Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pieta' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pieta' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (24)
pietaisīt
pìetaĩsît,
3): in grosser Menge herstellen (anfertigen):
pietaisījis daudz puôdu un bļuodu Pas. IV, 166 (ähnlich 176; XII, 193; XIV, 315). Refl. -tiês, ‡
3) sich bemachen (von Kindern)
Diet.
Avots: EH II, 276
3): in grosser Menge herstellen (anfertigen):
pietaisījis daudz puôdu un bļuodu Pas. IV, 166 (ähnlich 176; XII, 193; XIV, 315). Refl. -tiês, ‡
3) sich bemachen (von Kindern)
Diet.
Avots: EH II, 276
pietaisīt
pìetaĩsît,
1) anmachen (an etwas), anlegen:
pie ases pietaisīsim kluoķi Pūrs III, 147. nevarēja nuociesties nepietaisījis savu balsi, konnte sich nicht enthalten, (in den Gesang) mit einzustimmen De̦glavs Rīgā II, 1, 314;
2) anmachen, zumachen:
pietaisīt durvis:
3) anfüllen :
es pūriņu pietaisīju Biel. 1901; pietaisīt vidus "paēst" Nerft;
4) besudeln, bemachen, vollmachen:
ja kristījuot bē̦rns drēbītes pietaisa, tad tam gaidāma slikta dzīve Etn. II; 144. paliekas nuolējis zeme un putras trauku pietaisījis, izgājis ārā Etn. III, 92. Refl. -tiês,
1) sich dranmachen, sich hinzugesellen:
studenti pietaisās par sarunu dalībniekiem MWM. VIII, 461;
2) sich betrinken, besaufen :
tad nu ir pietaisījies, der ist mal besoffen Mag. XIII, 2,50. viņš ir pietaisījies kâ maiss od. kâ murds, er ist steif besoffen Seew. n. U.
Avots: ME III, 302
1) anmachen (an etwas), anlegen:
pie ases pietaisīsim kluoķi Pūrs III, 147. nevarēja nuociesties nepietaisījis savu balsi, konnte sich nicht enthalten, (in den Gesang) mit einzustimmen De̦glavs Rīgā II, 1, 314;
2) anmachen, zumachen:
pietaisīt durvis:
3) anfüllen :
es pūriņu pietaisīju Biel. 1901; pietaisīt vidus "paēst" Nerft;
4) besudeln, bemachen, vollmachen:
ja kristījuot bē̦rns drēbītes pietaisa, tad tam gaidāma slikta dzīve Etn. II; 144. paliekas nuolējis zeme un putras trauku pietaisījis, izgājis ārā Etn. III, 92. Refl. -tiês,
1) sich dranmachen, sich hinzugesellen:
studenti pietaisās par sarunu dalībniekiem MWM. VIII, 461;
2) sich betrinken, besaufen :
tad nu ir pietaisījies, der ist mal besoffen Mag. XIII, 2,50. viņš ir pietaisījies kâ maiss od. kâ murds, er ist steif besoffen Seew. n. U.
Avots: ME III, 302
pietaka
piêtaka 2 Behnen,
1) pietaks L., der Zufluss, das Zufliessen;
2) der Flussarm, ein kleiner Nebenfluss:
upes pietaciņa burbuļuoja MWM. X.
Avots: ME III, 302
1) pietaks L., der Zufluss, das Zufliessen;
2) der Flussarm, ein kleiner Nebenfluss:
upes pietaciņa burbuļuoja MWM. X.
Avots: ME III, 302
pietaks
pietaks
II pietaks, das Fünfkopekenstück U.: es gulēšu vēl mīļāki, pietaks vidū izkusīs BW. 11514, 4 var.; aus r. пятакъ.
Avots: ME III, 302
Avots: ME III, 302
pietaļa
pietalināt
pietapāt
‡ pìetapât, mit tapas befestigen: durvi piestiprināja pie stenderes arī tâ: stenderes augšgalā pietapāja kuoku ar caurumu Jürgens 10.
Avots: EH II, 276
Avots: EH II, 276
pietapināt
pìetapinât, hinzugelangen machen, dazutun: dē̦lu māte... spalvaiņām kājiņām; es, pakaļ staigādama, pietapinu (Var.: pielaidīšu) uguntiņu BW. 23221 var.
Avots: ME III, 302
Avots: ME III, 302
pietapt
pietapt
pìetapt, intr., dazu-, hinzugelangen, erreichen (auch fig.): es gribēju klāt pietapt (dē̦lu mātei), man nav kalta kumeliņa BW. 13268, 16. sulainis iztīkuojas ilgu laiku, - ne˙kâ pietapt dē̦lam LP. IV, 87. ne˙kâ pietapt: arvienu mācējis izluocīties IV, 110.
Avots: ME III, 302
Avots: ME III, 302
pietašķīt
pietaslāt
pietastīt
‡ pietastît Dunika, hauend (mit Spänen) vollwerfen, -streuen: istubas priekša pietastīta skaidām.
Avots: EH II, 276
Avots: EH II, 276
pietaujāt
pìetaujât, zur Genüge erfragen: ceļu vien nevar pietaujāt Salis; fragend, forschend erreichen: kuo nu daudz pietaujāsi?
Avots: ME III, 302
Avots: ME III, 302
pietaukšēt
pìetaukšêt, pietaukšķêt,
1) zur Genüge, ein genügendes Quantum schmoren;
2) schmorend, mit Geschmortem anfüllen:
vabuļu silīte pietaukšē̦ta BW. 19280.
