Paplašinātā meklēšana

prete, Plm., Adv., = pretī.

Avots: ME III, 387

pretei, Adv., = pretī: pretei sēd līgaviņa BW. 11418.

Avots: ME III, 387

preteklĩba,* die Gegensätzlichkeit, der Gegensatz: preteklība starp praktiskuo darbu un polītiskao nuodarbuošanuos Vēr. II, 1447.

Avots: ME III, 387

preteklis,

1) der Gegensatz:
viņš mīl vis˙asākuos pretekļus A. v. J. 1897, S. 408. pretekļus izlīdzināt RKr. IX, 51. pretekļus starp lielgruntniekiem un mazgruntniekiem... mazināt Janš. Dzimtene ² II, 314;

2) das Hindernis:
viņiem tie pretekļi nebūtu ceļā M. Āruons. ja tad putekļus nevaram nuovērst, tad tā nav mūsu vaina De̦glavs Rīga II, 1, 473;

3) etwas Widerliches
Ar.

Avots: ME III, 387

preteniẽks, s. pretiniẽks.

Avots: ME III, 387

pretešķĩba, der Widerspruch, der Gegensatz: idejas izve̦dumā ir pretešķības Vēr. II, 360. - Vgl. pretišķĩba.

Avots: ME III, 387

pretestĩba,

1) das Widerstreben, Widersetzen, der Widerstand:
neskatuoties uz luterāņu pretestību, iert kuoja Vidzemē dažas katuoļu skuolas Latvju Tauta XI, 1, 16. uz tādu izskaidruojumu skatās kâ uz atklātu pretestību un nepaklausīšanu saimniekam Etn. III, 171. pretestība pret ierastuo baznīcas mācību Kundziņš Kronv. 53;

2) der Widerspruch:
atbilde mūs ņuove̦d pie nepārvaramām pretestībām A. v. J. 1898, S. 183. nuotikuse liela gaumes maiņa, kas stāv vis˙asākā pretestībā ar dievinātuo rakstnieku virzienu Brunhilde.

Avots: ME III, 387

pretestîgs* Asp., widersätzlich, widersprechend, gegensätzlich: sievā - asā un maigā, padevīgā un pretestīgā Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME III, 387

aûģis,

1): ein 10-12-jāhriges Kind ("das etwas vom Leben zu verstehen anfängt")
Frauenb. (mit aû ² ); 3): f. auģe: augīte nebūs ... ne˙kad un ne˙kur pretenieks Janš. Barenīte 22.

Avots: EH I, 186

ìekar̂sêt, erhitzen, in Hitze bringen: viņu ar bre̦ndvīnu labi iekarsējuši, sie haben ihn gut mit Branntwein eingeheizt U. Refl. - tiês, sich ereifern: abas pretenieku puses ar˙vien juo vairāk iekarsējas BW. III, 1, 45.

Avots: ME II, 25

neba (unter neb),

1): n. es tuo darī[ju] Lng., habe es doch ich nicht getan.
n. es nu vēl mācīšuos Lng. (der dafür auch nebe schreibt). n. tas viņam kāds pretenieks Lesten n. FBR. XV, 28. n. mes esim jaunas! Gramsden n. FBR. 1X, 111; ‡

3) als Fragepartikel: n. tālu vedis? Dunika, wird man denn weit führen?
n. nav tik Meškārļi? Ahswikken n. FBR. IX, 111. n. ("vai") man spē̦ks? Perkunen n. FBR. XVIII, 134; ‡

4) "?" *ne̦ba (gespr.: naba) slikti jau būtu Kalupe п. FBR. XVIII, 45; mit der Bed.
1?

Avots: EH II, 9

nuõmuôds, das Wachsein, die Schlaflosigkeit: it visas ļaujas pretekļuos nuošķirties, kâ nuomuods un miegs RKr. VIII, 9. es nuomuodu par sapni daru, es sapni nuomuodu pārvērst varu, - tavs nuomuods skaists kâ sapnis būs Rainis. nuovārdzis ar nuomuodiem G. L. In der Volkssprache gew. nur im Lok.: nuomuodā būt, palikt, wach sein, nicht schlafen: sunītis palikšuot nuomuodā LP. IV, 87.

