Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pluinīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pluinīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

appluinīt

‡ appluinît, ringsherum ausraufen Lemburg: a. kam visus matus.

Avots: EH I, 106

izpluinīt

izpluînît,

1): auch Frauenb.; ‡

2) gewaltsam hinaustreiben
Frauenb.: vācieši mani izpluînītu 2 ārā.

Avots: EH I, 473

izpluinīt

izpluînît, tr., ausraufen, auszupfen, ausreissen: izpluinījām kâ nekâ ar ruokām taciņu starp ūdens augiem Balss. jumti pa pusei sakrituši un vēja izpluinīti Latv. sieviete bij izpluinīta Latv.

Avots: ME I, 783

papluinīt

‡ papluinît, ein wenig zupfen ("paraustīt") Schujen: p. aiz ausīm; "pakutināt, paruotaļāties (ar mazu bē̦rnu)" "Bērzmuiža".

Avots: EH XIII, 164

piepluinīt

pìepluinît,

1) = pieplucinât Bers., N.-Peb., Schujen: pārplēsis spilve̦nu un piepluinījis pilnu istabu spalvām Druw.;

2) mit Händen durchprügeln
Lennew.: kāds stiprāks bija tuo piepluinījis MWM. X, 888;

3) "(eine Flüssigkeit) verunreinigen"
Alt-Rahden;

4) ungehörig vollpflücken:
bērni piepluinījuši pilnu gruozu zaļu uogu Golg.

Avots: ME III, 280

pluinīt

pluinît Postenden, pluĩnît Karls., plùinît Kaugershof, Jürg., N.-Peb., pluînît 2 Līn., Pl., Dond., pluînît Gr.-Buschhof, plùinît 2 Lis., Selsau, Golg., -u, -ĩju, tr., wiederholt zupfen; raufen, stossen, Rippenstösse geben U., weich schütteln, stark rütteln Janš.: Pēteriene tâ nuoskaitusēs, ka ir gatava skuķi pat pluinīt Jauns. dzinās vilkam pakaļ un tikmē̦r pluinīja tuo . . . JK. V, 19. ķeizars nemitējās krievus pluinīt Druva 1, 368. Refl. -tiês, sich raufen: pluinās kâ gaiļi Alksnis-Zundulis. Reimwort zu puinît.

Avots: ME III, 354, 355

sapluinīt

sapluinît: s. gulē̦tāju, lai muostas Laidsen. tie ēdēji (gewisse Tiere) bij sapluînījuši 2 ("sasituši") pīlẽ̦nus Frauenb.

Avots: EH XVI, 437

sapluinīt

sapluinît, tr., zerzausen, zerreissen, zerwühlen; stark schütteln (perfektiv) Schujen, Nötk.: suns sapluinīja apģē̦rbu N. - Peb., Nötk. vējš sapluinījis (izliecis uz visām pusēm) kartupeļu lakstus, linus Schujen, apraudās sapluinītuo, sašautuo gulē̦tāju Druva I, 499. viņa sapluinīja tuo labi MWM. X, 889; stark und mehrfach an den Ohren od. Haaren reissen Lis.; verprügeln Nerft. Refl. -tiês, vom Schütteln ganz weich werden: sapuvušie rāceņi ve̦duot pa˙visam sapluinījušies Nodaggen.

Avots: ME II, 704

Šķirkļa skaidrojumā (2)

mušķīt

mušķît,

1): "muocīt līdz nāvei" Siuxt; "plêst, niekuodamies pluinīt" Frauenb.: suns mušķī cimdu. Refl. -tiês: puiši ar meitām mušķījas Frauenb.; "niekuoties, velti darbuoties" ebenda: teļš mušķījas gar guovi.

Avots: EH I, 836

plainīt

II plaînît 2, -īju Bauske, schlagen, züchtigen: kazāks plainī japāņus ar nagaiku RA. Wurzelgleich (mit dem n von pluinīt?) mit li. plíekti dass.?

Avots: ME III, 315