Paplašinātā meklēšana

‡ nùoprèst ² Aps., Mahlup, = nùovḕrpt: n. trīs kuodaļas pakulu.

Avots: EH II, 78

nùosprēst: gribēja n: (fertigspinnen) ze̦lta cimdeņus Pas. 1V, 508 (aus Welonen).

Avots: EH II, 89

nùosprēst, tr., abspinnen: kuodeliņa, kuodeliņa, kad es tevi nuosprēdīšu? BW. 6987.

Avots: ME II, 857

‡ pārprèst ² Mahlup, umspinnen: vai cik šķīsta tĩ dzijs! būs jāpārprēž.

Avots: EH XIII, 208

pasprēst, tr., etwas spinnen: pasprēd tievu dzīpariņu! BW. 3269.

Avots: ME III, 105

prèst N.- Peb., prèst ² Lis., Golg., Mar., A.-Schwanb., Oppek. n. U., -žu; -du, tr., spinnen, vḕrpt: (meitas) vilnu kārs; vilnu prēž BW. 6957. vakarā vilnu prēdu, rītā sedzu villeniņu 6889. prēžu, prēžu, steidzu, steidzu deviņiem ratiņiem 25436, 7 var. Refl. -tiês, sich (von selbst fertig) spinnen: prēdies (Var.: sprēdies, vērpies), mana kuodeļlņa! BW. 6988,1. Subst. prēdẽja, prē̦dãja, die Spinnerin: mūsu meitas prē̦dājiņas BW. 7011, 5 var. Aus r. прясть.

Avots: ME III, 390

‡ saprēst, = savḕrpt: lini saprē̦sti Ciema spīg. 192.

Avots: EH XVI, 439

sprèst ² ,

1): auch Auleja, Borchow, Eglūna, Kaltenbr., Lubn., Marienhausen, Oknist, Pilda, Preiļi, Višķi; lika s. linus Azand. 186; ‡

2) "den Kopf gegen den Boden stützend, die Beine in der Luft hin und her bewegen"
Saikava. Subst. spre̦dājs und sprēdējs: sprẽ̦dājs BW. 7053, (mit è̦ ² ) Kaltenbr., fem. sprē̦dāja BW. 705, (mit è̦ ² ) Saikava; sprēdējs BW. 7044, fem. sprēdēja Prl., Demin. sprēdẽjiņa BW. 6990.

Avots: EH II, 559

sprèst ² Prl., Lös., Saikava, Selsau, Schwanb., Warkl., sprēst Wessen, Lasd., Plm., Infl., -žu, -du, = prèst (mit der Spindel U., Blelenstein Holzb. 380, Dr.) spinnen: vilnu, linus, pakulas. vakarā vilnu sprēda (Var.: prēda, vērpa) BW. 6889, 2. sprēžu... paladziņu 2276 var. Refl. -tiês, sich (von selbst fertig-) spinnen: sprēdies (Var.: vērpies, prēdies), mana kuodeliņa! BW. 6988, 1 var. Subst. sprēšana, das Spinnen, sprē̦dums, das vollendete Spinnen; das Gesponnene; sprēdẽjs, sprē̦dājs, wer spinnt: ja... sprēdēja izsprē̦stu... tik daudz... Austriņš M. Z. 8. tautiņas aizveda sprē̦dājiņu (Var.: vērpējiņu) BW. 18210 var, ratenītis viegli te̦k, sprē̦dājiņa jauki dzied 705 var.

Avots: ME III, 1018

sprē̦stave "derjenige Tell des Spinnrades, wo die Kunkel angebracht wird": viņš sprē̦stavi nuolauza Lubn.

Avots: ME III, 1018

sprēstiča, = sprēslīca (? vgl. Bw.18210): kuodeļa, sprēstiča pa namu dancuoja VL. n. B. Vēstn.

Avots: ME III, 1018

sprēstiņš Jürg. "ein Dreieck im Hemd über den Schultern" Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169.

