Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'piepa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'piepa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)
piepains
piepaisīt
pìepàisît,
1) noch dazu schwingen resp. brechen (Flachs):
p. vēl drusku klāt Bers.;
2) ein gewisses Quantum (Flachs od. Hanf) schwingend resp. brechend erlangen:
piepaisīt pilnu puõdu kaņe̦pāju.
Avots: ME III, 277
1) noch dazu schwingen resp. brechen (Flachs):
p. vēl drusku klāt Bers.;
2) ein gewisses Quantum (Flachs od. Hanf) schwingend resp. brechend erlangen:
piepaisīt pilnu puõdu kaņe̦pāju.
Avots: ME III, 277
piepalīdzēt
pìepalĩdzêt, behilflich sein, Beihilfe gewähren: kur vajadzība sauc, tur jāpiepalīdz visiem Alks. Bar. 4. vedējs tam piepalīdz kauties LP. VII, 481. maisus cilā aizv˙ien tik vīrieši, un ar labību mērījuot sievietes re̦ti kad piepalīdz Etn. III, 73.
Avots: ME III, 277
Avots: ME III, 277
piepalīdzība
piepalīdzīgs
pìepalĩdzîgs, behilflich: mācītājs šai ziņā izturējās īsti patiesīgi un piepalīdzīgi Kundz. Kronv. 218. metējs bij tik neveikls, ka bez Tiltiņa piepalīdzīgās ruokas maz vien varēja padimāt uz priekšu Blaum. Pie skala uguns 9.
Avots: ME III, 278
Avots: ME III, 278
piepalīgs
pìepalĩgs,
1) der Helfende, Aushelfende:
tā sieva dažreiz bij piepalīgs saimniecei Vēr. I, 1452;
2) die Beihilfe, Aushilfe:
visas mājas suoli ķēķī un kūtī viņa viena pati apkuopa ar ganu piepalīgu Vīt. 8.
Avots: ME III, 278
1) der Helfende, Aushelfende:
tā sieva dažreiz bij piepalīgs saimniecei Vēr. I, 1452;
2) die Beihilfe, Aushilfe:
visas mājas suoli ķēķī un kūtī viņa viena pati apkuopa ar ganu piepalīgu Vīt. 8.
Avots: ME III, 278
piepampt
pìepampt, anschwellen: dzīslai piepampstuot MWM. X,4. man piepampa vēderiņš BW. 34726 var. piepampuši padebeši Stari II, 931. Subst. piepampums, die Geschwulst: lapu kātiņu apakšgalā atruodas it kâ kāds piepampums Vēr. II, 721.
Avots: ME III, 278
Avots: ME III, 278
piepangot
pìepanguôt, aufblasen; anschwellen machen: piepanguots (nuo ēdiena) vē̦de̦rs Lautb.
Avots: ME III, 278
Avots: ME III, 278
piepasēt
piepasēt
pìepasêt, tr. u. intr., dazupassen; anpassen: tā alga jau man labāk piepas nekâ viņam Etn. I, 176. piepas (Var.: piede̦r, piestāv, piekrīt) labi ze̦lta pieši pie dze̦lte̦na kumeliņa BW. 12216, 4 var.
Avots: ME III, 278
Avots: ME III, 278
piepasīgs
piepaturēt
pìepaturêt,* beibehalten (darnach gebildet): pēcnākamie savā pirmajā laikme̦tā piepaturēja savas cilts pirmatnējuo veidu A.XX, 259. strāva piepatur tuo pašu virzienu Konv. 2 1075.
Avots: ME III, 278
Avots: ME III, 278
piepaunāt
pìepaunât, vollkramen: p. visu istabu pilnu, das ganze Zimmer mit paunas anfüllen Lautb.
Avots: ME III, 278
Avots: ME III, 278
piepaupt
piêpaûpt 2 Nigr., anschwellen: bērns ir piepaupis, hat sich einen dicken Bauch durch Essen verschafft U.
Avots: ME III, 278
Avots: ME III, 278
piepazīties
Šķirkļa skaidrojumā (8)
izlaist
izlaîst (li. išláisti),
5): siena gubu izlaiž žāvēšanai Zvirgzdine;
6): me̦lus i. U., Lügen verbreiten;
11) izlaîsts, ungezogen, unartig, ausgelassen
Ahs. u. a.: izlaisti bē̦rni; ‡
12) i. uguni, das Feuer ausgehen (verlöschen, intr.) lassen: meita patīšām izlaidusi uguni Pas. V, 424; ‡
13) weggeben; -verkaufen
Frauenb., Seyershof: jaunu guovi vēl negribas i ; ‡
14) = izmest, izsviest Dunika: i. akmini gaisa; ‡
15) gedeihen lassen:
lai dievs izlaiž Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês,
1):· izlaidies (= izgājis) nuo sē̦tas ap pusdienas laiku Kaltenbr. kājām jūs nevarat i. (= iziet); tad jūs varat palikt uz ceļa Frauenb.;
3): gul vē̦de̦ru is˙laidies Blieden;
4): pakakle izlaidās (= piepama) kâ ūdeņa pilna Frauenb.; ‡
7) zerschmelzen
Auleja: sviests izlaižas.
