ķēpups
[ķẽ̦pups Dunika], ķēpups Spr., Nigr., aus ķēvpups, ķẽpuks N. - Bartau, Ober - Kurl., Morchel (morchella esculenta).
Avots: ME II, 374
Avots: ME II, 374
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pups' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pups' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
ķēvpups
ķēvpups
ķēvpups, ķēvju pups, auch ķēvpupe, gew. der Plur., Morchel (morchella) RKr. II, 74; geum rivale Lös., RKr. III, 70.
Avots: ME II, 377
Avots: ME II, 377
pups
pups: lai man auga balti pupi BW. 5553. pupiņš (Var.: cicīt[i]s) mani audzināja lielu vīru 2039.
Avots: EH II, 326
Avots: EH II, 326
pupstiķis
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
pupa
pups, die Weiberbrust, Mutterbrust; die Zitze: nuo radziņiem pupiņuos, nuo pupiņiem manā slaucenē Etn. IV, 69. pupa gals, die Brustwarze U. pupa bē̦rns, der Sāugling U. pupa lellis Salisb., ein unselbständiger Mensch. ķēvju pupi U., grosse, spitze Morcheln. Wohl zu paupt (s. dies).
Avots: ME III, 415
Avots: ME III, 415
Šķirkļa skaidrojumā (10)
kale
ķēpuks
ķẽpuks (unter ķē̦pups): auch Oknist, Warkl. (mit è̦ 2 ), Wessen. Dissimiliert aus ķē̦pups?
Avots: EH I, 699
Avots: EH I, 699
papa
paps
‡ II paps, = pups: cūkī ragi, vistī papi Rutzau n. FBR. VIII, 143. Aus li. pãpas dass.?
Avots: EH XIII, 164
Avots: EH XIII, 164
paupt
paupt, -pstu, pu,
1) paûpt 2 Bl., verrecken
L.;
2) = pampt, schwellen Agel., Bergm., Hr. n. U.: ar šuo slimību luopi ātri paûpst 2 Nigr. Wenigstens in der Bed. 2 wohl zu le. pups, pupa, pūpuols (s. diese), la. pūpus "kleines Kind", alb. pups "Weintraube; Hügel" u. a., s. Persson Beitr. 245 f. und Walde Vrgl. Wrtb. II, 81.
Avots: ME III, 128
1) paûpt 2 Bl., verrecken
L.;
2) = pampt, schwellen Agel., Bergm., Hr. n. U.: ar šuo slimību luopi ātri paûpst 2 Nigr. Wenigstens in der Bed. 2 wohl zu le. pups, pupa, pūpuols (s. diese), la. pūpus "kleines Kind", alb. pups "Weintraube; Hügel" u. a., s. Persson Beitr. 245 f. und Walde Vrgl. Wrtb. II, 81.
Avots: ME III, 128
pubulis
pubulis,
1) ein Knoten im Garn od. im Gewebe
U., Druw.: vedekliņa man uzsedza pubulaiņu villainīti; uz pubuļa uzkāpdama, Rīgas pili ieraudzīju BW. piel. 2 25314. linu pavediens, kas stiepjas nenuoriezdamies un bez pubuļiem Brač;
2) Blase auf Bier
Depkin n. U.; ein Häutchen auf einer Flüssigkeit Wid.;
3) ein Gerstenkorn am Auge
Freiziņ;
4) eine kleine, weisse Frühlingswolke
Druw.: debess ir skaidra, nere̦dz ne˙viena pubulīša;
5) pubuls, ein kleiner und dicker Mensch
Erlaa. Dies pub- (mit dem b von grubulis od. bubulis III ?) neben pup- in pupa, pups u. a. (vgl. Persson Beitr. 245 f.).
Avots: ME III, 401
1) ein Knoten im Garn od. im Gewebe
U., Druw.: vedekliņa man uzsedza pubulaiņu villainīti; uz pubuļa uzkāpdama, Rīgas pili ieraudzīju BW. piel. 2 25314. linu pavediens, kas stiepjas nenuoriezdamies un bez pubuļiem Brač;
2) Blase auf Bier
Depkin n. U.; ein Häutchen auf einer Flüssigkeit Wid.;
3) ein Gerstenkorn am Auge
Freiziņ;
4) eine kleine, weisse Frühlingswolke
Druw.: debess ir skaidra, nere̦dz ne˙viena pubulīša;
5) pubuls, ein kleiner und dicker Mensch
Erlaa. Dies pub- (mit dem b von grubulis od. bubulis III ?) neben pup- in pupa, pups u. a. (vgl. Persson Beitr. 245 f.).
Avots: ME III, 401
pumpt
pumpt U., Zabeln, Ubbenorm, Wessen, pum̂pt 2 Dond., Ugalen, Suhrs, Lin., Schleck, Iw., Bl., Ruj., Selg., Kandau, Lautb., Dunika, Wandsen, - pstu (nach St. pju), -pu, =pampt, schwellen. Dies pump- ist entweder (mit altem u!) eine alte "Lautgebärde", oder aber aus pup- (in pupa, pups u. a.) unter dem Einfluss von pampt, pempi umgebildet; vgl. auch Persson Beitr. 2473 und 269.
Avots: ME III, 410, 411
Avots: ME III, 410, 411
pupis
vienpupīšu
zīdaļams
zīdaļams (für zīdaļājams?) " zum Saugen gehörig": būtu jau tuo ļuļķi nuolicis! diennakti mutē vien, kâ zīdaļams pups! Kleinb. Stāsti 58.
Avots: ME IV, 731
Avots: ME IV, 731