Paplašinātā meklēšana

piêpa: auch (mit iê ² ) AP.; piepas kannas dibinā BW. 19483 var. ābuolīši tādi maziņi kâ piepiņas AP.

Avots: EH II, 264

piêpa Kl., Saikava, Prl. = piepe: Sprw. mīksts kâ piepa. ap pašiem stulmiem dzeltēja dažādu sugu piepas MWM. X, 82. - piepas, Löcherpilz (polyporus) RKr. II, 76.

Avots: ME III, 277

piêpains: mit Holzschwamm bewachsen (mit ie) Diet.: piêpȩna ² malka Seyershof.

Avots: EH II, 264

piêpaĩns C., schimmlig u.

Avots: ME III, 277

pìepàisît,

2): kuot[a] nu ar paisītavām varēja р.! Erlaa.

Avots: EH II, 264

pìepàisît,

1) noch dazu schwingen resp. brechen (Flachs):
p. vēl drusku klāt Bers.;

2) ein gewisses Quantum (Flachs od. Hanf) schwingend resp. brechend erlangen:
piepaisīt pilnu puõdu kaņe̦pāju.

Avots: ME III, 277

‡ pìepakalâtiês Auleja, = ‡ pìepakuluôtiês: izapurkštu dzijs, piesapakalātu nītis.

Avots: EH II, 264

‡ pìepakât, pìepakuôt, vollpacken, vollstopfen: māju ceļuot baļķu starpas piepakāja ar sūnām AP.

Avots: EH II, 264

‡ pìepakuluôtiês, mit Hede vollkleben (intr.).

Avots: EH II, 264

pìepalĩdzêt, behilflich sein, Beihilfe gewähren: kur vajadzība sauc, tur jāpiepalīdz visiem Alks. Bar. 4. vedējs tam piepalīdz kauties LP. VII, 481. maisus cilā aizv˙ien tik vīrieši, un ar labību mērījuot sievietes re̦ti kad piepalīdz Etn. III, 73.

Avots: ME III, 277

pìepalĩdzĩba, die Beihilfe, Aushilfe: ar meitas piepalīdzību arī šuo darbu pārvarēšuot JK. V, 1, 68. ar mašīnas piepalīdzību tik daudz maizes pieražuot A. XVII, 493.

Avots: ME III, 277, 278

pìepalĩdzîgs, behilflich: mācītājs šai ziņā izturējās īsti patiesīgi un piepalīdzīgi Kundz. Kronv. 218. metējs bij tik neveikls, ka bez Tiltiņa piepalīdzīgās ruokas maz vien varēja padimāt uz priekšu Blaum. Pie skala uguns 9.

Avots: ME III, 278

pìepalĩgs,

1): inspektuora p. Austriņš Raksti V, 92;

2): viens mācītājs gājis piepalīgam mūsu mācītājam Seyershof. nuo... bȩ̄rniem... nevar... sagaidīt ne˙kāda piepalīga Azand. 51.

Avots: EH II, 264

pìepalĩgs,

1) der Helfende, Aushelfende:
tā sieva dažreiz bij piepalīgs saimniecei Vēr. I, 1452;

2) die Beihilfe, Aushilfe:
visas mājas suoli ķēķī un kūtī viņa viena pati apkuopa ar ganu piepalīgu Vīt. 8.

Avots: ME III, 278

‡ piepam̂pêt ² Orellen, = pìepùst 2: kāpuosti piepampē iekšas Orellen. lietus piepampē graudus Segew.

Avots: EH II, 264

pìepampt, anschwellen: dzīslai piepampstuot MWM. X,4. man piepampa vēderiņš BW. 34726 var. piepampuši padebeši Stari II, 931. Subst. piepampums, die Geschwulst: lapu kātiņu apakšgalā atruodas it kâ kāds piepampums Vēr. II, 721.

Avots: ME III, 278

pìepanguôt, aufblasen; anschwellen machen: piepanguots (nuo ēdiena) vē̦de̦rs Lautb.

Avots: ME III, 278

pìepasêt, tr. u. intr., dazupassen; anpassen: tā alga jau man labāk piepas nekâ viņam Etn. I, 176. piepas (Var.: piede̦r, piestāv, piekrīt) labi ze̦lta pieši pie dze̦lte̦na kumeliņa BW. 12216, 4 var.

Avots: ME III, 278

pìepasîgs, (zu etwas) passend.

Avots: ME III, 278

pìepaturêt*, beibehalten (darnach gebildet): pēcnākamie savā pirmajā laikme̦tā piepaturēja savas cilts pirmatnējuo veidu A.XX, 259. strāva piepatur tuo pašu virzienu Konv. ² 1075.

Avots: ME III, 278

pìepaunât, vollkramen: p. visu istabu pilnu, das ganze Zimmer mit paunas anfüllen Lautb.

Avots: ME III, 278

piêpaûpt ² Nigr., anschwellen: bērns ir piepaupis, hat sich einen dicken Bauch durch Essen verschafft U.

Avots: ME III, 278

‡ pìepaũstiês Ramkau, anschwellen, -quellen, grösser werden: laba gaļa puodiņā vāruot piepausās (prt.).