Avots: ME III, 1018

biguze, biguzis [Sonnaxt], Bauske, ein Gericht aus feinem Mehl, Milch, Speck, Zwiebeln, das zu Kartoffeln gegessen wird Edwahlen n. U. od. ein Gericht aus Brot, Zucker u. Wasser: biguzi Saldū un Rundālē pagatavuo šâ: aukstā ūdenī iedrupina maizi un pieliek sāli. katuoļi tuo mē̦dz ēst pa gavēņa laiku. - Nīcā tuo sauc par maizes putru: uzvāra ūdeni, iegriêž gabaliņiem maizi; kad tā savirusi, pielej saldu pienu un tad ņem katlu nuo uguns zemē. daži, vēl vāruoties, pieliek arī cukuru, un kad nuoņemta nuo uguns un vēl silta, arī sviestu. - Līvainē tuo pagatavuo nuo izvārītiem, sagrūstiem kartupeļiem ar sīpuoliem un sāli. - Sprēstiņā - nuo ūdenī iegriêztas maizes un sīpuoliem ar sāli. - Vecumniekuos - sagrieza skābu maizi pasmalkuos gabaluos bļuodā, uzlēja ūdeni, ar karuoti saspaidīja un tad ēda gadus desmit atpakaļ pa ziemu gan+drīz ik+vakarus Etn. I, 2. Līksnā vāra kartupeļus un putraimus tik ilgi, kamēr paliek biezi Etn. I, 112. Entlehnt auss weissr. бигус, eine Art Speise.

Avots: ME I, 293, 294

ludzis, f. -dze, eine unanständig geklei-dete, weichliche, kraftlose Person: ludzis (Sprēstiņā) apzīmē nepieklājīgi ģē̦rbušuos cilvē̦ku, bet tuomē̦r ietiepīgu [?]. ludze (Bruknā) - tāda sieviete, izguruse, izļudzējuse, ar nuošļukušām drēbēm: tā ir tāda ļudze (sic) nuo meitas - me̦lna jaka, lindraki nuosmullē̦ti, stērbele atplīsuse. tādu, kas strādā tik pa garu laiku, sauc"ludzis" Etn. I, 58.

Avots: ME II, 510

paņemt,

1): par ... darba prieku, kas paņēma (= aizrāva) līdzi arī citus Vanagu ligzda 182. kuļamlaikā paņēma (= nuokāva ēšanai) aitu Salis. es jums paņēmu (= pārtraucu) valuodu Sprēstiņi;

3): kad zirgiem krita dunduri virsū, paņēma (= pirka) par kapeiki pieci kādu eļļu un ieberzēja Siuxt; ‡

4) "pārņemt, apņemt, apklāt, pārmākt": tagad paņē̦muse zâle Saikava; ‡

5) ceļš tuo nepaņe̦m, es liegt von der Strasse ab
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "abliegen"). Refl. -tiês,

1): paņemies un padzeries! Janš. Līgava I, 187;

5): lazdas vē̦za pazaņēme Tdz. 55280. pasaņēma līgaviņa vusu ļaužu nuopaļiņa 45853. ‡ Subst. paņemšanâs, Angewöhnung:
viņam bija p. ... cieši tai palūkuoties acīs Janš. Bandavā II, 414.

Avots: EH XIII, 161

pižurs, eine Speise aus Quark, kaltem Wasser und hineingeschnittenem Brot Sprēstiņi n. Etn. I, 112.

Avots: ME III, 230

priẽsteris (f. -iẽne), der Priester; augstais priesteris U., der Hohepriester. Nebst estn. prēster zunächst aus mnd. prēster.

Avots: ME III, 399

III pupucis, eine Speise aus zerstossenen Bohnen und Hanf Sprēstiņi n. Etn. I, 4.

Avots: ME III, 415

ratenis Bielenstein Holzb. 384, ratens Spr., rate̦ns Dond., ratiņš U., Karls., Salis, Preekuln (in Kurl.), Wolm., das Spinnrad, der Wocken: vidzemnieku dze̦ltānītes, visas vērpa ratiņuos (Var.: rateņuos) BW. 6969. smalki sprēst ratenī (Var.: ratiņā) 6669 var. ieci, teci, ratenīt, jauna tava sprē̦dājiņa! 22662, 2. kuŗas mātes tā meitiņa strupajiem lindrakiem? vai liniņi tai neauga, vai ratenis (Var.: ratiņš) nelecēja? 20488. vērpu, vērpu, šļūcen šļūcu ar deviņi rate̦niem 25436, 8 var. tārpiņš vērpa zīda diegu zeltītā ratenītī 2752. ratenis sāka dūkt savu vienmuļīguo, nebeidzamuo dziesmu Valdis Stabur. b. 249. piektvakariem, kad rateņi neŗūca Apsk. v. J. 1903, S. 149. ratenim spuoli dreijāt Druva III, 250.