Avots: ME III, 302
1) zur Genüge, ein genügendes Quantum schmoren;
2) schmorend, mit Geschmortem anfüllen:
vabuļu silīte pietaukšē̦ta BW. 19280.
Avots: ME III, 302
pietaukstīt
pietaukstīties
pietaupīgs
‡ pietaupīgs, sparsam: pietaupīga saimniece piekrāj drusku uz bada laikiem Pēt. Av. III, 106.
Avots: EH II, 276
Avots: EH II, 276
pietaupīt
pìetaũpît, ‡ Refl. -tiês, sich schonen: cilvȩ̄kam jāpietaupās, lai nesabuojā savu veselību Ahs. jāsāk p. Jaun. Ziņas 1939, № 168, S. 2.
Avots: EH II, 276
Avots: EH II, 276
pietaupīt
pìetaũpīt,
1) zurücklegend sparen, ersparen;
2) schonen:
zābakus ne˙vien iegādā, bet māk arī pietaupīt A. v. J. 1893, 5. I41.
Avots: ME III, 302
1) zurücklegend sparen, ersparen;
2) schonen:
zābakus ne˙vien iegādā, bet māk arī pietaupīt A. v. J. 1893, 5. I41.
Avots: ME III, 302
pietaustīt
pìetaûstît, = piekaût, durchprügeln Behnen. Refl. -tiês,
1) tastend gelangen zu:
aklais pietaustījās pie sienas;
2) zögernd erreichen:
kuo nupietaustīsies? sāksim tik ēst!
Avots: ME III, 302
1) tastend gelangen zu:
aklais pietaustījās pie sienas;
2) zögernd erreichen:
kuo nupietaustīsies? sāksim tik ēst!
Avots: ME III, 302
spieta
Šķirkļa skaidrojumā (24)
apiet
apiet [li. apeĩti],
1) um etwas ringsherum gehen, umgehen, einkreisen
mit dem Acc. oder ap: salīcis, sakucis apiet visu tīrumu RKr. VII, 108; apeji ar trauku ap visām ē̦kām LP. VII, 310; man neizbēga sen apieta vāverīte BW. 13389, 8; es apgāju lielu riņķi BW. 20796, 2;
2) kreuz und quer durchwandern, durchstreifen:
mežsargs apgājis šuodien visu savu mežu. netiklītis apiet visu nuovadiņu BW. 12409; apgāju kā sē̦tu pīdams, umsonst streifte ich überall umher Serb.;
3) finden, antreffen, einkreisen:
ķēniņš gribēja zināt, kur tādus brīnuma akmeņus apgājis LP. VI, 730. es nebiju apgājuse tik bagāta tē̦va dē̦la BW. 25961, 4. tā e̦suot lielu uogulāju apgājuse, sie habe eine beerenreiche Gegend gefunden Mag. XIII, 3, 52. visi mācīti cilvē̦ki tuo apgājuši (Biel. nach U.), alle gebildeten Menschen haben das gefunden, in Erfahrung gebracht. viņi pruot vilkus un lāčus apiet A. XXI, 596;
4) (von dem Kreislauf der Zeit) verstreichen, vergehen:
šuovasar apgāja divdesmit divi gadi, kad pē̦rkuonis bij iespēris mājā Kaudz. Refl. -tiês,
1) sich belaufen, vom Vieh, von Hasen:
mūsu guovis visas jau apgājušās;
2) apieties ar kuo, umgehen, verfahren mit jem., behandeln:
apieties kā ar bē̦rnu, wie ein Kind behandeln; apieties bargi, mīļi, laipni, streng, freundlich behandeln: visi apgājušies ar viņu laipni Lp. VII, 680. tas mācījis apieties ar dieviņiem LP. VI, 35. apiešanās,
1) die Begattung von Tieren,
2) der Umgang, die Behandlung:
nuostāsti par lielu vīru apiešanuos ar vienkāršiem ļautiņiem Vēr. 1; 1180.
Avots: ME I, 90, 91
1) um etwas ringsherum gehen, umgehen, einkreisen
mit dem Acc. oder ap: salīcis, sakucis apiet visu tīrumu RKr. VII, 108; apeji ar trauku ap visām ē̦kām LP. VII, 310; man neizbēga sen apieta vāverīte BW. 13389, 8; es apgāju lielu riņķi BW. 20796, 2;
2) kreuz und quer durchwandern, durchstreifen:
mežsargs apgājis šuodien visu savu mežu. netiklītis apiet visu nuovadiņu BW. 12409; apgāju kā sē̦tu pīdams, umsonst streifte ich überall umher Serb.;
3) finden, antreffen, einkreisen:
ķēniņš gribēja zināt, kur tādus brīnuma akmeņus apgājis LP. VI, 730. es nebiju apgājuse tik bagāta tē̦va dē̦la BW. 25961, 4. tā e̦suot lielu uogulāju apgājuse, sie habe eine beerenreiche Gegend gefunden Mag. XIII, 3, 52. visi mācīti cilvē̦ki tuo apgājuši (Biel. nach U.), alle gebildeten Menschen haben das gefunden, in Erfahrung gebracht. viņi pruot vilkus un lāčus apiet A. XXI, 596;
4) (von dem Kreislauf der Zeit) verstreichen, vergehen:
šuovasar apgāja divdesmit divi gadi, kad pē̦rkuonis bij iespēris mājā Kaudz. Refl. -tiês,
1) sich belaufen, vom Vieh, von Hasen:
mūsu guovis visas jau apgājušās;
2) apieties ar kuo, umgehen, verfahren mit jem., behandeln:
apieties kā ar bē̦rnu, wie ein Kind behandeln; apieties bargi, mīļi, laipni, streng, freundlich behandeln: visi apgājušies ar viņu laipni Lp. VII, 680. tas mācījis apieties ar dieviņiem LP. VI, 35. apiešanās,
1) die Begattung von Tieren,
2) der Umgang, die Behandlung:
nuostāsti par lielu vīru apiešanuos ar vienkāršiem ļautiņiem Vēr. 1; 1180.
