Paplašinātā meklēšana

drãte, drãts: dat.-instr. plut. drātām BW. 20506, 3 var. (ans Dond.), 24045, 2 var. (aus Ugalen); drātes vērpējiņu BW. 24148 var. sudraba drātītēm 5707, 3. ar drātīm šūtu 20506, 3.

Avots: EH I, 331

drãte, drãts, -s, der Draht: kurpnieka od. piķa drāte, der Pechdraht. [Entlehnt gleich li. dróta und estn. (t)rāt' aus mnd. drāt.]

Avots: ME I, 494

‡ neprâtelis ² Frauenb., = nepràtis: tu esi gatavs n.

Avots: EH II, 17

prātelêt, klügeln.

Avots: ME III, 380

prātelĩba,

1) "?": laikme̦ta prātelība (Rationalismus?)
Stari II, 371;

2) "ödes Klügeln"
Sauken, Seppkuli.

Avots: ME III, 380

prãtelîgs "apķērīgs" Ukri.

Avots: ME III, 380

rāte, *rāta od. *rāts, der Streit, Zank; rāti (rātu) celt, Streit beginnen Büttner n. U.: dziedātāju māsu cēla sīvajās tautiņās, kad tautiņas rāti (Var.: rātu) cēla, staigā māsa dzie-dādama BW. 189, ceļat rāti, rājaties! 34372. ja vajaga labu rāti taisīt un izrāties Janš. Zu rãt 1.

Avots: ME III, 498

rāteklis, einer, der gern streitet, schilt, tadelt: rājies pats, rāteklīt! vai es tava rājamā? BW. 26900.

Avots: ME III, 498

‡ *rātelis, fem. -le, = rāteklis: nerājies, rātelīt! BW. piel. ² 23341, 1.

Avots: EH II, 362

rātenẽ: ganes stāvēja pie Jancenes pastāvīgā r. Janš. Mežv. ļ. II, 477.

Avots: EH II, 362

rātenē (loc. s.), in der Lage gescholten zu werden: kam, māmiņa, tu nerāji, kad es biju rātenē (Var.: rāšanā; als ich gescholten werden konnte)? nu tu mani nenuorāsi, nu rīkstīti pušu laužu BW. 3280 var.

Avots: ME III, 498

bezpràtis: bezprāšam man[i] iedevi, kuŗš prāteņa neturēja BW. 15325.

Avots: EH I, 215

bezpràtis, fem. -te, (li. beprõtis, f. -tė), der, die Unvernünftige, Sinnlose: bīsties dieva, bezprāte A. XVI, 362.

Avots: ME I, 285

brãlis,

1): b. ar māsu BW. 30987, 3. īstais b. 16625; 19066;

2): "līgavas vai līgavaiņa pavaduonis, braucuot uz baznīcu laulāties" Kaltenbr.; alus brāļi BW. 12241; zvejnieku vīri, amata brāļi, zvejuosim līdakas! 30941; vārda b., der Namensbruder;

4): auch AP. Nach E. Fraenkel KZ. LIV. 300 durch "innere Kürzung" aus *brāterēlis entstanden.

Avots: EH I, 239

brãlis, (brólis), Dem. brãlītis, brālē̦ns, brāleniņš, brãliņš, brãluliņš, brãlucis,

1) der Bruder;
vielfach mit dem Zusatz īsts br., od. nach dem deutschen "leiblich": miesīgs br.; in Lubbessern īstais br. - auch der Marschall; tē̦va, mātes brālis, des Vaters, der Mutter Bruder, der Onkel; brāļa sieva, dē̦ls, meita, des Bruders Weib, die Schwägerin, des Bruders Sohn, der Neffe, des Bruders Tochter, die Nichte. brūtes brālis, der leibliche Bruder der Braut, aber auch Verwandter oder Bekannter als Marschall, Führer auf der Hochzeit, vakara brālis genannt BW. III, 1, 27; brūtgāna brālis, der Bruder des Bräutigams, der Marschall. Sprw.: dzīvuo kâ brāļi, rēķinās kâ žīdi. ar sirdīm kâ brāļi, ar mantu katrs sev;

