Paplašinātā meklēšana

àizrîdinât, àizrîdît, tr., hetzend fortjagen: licis ar suņiem tuo aizrīdīt nuo savas mājas durvīm Etn. IV, 111. gani aizrīdina vilku LP. VII, 1128.

Avots: ME I, 47

àizrĩdinât, àizrĩdît, tr., füttern, übermässig füttern, sodass sich der Gefütterte verschluckt: ja tevi ve̦lns aizrīdīs, gan mēs kruķi dabūsim BW. 19243. Refl. -tiês, sich verschlucken, sich verstopfen Mag. XIII, 2, 56.

Kļūdu labojums:
sodasss sich der Gefütterte verschluckt = so dass der Gefütterte sich verschluckt BW. 19448; sich verschlucken lassen

Avots: ME I, 47

atbrĩdinât, tr., zurückscheuchen, warnen: tautas dziesma nuo tam atbrīdina, das Volkslied warnt davor BW., S. 491.

Kļūdu labojums:
BW., S.491 = BW. I, S.491

Avots: ME I, 151

‡ atrîdinât AP., = atrîdît.

Avots: EH I, 162

brĩdinât, brĩdenêt [Bl.], tr.,

1) rügen, schelten, bedrohen:
mazi nākat ēst un dzert, lieli tautu brīdināt BW. 17521, 4;

2) warnen
LP. IV, 42;

[3) ansputen
U.: zirgus]. Subst. brĩdinātājs, der Warnende; brĩdinājums, die Rüge, der Verweis; die Warnung. [Vielleicht als alte Iterativform zu slav. briti "scheren, rasieren", bridъkъ "scharf" ai. bhrīņāti "versehrt" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 94.]

Avots: ME I, 333

brîdinât ² Biel., hinhalten, an der Nase herumführen.

Avots: ME I, 333

ìebrīdinât: sāks tuo ie. Pas. XI, 263.

Avots: EH I, 505

ìebrīdinât, ìebrīdenêt, etwas einschüchtern durch Tadel und Warnung Autz n. U.

Avots: ME II, 4

izbrĩdinât, ‡ Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss rügen, schelten, warnen: es ešu izbrīdinājies tiku tikām, bet manis neklausa Saikava.

Avots: EH I, 436

izbrīdinât, bei Spr. auch izbrīdît, tr., einschüchtern, erschrecken, Furcht einjagen: smejas vien, ka vienreiz vagari ar mežsargu izbrīdinājis LP. VI, 516.

Avots: ME I, 718

‡ izrîdinât ² Stenden, = izrîdît.

Avots: EH I, 477

‡ nùobrīdinât, Perfektivform zu brĩdinât: nuo mazuma māte vien˙mē̦r nuobrîdina ² : nedari tâ un nedari tâ! Salis. vai tādu var n.? brīdini, cik gribi, bet vai klausa? Saikava.

Avots: EH II, 34

pabrīdinât, ‡

2) (in kurzen Worten) warnen
Vank.

Avots: EH II, 122

[pabrīdinât, ansputen: zirgus U. (unter brīdinât).]

Avots: ME III, 10

pãrbrĩdinât, jem. zur Rede stellen, vornehmen.

Avots: ME III, 151

[parīdinât, ein wenig hetzen: p. suni N.-Peb.]

Avots: ME III, 91

pìebrīdinât, bedrohen: tē̦vs piebrīdināja vai nuosukāja kādu bē̦rnu Saul. III, 179.

Avots: ME III, 240

pìerĩdinât, pìerīdît, abfüttern: vienam pašam nākas gŗūti tik lielu saimi pierīdināt Sassm. vēl aizve̦lkas viens vazanka uz klēti! kas gan tur viņus visus pierīdinās? Kaudz. M. 119.

Avots: ME III, 285

rīdinât, s. rîdît.

Avots: ME III, 535

‡ II rĩdinât, füttern (derb gesprochen) Seyershof.

Avots: EH II, 375

sabrīdinât: ja viņš (scil.: dievs) ... mūs brīžam arī sabrīdina, ta[d] tuo dara mūs labuodams Dünsb. Gumals 91.

Avots: EH II, 398

sarīdinât (unter sarīdît): konkurrences sarīdinātuo tirguoņu ... prāts Veselis Cilv. sac. 183.

Avots: EH XVI, 442

skrīdinât L., = skriedinât; reizen, antreiben Neik. n. U.

Avots: ME III, 895

‡ sprîdinât Ramkau "cieši iedzīt vai ielikt". Wohl zu spriêst 2.

Avots: EH II, 560

uzbrīdinât, schelten, rügen, bedrohen (perfektiv): kad bē̦rnu uzbrīdina, viņš labāk mācās Nigr.

Avots: ME IV, 318

[ìelādinât,

1) = ierīdināt: suni Nigr.;

2) verächtlich zu behandeln anfangen:
bē̦rnu Wandsen (hier mit ã), Bauske (hier mit â ² ).]

Avots: ME II, 37

redzinât, tr., fakt.,

1) sehend machen
Kokn. n. U.; sehen lassen, hinweisen auf: neredzini māsu manu! Hasenp.; zu sehen, schauen auffordern: "redz(i), redz(i)!" - "kuo tu mani redzini?" Nigr.;

2) Karten legen, nach Karten wahrsagen
Dubena n. Etn. I, 31;

3) (scheltend zur Arbeit) anspornen, antreiben:
brālītim sudrabuoti matu gali; nedrīkst kungi vārdā saukt, ne vagares redzināt (Var.: drīzināt, brīdināt, bildināt, pie darba radzināt od. raidināt) BW. 3429 var. saimīti redzināt 22073. gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi redzināšu (Var.: rūdināšu) 23316, 8 var, priedi, egli vējš luocīja, kas snaudaļu redzināja (Var.: muodināja)? 21983 var. drīkstēsi redzināt... dē̦la līgaviņu BW. 3046 (aus Gr.-Kruhten). tautu dē̦la māmuļīte kd me̦llā bambālīte. drīkst[i] tu mani redzināt, baltu putu gabaliņu! RKr. XVI, 227. dzīvāt gāju tautiņās, ne dieveŗus redzināt ebenda 143. ņemsies mus rāt un redzināt Janš. Čāp. 57;

4) zum Essen nötigen
N.-Bartau: ēda gaļu... un cits citu redzināja, lai tik(ai) ē̦duot - gaļas e̦suot LP. VI, 26. In den Bedd. 1-2 zu redzêt, in den Bedd. 3-4 zu radzinât 2.

Avots: ME III, 503, 504