Paplašinātā meklēšana

kapenes, [ein Nom. pl. kapeņi Manz. Post. I, 174], Ort, da Gräber sind Manz., Gottesacker, Grabstätte, Nirchhof: nava vietas kapenēs (Var.: kapsē̦tā) BW. 27660. ve̦cajam tāda luste, ka jāiet kapenēs. vai nebija kapenes E'ģiptes zemē II Mos. 14, 11. kapenītes (Var.: kapu kalni) nuoziedēja dze̦lte̦niem ziediņiem BW. 27632, 4. Ungew. der Sing. kapene, das Grab Sudr. E. A. XIII, 376. Nebst kāpinės "Friedhof zu kaps "Grab".

Avots: ME II, 158

kâpenes, gew. Pl., eine Treppe: kalējs nuocirtis ābeli un iztaisījis nuo tās kāpeni JK. III, 3. kāpenes - kuoks, kuŗa vienā pusē izcirsti ruobi kāpšanai 16. kas gul uz mērķa kāpenēm Asp. tempļa priekšte̦lpas ar platām lieviņa kāpenēm Kēn.

Avots: ME II, 192

[klèpenes ² Warkl. "eine Art Pflanzen".]

Avots: ME II, 224

krēpenes [C., N.-Peb., Arrasch], = krēp(j)àuzas.

Avots: ME II, 275

‡ māllapenes Lubn., der Huflattich.

Avots: EH I, 791

paslepene(s), s. paslêpene(s).

Avots: ME III, 102

paupenes "bungas" IMM. 1932 I, 142.

Avots: EH XIII, 185

penes Wolm. n. U., peñnes Wolmarshof, Eiszapfen am Dache.

Avots: ME III, 200

penesis, Mutterkorn Mag. XX, 3, 215, RKr. II, 69; vgl. pēnezis I.

Avots: ME III, 200

I slêpenes Lis., die Weichen Bewershof, Hirschenhof, (beim Pferd) Spr.: Kačiņa tam vīles gar slēpenēm šuva Lapsa-Kūm. 39. asins nuo vaigiem un slēpenēm lija 264; slẽpenes "Fleischabfälle Kalleten. Zu paslêpene(s); zur Bed. vgl. auch slēpsna I.

Avots: ME III, 928, 929

II slēpenes "primitiv, oberflächlich angefertigte slēpes (geringschätzig)" Stockm., Odensee.

Avots: ME III, 929

III slēpenes "zerfetzte, nicht geflickte Kleider": iet tâ, ka slēpenes vien le̦c Nikrazen; zu lēpene 2?

Avots: ME III, 929

virpenes Schmarden, = virpeles.

Avots: ME IV, 609

I ave̦nragi, Schlangenkraut (Calla palustris L.), auch guoteņlapas, liepenes genannt RKr. II, 68; Konv. ^{1. 2.}

Avots: ME I, 232

bričuot, essen: bričuo, dē̦ls, upenes Etn. II, 31; [vgl. bricêt 2].

Avots: ME I, 331

duperes L., dupenes Karls., eine Art Vogelschlingen.

Avots: ME I, 518

‡ īzapene, eine Blume (hyssopus officinalis?): īzapenes, buldurenes, tās īstās Jāņa zâles BW. 32390 var.

Avots: EH I, 502

kapene (unter kapenes), ‡

2) ein Steinhaufs
Siuxt: laukuos, kur ir pulka akmiņu, same̦t čapu vienā vietā: tā ir k. In der Bed. 2 zu ‡ kape̦na, kapele II.