2) (im weiteren Sinne, mit
bãliņš promiscue gebraucht) alle, die durch Bande der Verwandschaft, Bekanntschaft oder durch sonstige Beziehungen mit einander verbunden sind: vedēju puse sauc brūtgānu par savu brāli RKr. XVI, 207. amata brālis, der Amtsbruder; bē̦du br., der Leidensgefährte; ciema br., ein lieber Freund, Fremdling, gew. im Volk.; meža br., der Waldbruder; rada br., der Verwandte RKr. VI, 83; tautas br., der Volksgenosse; ticības br., der Glaubengenosse; brāļu draudze, die Brüdergemeinde;

3) das Demin. brālītis oft als Liebkosungswort:
vai brālīt! ach, Brüderchen, lieber Freund; oft aber zur Bezeichnung von verkommenen Subjekten: nevajag ar tādiem brālīšiem līst kuopā pie glāzes JR. VII, 73; trīs brālīši iesluodzīti cietumā; kruoga brālītis, der Zechbruder;

4) miežu brālis, lanzettblätriges Reitgras (Calamagrostis lanceolata
RKr. II, 68). [Wie serb. brâle, li. brožis u. a. wohl eine Koseform zu einem von *bhrāter - (s. *brātarītis) gekürzten *b(h)ra-, s. Izglīt. min. mēnešr. 1921, S. 198 f., Bezzenberger Altpr. Monatsschr. XV, 282 ff., Bugge KSB. I, 141, Kretschme KZ. XXX, 566, Wiedemann BB. XXVII, 222, Berneker Wrtb. I, 82.]

Avots: ME I, 328

izmutuļuôt, intr., hervorsprudeln: nuo krāteŗa šķidrajiem dubļiem izmutuļuo lieli burbuļi Konv. ² 712. Refl. - tiês, sich wild ausleben, sich austoben Duomas II, 257.

Avots: ME I, 774

izzeltît, vergolden; mit Gold ausschmücken: tie ir tie ze̦lta audi, kas izzeltī Akurāte̦ra " Deguošuo salu " Druva I, 1411.

Avots: ME I, 831

karâtavas, karâteves Bers.,

1) der Galgen:
zagļam karāteves BW. 9088;

2) karâtavas, die Schaukel
N. - Schwanb., Mar. n. RKr. XV, 118.

Avots: ME II, 161

krâtẽji [Jürg.] od. krātejas Erlaa, Wid., [krāteļi Warkl.], = krātaiņi.

Avots: ME II, 269

maliêns,

1): auch Ramkau; ‡

2) das gemahlene Getreide:
lai steidzas viņam izgatavuot malienu (sein Getreide zu mahlen) Anna Dzilna 59. kas nuo rupja malieniņa (Var.: malumiņa)? BW. 19911 var.; ‡

3) das Schnurren:
islabā mala ratiņi kâ runči savu bezgalīguo malienu Akurāters Degoša sala.

Avots: EH I, 781

mal˜t,

2): lapsa ... asti maldama aizskrējuse Skaista n. FBR. XV, 50;

3): istabā mala ratiņi kâ runči savu bezgalīguo malienu Akurāters Degoša sala. Refl. -tiês,

1): brauca uz sudmalam m. Pas. XV, 20; ‡

3) sich aufdrängen
Bartau; ‡

4) sich von selbst mahlen:
dzirnaviņas, maļaties! Pas. VIII, 123.

Avots: EH I, 781

nepràtis, f. - te, der(die) Unverständige, Unvernünftige, Unsinnige: viņa kâ neprāte smaidīja nuo prieka Janš. viņš ne palaidnis, ne neprātis Janš.

Avots: ME II, 728

nùodrāzt,

1): abhobeln
Stender Deutsch-lett. Wrtb.;

3): ņemšu žagaru un nuodrāzīšu tev tādu kārtu, ka tu tuo atminēsies ... Janš. Mežv. ļ. II, 33;

5): n. ruoku Orellen. Refl. -tiês: pajūgs nuodrāzies šim gaŗām Pas. XIV, 415. bezdelīgas nuodrāzās atkal gar luogu Akurāters Deg. sala.

Avots: EH II, 40

nùodzìrkstît,

2): n. skalam uogli N.-Peb., Ramkau (mit ir̂ ). nuodzir̂ksta uguni (= nuolauž de̦guošam skalam uogli) Linden in Kurl.; ‡

3) (Funken) zu sprühen aufhören (?):
tā bija pasaule, kas aizpeldējusi un nuodzirkstījusi un izbeigusies Akurāters Deg. sala.