Avots: ME II, 824

pretiniẽks, pretniẽks, preteni%E1%BA%BDks">preteniẽks, pretimnieks PlKur.,

1) der Gegner, Widersacher:
Sprw. tam vairāk pretinieku nekâ matu uz galvas. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs! pretenieks, ein Widerspenstiger Sackenhausen;

2) wer gleichen Schlages, von gleichem Werte ist:
es šim zirgam pretinieku nemāku atrast, ich kann kein Pferd gleichen Schlages, gleicher Güte finden U. muļķīša kumeļam visā stallī nav ne˙viena pretinieka, ne izskatā, ne skriešanā. pirtī, tur mans ve̦ctē̦vs varbūt tam tu būsi pretinieks LP. VI, 445;

3) kas tai meitai bija pretinieks? mit wem hat es das (verführte, geschwängerte) Mädchen zu tun gehabt?
U.

Avots: ME III, 387

rîdît PS., Wolm., C., KL, Prl., Mar., rîdît ² Iw., Ahs., Tr., Bl., -u od. -ĩju U., -iju, freqn. rîdinât ² Karls., Dond., Bauske, Widdrisch, Adiamünde, rîdinât N.-Peb., Arrasch, Jürg., Kl., Kreuzb., tr., hetzen; aufwiegeln: ļaudis; suni. Katriņa rīdīja ar suni (hetzte einen Hund auf . . .) Krišs Laksts 52. Sprw.: kad nevaid suņa, tad jārīda ar kaķi. ve̦lnas ar lāčiem rīdīt LP. VII, 257. rīdīt meitu uz ienaida III, 63. tu rīdīji kalpus pret mani J. Dr. v. J. 1901, S. 352. visi ciema suņi rēja, kas tuos suņus rīdināja? BW. 14348. izlūki bij..., draudzi uz kurnēšanu rīdinājuši IV Mos. 14, 36. Refl. rîdîtiês, einander hetzen: viens uz uotru ridās, einer schuldigt den andern an Lambertshof n. U. - Subst. rîdîšana, das Hetzen; rîdîšanâs, das gegenseitige Hetzen; rîdîtãjs, der Hetzer: rīdītājs sarīda cilvē̦kus uz pretestību, dumpi Ahs. rīdītājs bij vē̦stulnieks bez paraksta Kundz. Kronv. 227. Wohl eine Kausativform zu riêt "bellen" (urspr. also: bellen machen).

Avots: ME III, 535

sadrauvêt, tr.,

1) zerschlagen:
bē̦rns sadraũvēja lampu Sassm.;

2) (fig.) zerschlagen, niederschmettern; bedrohen
Oppek, n. U.: bē̦du ziņa mani stipri sadraũvēja Dond. viņš gribēja sadrauvē̦tā šaubas un pretestību galīgi iznīcināt De̦glavs Rīga II, 1, 50;

3) erschrecken
(tr.) Mar. - Refl. -tiês,

1) (bei einer schweren Arbeit) sich überanstrengen:
tas ir sevi sadrauvējies akmiņus lauzdams, ka nesmeķ vairs ne ēst Blieden n. Etn. II, 49;

2) zu fürchten anfangen
MSil.: iekšā iet viņa sadrauvējās, palika stāvam pie vaļējām durvīm Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 36; "satrūkties": zirgs sadrauvējies Nlar.;

3) traurig werden
Nötk., Fehteln, Kokn.;

4) "sich verzanken; einander schelten"
Vank.;

5) "sadrūzmēties (z. B. vom Eis in Flüssen), sich reiben" Sessw.

Avots: ME III, 612

savedinât,

1) = saprecinât: es šuo jaunuo pāri savedināju Ahs. n. RKr. XVII, 51, Sassm.;

2) versöhnen,
samierinât: es abus preteniekus savedināju; tie salīka mieru Ahs. n. RKr. XVII, 51, Sassm.

Avots: ME III, 783, 784

tīcîgs, geneigt (?): viņš man izlikās pārāk pretenciozs, tīcīgs uz pārmērīgu modernismu Veselis Saules kapsēta 90. Zu tīkât 21

Avots: ME IV, 199

zutis: jūras z., die Lamprete Kawall (1860), S. 173.

Avots: EH II, 812