Avots: ME I, 90, 91
celminieks
‡ cel̂minieks Kaltenbr., ein Neusiedler im Walde, der rodet: kas tuo celminieku pietaisījās mežā!
Avots: EH I, 263
Avots: EH I, 263
dona
II duona, gew. Pl., auch duones [Bielenstein Holzb. 321], duoni U., [duõnas Ruj., Jürg.],
1) die Kimmen, Zargen:
tīnītes dibins ar visām duonām Līb. Pūķis 55. iekuodās ar zuobiem mucas duonā Etn. IV, 154. duoņu dūcis od. nazis, ein Schnitzmesser, mit dem man die Kimmen ausschneidet Ruj., U. ;
2) der Boden eines Gefässes, Fasses
Krem., U., Ruj.: laiviņu ieve̦lk upītes galā, lai le̦di neē̦d viņas duonas Stari II, 43 ;
3) Rand von Tellern, Töpfen
PK. n. U. ;
4) eine in die Kammlade gelegte Rinne:
ja šķiets par smalku vai mustavu rene par daudz izdilusi, tad ieliek mustavu renē duoniņas, t. i. tādu renīti, kuŗa mustavu renē stingri stāv un satur arī šķietu Nerft ;
5) rijās pie krāsns pietaisa sānuos mūrīti ; tuo vietu, kur ze̦mākais mūris ar krāsni satiekas, sauc pa duonu, duoni Druw.
Avots: ME I, 534
1) die Kimmen, Zargen:
tīnītes dibins ar visām duonām Līb. Pūķis 55. iekuodās ar zuobiem mucas duonā Etn. IV, 154. duoņu dūcis od. nazis, ein Schnitzmesser, mit dem man die Kimmen ausschneidet Ruj., U. ;
2) der Boden eines Gefässes, Fasses
Krem., U., Ruj.: laiviņu ieve̦lk upītes galā, lai le̦di neē̦d viņas duonas Stari II, 43 ;
3) Rand von Tellern, Töpfen
PK. n. U. ;
4) eine in die Kammlade gelegte Rinne:
ja šķiets par smalku vai mustavu rene par daudz izdilusi, tad ieliek mustavu renē duoniņas, t. i. tādu renīti, kuŗa mustavu renē stingri stāv un satur arī šķietu Nerft ;
5) rijās pie krāsns pietaisa sānuos mūrīti ; tuo vietu, kur ze̦mākais mūris ar krāsni satiekas, sauc pa duonu, duoni Druw.
Avots: ME I, 534
gaļa
gaļa: Demin. gaļīte Pas. XI, 364 (aus Lixna), vetächtl. gaļele Frauenb.; (Plur.) visādas gaļas (verschiedene Fleischgerichte) pietaisītas ēst Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 79. - aukstā g. auch Salis, Seyershof; bēru g., ein Gericht aus frischem Schweinefleisch; das am Täge des Schlachtens gegessen wird; luopu g., Rindfleisch Salis; saldā oder (Sonnaxt) saldanā g. "?": saldā g. pie de̦sām ir tivu AP. saldā g. ir tādām īksām kā̀rtiņām AP. saldā g. ir apzarņuos; tādi salde̦ni liesumiņi. saldā g. ir trupana, garda Ramkau; saltā g., Sülze aus dem Schweinskopf AP.; sē̦tas g. auch AP., Ramkau, Siuxt; sētiņas g. auch Sessw.; smalkā g., Sülze aus feingehacktem Kalbsfleisch AP., Salis; kauna g., ein Schimpfrrame Heniņ.
Avots: EH I, 381, 382
Avots: EH I, 381, 382
iztīkoties
iztĩkuôtiês, zur Genüge lauern, auf etw. seinen Sinn richten: iztīkuojās, izgruozījās, bet kâ ne+kā, tâ ne˙kā: nedrīkst iet pie staļļa JK. V, 59. sulainis iztīkuojas ilgu laiku, - ne˙kâ pietapt dē̦lam LP. IV, 87.
Avots: ME I, 819
Avots: ME I, 819
kauķis
‡ V kauķis, ein hölzerner Griff, eine Handhabe ("nuo kuoka pietaisīts rags kādam ieruočam, kur var aizņemt ar ruoku") A. Leitāns: manai izkaptij izmuka k.; nevaru vairs tuo krieti turēt.
Avots: EH I, 593
Avots: EH I, 593
lauza
laûza,
2): auch Sonnaxt; in Unordnung liegendes Bruchholz
Dunika, Linden in Kurl.; niedergeschlagenes Korn Dunika;
3): auch ("Menge")
AP., Fest., Heidenfeld, Linderi in Kurl., Ramkau, Saikava, Sonnaxt: Mārtiņam piena vai l. (sehr viel) Pas. XI, 258. pieauga rudzu vai l. Oknist. tur naudas būšuot ve̦se̦la l. Pas. VIII, 80. pietaisīja kaktā tādu laûzu; ka netīk pavērties Saikava. stiebri salūst lauzu lauzām Blaum. Latw. l. p. 1907, S. 252; ‡
4) "krāms, nieka lieta" Kroppenhof (bei Kokn.).