Avots: ME III, 480

re̦ksns: auch Pilda n. FBR. xin, 46, 51, Zvirgzdine n. FBR. X, 27, Auleja: re̦ksni gurni Tdz. 54578 (aus Rēzna), 57257 (aus Ķaunata). re̦ksnas kājas 57898, 3 (aus Asūne). aiz re̦ksna kuoka Pas. VIII, 293. re̦ksnu sprēst, grob spinnen Auleja. pakalu kre̦kli re̦ksni (grob) kai maiss ebenda. puiši dzied ar re̦ksnuo (mit grober, niedriger Stimme), meitas ar sīkuo ebenda. re̦ksni (rekšņi) kāsēt ebenda.

Avots: EH II, 365

sagrûst, tr.,

1) zusammenstossen:
sagrūst lapas čupā;

2) zerstossen, zerstampfen:
uolas un kartupeļus sagrūda kuopā Hopfenhof n. Etn. II, 102. ēdiens nuo sagrūstām pupām un kaņepēm Sprēstiņi. sāli sagrūst. kad kāds luoceklis sagrūsts un uzpampis Etn. III, 6. kam kaunums sagrūsts, jeb kas ir rāmīts V Mos. 23, 1. sagrūsts par pīšļiem II Kön. 23, 15. Refl. -tiês,

1) sich zerstossen
U.;

2) sich zusammendrängen
U.: ja tikai parādnieki tâ visi ar reizi nesagrūstuos virsū Saul. III, 87;

3) "sich verrenken (?)"
U.

Avots: ME II, 631

‡ II saiva,

1) = saũja (mit ài ² ) Višķi n. Ceļi. IX, 379, Auleja: iedeve ... divdesmit saivu linu un piesacīja tuos ... sasprēst Pas. VI, 171 (aus Lettg.). trīs saivas zemes XIV, 354 (aus Makašēni);

2) der Garnflusch Bielenstein
Holzb. 403.

Avots: EH XVI, 413

sajimt, ‡

2) intensiv beginnen (von mehreren Subjekten ausgesagt)
Auleja: ar rateņiem ka[d] sajims (scil.: sprēst), dūzas vien iet.

Avots: EH XVI, 414

sigums, in Milch gebröckeltes Brot Rodenpois; sigumiņš "ein Gericht aus Wasser, Brot und Zucker" Sprēstiņš n. Etn. I, 20; sigumpiks dass. Daugeln; vgl. sigapiksis.

Avots: ME III, 836

smags (li. smagūs "schwer zu tragen", "вѣсскiй" Baranowski Zam. 5), schwer von Gewicht, lastend: sm. ve̦zums, eine schwerbepackte Fuhre. smagas dzirnus maltuvē BW. 6941, 1. smaga mālzeme Mzv. m. 93. maize nuokrīt zemē ar smaguo pusi uz leju Duomas II, 260. kājas jau me̦tas gurde̦nas un visi luocekļi smagi Vēr. II, 138. gulēt smagu miegu Baltp. I, 65. ar smagu (mit bedrücktem, kummervollem) sirdi Mērn. 1. 11. smagas (schwer lastende, quälende) duomas Mērn. 1. 12. laiks bij karsts un gaiss smags (schwül drückend) Kaudz. M. ...smagais vējš, kuokus luocīdams Pas. II, 158. - Adv. smagi,

1) schwer, gewichtig:
smagi nuopūsties Mērn. 1. 170. "astuņi!" Ķencis atteica le̦pni, druoši un smagi 45;

2) hohl; feucht wie auf Tauwetter:
vējš smagi pūš U. smagi pūta sila priede Biel. 1353;

3) smaģi Kaltenbrunn, sehr:
man krūts smagi sāp Kl. man smagi gribas Odsen, Sussei, Schlossberg. man smagi patīk guovis un aitas Jauns. Druva III; 375. smagi dziļa aka LP. V, 256. smagi smukas pils (gen.) VI, 785. Mārtiņš gan tuo Ievu smagi, smagi mīļuo Prl. n. FBR. VI, 114. jī smagi mīlīga Sussei n. FBR. VII, 137. smagi var priecāties 143. spuole smagi rūc Saikava;

4) schnell:
smagi sprēst Saikava. Subst. smagums (li. smagrimas "Schwere" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 173), die Schwere, das Schwersein, das Gewicht: linu sluogu smagumiņu Biel. 1810. vedējs izlēca nuo ratiem, lai atviegluotu smagumu R. Sk. II, 238. sajust nenuoteiktu smagumu visā miesā Austr. k. v. J. 1893, S. 69. - Nach Solmsen KZ. XXIX, 86 zu gr. (σ)μογερός "mühselig", μόγος "Mühe". Das Adv. smagi 4 etwa zu li. smagiaĩ "mit Geschmeidigkeit, tüchtig"?