Avots: EH I, 586

I kàpene, eine schneelose Stelle auf der Strasse, Stellen, wo man mit dem Schlitten auf blosser Erde fährt Mag. IV, 2, 119: kāpene - plika zeme uz ceļa ziemas laika beigās, īpaši pavasarī C., [Lis., N. - Peb., Bers., Kreuzb.], AP., Erlaa, Kaul., Gsth., Seesw., Stom., Kokn.: uz ceļa jau vietu vietām kāpene od. ķeŗ kāpeni AP. te vairs nejūt kāpenes, bet kamanas te̦k viegli pa gludu ceļu Aps. uz ceļa jau daudz vietās kāpenes un ūdens peļķes A. XXI, 789. pa kāpeni aizkūlās vēl veršu 30 Apsk.

Avots: ME II, 192

klajš (li. klajùs " irreführend"],

1) offen, frei:
tīri lauki, klaji lauki, kur atveda mūs[u] māsiņu RKr. XVI, 222. iesim, irbe, tecēties pa tuo klaju atmatiņu BW. 30609. klajās vietās jeb pa klaju mežu spuokiem e̦suot pavē̦lēts katru nakti spuokuoties LP. VII, 95. viens divi - eža midzenis klajš LP. V, 217. klaja jūŗa, offenes Meer Konv. ² 456. kam, tautieti, purvu bridi man pakaļ, bārenei? vai neredzi klaju ceļu, kur aizgāja mātes meita BW. 3130. apakš klajas debess od. uz klaja lauka, unter freiem Himmel. manai mātei jādzīvuo zem klajas debess LP. VII, 1139;

2) offen, offenbar, öffentlich:
klaja nepatiesība. precniekus slānīt sle̦pus vai klajā cīnā Od. klaji izsaukt, öffentlich ausrufen Elv. sakāt klaji Skola III, 429. klaji darbuoties it kâ uz skatuves Kaudz. M. [klaji smieklā licis Glück Kolosser 2, 15];

3) frei von dem gewöhnlichen Zubehör,
oft synonym mit tukšs, leer, baumlos, blätterlos: tukša, klaja tautu sē̦ta, ne tai žuoga, ne tai mieta BW. 19025, 2. leja ir klaja nuo kuokiem, baumlos Lautb. aiz lapenes bij klajāks, hinter der Laube waren die Bäume weniger dicht bei einander Latv. daudz nuo kuokiem bija palikuši klajāki Zalkt. II, 63. klajas puķes, einfache Blumen [L.], St. kruogs sāk mesties klajāks, der Krug wird allmählich menschenleer JR. IV, 92. visi ir klaji, alle sind blakn, leer Oppek n. U. klaja putra, dünne (d. i. ohne das gewöhnliche Quantum der Grützkörner) Grütze Mar. n. RKr. XV, 118; klajas sulas, Molken, die sich von der erwärmten Milch absondern Lasd.;

4) klaji, verkürzt klaj, zur Verstärkung von visi: visi klaji, visi klaj, alle ohne Ausnahme:
visi klaj ir pruom Etn. III, 38. mēs visi klaji tur bijām Allend., Salisb. viņš jums rādīs visiem klajiem Kragenhof. [Wie skaidrs zu šķîst gehört, so gehört wohl auch klajš (ursprünglich etwa: " sich zerstreut habend", klar, offen) zu klīt (= klîst) " sich zerstreuen", wozu es auch Leskien Abl. 275 und Nom. 256 gestellt hat.]

Avots: ME II, 210

‡ krautene, ein Haufe (?): tās sabrukušās ... kapenes kâ nelāga k. stāv ... luogu priekšā Anna Dzilna 21.

Avots: EH I, 644

krējumes [?]"dze̦lte̦nas pīpenes" Behnen.

Avots: ME II, 275

krùpene ² : luopam priekšas kāju starpā da vē̦darām ir k. Ramkau (mit û ² ). zirgs platu krùpeni ² Linden in Kurl. krūpenes kauls ebenda.

Avots: EH I, 662

kupene [PS.), kupenis [Salis], der Schneehaufen: ja priekš ziemassvē̦tkiem tiek sadzītas jau kupenes, tad bagāts gads Etn. II, 96.

