Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'peka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'peka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

govspeka

guovspe̦ka, der Kuhpilz (boletus bovinus) Sassm.

Avots: ME I, 693




peka

pe̦ka,

1) die Pfote, Tatze; der Fuss:
uz pe̦kām būt, auf den Beinen sein, sich wohl, im Wohlstande befinden, genesen sein U.: tu man rītā agri esi uz pe̦kām! MWM. XI, 198. grib atkal uz pe̦kām tikt JR. VII, 124. lai tuo uzdabūtu uz pareizām pe̦kām Purap., um ihn auf den rechten Weg zu bekommen. laidis pe̦kas vaļā LP. VI, l, 177, hat sich davongemacht;

2) ein Klotz, der eine Unterlage bildet, der Fuss der Garnwinde
Bielenstein Holzb. 389, ein Fuss überhaupt U., der Fuss, in welchem der Mast steht Salis n. Bielenstein Holzb. 612, der Fuss für einen vertikal zu stellenden Gegenstand Ronneb.: lampa uz augstas pe̦kas MWM. v. J. 1897, S. 593. šaurākā galiņā, peciņā, iestiprināti strāvas vadi Konv. 2 806;

3) Knie am Ende eines Balkens, z. B., beim Umlauf um die Achse
U.;

4) eine Gabel um den Schiffsmast
Salis n. U.;

5) (pe̦ks L.) = be̦ka Dond., Spr.: Sprw. paliks sē̦duot kâ pe̦ka birzī. paldies saku vasarai, kas peciņas audzināja BW. 24745, 5. priežu pe̦ka, boletus luteus Birsmanis. Wohl aus liv. päkā "Pilz" resp. estn. päkk "Pilz; Ballen (an der Hand, am Fuss)", s. Leskien Nom. 200 und Thomsen Beröringer 272.

Avots: ME III, 193


pekainis

I pe̦kainis, wer gute pe̦kas 1 hat, wer auf den Beinen ist, gut laufen kann Schwanb.: Pēterītis pe̦kainītis BW. 20557; auch 12857, piel. 2 205561.

Avots: ME III, 193


pekainis

II pe̦kainis, eine Art Egge ("Krummer") Konv. 1 448: "pe̦kainis (rīks, ar kuo izsē̦tuos miežus iegādā zemē) izskatās kâ ecēšas, kam katra zara galā atruodas pa lemesīšam" Burtn. Zu pe̦ka 1.

Avots: ME III, 193


pekains

pe̦kaîns, mit einer Tatze versehen: lāča bērniņ, pe̦kainām kājiņām! BW. 2105, l.

Avots: ME III, 193

Šķirkļa skaidrojumā (12)

apskapstēt

apskapstêt [in Smilten, Oppekaln u. a.], -ît, beschlagen, blind werden, sich mit Grünspan bedecken (von Fenstern, Kupfer): rūtis aiz ve̦cuma apskapstējušas un aprūsējušas Aps. III, 4. tējmašīna nuoputējusi, apskapstījusi Niedra. kapars nerūs, bet apskapst; apskapstējusi nauda PS. Refl. -tiês: apskapstējušies pimbeŗi MWM. III, 532, C., Aps.

Avots: ME I, 121


apsnapstēt

[apsnapstêt, tr., ringsum abreissen, abnagen Oppekaln, Talsen.]

Avots: ME I, 124


baltradze

bal˜tradze, eine Kuh od. ein Schaf mit weissen Hörnen [Mar., Oppekaln]: baltradze linājā RKr. VII, 974.

Avots: ME I,


brežģis

[II brežģis (vgl. režģis),

1) "Flechtwerk auf der Ragge";

2) "ein groses Sieb zum Windigen"
Salis;

3) "dichtes Gestrüpp";

4) "unnützer Kram"
Mar. u. Oppekaln.]

Avots: ME I, 330


divriči

divriči [Oppekaln, Ruj., Sessw., Wandsen, Angern], zweirädriger Wagen: tas nuotiks tad, kad vārna ar divričiem brauks A. XX, 300. [Als ein Lituanismus zu ritenis?].

Avots: ME I, 473


eglis

eglis Bers., Lasd., Laud., Druw., Neu-Schwanb., Lis., Mar., der Pl. egļi (vgl. russ. ) U., A. XX, 511, in Oppekaln n. U. auch egles,

1) eine (hölzerne) Egge:
egļa zara duŗamais BW. 35073;

2) egļi, Ackerspark (spergula arvensis L.)
RKr. II, 78.

Avots: ME I, 566


lagača

[lagača Janš. Dzimtene IV, 168], lagaža [Preekuln], lāgaži, das Lager, Bett: Kristiņš taisa lagažiņu nuo ve̦cām dēlītēm BW. 24858. vilki gaud lagažuos (Var.: [aus Oppekaln]: lāgāžuos [?]) 30029, 1, 3. [istabas kaktā uz lagačām tumsā gulē̦dams Janš. Dzimtene V / VI, 128. - Zu slav. ležati "liegen", serb. lôg "Liegen", russ. лóгово "Lager eines wilden Tieres", gr. λέχος "Bett", λόχος "Hinterhalt; Kindbett", la. lectus "Bett", ir. lige "Bett", got. ligan "liegen" u. a., vgl. Būga РФВ. LXXI, 60 und Berneker Wrtb. I, 704 f.]

Avots: ME II, 399


skrasts

I skrasts,

1): auch A.- Oltenhof, AP., Gr.-Buschh., Lasd., Lubn., N.- Peb., Oppekaln, Orellen, Roap, Trik.;

2) eine Schicht od. Abteilung eines Getreide- od. Flachshaufens
AP.: labību kraujuot blāķī, krauj pa daļām ("skrastiem"), lai nesablīvē̦tuos. šie lielie skrasti labības, - kas tur būs graudu! kad lini izmalti, tuos saliek atkal desmitēs, sasien buntēs un saliek skrastā.

Avots: EH II, 507


tārags

tārags: auch Mar., Oppekaln, (mit à 2 ) Liepna.

Avots: EH II, 671


uzmašs

uzmašs,

1) Subst., das (zur Rede) Hinzugefügte, die Schlussbemerkung
Oppekaln n. RKr. XVII, 142;

2) Adj., besonders, direkt
AP. n. U.: radās man atkal uzmašas gaitas AP., Golg. Nebst li. ùžmačius "Aufmass, Zugabe" zu uzmest.

Avots: ME IV, 356



vārpstuve

vārpstuve A. - Schwanb. n. FBR. V, 152, `rpstive 2 Preili n. FBR. VIII, 11,

1) vārpstuve U., (mit ā`r 2 ) Mar., vārpstava U., Bielenstein Holzb. 475 (aus Oppekaln), = vē̦rstava;

2) vā`rpstuve Nitau "der Teil des Spinnrads, auf den die Spule gesteckt wird"
Bers., (vā`rpstava 2 ) Grawendahl, Linden (in Livl.), Meselau, Seltingshof (mit hochle. ā aus ē̦?), (vārpstava) AP., Santen; "das Loch, worin das Ende einer vārpste gesteckt wird";

3) vârpstuve 2 Kursiten, ein krummer Haken zum Winden
("griešanai") von Stricken;

4) "vieta, kur ir vārpstas" (?) Wessen.

Avots: ME IV, 508