Avots: EH I, 724
2): auch Sonnaxt; in Unordnung liegendes Bruchholz
Dunika, Linden in Kurl.; niedergeschlagenes Korn Dunika;
3): auch ("Menge")
AP., Fest., Heidenfeld, Linderi in Kurl., Ramkau, Saikava, Sonnaxt: Mārtiņam piena vai l. (sehr viel) Pas. XI, 258. pieauga rudzu vai l. Oknist. tur naudas būšuot ve̦se̦la l. Pas. VIII, 80. pietaisīja kaktā tādu laûzu; ka netīk pavērties Saikava. stiebri salūst lauzu lauzām Blaum. Latw. l. p. 1907, S. 252; ‡
4) "krāms, nieka lieta" Kroppenhof (bei Kokn.).
Avots: EH I, 724
okstmenis
oksts
II uoksts,
1) ùoksts Serbigal, ùoksts 2 Vīt., uoksts U., Lubn., ùoksts, -s PS., Wolm., uôksts Nötk., uôkstiņš 2 Sassm., die Spürbiene, suchende Biene
Ruj. n. U.: uokstiņi uzmeklē spietam mājuokli Sassm. n. RKr. XVII, 44;
2) bitēm ir uoksta laiks od. bites iet uokstā, die Bienen suchen eine Behausung
Fest., Golg.;
3) Plur. uoksti, die Fühlhörner der Insekten
L., St., U.;
4) der ausgesuchte Platz für einen Schwarm:
bitēm ir mūsu pulcenī uoksts Etn. IV, 162;
5) ùoksts 2 Laud., Stelp., uôksts Nötk., uôksts 2 Schibbenhof, Segew., der Schnüffler
Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 56: par uokstu sauc tādu cilvē̦ku, kas aiziedams uz svešām mājām izstaigā un izuosta visas malu maliņas Stelp. Vgl. uokstît.
Avots: ME IV, 415
1) ùoksts Serbigal, ùoksts 2 Vīt., uoksts U., Lubn., ùoksts, -s PS., Wolm., uôksts Nötk., uôkstiņš 2 Sassm., die Spürbiene, suchende Biene
Ruj. n. U.: uokstiņi uzmeklē spietam mājuokli Sassm. n. RKr. XVII, 44;
2) bitēm ir uoksta laiks od. bites iet uokstā, die Bienen suchen eine Behausung
Fest., Golg.;
3) Plur. uoksti, die Fühlhörner der Insekten
L., St., U.;
4) der ausgesuchte Platz für einen Schwarm:
bitēm ir mūsu pulcenī uoksts Etn. IV, 162;
5) ùoksts 2 Laud., Stelp., uôksts Nötk., uôksts 2 Schibbenhof, Segew., der Schnüffler
Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 56: par uokstu sauc tādu cilvē̦ku, kas aiziedams uz svešām mājām izstaigā un izuosta visas malu maliņas Stelp. Vgl. uokstît.
Avots: ME IV, 415
piečubāt
pìečubât Dond., piečubinât, mit Stroh, Heu (čubas) vollstreuen, "ar čubām pietaisīt": istaba piečubināta, neslaucīta Sassm. n. RKr. XVII, 45.
Avots: ME III, 242
Avots: ME III, 242
piedirbt
II pìedir̂bt,
1 ) = pietais%C4%ABt">pietaisīt 1 (von ungeschickter Arbeit): palūkuo, kâ tas piedirbts! Preekuln;
2) verunreinigen:
p. (= piegružuot) istabu Preekuln.
Avots: ME III, 245
1 ) = pietais%C4%ABt">pietaisīt 1 (von ungeschickter Arbeit): palūkuo, kâ tas piedirbts! Preekuln;
2) verunreinigen:
p. (= piegružuot) istabu Preekuln.
Avots: ME III, 245
piedzīvāt
pìedzîvât,
1) erleben
Wolm., C., Lautb.;
2) = pietais%C4%ABt">pietaisīt (4) ar gružiem Golg., Līn., Gr.-Essern.
Avots: ME III, 248
1) erleben
Wolm., C., Lautb.;
2) = pietais%C4%ABt">pietaisīt (4) ar gružiem Golg., Līn., Gr.-Essern.
Avots: ME III, 248
pieglabāt
pieskodēt
II pìeskuõdêt, pìeskuõtêt, = pietaup%C4%ABt">pietaupīt 2: drēbes jāpieskuodē Schibbenhof.
Avots: ME III, 291
Avots: ME III, 291
pietuks
piežūrēt
ploskāt
‡ ploskât "nevīžīgi iet" Roop n. FBR. XV, 148, (die Füsse am Boden entlang schleppend und nicht beachtend, dass Teile des Anzugs befleckt und geknittert werden) Lems.; "nelietīgi valkāt apģȩ̄rbu": viņa ne˙vienu drēbi nepietaupa: kas ir, tās pašas visas ploskā uz reizi Seyershof. "ploskā" tad, kad kājās ir nepiemȩ̄ruots apavs un kad vȩlk kājas pa zemi Orellen. Vgl. pluskât.
