Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pietura' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pietura' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (6)
pakaļējs
pieturēt
pìeturêt,
1) anhalten
(tr. und intr.): pieturēt (zirgus) pie kruoga. ve̦zums pietur pagalmā Aps. II, 5. pieturamā vieta, die Stelle, wo man anhält, die Haltestelle; die Pause: lai pieturamā vieta taptu juo dzirdama un stipra,... atlaiž dubulttrochaja gala zilbi RKr. IX, 105;
2) für sich, bei sich behalten, beibehalten, besitzen:
pūķis ne̦s tam, kas viņu pietur, naudu, labību LP. VI, 1, 51. pieturējuši savu raksturiskuo nuodabu RKr. XI, 84. Refl. -tiês,
1) sich (an etwas) anhalten;
2) (längere Zeit) anhalten, dauern, gleich bleiben:
kad tik nu laiks pieturē̦tuos, wenn nur das Wetter anhielte! Kav.
Avots: ME III, 306
1) anhalten
(tr. und intr.): pieturēt (zirgus) pie kruoga. ve̦zums pietur pagalmā Aps. II, 5. pieturamā vieta, die Stelle, wo man anhält, die Haltestelle; die Pause: lai pieturamā vieta taptu juo dzirdama un stipra,... atlaiž dubulttrochaja gala zilbi RKr. IX, 105;
2) für sich, bei sich behalten, beibehalten, besitzen:
pūķis ne̦s tam, kas viņu pietur, naudu, labību LP. VI, 1, 51. pieturējuši savu raksturiskuo nuodabu RKr. XI, 84. Refl. -tiês,
1) sich (an etwas) anhalten;
2) (längere Zeit) anhalten, dauern, gleich bleiben:
kad tik nu laiks pieturē̦tuos, wenn nur das Wetter anhielte! Kav.
Avots: ME III, 306
pieturs
pìeturs, pietura Wid.,
1) der Halt, die Stütze, der Anhaltspunkt:
kur jūsu balsts un pieturs? Rainis. jāmeklē, vai valuoda pati neduod kādu pieturu A.v. J. 1896, S. 371;
2) pieturs, das Geländer an Stegen, kleineren Brücken und Treppen
Nigr.;
3) pietura Arrasch, C., Wolm., Widdrisch, auch pieturas vieta, pieture Celm., die Haltestelle, Station:
viņš brauca uz dzelzceļa pieturu A. v. J. 1900, S. 501. kāds vīrs e̦suot nuogājis uz laivas pieturas vietu Björnsona raksti I, 72;
4) pieturas zīmes, die Interpunktionszeichen;
5) das Anhalten, der Aufenthalt: tur man iznāca ilga pietura Bers.
Avots: ME III, 306
1) der Halt, die Stütze, der Anhaltspunkt:
kur jūsu balsts un pieturs? Rainis. jāmeklē, vai valuoda pati neduod kādu pieturu A.v. J. 1896, S. 371;
2) pieturs, das Geländer an Stegen, kleineren Brücken und Treppen
Nigr.;
3) pietura Arrasch, C., Wolm., Widdrisch, auch pieturas vieta, pieture Celm., die Haltestelle, Station:
viņš brauca uz dzelzceļa pieturu A. v. J. 1900, S. 501. kāds vīrs e̦suot nuogājis uz laivas pieturas vietu Björnsona raksti I, 72;
4) pieturas zīmes, die Interpunktionszeichen;
5) das Anhalten, der Aufenthalt: tur man iznāca ilga pietura Bers.
Avots: ME III, 306
pietvertne
stampa
stam̃pa C., PS., Jürg., Arrasch, Dond., stàmpa Wolm., stàmpa 2 Kl., Prl.,
1) stampa 2 Bershof, Ruj., Siuxt, Gr. - Essern, die Stampfe
U., N. - Schwanb. (z. B. zur Bereitung von Erbsenu. Kartoffelmus, auch wohl zum Abwaschen der Erde von den Kartoffeln Bielenstein Holzb, 278; zum Stampfen des Estrichs; auch die Kohlstampfe); s. die Abbild. bei Bielenstein Holzb. 278; grūdiena grūdēja... ar kreisuo ruoku pietura lieluo piestu, ar labuo pacē̦lusi stampu Plutte 84, aiznesu viņsaimniekam viņa kāpuostu stampu Upīte Medn. laiki 69. rauga stampas, die Lohmühle V.; eine Vorrichtung zum Wäschewaschen Saikava;
2) kakla stàmpa 2 der Hals (der hintete Teil vom Kopf bis zu den Schultern), vorzugsweise von Kälbern u. Schafen
Saikava;
3) comm., eine vierschrötige Petson
U., einer, der sich stark angegessen hat; pieēdis kâ stampa."stampa!"viņš dusmīgi sievai uzsauca MWM. VI, 551. Nebst estn. tamp aus mnd. stamp "Stampfe".