Avots: EH II, 43

pãrkûsêt (unter pãrkûsât): auch Oknist; vakarblāzma ir pārkūsējusi kâ ruožainas putas pār mākuoņiem Akurāters Degošā sala.

Avots: EH XIII, 204

‡ rakstuojums, = rakstījums 2 (?): caur luogu uz grīdas zib saules rakstuojumi caur lapām dārzā Akurāters Degoša sala.

Avots: EH II, 352

rātêt Ruj. n. U., ausschelten. Zu rāte.

Avots: ME III, 498

saļuôdzît, tr., zum Wackeln, Wanken bringen: viņš krietni saļuodzīja sava stāva virsdaļu MWM. VIII, 588. Refl. -tiês, wackeln, wanken, schwanken (perfektiv): cik stipri bij saļuodzījies žuogs Akurāters. nasta kļuva tik smaga, ka kājas saļuodzījās Kleinb. St. 11. ceļi saļuogās Upītis Nemiers 52. viņa lielās ūsas saļuodzījās Vēr. II, 1195.

Avots: ME II, 679

skvir̃binât: drātes skvirbinātāji (Schuhmacher) Pēt. Av. IV, 149.

Avots: EH II, 518

vaiņaguôt, vaiņakât Bielenstein LSpr. I, 385, Borchow, vaiņakuot Rkr. XI, 83, bekränzen; krönen: galvu vaiņaguodams MWM. VI, 878. ar ze̦lta kruoni vaiņaguota R. Sk. II, 109. tur gul meitas vaiņakuotas (mit der Mädchenkrone versehen) BW. 27631, stars apspīd viņa . . . galvu, tuo vaiņaguodams it kâ ar svē̦tspuožumu Asp. VII, 39. ziedi vaiņaguo ik augu Latv. (fig.) sāpes, kuŗas vaiņaguoja viņas seju Duomas II, 1391. Refl. -tiês "?": pāri man tās vaiņaguojas Akurāters Astras 69.

Avots: ME IV, 440

vãpe Iw.,

1) die Glasur
Vīt., (mit ã) Selg., Stenden, Wolmarshof; das Email V., (vãpa) Dunika; die Farbe RKr. XVI, 148: bez glazūras jeb vāpes Antrop. II, 92. dzelzs pārklāj krāteŗa siênas spuožu dze̦lte̦nu vāpi MWM. X, 95. šuvu pūru rakstīdama, zaļu vāpi (vāpu 7614) vāpē̦dama BW. 7192;

3) der Hauch auf Pflaumen
Vīt. Nebst estn. wāp "Anstrich, Farbe, Glasur" aus russ. вáпа resp. вапъ "Farbe"? Vgl. aber auch apr. woapis "Farbe".

Avots: ME IV, 498

veĩduôt,* formen, gestalten: porcelāna masu... veiduot Japana 45. daiļi veiduotu ruoku Vēr. II, 895. Refl. -tiês, sich formen, sich gestalten: nuo zemes veiduojies Akurāters Astras 75. apstākļi veiduojās tâ Vēr. I, 683. Subst. veĩduõjums, das Gebilde, die Gestalt: kalnu... veiduojumus MWM. X, 332, irst dzīve kâ tumsības veiduojums Vēr. II, 1284; veĩduôtãjs, wer formt, gestaltet; der Skulptor B. Vēstn.

Avots: ME IV, 523

velgme,

1) die Feuchtigkeit
(mit elˆ ) Bers., Kalzenau, Meiran, Warkl., die Erfrischung: kūp miglas velgme Juris Brasa 75. pavasara velgmē rūgstuošs tīrums Ezeriņš Leijerk. Il, 39. tu manām cerībām lai velgmi ruod[i] Latv.;

2) "?": piekļaujuos ar... lūpām... pie tavu ruoku velgmēm baltām Akurāters Astras 69.

Avots: ME IV, 530

‡ žadzīgs "?": žadzīgās, kas pastāvīgi smējās, un klusās un bailīgās (meitenes) Akurāters Degoša sala 15. Wohl zu žadzêt.

Avots: EH II, 816