Avots: ME III, 948

sprē̦daja Spr., das Brettchen zum Anbringen des Wockens (beim Spinnrad); wohl zu sprēst.

Avots: ME III, 1016

sprē̦daļa,

1) die Spinnerin:
sprēdi, sprē̦daliņa! BW. V, S. 236. sprē̦daļas pirkstiņi . . nevar smalkās dzijtiņas sprēst BW. 7047;

2) = prē̦daļa: snaudaļa sprē̦daļu vērpa BW. 6801.

Avots: ME III, 1016

tiêvs: tievu sprēst BW. 6994. nu mums ies t. (schlecht) Seyershof. Subst. tiêvums,

1): pazinu ... brāliņu ... tievumā, gaŗumā BW. 32003, 1. augu smilgas tievumiņu 5382 var.; ‡

2) "stilba apakšējā daļa" (mit iê ² ) Seyershof. Zur Etymologie s. auch Waide Vrgl. Wrtb. I, 724.

Avots: EH II, 688

vḕrpt (li. vẽrpti), -pju, -pu (unbek. in Golg., Laud., Saikava, Schwanb., Sessw., Warkh., Zvirgzdine, wo dafür (s)prēst),

1) spinnen:
linus, pakulas, vilnu. vērptin vērpju... linu kuodeliņu BW. 7907 var. vērpjamas meičas L., Spinnmägde; vērpjamas ziņges L., Liederchen beim Spinnen. vērpjamais ratiņš, Spinnrad. vērpjamais, Spinnstoff;

2) hin und her drehen:
zirgs vērpj asti Nigr. Refl. -tiês,

1) für sich spinnen;

2) sich (von selbst) spinnen:
vērpies, villī! Pas. VI, 215. tādu ratiņu, kas pats vērpjas IV, 441;

3) sich winden, sich drehen um:
(cīruļi) vērpās augšup . . . gaisā Janš. Mežv. ļ. I, 16. (dzērves) griezās un vērpās gaisā Bandavā I, 94. griezas tarkškis ... iet vē̦rpdamies, vīdamies pār . . . lauku Baltpurviņš. vērpties ap skrūvi Frauenb. saules pavaduones ap sevi vē̦rpdamās griežas ap sauli K. Kasparson. - Subst. vḕrpšana, das Spinnen: pie vērpšanas, pie aušanas BW. 6874; vḕ̦rpums,

1) das einmalige, vollendete Spinnen;

2) das Gespinst, das Gesponnene:
jūrmale, kurā iznākam . . . bez tē̦rpuma un vē̦rpuma Vēr. I, 1361. trūka mans vē̦rpumiņš BW. 7058. gada vē̦rpumiņš .., vienās biksītēs 9464; vḕr-pẽjs (li. verpė˜jas), vḕ̦rpãjs,

1) wer spinnt:
es bij[u] laba vērpējiņa BW. 10448. ciemu auga vē̦rpājiņa (Var.: sprē̦dājiņa) 28292. es būt[u] smalku vē̦rpājiņa 28302. vērpēju ziņģes, Spinnrockenlieder U.;

2) vē̦rpājs, ein Tümmler (eine Taube)
U.;

3) vêrpējs ² Stenden, eine Raupe;

4) ein Holzwurm (Totenschmied, Totenuhr):
vērpējs vērpj miruoņa kre̦klu Rodenpois. Nebst vē̦rpata 1, vārpsta, virpeles u. a. zu li. virpėti "beben", apr. powiērpt "verlassen", powīrps "frei", r. вóропъ "вóротъ" ai. várpaḥ "List", gr. ρ'άπτω "nähe zusammen" u. a., s. Potebnja PФВ. IV, 161 ff., O. Schrader KZ. XXX, 481, Meringer IF. XVII, 157, Walde Vrgl. Wrtb. I, 276 f., Persson Beitr. 498 f.

Avots: ME IV, 564, 565

visad (li. visadà "immer") Infl., Kaltenbr., Meiran, Warkh., Zvirgzdine, auch visād, Adv., immer: visad jau māte plāceņus nece̦p Prl. n. FBR. Vl, 113. jī visad gāja ganuos, tī meita, a pamāte visad jai deve sprēst Pas. V, 321 (aus Welonen). es visad ē̦du stāvuot III, 236 (aus Bikava). Pieteris... dabāja visad dāvanas IV, 19 (aus Ružina). lapsa visād bija sātna I, 158 (aus Kalupe). jis juo visād tur pie sevis II, 134 (aus Rositten).

Avots: ME IV, 621