Paplašinātā meklēšana

‡ izplaukšinât Wessen "= izplaũkšķinât".

Avots: EH I, 472

‡ nùoplaũkšinât Dunika, (mit den Händen) eine Zeitiang klatschen: nuoplaukšina (man applaudiert) gan, bet par maz e̦suot dziedāts Seyershof.

Avots: EH II, 75

plaukši, s. plaukšas.

Avots: ME III, 326

plaũkšinât,

1) s. plaũkšêt;

2) plappern (?):
"kuo tur piekaukt?" plaukšina padrukns jauneklis Jauna R. IV, 214.

Avots: ME III, 326

plaũkšis Karls., plaukšķis Wid.;

1) ein klatschender
Laut;

2) der einmalige Schlag mit der flachen Hand, der einmalige Applaus:
uzduod tik plaukši uz vajadzīgākuo miesas daļu! MWM. VI, 7I8;

3) plaũkšis PS.; N.- Peb., plaukšķis; ein Schwätzer
Brucken n. Etn. II, 33, Wid.;

4) plaũkšis, silene inflata PS.

Avots: ME III, 326

‡ saplaũkšinât Dunika, = saplaũkšķinât.

Avots: EH XVI, 436

uzplaukš(ķ)inât,

1) ein wenig (in die Hände) klatschen, aufklatschen:
bē̦rns aiz prieka uzplaukšķināja Golg.;

2) (in die Hände) klatschend zum Vorscheinbringen, herauf-, hinaufhefördern:
virtuōzs ne par kuo nebij vairs uzplaukšķināms uz estrādes Upītis Sieviete 48.

Avots: ME IV, 366

izplaûkt (išpláukti), intr.,

1) aus schlagen, in Ähren schiessen, aufblühen
kuoki jau izplaukuši. lapas jau pilnīgi izplaukušas MWM. VIII, 288. mieži, rudzi izplaukuši. vēl nav griķi izauguši. jau ziediņi izplaukši BW. 15733. es gaidīju izplaukstuot (puķi) 15862;

2) fig., hervorspriessen, erblühen:
viņu sirdīs viegli un dabiski izplaukst mīlestība Kronw. [bei Glück auch reflexiv: priecājies, tu neauglīgā,... izplauksties! Galat. 4, 27.]

Avots: ME I, 781

plaûkšas ² Arrasch, Wandsen, plaukši U. Manz. Post. III 175, = plaušas, die Lungen plaũkšêt C., plàukšêt ² Tirs., plaukškêt, -u, -ẽju, auch plaušķêt, -u, -ẽju, plaũkšinât Karls., plaukšķinât,

1) plaušķināt Bers., einen klatschenden, laut schallenden Ton von sich geben
(plaũkšêt Dunika), (in die Hände) klatschen (plaũkšinât Dunika), patschen: lai tā tava mēle plaukš (Var.: plaušk) kâ plaukš vāle velējuot! BW. 22676 var. griezās nu divi pāŗi basām kājām, tâ ka grīda vien plaukšķēja Janš. Dzimtene IV, 10. plaukšķē̦dami viļņi sita gar tvaikuoņa sāniem Ze̦ltmatis. putra vārās plaukšē̦dama Tirs. n. RKr. XVII, 73. brunčiem ap kājām plaukškuot JR. VII, 99. Sprw.: plaukšķina kâ zivs pa sausu zemi. ruokas plaukšķinât Kaudz. M. 193. publika visiem spē̦kiem plaukškināja (applaudierte) Alm. es izdziedu piecas dziesmas, tu tik lūpas plaukšināji BW. 877, 1. dagla cūka aizgaldē ausis vien plaukškināja BW. 22832 var. baznīcniekiem pa priekšu jāja aulekšus, ar... pātagām plaukšinādami, brūtgāna un brūtes brālis BW. III, 1, S. 58;

2) plaukšķêt. plaũkšêt PS., plàukšêt ² Tirs. n. RKr. XVII; 73, plappern, klatschen:
kaut tā plaukša neplaukšēj[u]se, ka es rupju dziju vērpju! BW. 8402, 12 var. Refl. plaukšêtiês, schallen: vakar šāvu vāverīti, šuodien krita, plaukšējās BW. 30527. Zur Interj. plaũkš.

Avots: ME III, 325, 326

plaũkšķêt Zögenhof, Widdrisch, plaukšķinât, plaukšķis, s. plaukšêt, plaukšis.

Avots: ME III, 326

II špiga, = spiga II (?): baznīcniekiem pa˙priekšu jāja aulekšus ar raibi izpītām pātagām plaukšinādami brūtgāna un brūtes brālis, kurus par špigām sauca BW. III, l, S. 58.

Avots: ME IV, 101

sprādzinât (li. sprogìnti "aufplatzen machen"), tr., fakt. zu sprâgt,

1) (mit lautem Schall) platzen, explodieren machen; knallen machen:
akmeni sprādzinât Jürg., Warkl., (mit â ² ) Salis, Siuxt, Dunika. citi pīckas sprādzināja (Var.: plaukšināja, šmīkstināja u. a.) BW. 30049, 2. sprādzināšanas ietaises A. XXI, 491;

2) krepieren machen:
luopus sprâdzinât Wolm., Drosth., (mit â ² ) Dond., Wandsen, Dunika, Salis, Ruj.

Avots: ME III, 1014

uzplaukš(ķ)inât,

1): uzplaukšināja man uz ple̦ca A. Upītis Sm. lapa 72. Arabellas kundzene arī ... uzplaukšķināja Janš. Līgava I, 389.

Avots: EH II, 730