Avots: EH II, 300
Avots: EH II, 300
runga
ruñga Ruj., Salis, Serbigal, AP., Wolm., Līn., rùnga 2 Kl., Prl., Nerft,
1) eine Runge, ein Knüttel, Knüppel, Prügel:
Sprw. tas viņam tik˙pat kâ ar rungu pa sāniem. ne ar rungu nenuositīsi! Kav. - rungu tilts, eine Knüttelbrücke Oppek. n. U., Bielenstein Holzb. 715 (mit Abbild.);
2) ein Teil des Wagens Nerft; die auf dem Achsenende ruhende Stütze der Wagenleiter
Bielenstein Holzb. 550, U. (ratu runga od. ruņģa), Kalleten (ruñgs); rungas, Knüttel, die zum Höhermachen u. zur Erweiterung des Wagens benutzt werden, um ein grösseres Fuder aufladen zu können (vgl. die Abbildung bei Bielenstein Holzb. S.550): kad ve̦zumus kraujam, tad ņe̦mam 4 pāŗi rungu līdzi, lai varē̦tu pietaisīt ve̦zumu Selb. rungas taisīt od. ietaisīt, die Knüttel auf dem Getreidewagen befestigen und daraufhin das Getreide aufladen Grünh. - vienas rundziņas tik bija, es war nur ein kleines Fuder, das nicht hoch reichte Biel. n. U. Nebst li. rùngas "Wagenrunge" und estn. rung dass. aus mnd. runge dass.
Avots: ME III, 561
1) eine Runge, ein Knüttel, Knüppel, Prügel:
Sprw. tas viņam tik˙pat kâ ar rungu pa sāniem. ne ar rungu nenuositīsi! Kav. - rungu tilts, eine Knüttelbrücke Oppek. n. U., Bielenstein Holzb. 715 (mit Abbild.);
2) ein Teil des Wagens Nerft; die auf dem Achsenende ruhende Stütze der Wagenleiter
Bielenstein Holzb. 550, U. (ratu runga od. ruņģa), Kalleten (ruñgs); rungas, Knüttel, die zum Höhermachen u. zur Erweiterung des Wagens benutzt werden, um ein grösseres Fuder aufladen zu können (vgl. die Abbildung bei Bielenstein Holzb. S.550): kad ve̦zumus kraujam, tad ņe̦mam 4 pāŗi rungu līdzi, lai varē̦tu pietaisīt ve̦zumu Selb. rungas taisīt od. ietaisīt, die Knüttel auf dem Getreidewagen befestigen und daraufhin das Getreide aufladen Grünh. - vienas rundziņas tik bija, es war nur ein kleines Fuder, das nicht hoch reichte Biel. n. U. Nebst li. rùngas "Wagenrunge" und estn. rung dass. aus mnd. runge dass.
Avots: ME III, 561
skodēt
skuodêt, zu erschliessen aus pieskuodêt I und II; und zwar gehört pìeskuõdêt "pietaupît" vielleicht zu aksl. štęděti "schonen", skǫdъ "arm, klein".
Avots: ME III, 909
Avots: ME III, 909
spiets
stulpe
stulpe,
1) "?": galda stulpe bija ve̦cuos laikuos labi pagarš kuoks, pie galda gala stāvu pietaisīts BW. I, S. 193;
2) der mittlere Beinknochen (mitsamt dem Fleisch) bei Tieren
Wessen: cūkas stùlpi 2 putrā izvārīt Gr. - Buschh.; "= stelpe" (mit -ùl- 2 ) Warkh. Pilda, Zvirdzine;
3) = zeķes stulms 4 Peb. Zu stulps.
Avots: ME III, 1104
1) "?": galda stulpe bija ve̦cuos laikuos labi pagarš kuoks, pie galda gala stāvu pietaisīts BW. I, S. 193;
2) der mittlere Beinknochen (mitsamt dem Fleisch) bei Tieren
Wessen: cūkas stùlpi 2 putrā izvārīt Gr. - Buschh.; "= stelpe" (mit -ùl- 2 ) Warkh. Pilda, Zvirdzine;
3) = zeķes stulms 4 Peb. Zu stulps.
Avots: ME III, 1104
ūznīca
ūznīca,
1) der Gurt
Wid.;
2) die Gürtel-, Taillenstelle
Wid., Vīt., (mit ũ ) C.: tev ūzas nuošļukušas uz gurnu galiem; sarauj viņas kārtigi līdz ūznīcai! Vīt. pļavas, kur zâle līdz ūznīcai Kaudz. M. 239. cilvē̦ks stidzis vai līdz ūznīcai iekšā (sc.: purvā) Upīte Medn. laiki;
3) der Hintere:
dabūsi pa ūznīcu! Bers.;
4) die Hosen, besonders der um den Hinteren befindliche Teil der Hosen
N.-Peb.: bē̦rns pietaisa ūznīcu.
Avots: ME IV, 411
1) der Gurt
Wid.;
2) die Gürtel-, Taillenstelle
Wid., Vīt., (mit ũ ) C.: tev ūzas nuošļukušas uz gurnu galiem; sarauj viņas kārtigi līdz ūznīcai! Vīt. pļavas, kur zâle līdz ūznīcai Kaudz. M. 239. cilvē̦ks stidzis vai līdz ūznīcai iekšā (sc.: purvā) Upīte Medn. laiki;
3) der Hintere:
dabūsi pa ūznīcu! Bers.;
4) die Hosen, besonders der um den Hinteren befindliche Teil der Hosen
N.-Peb.: bē̦rns pietaisa ūznīcu.