Avots: EH II, 264

‡ pìepazīt, erkennen, einsehen: es sevi tur ne˙kâ nevaru р. vainīgu Janš. Līgava I, 280. bail, ka... mani kāds nepiepazīst par šāda vai tāda nedarba izdarītāju Dzimtene I, 319. piepazīdams, ka nabaga kalpu cilvȩ̄kiem... būs nuoderīgs kāds... saules stariņš II, 327. Refl. -tiês (ME. III, 278): beidzuot piepazinās, ka tuo buteli bija iedevis BielU. visas tuo slēpj, ne˙viena nepiepazīstas Janš. Līgava I, 321.

Avots: EH II, 264

pìepazĩtiês, sich zu etwas einbekennen U.

Avots: ME III, 278

izlaîst (li. išláisti),

5): siena gubu izlaiž žāvēšanai Zvirgzdine;

6): me̦lus i. U., Lügen verbreiten;

11) izlaîsts, ungezogen, unartig, ausgelassen
Ahs. u. a.: izlaisti bē̦rni; ‡

12) i. uguni, das Feuer ausgehen (verlöschen, intr.) lassen: meita patīšām izlaidusi uguni Pas. V, 424; ‡

13) weggeben; -verkaufen
Frauenb., Seyershof: jaunu guovi vēl negribas i ; ‡

14) = izmest, izsviest Dunika: i. akmini gaisa; ‡

15) gedeihen lassen:
lai dievs izlaiž Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês,

1):· izlaidies (= izgājis) nuo sē̦tas ap pusdienas laiku Kaltenbr. kājām jūs nevarat i. (= iziet); tad jūs varat palikt uz ceļa Frauenb.;

3): gul vē̦de̦ru is˙laidies Blieden;

4): pakakle izlaidās (= piepama) kâ ūdeņa pilna Frauenb.; ‡

7) zerschmelzen
Auleja: sviests izlaižas.

Avots: EH I, 461

pìeražuôt, zur Genüge, im Überfluss ernten, produzieren: ar mašīnas piepalīdzību tik daudz maizes pieražuot A. XVII, 493.

Avots: ME III, 283, 284

pìesnaũst, einschlummern, einschlafen: aiz kuo mani bāleliņi piesnauduši alu dzēra? Kâ bij tiem neaizsnaust? piepas kannas dibinā! BW. 19483, 1. Refl. -tiês, (ein wenig) einschlafen, einschlummern: piesnaudies viņš kūkuoja un klanījās Libek Pūķis 46.

Avots: ME III, 293, 294

piespanderêt: guovij tesmens piespanderējis (= piepampis) Lemb.

Avots: EH II, 272

I pilt, prs. pilstu, voll werden (?) U., "piepildīties; piepampt">piepampt" Trik.: tīnis līdz ar malām pilst MWM. v. J. 1897, S. 482. gaiss ar zemes dvašas smaržām pilst Rainis Gals un sākums 36. Nach U. kommt es aber wohl "höchstens" in der III p. prs. in der Zusammensetzung mit pie- vor: vâtis jau piepilst, das aber zu pilt II gehören könnte.

Avots: ME III, 217

plakšķêt (unter plakšêt),

1): rīta svārki, te... vējā piepampa ..., te atkal plakšķȩ̄dami... saplaka Apsk. 1902, S. 18. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 170.

Avots: EH II, 282

plaũkšêt,

1): auch (schallen) Orellen, (beim Fallen) Segew.; cūkas ēda, ka plaũkšēja vien Salis. iet, ka plaũkš vien Kl.-Roop. rīta svārki, te... vējā piepampa ..., te atkal plakšķȩ̄dami un plaukšȩ̄dami saplaka Apsk. 1902, S. 18;

2): auch AP., (mit àu ² ) Lös.; "nelietīgi runāt; scherzen; lügen"
Sermus.

Avots: EH II, 285

prìekšpuĩsis, ein älterer Knecht, ein Vorarbeiter Karls., Wohlfahrt: priekšpuisim piepalīdzēja puspuisis Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 326. trūka tikai meitas un priekšpuiša Vēr. II, 204. Džūkstē ārduos stāvuot vīrietis, vis˙vairāk priekšpuisis Etn. III, 72.

Avots: ME III, 397

puspuĩsis, ein jüngerer, unverheirateter Knecht Dond.: pie labi uzvedīga saimnieka dzīvuoja puspuisis LP. VI, 904. priekšpuisim piepalīdzeja puspuisis Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 326.

Avots: ME III, 432

sačaučerêtiês, sich kräuseln, sicn zusammenrollen Lettin, Sessw., Bers., Kokn.: šķīvī atruodas viena de̦sa, sačaučerējusēs piepas veidā A. v. J. 1892, S. 554. sausas lapas sačaučerējas N.-Peb., Laud.

Avots: ME III, 604

stùlms,

3): ruokas s. - nuo e̦lkuoņa līdz plaukstai AP.; kāju s. (ostle. stûms < stułms) "stilbs" Auleja;

4): zābaka s. AP., C., N.-Peb., (mit ul̂ ) Auleja (mit ū < uł ), Drobbusch, Heidenfeld, Kaltenbr., Smilt., (mit ul̂ ² ) Dobl., Kegeln, Ziepelhof, Zögenhof; zeķes s. Auleja (mit ū < uł ), Kaltenbr.;

5): ē̦kas s. stāvēja kâ viena gabala Jauns. J. un v. 108; ‡

6) "stāvs, augums": nū vaira ce̦pure nepiepasēja pie visa stulma Jauns. Raksti VIII, 384.

Avots: EH II, 594