Avots: ME II, 317

lãpene,

1) ein kleiner Flicken;

2) ein alter Hut
Neik., Oppek. n. U;

3) lāpenes, Flickerzeug
St., Dond.

Avots: ME II, 439

lēpene,

1) der Huflattich (tussilago farfara)
RKr. II, 80, Peņģ., MWM. VII, 714; Neunkraft (tussilago petasites): uzpilini dadžu lapai jeb lēpenei piena lāsīti MWM. X, 10;

1) lêpene ² Līn., der Klumpen, eine unförmliche Masse:
dažam labam karā'jas ve̦se̦las lēpenes mē̦slu pie sānien Janš. lindraku stērbeles samirka vienās lēpenēs LA [In der Bed. 1 zu lẽpe; in der Bed. 2 vgl. lepe I.]

Avots: ME II, 461

ļipene, auch ļipenes ce̦pure, eine Miitze mit Ohrenklappen Mag. XIII, 3, 55, Smilt.

Avots: ME II, 541

mārruozĩte, eine Art Pflanzen: te mārruozītes; es gribēju jums duot vijuolītes... Hamlets 86. [mãrruozīte"kāda puķīte, kam ziedi līdzīgi pīpenes ziediem, tikai ar sīkākām ziedlapiņām" Lemburg.]

Avots: ME II, 584

‡ nùobrauņuôt, = nùobraũņât 1: muguras un paslēpenes ir asiņainas nuobrauņuotas situoties un peŗuoties Azand. 49.

Avots: EH II, 34

padzirknis Stud., padzirksnis Naud., die Seitenweichen, penes">paslēpenes.

Avots: ME III, 22

pakâpene, ‡

3), etwas, was zum Aufsteigen
(pakâpt(ies)) dient: mazi tie puisīši ...: pie kumeļa trepes lika, pie arkliņa pakāpenes Tdz. 41851.

Avots: EH II, 142

paslêpene: auch AP., Liepna, Wessen, (mit ẽ) Frauenb.; ķēves paslēpenes BW. 20523, 10 var.

Avots: EH XIII, 174

paslêpene(s) [PS.], penes">paslepenes St., paslepene U., [paslêpine ² Dunika], die Weichen am Leibe, die Leistengegend: paslēpenes ir mīkstie, bezspalvainie laukumi pavēderē pie priekš- un pakaļkājām Naud., [Libau]. [paslepenes, die Schläfe Für. I unter slept.] Zu li. paslėpnės, paslė´psniai od. slė´psna "die Weichen". (Wenn p (für b) im Wurzelauslaut nicht etwa aus Formen wie li. slė´psna verallgemeinert oder durch den Einfluss von slèpt, li. slė˜pti "verbergen", le. pasle̦pe̦ns (woher wohl das kurze e in le. paslepenes) hervorgerufen ist, so steht hier slēp- neben dem slēb- in got. slēpan "schlafen", an. slápr "träger Mensch", wie le. slāp- (in slāpê "eine Geschwulst fallen machen" u. a.) neben slāb- (in le. saslābt "zusammenfallen" u. a.); zur Bed. vgl. slav. slabina "die Weichen"; vgl. noch Leskien Nom. 369, Persson Beitr. 4893 und Petersson Griech. u. Lat. Wortstudien 33.]

Avots: ME III, 102

paslêpene(s) [PS.], penes">paslepenes St., paslepene U., [paslêpine ² Dunika], die Weichen am Leibe, die Leistengegend: paslēpenes ir mīkstie, bezspalvainie laukumi pavēderē pie priekš- un pakaļkājām Naud., [Libau]. [paslepenes, die Schläfe Für. I unter slept.] Zu li. paslėpnės, paslė´psniai od. slė´psna "die Weichen". (Wenn p (für b) im Wurzelauslaut nicht etwa aus Formen wie li. slė´psna verallgemeinert oder durch den Einfluss von slèpt, li. slė˜pti "verbergen", le. pasle̦pe̦ns (woher wohl das kurze e in le. paslepenes) hervorgerufen ist, so steht hier slēp- neben dem slēb- in got. slēpan "schlafen", an. slápr "träger Mensch", wie le. slāp- (in slāpê "eine Geschwulst fallen machen" u. a.) neben slāb- (in le. saslābt "zusammenfallen" u. a.); zur Bed. vgl. slav. slabina "die Weichen"; vgl. noch Leskien Nom. 369, Persson Beitr. 4893 und Petersson Griech. u. Lat. Wortstudien 33.]

