Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'plaiksnīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'plaiksnīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

applaiksnīties

‡ applaiksnîtiês "заревить" Wid.; sich aufklaren (vom Wetter, vom Gesicht) Schibbenhof: laiks applaiksnījies.

Avots: EH I, 105


atplaiksnīties

atplaiksnîtiês (unter atplaikšķîtiês): auch Golg., N.-Peb.Subst. atplaiksnījums, = saplaisājums: ādas atplaiksnījumi.

Avots: EH I, 158


ieplaiksnīties

ìeplaiksnîtiês, aufleuchten, anfangen zu schimmern: viņas acīs ieplaiksnījās irōniskas dzirkstis Latv.

Avots: ME II, 51


izplaiksnīties

izplàiksnîtiês 2 , izplai(k)šķêtiês, verweht werden, schwinden, sich verziehen: beidzuot migla uz s truames izplaiksnījās Vēr. II, 1198. negaiss arī izplaikšķas MWM. VI, 815, Bers., Lub. kas pāri par tuo, ats izplaišķas A. XII, 155. [Vgl. išsiplaiskýti und išsiplaikstýti "развернуться".]

Avots: ME I, 781


noplaiksnīt

‡ nuoplaiksnît "pazibēt" Hasenp.: pe̦lē̦kas ē̦nas nuoplaiksnīja pār seju Atpūta № 651, S. 5.

Avots: EH II, 74


noplaiksnīties

nùoplaiksnîtiês, [nuoplaikšķitiês Ar.], nùoplaikšîtiês, sich aufklären, zum Vorschein kommen: pret vakaru debesis nuoplaiksnījās [N.-Peb.], Druw. n. Etn. IV, 161. sejas nuoplaiksnās kâ netīri smīni Zalkt. smieklu ē̦na nuoplaiksnījās viņas vārdu skaņā Latv. [Līruma sejā... nuoplaiksnījās ass un nievājuošs smīns Veselis Saules kapsē̦ta 27.] mākuonis nav vairs ne˙kad galīgi nuoplaikšķījies Baltp. īgnums nuoplaikšījās nebēdīgā smīnā Vīt.

Avots: ME II, 829


paplaiksnīt

‡ paplaiksnît, für eine kurze Weile erscheinen, sichtbar werden (?): kruoga gals ar luogu paplaiksnīja tikai zibenim uzšķiļuoties Upītis Pirmā nakts 419. Kurtam ... tumši paplaiksnīja atmiņā kaut kas nejauks ... nuo se̦nām dienām 315. Refl. -tiês (s. ME. III, 82): līdz paplaiksnījās ("?") zemniekam brīvāka diena Anna Dzilna 53. mākuoņi paplaiksnījās Vank.

Avots: EH II, 163


paplaiksnīties

paplaiksnîtiês, [paplaiksnāties Golg.], paplaikšîtiês, zuweilen aufleuchten, aufblitzen, sich lichten, aufklären: brīžam gan paplaikšījas saule A. XIII, 261. Vītuolam paplaiksnījās atmiņā viens vakārs Vēr. I, 901.

Avots: ME III, 82


pārplaiksnīt

‡ pãrplaiksnît, über etwas hin aufleuchten, sichtbar werden (?): neīsts smaids pārplaiksnīja viņas ... tumšuo vaigu Daugava 1939, S. 111.

Avots: EH II, 208


plaiksnīt

‡ plaiksnît, = plaĩksnîtiês (?): rūsa plaiksnī Bomsmünde, Smilt, Wolgund. uogles plaiksnī Erlaa. apvārsnī nenuodzisdamas plaiksnīja, luocījās, spuokuojās kāviem līdzīgas atblāzmas Daugava 1939, S. 621. tur plaiksnīja ("?") asām strēlēm mežuonīgais zibenājs (eine gewisse Pflanze) 1936, S. 216. Refl. -tiês (s. ME. m, 314), ‡

2) = skaĩdruôtiês 1 (mit ài 2 ) Heidenfeld: laiks sāk p. (mit aĩ) Ramkau.

Avots: EH II, 281


plaiksnīties

plaĩksnîtiês N.-Peb., plàiksnîtiês 2 Lis., Golg., Kl., plaîksnîtiês C., Kreuzb., plaiksnuôtiês Etn. IV, 165, (hin und wieder) scheinen, leuchten: varēja redzēt plaiksnāmies smagu saules gaismu A. XX, 644, Salisb. pa miglāju plaiksnījās lē̦na gaisma Saul. I, 58. pie horiconta plaiksnuojās garās strīpās ruožaini debestiņi Stari I, 168. blāzmai caur kuokiem plaiksnuoties Austriņš. grūti bija nuoteikt, kas plaiksnījās viņa sejā. man likās, ka viņš smīnēja Jauns. Urspr. (mit -ksn- aus -skn- ) wohl gleichbed. mit plaikšķîties (vgl. plaisīties, atplaiksnīties und ādas atplaiksnījumi "saplaisājumi") und in diesem Fall zu plaîsa, plîst, plaišķīties; vgl. auch plīksnîties.

Avots: ME III, 314


uzplaiksnīt

uzplaiksnît, Refl. -tiês: pēkšņi uzplaiksnījušās duomas Daugava 1939, 818.

Avots: EH II, 730


uzplaiksnīt

uzplaiksnît, "= atspīdêt" Ar.; tagen, anbrechen: uzplaiksnīja gaismiņa Ramkau. Refl. -tiês, sich aufklären (vom Himmel) Kl. (mit aî); aufleuchten: ugunis atkal uzplaiksnās Druva I, 51.

Avots: ME IV, 366

Šķirkļa skaidrojumā (3)

atplaikšķīties

atplaikšķîtiês, atplàiksnîtiês 2 -snê- tiês, sich zerstreuen (von Wolken), schwinden, wieder sonnig werden, wie der hell werden, zum Vorschein kommen: izlijušie lietus debeši ap mēnesi sāka atplaiksnīties. [uz vakaru laiks atplaiksnījās Lisohn.] drūma vīra krūtīs bij atplaiksnījusēs pavasaras saulīte Līb. 50. piepeži nuo viņa acīm atplaikšķījās kā migla Blaum. meitenītei ģīmītis atplaiksnījās A. IX, 1, 349. acis atplaiksnās. sārtums atplaiksnnījās viņas sejā Niedra. krusti tikkuo manāmi atplaiksnījās nuo tumsas A. XI, 47.

Avots: ME I, 182


plaikšķīties

plaikšķîtiês "plaismas mest, sich zerteilen (von Wolken), sich aufklären" Bers. n. Etn. IV, 165: pamazām līdz ar izveseļuošanās gaitu plaikšķījās valā arī sajē̦ga un atmiņa Jaunie mērn. laiki III, 95; vgl. plaiksnīties.

Avots: ME III, 315


plaisnīties

plaisnîtiês, = plaiksnītiês: tāļu kur plaisnījās rūsa Vēr. lI, 136; plaĩsnîtiês "sich aufklären (vom Himmel)" Bauske.

Avots: ME III, 316