piemīt
‡ pìemît, in grosser Menge eintauschen: tur ar vutīm piemiju daudz guovu Pas. X, 224.
Avots: EH II, 262
Avots: EH II, 262
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'piemīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'piemīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
piemīt
pìemĩt,
1) auftreten:
ne dziedāt nedziedāju, ja ar kāju nepieminu BW. 92. es pūru pieluocītu ar kājām piemīdama Biel. 1374;
2) treten auf (tr.):
lai pie altāra pieminuot brūtgānam kāju RKr. XVI, 99. piemītuo pastaliņu BW. 10384 var.
Avots: ME III, 274
1) auftreten:
ne dziedāt nedziedāju, ja ar kāju nepieminu BW. 92. es pūru pieluocītu ar kājām piemīdama Biel. 1374;
2) treten auf (tr.):
lai pie altāra pieminuot brūtgānam kāju RKr. XVI, 99. piemītuo pastaliņu BW. 10384 var.
Avots: ME III, 274
piemītne
pìemĩtne, der Wohnort, das Obdach : bij arī visai patīkama piemītne Alm. Kaislību varā 102. cauru dienu tā bij tupējusi savā apslē̦ptā piemītnē Alm.; piemītne, das Ablager Hug. n. U.
Avots: ME III, 274
Avots: ME III, 274
piemītnieks
‡ piemītnieks (f. -ce), wer bei jem. (als Mieter?) wohnt: bez... saimniekiem mājās dzīvuojuši pie viņiem vēl piemītnieki Pas. XIV, 246. aicināja savas piemītnieces ienākt viņa istabā Janš. Dzimtene V, 450.
Avots: EH II, 262
Avots: EH II, 262
Šķirkļa skaidrojumā (17)
damīt
dziedināt
ģeķīgs
ģeķîgs, geckenhaft, töricht, närrisch: tai piemīt kaut kas nederīgs, tukšs, ģeķīgs Vēr. I, 1320.
Avots: ME I, 695
Avots: ME I, 695
iezīme
iezìme *, das Merkmal, Charakteristikum: franču mākslas iezīmes Vēr. II, 1124. vienkāršākiem organismiem piemīt tādas iezīmes... Konv. 2 2111.
Avots: ME II, 92
Avots: ME II, 92
kokuts
kùokuts, -s, die Mauerassel (oniscus murarius): kuokutis piemīt mitruos pagrabuos apakš sapuvušas grīdas Sassm.
Avots: ME II, 343
Avots: ME II, 343
labsirdība
labsir̂dĩba, die Gutherzigkeit: stipriem cilvē̦kiem piemīt labsirdība LP. XIII, 522 [falsch!].
Avots: ME II, 398
Avots: ME II, 398
mārķi
pagrīda
pārziepot
pãrziẽpuôt*, tr., verseifen: ziepēm piemīt īpašība taukvielas pārziepuot Konv. 2 3723. Refl. -tiês, sich verseifen: eļļa viegli pārziepuojas 1789.
Avots: ME III, 189
Avots: ME III, 189
pieiet
pìeiet,
1) zu-, hinzu-, herzugehen, -kommen:
ķēniņš pieiet abiem nabadziņiem un uzprasa, kur tie dzīvuo LP. VI, 1, 310, gauži raud lē̦taudzīte, smalku birzi piegājuse: kâ būs šķīt atvasītes? BW. 21930, 2. gan pieies tā dieniņa 20702, 1. mirstams laiks pieiet Für. I unter iet;
2) betreffen, ertappen
U.: viņš pieiets, ka savu brāli gribējis apzagt, man hat ihn darauf betroffen, dass er seinen Bruder bestehlen wollte U.;
3) von Kommenden gefüllt werden:
pilna ustabiņa bārenīšu piegājuse BW. 5051. - pieeams, pieietams, zugänglich: viņā dzeai piemīt vispārpieejama vienkāršība Vēr. 1, 1322. augstākuo jušanu, kāda tik cilvē̦kam pieietama I,1447, puķe ziedēja... grūti pieejamā vietā LP. VII, 42. Subst. pieiešanā, der Zutritt: labs mūsu kundziņš, ... ļaudīm druoša pieiešana BW. 31335. nav ne˙kur pieiešanas U., man findet nirgends ein Unterkommen, pìegãjẽjs, ein Angekommener: tev vēl pašai nav ne kaktiņš iedzīvuots; kur tad liksi vēl piegājējus? Mērn. laiki 13.