Avots: ME III, 1043
1) stampa 2 Bershof, Ruj., Siuxt, Gr. - Essern, die Stampfe
U., N. - Schwanb. (z. B. zur Bereitung von Erbsenu. Kartoffelmus, auch wohl zum Abwaschen der Erde von den Kartoffeln Bielenstein Holzb, 278; zum Stampfen des Estrichs; auch die Kohlstampfe); s. die Abbild. bei Bielenstein Holzb. 278; grūdiena grūdēja... ar kreisuo ruoku pietura lieluo piestu, ar labuo pacē̦lusi stampu Plutte 84, aiznesu viņsaimniekam viņa kāpuostu stampu Upīte Medn. laiki 69. rauga stampas, die Lohmühle V.; eine Vorrichtung zum Wäschewaschen Saikava;
2) kakla stàmpa 2 der Hals (der hintete Teil vom Kopf bis zu den Schultern), vorzugsweise von Kälbern u. Schafen
Saikava;
3) comm., eine vierschrötige Petson
U., einer, der sich stark angegessen hat; pieēdis kâ stampa."stampa!"viņš dusmīgi sievai uzsauca MWM. VI, 551. Nebst estn. tamp aus mnd. stamp "Stampfe".
Avots: ME III, 1043
zīme
zìme (li. žymė˜ "Merkzeichen"),
1) das Zeichen, Mal; das Merkzeichen; die Spur:
(telei) zīmīt [e] astes galiņā BW. 28923, 3 var. dzimuma zīmes (Geburtsflecken) atruodas nuo dzimšanas uz bē̦rna miesas un nav iznīcināmas Frauenb. šīs "mātes zīmes" jāapspaida ar" uotru pusi", tad tās bē̦rnam nuozudīšuot BW. I, S. 175. ne˙re̦ti... lielluopiem uz pieres ir balti iezīmējumi; ja iezīmējums mazs, tad tuo apzīmē par zīmi Konv. 2 1892. ze̦lta zīme pierītē BW. 29031. čigāna zīmīte de̦guna galā 18546. šīs zīmes nuosauc par māju zīmēm (Hausmarken) A. v. J. 1896, S. 902. viņš nuo pils neatradis ne zīmes Pas. V, 199 (aus Bewershof). zīmi dedzināt St., Brandmarken;
2) das Anzeichen, Merkmal
St.: brīnuma zīme, ein Wunderzeichen St., U. ilgi nedzīvuošu, man zīmīte rādījās...: man pārlūza ze̦lta sakte BW. 18167. ja jūs man(i) neticat, es jums zīmi parādīšu: dižajam vedējam kājas, galva kabatā 19283, 5. zirgs duod zīmi (gibt ein Zeichen), ka tas arī līdzi ņe̦mams;
3) das Schriftzeichen:
rakstu zīme, der Buchstabe St., U. pieturas zīme, das Interpunktionszeichen. bē̦rns ir lielās zīmēs U. od. bē̦rns ir uz (lielām) zīmēm Wellig 109, das Kind lernt das ABC;
4) der Zettel
(zīmīte) L., St., das Billet U.; die Bescheinigung Brasche: krustāmā zīme, das Taufzeugnis, der Taufschein. ķīlu zīme, der Pfandbrief. zīmītes jemt Gr. - Buschh., sich beim Pastor als Brautleute melden. Mit ī aus urbalt. in; zu zinât.
Avots: ME IV, 734, 735
1) das Zeichen, Mal; das Merkzeichen; die Spur:
(telei) zīmīt [e] astes galiņā BW. 28923, 3 var. dzimuma zīmes (Geburtsflecken) atruodas nuo dzimšanas uz bē̦rna miesas un nav iznīcināmas Frauenb. šīs "mātes zīmes" jāapspaida ar" uotru pusi", tad tās bē̦rnam nuozudīšuot BW. I, S. 175. ne˙re̦ti... lielluopiem uz pieres ir balti iezīmējumi; ja iezīmējums mazs, tad tuo apzīmē par zīmi Konv. 2 1892. ze̦lta zīme pierītē BW. 29031. čigāna zīmīte de̦guna galā 18546. šīs zīmes nuosauc par māju zīmēm (Hausmarken) A. v. J. 1896, S. 902. viņš nuo pils neatradis ne zīmes Pas. V, 199 (aus Bewershof). zīmi dedzināt St., Brandmarken;
2) das Anzeichen, Merkmal
St.: brīnuma zīme, ein Wunderzeichen St., U. ilgi nedzīvuošu, man zīmīte rādījās...: man pārlūza ze̦lta sakte BW. 18167. ja jūs man(i) neticat, es jums zīmi parādīšu: dižajam vedējam kājas, galva kabatā 19283, 5. zirgs duod zīmi (gibt ein Zeichen), ka tas arī līdzi ņe̦mams;
3) das Schriftzeichen:
rakstu zīme, der Buchstabe St., U. pieturas zīme, das Interpunktionszeichen. bē̦rns ir lielās zīmēs U. od. bē̦rns ir uz (lielām) zīmēm Wellig 109, das Kind lernt das ABC;
4) der Zettel
(zīmīte) L., St., das Billet U.; die Bescheinigung Brasche: krustāmā zīme, das Taufzeugnis, der Taufschein. ķīlu zīme, der Pfandbrief. zīmītes jemt Gr. - Buschh., sich beim Pastor als Brautleute melden. Mit ī aus urbalt. in; zu zinât.
Avots: ME IV, 734, 735