Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'piemīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'piemīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
piemīt
‡
pìemît,
in grosser Menge eintauschen: tur ar vutīm piemiju daudz guovu Pas. X, 224.
Avots: EH II,
262
piemīt
pìemĩt,
1) auftreten: ne dziedāt nedziedāju, ja ar kāju nepieminu BW. 92.
es pūru pieluocītu ar kājām piemīdama Biel. 1374;
2) treten auf (tr.): lai pie altāra pieminuot brūtgānam kāju RKr. XVI, 99.
piemītuo pastaliņu BW. 10384 var.
Avots: ME III,
274
piemītne
pìemĩtne,
der Wohnort, das Obdach : bij arī visai patīkama piemītne Alm. Kaislību varā 102.
cauru dienu tā bij tupējusi savā apslē̦ptā piemītnē Alm.;
piemītne, das Ablager Hug. n. U.
Avots: ME III,
274
piemītnieks
‡
piemītnieks (f.
-ce), wer bei jem. (als Mieter?) wohnt: bez... saimniekiem mājās dzīvuojuši pie viņiem vēl piemītnieki Pas. XIV, 246.
aicināja savas piemītnieces ienākt viņa istabā Janš. Dzimtene V, 450.
Avots: EH II,
262Šķirkļa skaidrojumā (17)
damīt
‡
damīt,
= piemīt: aplīk staigādams vis damin Pas. X, 498 (aus Lettg.).Avots: EH I,
306
dziedināt
I dziêdinât, tr.,
heilen: dziedinājis savam šunelim aklu aci LP. V, 414.
dziedināma kaite, eine heilbare Krankheit. ūdenim piemīt dziedināmas (dziedinātāja) spē̦ks LP. VII, 362. Refl.
- tiês, sich einer Heilkur unterziehen, sich heilen: avuotā dziedinājušies akli LP. VII, 362.
Avots: ME I,
561,
562
ģeķīgs
ģeķîgs,
geckenhaft, töricht, närrisch: tai piemīt kaut kas nederīgs, tukšs, ģeķīgs Vēr. I, 1320.
Avots: ME I,
695
iezīme
iezìme *,
das Merkmal, Charakteristikum: franču mākslas iezīmes Vēr. II, 1124.
vienkāršākiem organismiem piemīt tādas iezīmes... Konv.
2 2111.
Avots: ME II,
92
kokuts
kùokuts,
-s, die Mauerassel (oniscus murarius): kuokutis piemīt mitruos pagrabuos apakš sapuvušas grīdas Sassm.
Avots: ME II,
343
labsirdība
labsir̂dĩba,
die Gutherzigkeit: stipriem cilvē̦kiem piemīt labsirdība LP. XIII, 522
[falsch!].Avots: ME II,
398
mārķi
mārķi "?": tur piemīt mārķi jeb māņi LP. VII, 989.Avots: ME II,
584
pagrīda
pagrìda,
pagrìde, der Raum unter der Diele: viņš naudu apracis pagrīdē LP. VII, 145.
pagrīdē piemīt peles Ahs.
Avots: ME III,
31
pārziepot
pãrziẽpuôt*,
tr., verseifen: ziepēm piemīt īpašība taukvielas pārziepuot Konv. 2 3723. Refl. -tiês, sich verseifen: eļļa viegli pārziepuojas 1789.Avots: ME III,
189
pieiet
pìeiet,
1) zu-, hinzu-, herzugehen, -kommen: ķēniņš pieiet abiem nabadziņiem un uzprasa, kur tie dzīvuo LP. VI, 1, 310,
gauži raud lē̦taudzīte, smalku birzi piegājuse: kâ būs šķīt atvasītes? BW. 21930, 2.
gan pieies tā dieniņa 20702, 1.
mirstams laiks pieiet Für. I unter
iet;2) betreffen, ertappen U.:
viņš pieiets, ka savu brāli gribējis apzagt, man hat ihn darauf betroffen, dass er seinen Bruder bestehlen wollte U.;
3) von Kommenden gefüllt werden: pilna ustabiņa bārenīšu piegājuse BW. 5051.
- pieeams, pieietams, zugänglich: viņā dzeai piemīt vispārpieejama vienkāršība Vēr. 1, 1322.
augstākuo jušanu, kāda tik cilvē̦kam pieietama I,1447,
puķe ziedēja... grūti pieejamā vietā LP. VII, 42. Subst.
pieiešanā, der Zutritt: labs mūsu kundziņš, ... ļaudīm druoša pieiešana BW. 31335.
nav ne˙kur pieiešanas U.,
man findet nirgends ein Unterkommen, pìegãjẽjs, ein Angekommener: tev vēl pašai nav ne kaktiņš iedzīvuots; kur tad liksi vēl piegājējus? Mērn. laiki 13.
Avots: ME III,
253,
254
slampāt
slampât ‡
4) sabradāt, savazāt slapju" (mit
am̃) Nötk.;
"piemīt netīru" (mit
am̃ ) AP. Refl.
-tiês, ‡
2) sich ohne Arbeit umhertreiben" (mit
am̃ ) Seyershof.
Avots: EH II,
520
slapstene
slapstene Kaltene, Wandsen, = lapsene, die Wespe: slapstenes piemīt slapsteņu punduruos Sassm.Avots: ME III,
917
šļerkstēt
šļerkstêt,
1) rasseln, klirren Arrasch: nuo dzelzs pinekļu šļerkstēšanas Apsk. v. J. 1903, S. 513;2) plappern Arrasch, AP. (mit er̃), Sessw. (mit èr 2 ), Golg., Saikava (mit er̂); undeutlich sprechen Bauske, (mit er̂) Bers.; Unsinn reden Adsel, Bers.;3) plätschern (vom Wasser) Bauske.; šļurkstêt (cauruos, slapjuos zābakuos ejuot) Schibbenhof, (mit er̃) N. - Peb.; von andem Lauten: ar kāju piemīta varde šļer̂kst 2 Stenden.Avots: ME IV,
70,
71
sliecība
sliecĩba,
die Neigung Wid., Empfänglichkeit V., "der Beruf" V.: sliecība uz galvas sāpēm Karls. ... aiz visiem cilvē̦kiem piemītuošās sliecības uz nežēlību Vidiņš.Avots: ME III,
937
steidzīgs
stèidzîgs, Adv.
stèidzigi, eilig, rasch U.;
steidzīgiem suoļiem Vēr. II, 135.
steidzīga lieta, eine eilige Angelegenheit. kāzinieki steidzīgi mijas gan šurp, gan turp Aps. Subst.
stèidzigums, die Eiligkeit; Eglīša sajūsmām piemīt liels steidzīgums Vēr. 194.
Avots: ME III,
1058
vieniņš
vieniņš,
= vîenîgs: pus˙līdz vîeniņaîs uzrādītais... paraugs Etn. Ill, 170. kuram piemīt kāda vienîņa iekšēja īpašība 181.Avots: ME IV,
659
vienpusība
viênpusĩba*,
die Einseitigkeit: viņa dzejai piemīt stipra vienpusība Vēr. II, 951.
Avots: ME IV,
663