Avots: ME IV, 411
valgs
I valgs (li. valgas "valgs" Miežinis) AP., Frauenb., Iw., Līn., Ruj., Salis, Salisb., Serbigal, Wolm. u. a., (mit àl 2 ) Kl., Nerft,
1) ein Strick, eine Schnur
U., Ascheraden, Wolm. u. a. (unbek. in Dond., Stenden, Wandsen); ein kürzerer Strick, um etwas anzubinden Bielenstein Holzb. 570; ein Viehstrick U., (mit al ) C., Mitau, Ramkau, Riga, Salis, Salisb., Wolm., (mit àl 2 ) Golg.; der Zaum Kl.: nuopina nuo liepu lūkiem valgu LP. VI, 581. pietaisīju kulei stipru valgu Seifert Chrest. III, 3, 79. aptiniet labi ar valgu! Vīt. valga auklu un... ādas auklu pastalas A. Melnalksnis Mazsalaca 50. Sprw.: zaglis dabū savu algu - savā kaklā citu valgu RKr. VI, 829. kāšu valgs, ein gedrehtes Seil U., eine Gabelschnur Bergm. n. U. es neietu, kad lai mani val̂gā (Var.: ar valgu) ve̦stu BW. 9763, 11. panāksnieki valgus vij, lai varē̦tu kazu ķert 842, 1. guosniņām baltābula valgu (Var.: saiti) viju 28880, 2 var. guovju valgi 20536, 6 var. valgā! Salis, valgā, guovis! C., se vàlgā 2! Golg., ruft man beim Hineintreiben der Kühe in den Stall. Sprw.: vienu valgu vilkt RKr. VI, 934, in ein Horn blasen U. (fig.) tumsas valguos... viņi smaks Vēr. II, 86. ve̦rgu valgā Salisb.;
2) valgs Dunika, die Schlinge
Bielenstein Holzb. 599, 618; Plur. valdziņas, valdziņi, Fallstricke Manz. Lettus, St.: ar valgiem irbes ķert Dunika. irbītei valgu taisa BW. 11197. putni (tuop) valdziņās dabuiti Manz. Post. I, 28. kāpēc liec tu tad manai dvēselei valgus (warum willst du denn meine Seele in das Netz führen)? Glück I Sam. 28, 9. skaudnieki valgus pasle̦pe̦n liek Lapsa-Kūm. 210. tas man tik pat kâ slazda valgs, sagt man von einer bevorstehenden Schwierigkeit Salisb. valgu spiešana, Schlingenstellung auf der Jagd Bielenstein Holzb. 578;
3) valgs Bielenstein Holzb. 438, (mit ã Dunika, valdziņš St., Bielenstein Holzb.599, Dr., Lieven-Behrsen, Memelshof, Rite, (mit al̃ ) C., Ramkau, (mit àl 2 ) Fehteln, Golg., KatrE., Kl., Kokn., Kreuzb., Sessw., valdzītis (?) Peb. n. U., val̃dzītis (?) AP. (sonst gilt in Peb. valdzīc die Masche (beim Strickzeug):
cimda valdziņi A. v. J. 1897, S. 232. pasprucis valdziņš adīklī Saul. III, 127;
4) eine beim Ziehen sich leicht auflösende Verschlingung
(vàlgs 2 ) Kaltenbrunn;
5) in genitivischen Verbindungen: valga kakls, ein Gaudieb, Spitzbube
L.; valgu sē̦kla, der Hanf Trik.;
5) valdziņi L., Schlangen.
Wohl zu ai. valgā "Zaum, Zügel"; s. Bezzenberger BB, XII, 241, Liden Stud. 48 und Arm. Stud. 100, Walde Vrgl. Wrtb. I, 304, wo es zur Wurzel von vel̂t "wälzen" gestellt wird; vgl. valdzēties.
Avots: ME IV, 453, 454
1) ein Strick, eine Schnur
U., Ascheraden, Wolm. u. a. (unbek. in Dond., Stenden, Wandsen); ein kürzerer Strick, um etwas anzubinden Bielenstein Holzb. 570; ein Viehstrick U., (mit al ) C., Mitau, Ramkau, Riga, Salis, Salisb., Wolm., (mit àl 2 ) Golg.; der Zaum Kl.: nuopina nuo liepu lūkiem valgu LP. VI, 581. pietaisīju kulei stipru valgu Seifert Chrest. III, 3, 79. aptiniet labi ar valgu! Vīt. valga auklu un... ādas auklu pastalas A. Melnalksnis Mazsalaca 50. Sprw.: zaglis dabū savu algu - savā kaklā citu valgu RKr. VI, 829. kāšu valgs, ein gedrehtes Seil U., eine Gabelschnur Bergm. n. U. es neietu, kad lai mani val̂gā (Var.: ar valgu) ve̦stu BW. 9763, 11. panāksnieki valgus vij, lai varē̦tu kazu ķert 842, 1. guosniņām baltābula valgu (Var.: saiti) viju 28880, 2 var. guovju valgi 20536, 6 var. valgā! Salis, valgā, guovis! C., se vàlgā 2! Golg., ruft man beim Hineintreiben der Kühe in den Stall. Sprw.: vienu valgu vilkt RKr. VI, 934, in ein Horn blasen U. (fig.) tumsas valguos... viņi smaks Vēr. II, 86. ve̦rgu valgā Salisb.;
2) valgs Dunika, die Schlinge
Bielenstein Holzb. 599, 618; Plur. valdziņas, valdziņi, Fallstricke Manz. Lettus, St.: ar valgiem irbes ķert Dunika. irbītei valgu taisa BW. 11197. putni (tuop) valdziņās dabuiti Manz. Post. I, 28. kāpēc liec tu tad manai dvēselei valgus (warum willst du denn meine Seele in das Netz führen)? Glück I Sam. 28, 9. skaudnieki valgus pasle̦pe̦n liek Lapsa-Kūm. 210. tas man tik pat kâ slazda valgs, sagt man von einer bevorstehenden Schwierigkeit Salisb. valgu spiešana, Schlingenstellung auf der Jagd Bielenstein Holzb. 578;
3) valgs Bielenstein Holzb. 438, (mit ã Dunika, valdziņš St., Bielenstein Holzb.599, Dr., Lieven-Behrsen, Memelshof, Rite, (mit al̃ ) C., Ramkau, (mit àl 2 ) Fehteln, Golg., KatrE., Kl., Kokn., Kreuzb., Sessw., valdzītis (?) Peb. n. U., val̃dzītis (?) AP. (sonst gilt in Peb. valdzīc
cimda valdziņi A. v. J. 1897, S. 232. pasprucis valdziņš adīklī Saul. III, 127;
4) eine beim Ziehen sich leicht auflösende Verschlingung
(vàlgs 2 ) Kaltenbrunn;
5) in genitivischen Verbindungen: valga kakls, ein Gaudieb, Spitzbube
L.; valgu sē̦kla, der Hanf Trik.;
5) valdziņi L., Schlangen.