Avots: EH I, 461
5): siena gubu izlaiž žāvēšanai Zvirgzdine;
6): me̦lus i. U., Lügen verbreiten;
11) izlaîsts, ungezogen, unartig, ausgelassen
Ahs. u. a.: izlaisti bē̦rni; ‡
12) i. uguni, das Feuer ausgehen (verlöschen, intr.) lassen: meita patīšām izlaidusi uguni Pas. V, 424; ‡
13) weggeben; -verkaufen
Frauenb., Seyershof: jaunu guovi vēl negribas i ; ‡
14) = izmest, izsviest Dunika: i. akmini gaisa; ‡
15) gedeihen lassen:
lai dievs izlaiž Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês,
1):· izlaidies (= izgājis) nuo sē̦tas ap pusdienas laiku Kaltenbr. kājām jūs nevarat i. (= iziet); tad jūs varat palikt uz ceļa Frauenb.;
3): gul vē̦de̦ru is˙laidies Blieden;
4): pakakle izlaidās (= piepama) kâ ūdeņa pilna Frauenb.; ‡
7) zerschmelzen
Auleja: sviests izlaižas.
Avots: EH I, 461
pieražot
piesnaust
pilt
I pilt, prs. pilstu, voll werden (?) U., "piepildīties; piepampt">piepampt" Trik.: tīnis līdz ar malām pilst MWM. v. J. 1897, S. 482. gaiss ar zemes dvašas smaržām pilst Rainis Gals un sākums 36. Nach U. kommt es aber wohl "höchstens" in der III p. prs. in der Zusammensetzung mit pie- vor: vâtis jau piepilst, das aber zu pilt II gehören könnte.
Avots: ME III, 217
Avots: ME III, 217
priekšpuisis
prìekšpuĩsis, ein älterer Knecht, ein Vorarbeiter Karls., Wohlfahrt: priekšpuisim piepalīdzēja puspuisis Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 326. trūka tikai meitas un priekšpuiša Vēr. II, 204. Džūkstē ārduos stāvuot vīrietis, vis˙vairāk priekšpuisis Etn. III, 72.
Avots: ME III, 397
Avots: ME III, 397
puspuisis
puspuĩsis, ein jüngerer, unverheirateter Knecht Dond.: pie labi uzvedīga saimnieka dzīvuoja puspuisis LP. VI, 904. priekšpuisim piepalīdzeja puspuisis Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 326.
Avots: ME III, 432
Avots: ME III, 432
sačaučerēties
sačaučerêtiês, sich kräuseln, sicn zusammenrollen Lettin, Sessw., Bers., Kokn.: šķīvī atruodas viena de̦sa, sačaučerējusēs piepas veidā A. v. J. 1892, S. 554. sausas lapas sačaučerējas N.-Peb., Laud.
Avots: ME III, 604
Avots: ME III, 604
stulms
stùlms,
3): ruokas s. - nuo e̦lkuoņa līdz plaukstai AP.; kāju s. (ostle. stûms < stułms) "stilbs" Auleja;
4): zābaka s. AP., C., N.-Peb., (mit ulˆ ) Auleja (mit ū < uł ), Drobbusch, Heidenfeld, Kaltenbr., Smilt., (mit ulˆ 2 ) Dobl., Kegeln, Ziepelhof, Zögenhof; zeķes s. Auleja (mit ū < uł ), Kaltenbr.;
5): ē̦kas s. stāvēja kâ viena gabala Jauns. J. un v. 108; ‡
6) "stāvs, augums": nū vaira ce̦pure nepiepasēja pie visa stulma Jauns. Raksti VIII, 384.
Avots: EH II, 594
3): ruokas s. - nuo e̦lkuoņa līdz plaukstai AP.; kāju s. (ostle. stûms < stułms) "stilbs" Auleja;
4): zābaka s. AP., C., N.-Peb., (mit ulˆ ) Auleja (mit ū < uł ), Drobbusch, Heidenfeld, Kaltenbr., Smilt., (mit ulˆ 2 ) Dobl., Kegeln, Ziepelhof, Zögenhof; zeķes s. Auleja (mit ū < uł ), Kaltenbr.;
5): ē̦kas s. stāvēja kâ viena gabala Jauns. J. un v. 108; ‡
6) "stāvs, augums": nū vaira ce̦pure nepiepasēja pie visa stulma Jauns. Raksti VIII, 384.
Avots: EH II, 594