pìemĩt,

1) auftreten:
ne dziedāt nedziedāju, ja ar kāju nepieminu BW. 92. es pūru pieluocītu ar kājām piemīdama Biel. 1374;

2) treten auf (tr.):
lai pie altāra pieminuot brūtgānam kāju RKr. XVI, 99. piemītuo pastaliņu BW. 10384 var.

Avots: ME III, 274

‡ pìemît, in grosser Menge eintauschen: tur ar vutīm piemiju daudz guovu Pas. X, 224.

Avots: EH II, 262