Wohl zu ai. valgā "Zaum, Zügel"; s. Bezzenberger BB, XII, 241, Liden Stud. 48 und Arm. Stud. 100, Walde Vrgl. Wrtb. I, 304, wo es zur Wurzel von vel̂t "wälzen" gestellt wird; vgl. valdzēties.
Avots: ME IV, 453, 454
vidus
vidus (li. vidùs "das Innere", ae. widu, air. fid "Wald"), dial, vids, Demin. vidiņš, vidutiņš,
1) die Mitte; das Mittelstück; das Innere
U.: nuo tā paša (sc.: uozuoliņa) vidutiņa (Var.: viducīša, viduklīša) māsiņai pūra skapi (sc.: daru) BW. 30563 var. Sprw.: kuo līdz lieli gurķi, kad tukši vidi Br. sak. v. 424. tev tās malas, man tie vidi (von Kartoffeln) LP. VII, 266. puķes dze̦ltaniem ziediņiern, sarkaniem vidiņiem BW. 2158. niedra zied e̦ze̦ra vidiņā 11059, 5 var. dārzeņā, . . . ruožu videņā 13250, 28. dzīvuoju ļaunu ļaužu vidiņā (Var.: starpiņā) 9085, 1. raud . . . puišķins lielu karu videņā 32178, 3. izvē̦lē̦tu . .. vienu nuo mūsu vidus Alm. Kaislību varā 137. tu pacēli tur akmeni kâ vidu Lautb. Vidv. 14. vidu zeme St., Mittelland (nicht zu hart, nicht zu weich). Sprw.: kas vidū, tuo vilks pirmuo ņe̦m Br. sak. v. 1403. vidū guitā iegulēju, negulēju maliņā Bl. t. dz. 664. vidū lauza zuobentiņu BW. 17450. vis˙apkārt ze̦lta migla, viduo saule vizuļuoja 6318 var. pirmāk mice, pēc ce̦pure, vidū (Var.: vidus laikā) ... vainadziņš 24739, 9. vidū sacīt (dazwischensagen, -reden) Kaudz. M. 41. nemaisies ar saviem stāstiem vidū! 325. pa vidam,
a) mittendrin, dazwischen:
pa vidam . . . bijuši arī mūsu zaķi Upīte Medn. laiki 90;
b) pa vidu U., mittelmässig, halbwegs:
ļaužu bija pa vidam (nicht viel und nicht wenig) A. v. J. 1897, S. 87. pa vidiem,
a) dazwischen:
duodat man alu dzert, pa vidiem brandaviņu! BW. 19583, pa vidiem netrūka . . . dziesmu Kaudz. M. 120. kuo nu stāsti . . . niekus pa vidiem? 323; in der Verbind. pa vidiem iet, (Frieden) vermitteln Spr. - dienas vidus,
a) die Mittagszeit;
b) der Süden
U.; nakts vidus, Mitternacht Manz., die Mitte der Nacht: ap nakts vidu lielais piecēlies LP. VI, 437;
2) der mittlere Teil des Rumpfes, die Taille; der Bauch
Frauenb.: saņēma ķēniņa meitu pa vidu LP. V, 276. sagrāba jaunkungu pa vidu VI, 61. sirds manā vidū le̦c St., das Herz wallet mir im Leibe. man vidu griêž tâ kâ ar nazi (von starken Bauchschmerzen gesagt) Frauenb. bē̦rnam ciets vidus JK. VI, 51. ciets mans vidutiņš kâ dzelzis Br. 4;
3) die Gegend
U.: mūsu vidū, in unserer Gegend U. lai nāk Rīgas zeltenītes šai viduo (Var.: zemē) sluotas griêzt BW. 11055 var. uz svešu, nepazīstamu vidu Pas. II, 158. ļaužu vidus, eine stark bewohnte Gegend Mag. IV, 2, 155. dažāduos viduos par tuo ir dažādas duomas Pūrs II, 66. aizgāja uz citu vidu dzīvuot LP. VII, 336. nedrīkstuot . . . gabalu . . . izplūkt vidu vidiem (stellenweise, hier und da) Etn. II, 73;
4) Plur. vidi, der Unterleib, das Innere des Leibes
U., Spr., Memelshof, Oknist; das Eingeweide Nerft: ar vidiem nežē̦luosities vairs Ar. sieviņa tur viduos dabūja samaitāties Lapsa-Kūm. 109. pietaisīt vidus, sich satt essen Nerft. spudiņu vāra nuo liellopu vai cūku vidiem (iekšām) Etn. I, 19. Vgl. dazu Būga KSn. I, 260, Trautmann Wrtb. 358, Fick Wrtb. III 4, 411 l, Bugge PФB. XXI, 427 f., Fay AJPh. XXVI, 382, Pedersen KZ. XXXVIII, 374, Walde Vrgl. Wrtb. I, 239 f. und 314. Der zweite Teil von le. sausviedis (s. dies) könnte aber zur Wurzel von vĩst "welken" gehören; und apr. widus (mit ī ?) "Naht im Stiefel", das von Pedersen 1. c. u. a. ebenfalls hierhergestetlt ist, gehört vielleicht eher zu le. vît.