Avots: ME III, 102

I pēnezis,

1) das Mutterkorn
U.;

2) rhinanthus crista galli U. Nebst penesis anscheinend (nach Leskien Nom. 165) zu li. pėnas "Ohrläppchen; Hautlappen unter dem Schnabel des Hahns"
und (nach Charpentier KZ. XLIII, 162 f.) ai panasī "Pusteln".

Avots: ME III, 208

peñnes, s. penes.

Avots: ME III, 200

I sadzīt, tr.,

1) zusammentreiben; heimtreiben:
vakarā, kad luopi bij sadzīti laidarā Etn. IV, 71. luopus kūtī sadzinuse Aps. IV, 12. (ganu meita) izdzīdama piena prasa, sadzīdama baltas putras BW. 29251. sadzīt ļaudis, Leute zu irgend einer Arbeit, einem Tun bestellen U. sadzīt baļkus, akmeņus, Balken, Steine anführen lassen U. putenis pie durvīm kupe̦nas sadzinis, der Schneesturm hat Schneehaufen angestümt JR. IV, 41. ja priekš ziemassvē̦tkiem tiek sadzītas jau kupenes, tad bagāts gads Etn. II, 96;

2) ein-, hineintreiben:
stāvus sadzīt zemē LP. IV, 4. (ve̦lns) sadzinis puisi Līdz pē̦dām zemē, puisis ve̦lnu līdz ceļiem Pas. II, 117 (aus Misshof). jūs e̦sat kâ strausi savas galvas smiltīs sadzinuši A. XVII, 584. viņiem vajadzē̦tu šīs smiltis rīklē sadzīt Jaun. mežk. 145. asinis sadzīt asins traukuos Ārstn. kal. II, 69;

3) treibend, nachjagend fangen, auftreiben, ausfindig machen, einholen:
pē̦das sadzīt, die Spur (von jem. od. etw.) auffinden: vīrs beidzuot arī pē̦das sadzinis MWM. X, 416. bet kâ lai sadze̦n blēža pē̦das? Aus. I, 103. -vis˙pirms sadzīšu ruokā savas peķeles Vēr. II, 1040. nee̦suot izdevies meitai brūtgānu sadzīt LP. V, 237. es... kalpu ilgi meklēju, nevarēju ne˙kur sadzīt IV, 109. meklē, meklē - ne˙kur dabūjams, ne˙kur sadze̦nams IV, 139. nuobrauc tai zemē ne˙maz ve̦cākus sadzīt; beidzuot atruon pirtī IV, 45. es ne˙maz nevarēju tevi sadzīt, lai gan steidzuos Dond. precenieki... stāsta, ka tie stirnu vai briedi dzīdami še sadzinuši kājas BW. III, 1, 81. visu dienu jumi dzinu, ...nu sadzinu, nu panācu BW. 28558. dzīrās mani tautas zagt; kur jūs mani sadzīsit (Var.: dabūsiet)? 13384 var. Refl. -tiês,

1) für sich fangen, einholen, ausfindig machen:
miglā tautas es izbēgu, rasā mani sadzinās BW. 13458, 3;

2) einander fangen, einholen:
sadzinās ciema gani, samāvās raibaļiņas BW. 29385.

Avots: ME III, 621

saķukt, = sakukt: sargs, kurš saķucis sēž uz lieveņu pakāpenes Vārpas 5.

