papikts
‡ papikts, unfreundlich: zeltene atbildēja iesākumā papikti, pēcāk laipnāki Pas. II, 114.
Avots: EH XIII, 162
Avots: EH XIII, 162
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pikts' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pikts' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
pikts
pikts (li. pìktas "böse"), auch ein Demin. piktiņš Alm.,
1) böse, scharf, heftig, verbissen:
Sprw. pikta sieva vīra nelaime. pikta uguns Lis. ļaudis mani piktu (Var.: sīvu) teica BW. 21825, 1 var. pikti vien skatījās BW. 29392. vīrs bija pikts un ļauns Glück I Sam. 25, 3;
2) pikts krasts, ein steiles Ufer
Aahof. Subst. piktums (li. piktùmas), die Bosheit, Heftigkeit, Verbissenheit, Schärfe. Nebst pīkt, li. peĩkti "mäkeln", apr. acc. s. pikullan "Teufel" u. a. zu got. faih "Betrug", ahd. gifēh "feindlich" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 10.
Avots: ME III, 213
1) böse, scharf, heftig, verbissen:
Sprw. pikta sieva vīra nelaime. pikta uguns Lis. ļaudis mani piktu (Var.: sīvu) teica BW. 21825, 1 var. pikti vien skatījās BW. 29392. vīrs bija pikts un ļauns Glück I Sam. 25, 3;
2) pikts krasts, ein steiles Ufer
Aahof. Subst. piktums (li. piktùmas), die Bosheit, Heftigkeit, Verbissenheit, Schärfe. Nebst pīkt, li. peĩkti "mäkeln", apr. acc. s. pikullan "Teufel" u. a. zu got. faih "Betrug", ahd. gifēh "feindlich" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 10.
Avots: ME III, 213
pikts
I pikts,
1): auch Dunika, Iw., OB., Rutzau, "dusmīgs" Frauenb., Rothof;
3) "garšas ziņā stiprs" Auleja: p. rutks, sīpuols; "vidējs starp sūru un rūgtu" Kaltenbr.: pikti sīpuoli (kas liek asaruot); šuovakar pikta pirts (acis sāk sūrstēt). Subst. piktums: tautu dē̦la piktumiņu BW. 33125, 6 var.
Avots: EH XIII, 231
1): auch Dunika, Iw., OB., Rutzau, "dusmīgs" Frauenb., Rothof;
3) "garšas ziņā stiprs" Auleja: p. rutks, sīpuols; "vidējs starp sūru un rūgtu" Kaltenbr.: pikti sīpuoli (kas liek asaruot); šuovakar pikta pirts (acis sāk sūrstēt). Subst. piktums: tautu dē̦la piktumiņu BW. 33125, 6 var.
Avots: EH XIII, 231
pikts
‡ II pikts bērniņš Siuxt "ein einige Tage od. Wochen altes Kind": tādus mazus, piktus bērniņus nuomazgāja ar mīkstu lupatiņu.
Avots: EH XIII, 231
Avots: EH XIII, 231
Šķirkļa skaidrojumā (8)
īgns
îgns, verdriesslich, mürrisch: mērnieks bij īgns, pikts Kaudz. M. aiziedama teic ar īgnu prātu Adam. īgnā balsī jautāt LA. īgni iesmieties Purap. Ķīna ir īgna uz Krieviju Dz. Vēstn.
Avots: ME I, 834
Avots: ME I, 834
izļurbot
izļur̃buôt, tr., zum besten haben, zum Narren halten: vai e̦smu pikts, greizsirdīgs jeb izļurbuots? MWM. VI, 660.
Avots: ME I, 767
Avots: ME I, 767
nobojāt
nùobuõjât, tr., zu Grunde richten: tuomē̦r tam nebūs, nu˙dien, lai pikts gan tas, nuobuojāt tevi KM.
Avots: ME II, 767
Avots: ME II, 767
peiksts
peiksts,
1) peîksts Lis., nasses Holz, das nicht recht brennen will;
2) ein Windbeutel, ein unzuverlässiger Mensch
Neik. n. U., Mag. XIII, 42: nav ne˙kāds saimnieks, ir tikai tāds peiksts Druw., Sels.;
3) ein Krepierling:
nav lāga linu, ir tikai tādi peiksti Druw. peîksts - "vājš stādiņš" Friedrichswald. Von Walde Vrgl. Wrtb. II,10, Petersson Ar. u. armen. Stud. 95, v. d. Osten-Sacken IF. XXVIII, 411, Prellwitz BB. XXI, 166 in der Bed. 2 zu pikts (s. dies) usw. gestellt. Es ist aber fraglich, ob man die Bed. 2 von der Bed. 3 trennen darf, und die Bed. 3 gehört doch wohl nebst der Bed. I zu peîkstêt.