Avots: ME IV, 580, 581
1) die Mitte; das Mittelstück; das Innere
U.: nuo tā paša (sc.: uozuoliņa) vidutiņa (Var.: viducīša, viduklīša) māsiņai pūra skapi (sc.: daru) BW. 30563 var. Sprw.: kuo līdz lieli gurķi, kad tukši vidi Br. sak. v. 424. tev tās malas, man tie vidi (von Kartoffeln) LP. VII, 266. puķes dze̦ltaniem ziediņiern, sarkaniem vidiņiem BW. 2158. niedra zied e̦ze̦ra vidiņā 11059, 5 var. dārzeņā, . . . ruožu videņā 13250, 28. dzīvuoju ļaunu ļaužu vidiņā (Var.: starpiņā) 9085, 1. raud . . . puišķins lielu karu videņā 32178, 3. izvē̦lē̦tu . .. vienu nuo mūsu vidus Alm. Kaislību varā 137. tu pacēli tur akmeni kâ vidu Lautb. Vidv. 14. vidu zeme St., Mittelland (nicht zu hart, nicht zu weich). Sprw.: kas vidū, tuo vilks pirmuo ņe̦m Br. sak. v. 1403. vidū guitā iegulēju, negulēju maliņā Bl. t. dz. 664. vidū lauza zuobentiņu BW. 17450. vis˙apkārt ze̦lta migla, viduo saule vizuļuoja 6318 var. pirmāk mice, pēc ce̦pure, vidū (Var.: vidus laikā) ... vainadziņš 24739, 9. vidū sacīt (dazwischensagen, -reden) Kaudz. M. 41. nemaisies ar saviem stāstiem vidū! 325. pa vidam,
a) mittendrin, dazwischen:
pa vidam . . . bijuši arī mūsu zaķi Upīte Medn. laiki 90;
b) pa vidu U., mittelmässig, halbwegs:
ļaužu bija pa vidam (nicht viel und nicht wenig) A. v. J. 1897, S. 87. pa vidiem,
a) dazwischen:
duodat man alu dzert, pa vidiem brandaviņu! BW. 19583, pa vidiem netrūka . . . dziesmu Kaudz. M. 120. kuo nu stāsti . . . niekus pa vidiem? 323; in der Verbind. pa vidiem iet, (Frieden) vermitteln Spr. - dienas vidus,
a) die Mittagszeit;
b) der Süden
U.; nakts vidus, Mitternacht Manz., die Mitte der Nacht: ap nakts vidu lielais piecēlies LP. VI, 437;
2) der mittlere Teil des Rumpfes, die Taille; der Bauch
Frauenb.: saņēma ķēniņa meitu pa vidu LP. V, 276. sagrāba jaunkungu pa vidu VI, 61. sirds manā vidū le̦c St., das Herz wallet mir im Leibe. man vidu griêž tâ kâ ar nazi (von starken Bauchschmerzen gesagt) Frauenb. bē̦rnam ciets vidus JK. VI, 51. ciets mans vidutiņš kâ dzelzis Br. 4;
3) die Gegend
U.: mūsu vidū, in unserer Gegend U. lai nāk Rīgas zeltenītes šai viduo (Var.: zemē) sluotas griêzt BW. 11055 var. uz svešu, nepazīstamu vidu Pas. II, 158. ļaužu vidus, eine stark bewohnte Gegend Mag. IV, 2, 155. dažāduos viduos par tuo ir dažādas duomas Pūrs II, 66. aizgāja uz citu vidu dzīvuot LP. VII, 336. nedrīkstuot . . . gabalu . . . izplūkt vidu vidiem (stellenweise, hier und da) Etn. II, 73;
4) Plur. vidi, der Unterleib, das Innere des Leibes
U., Spr., Memelshof, Oknist; das Eingeweide Nerft: ar vidiem nežē̦luosities vairs Ar. sieviņa tur viduos dabūja samaitāties Lapsa-Kūm. 109. pietaisīt vidus, sich satt essen Nerft. spudiņu vāra nuo liellopu vai cūku vidiem (iekšām) Etn. I, 19. Vgl. dazu Būga KSn. I, 260, Trautmann Wrtb. 358, Fick Wrtb. III 4, 411 l, Bugge PФB. XXI, 427 f., Fay AJPh. XXVI, 382, Pedersen KZ. XXXVIII, 374, Walde Vrgl. Wrtb. I, 239 f. und 314. Der zweite Teil von le. sausviedis (s. dies) könnte aber zur Wurzel von vĩst "welken" gehören; und apr. widus (mit ī ?) "Naht im Stiefel", das von Pedersen 1. c. u. a. ebenfalls hierhergestetlt ist, gehört vielleicht eher zu le. vît.
Avots: ME IV, 580, 581