Avots: ME II, 664

I slêpsnes ² Dond. n. FBR. V, 131, die Weichen, = penes">paslēpenes. Zu slê̦psna I.

Avots: ME III, 930

stiķenes U., Wolm., PS., Arrasch, Salis, Jürg., Lös., Golg., Stachelbeeren (ribes grossularia L.). Nach upenes und andern Beerennamen auf -enes für *stiķeles, das nebst estn. tikel dass. auf nd. stickelbere beruht.

Avots: ME IV, 1067

sustrenes (unter sustarenes): = penes">upenes Seyershof; wilde und auch kultivierte Johannisbeeren Stenden.

Avots: EH II, 604

I svilpene,

1) = svilpe: nuo vītuola zara maucamas svilpenes Vēr. II, 1291, guovju meita iet pa ceļu svilpuodama; izde̦vuse me̦lnu jē̦ru, nuopirkuse svilpenīti (Var.: stabulīti) BW. 29319, 1 var.;

2) angelica
Karls.

Avots: ME III, 1158

upene Grünh., Wolm. u. a. (unbek. in Bauske, Dond., Dunika, Kandau, Pilda, Segewold, Selg., Sessau, Siuxt, Stenden, Widdrisch, Zvirgzdine, wo dafür sustrene resp. zustrene), upine Warkl., schwarze Johannisbeere: bričuo, dē̦ls, upenes! Etn. II, 31. me̦lnuo upeņu lapas Kat. Kalend. 1901, S. 120. aiviekšas, upines baltas ziedēja,... sarkanas kārsa (die Himbeeren, oder Johannisbeeren?) BW. 33612 aus Warkl. Vgl. li. upìnis (fem. -ė) "dem Fluss angehörig".

Avots: ME IV, 300

‡ vĩnaugs, (wilde) Weinrebe: pie vīnaugu lapenes Janš. Dzimtene I, 221.

Avots: EH II, 793

ziepene RKr. II, 77., Plur. ziepenes U., Mag. III, 1, 132; IV, 2, 83, Memelshof, (mit iẽ ) C., Jürg., (mit ìe ² ) Bers., Heidenfeld, Selsau, Seifenkraut (saponaria officinalis L.); Pechnelke (lychnis viscaria L.) RKr. II, 73; polygala amara L. RKr. III, 72; parastā ziepene, polygala vulgaris L.; ce̦kulainā z., polygala comosa Schk. Druva III, 733; Demin. ziẽpenīte AP., eine Blume: vienas ziepenītes ir zilas, uotrās ir baltas. -

Avots: ME IV, 744

zustrenes: = upenes Allend., Morizberg; in Dunika dafür; me̦llās jāņuogas.

Avots: EH II, 812

zustrenes Mag. IV, 2, 32, U., Wandsen, zustriņi St., Mag. IV, 2, 32, zustaras LKVv., zusteres Mag. IV, 2, 32, LKVv., zusters St., zusteri U., Ruhental, Johannisbeeren (ribes rubrum); zustrenes Adiamünde, Salis, Segewold, Sessau, Kr. - Würzau, zusterenes Pernigel, zusteres Für I, Pernigel, zustares Wid., me̦lnas zustaras Siuxt, me̦lnais zusters Mag. IV, 2, 32, zusteri Lieven-Bersen, Odsen, Popen, Ruhental, me̦lni zustriņi St., zustriķi Für I, gen. pl. zusturu Plūd. Mazā And. b. atm. 25, = upenes, Bocksbeeren (ribes nigrum); zustrene Dr., die Aalbeere: zustaru un ērkšķu krūmi D. Kleinb. J. 68. zusteru vīns, Johannisbeerwein Annenburg. Mit z- aus s-, vgl. sustarenes.

Avots: ME IV, 752

zvāle (unter zvāla),

2): sniega zvāles (= kupenes ?) Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 32.

Avots: EH II, 814