Avots: ME III, 192
1) peîksts Lis., nasses Holz, das nicht recht brennen will;
2) ein Windbeutel, ein unzuverlässiger Mensch
Neik. n. U., Mag. XIII, 42: nav ne˙kāds saimnieks, ir tikai tāds peiksts Druw., Sels.;
3) ein Krepierling:
nav lāga linu, ir tikai tādi peiksti Druw. peîksts - "vājš stādiņš" Friedrichswald. Von Walde Vrgl. Wrtb. II,10, Petersson Ar. u. armen. Stud. 95, v. d. Osten-Sacken IF. XXVIII, 411, Prellwitz BB. XXI, 166 in der Bed. 2 zu pikts (s. dies) usw. gestellt. Es ist aber fraglich, ob man die Bed. 2 von der Bed. 3 trennen darf, und die Bed. 3 gehört doch wohl nebst der Bed. I zu peîkstêt.
Avots: ME III, 192
pikšs
pīkt
pīkt C., Lis., Gr.-Buschhof, pīkt 2 Bl., Lautb., Behnen, Ruj., pikt 2 Kr., KL, Golg., -kstu, -ku (li. pỹkti), zornig, böse werden: negribēja pīkt pēc miera nuoslēgšanas MWM. XI,170. sākusi tik pīkt un kunkstēt Duomas II, 31. Refl. -tiês (mit ĩ Līn.), zürnen Ahswikken, Wain., Gramsden: pīkstuos gan uz ... sieviņu Kundziņš Kronv. 229. (sievas) pīkās un pukuojās par tādu nekaunīgu izturēšanuos Janš. Dzimtene 2 I, 300. citas pīkdamās un īgdamās sēdēja kaktā vientules, puišu neievē̦ruotas V, 427. Zu pikts.
Avots: ME III, 231
Avots: ME III, 231
Pikuls
Pikuls (apr. pickūls, acc. s. pickullan "Teufel") "der Böse, der Teufel" U. Zu pikts.
Avots: ME III, 213
Avots: ME III, 213
spējš
spèjš Peb., (mit è 2 ) Kr.,
1) spèjš Drosth., spẽjš Salis, Ruj., Bershof, Siuxt, rasch, plötzlich, unvorbereitet
Kl. (mit è 2 ), U.: spējš (jäh) pē̦rkuoņa graudiens Mērn. laiki 24. spējā nāvē nuomirt Balt: Vēstn. atraduši spēju nāvi A. 1896, S. 150. spēja aizceļuošana Sadz. viļņi 282;
2) "?" mērnieks bij īgns, pikts un spejš (heftig?)
Mērn. laiki 139. dze̦nulis savas atziņas vairuot tik spējš (stark Warkl.) Pūrs III, 85. veča cirtienus pavadīja spējš (stark, laut?) "hē!" elsiens Jaun. mežk. 3. - Adv. spèji C., plötzlich, jäh: sp. mirt K. Müller. puisis spēji iekliedzās Mērn. laiki 22. acis spēji uzzibēja A. XX, 492. spēji kuo izstāstīt Peb. n. U. lauku tre̦knums spēji nuokrita Lauks. kal. 1897, S. 36 (in Burtn. "unbek."). šie vārdi spēji ("?") iedūrās viņam sirdī Sadz. viļņi 298. Uoliņiete... devās vēl spējāk ("?") vidū Mērn. laiki 99. Subst. spējums, Eile, Übereiltheit: spējumā atbildēt Mērn. laiki 156 (ähnlich 129). Nebst li. spėrus "schnell" u. a. (s. Būga KSn. I, 33) zu spẽt.
Avots: ME III, 991
1) spèjš Drosth., spẽjš Salis, Ruj., Bershof, Siuxt, rasch, plötzlich, unvorbereitet
Kl. (mit è 2 ), U.: spējš (jäh) pē̦rkuoņa graudiens Mērn. laiki 24. spējā nāvē nuomirt Balt: Vēstn. atraduši spēju nāvi A. 1896, S. 150. spēja aizceļuošana Sadz. viļņi 282;
2) "?" mērnieks bij īgns, pikts un spejš (heftig?)
Mērn. laiki 139. dze̦nulis savas atziņas vairuot tik spējš (stark Warkl.) Pūrs III, 85. veča cirtienus pavadīja spējš (stark, laut?) "hē!" elsiens Jaun. mežk. 3. - Adv. spèji C., plötzlich, jäh: sp. mirt K. Müller. puisis spēji iekliedzās Mērn. laiki 22. acis spēji uzzibēja A. XX, 492. spēji kuo izstāstīt Peb. n. U. lauku tre̦knums spēji nuokrita Lauks. kal. 1897, S. 36 (in Burtn. "unbek."). šie vārdi spēji ("?") iedūrās viņam sirdī Sadz. viļņi 298. Uoliņiete... devās vēl spējāk ("?") vidū Mērn. laiki 99. Subst. spējums, Eile, Übereiltheit: spējumā atbildēt Mērn. laiki 156 (ähnlich 129). Nebst li. spėrus "schnell" u. a. (s. Būga KSn. I, 33) zu spẽt.
Avots: ME III, 991