Avots: ME III, 253, 254
1) zu-, hinzu-, herzugehen, -kommen:
ķēniņš pieiet abiem nabadziņiem un uzprasa, kur tie dzīvuo LP. VI, 1, 310, gauži raud lē̦taudzīte, smalku birzi piegājuse: kâ būs šķīt atvasītes? BW. 21930, 2. gan pieies tā dieniņa 20702, 1. mirstams laiks pieiet Für. I unter iet;
2) betreffen, ertappen
U.: viņš pieiets, ka savu brāli gribējis apzagt, man hat ihn darauf betroffen, dass er seinen Bruder bestehlen wollte U.;
3) von Kommenden gefüllt werden:
pilna ustabiņa bārenīšu piegājuse BW. 5051. - pieeams, pieietams, zugänglich: viņā dzeai piemīt vispārpieejama vienkāršība Vēr. 1, 1322. augstākuo jušanu, kāda tik cilvē̦kam pieietama I,1447, puķe ziedēja... grūti pieejamā vietā LP. VII, 42. Subst. pieiešanā, der Zutritt: labs mūsu kundziņš, ... ļaudīm druoša pieiešana BW. 31335. nav ne˙kur pieiešanas U., man findet nirgends ein Unterkommen, pìegãjẽjs, ein Angekommener: tev vēl pašai nav ne kaktiņš iedzīvuots; kur tad liksi vēl piegājējus? Mērn. laiki 13.
Avots: ME III, 253, 254
slampāt
slampât ‡
4) sabradāt, savazāt slapju" (mit am̃) Nötk.; "piemīt netīru" (mit am̃ ) AP. Refl. -tiês, ‡
2) sich ohne Arbeit umhertreiben"
(mit am̃ ) Seyershof.
Avots: EH II, 520
4) sabradāt, savazāt slapju" (mit am̃) Nötk.; "piemīt netīru" (mit am̃ ) AP. Refl. -tiês, ‡
2) sich ohne Arbeit umhertreiben"
(mit am̃ ) Seyershof.
Avots: EH II, 520
slapstene
šļerkstēt
šļerkstêt,
1) rasseln, klirren
Arrasch: nuo dzelzs pinekļu šļerkstēšanas Apsk. v. J. 1903, S. 513;
2) plappern
Arrasch, AP. (mit er̃), Sessw. (mit èr 2 ), Golg., Saikava (mit er̂); undeutlich sprechen Bauske, (mit er̂) Bers.; Unsinn reden Adsel, Bers.;
3) plätschern (vom Wasser)
Bauske.; šļurkstêt (cauruos, slapjuos zābakuos ejuot) Schibbenhof, (mit er̃) N. - Peb.; von andem Lauten: ar kāju piemīta varde šļer̂kst 2 Stenden.
Avots: ME IV, 70, 71
1) rasseln, klirren
Arrasch: nuo dzelzs pinekļu šļerkstēšanas Apsk. v. J. 1903, S. 513;
2) plappern
Arrasch, AP. (mit er̃), Sessw. (mit èr 2 ), Golg., Saikava (mit er̂); undeutlich sprechen Bauske, (mit er̂) Bers.; Unsinn reden Adsel, Bers.;
3) plätschern (vom Wasser)
Bauske.; šļurkstêt (cauruos, slapjuos zābakuos ejuot) Schibbenhof, (mit er̃) N. - Peb.; von andem Lauten: ar kāju piemīta varde šļer̂kst 2 Stenden.
Avots: ME IV, 70, 71
sliecība
sliecĩba, die Neigung Wid., Empfänglichkeit V., "der Beruf" V.: sliecība uz galvas sāpēm Karls. ... aiz visiem cilvē̦kiem piemītuošās sliecības uz nežēlību Vidiņš.
Avots: ME III, 937
Avots: ME III, 937