. A. Austr. v. J. 1893, № 6, S. 545; "pìtināt 2 , = purināt, putināt (pe̦lnus, miltus, spalvas)" Selsau, Sessw. Refl. -tiês, "pirināties II 1" Adleenen; vgl. pîte 2 II.

Avots: ME III, 235, 236

sagurt

sagur̃t, intr., matt, müde, schwach werden: tur tev sagurs ne˙vien kājas, bet visi kauli A. v. J. 1897, S. 531. izstaipīdams savus sagurušuos kāju stumpjus Jaun. mežk. 172. viņa vēl vairāk sagura A. XX, 648. sagurušais augums ebenda 618: es biju saguris, it kâ kad es būtu daudz pūlējies un paveicis Latv. cilvē̦ks jūtas vispārīgi saguris MWM. IX, 823.

Avots: ME II, 633