Paplašinātā meklēšana

‡ me̦l˜[n]strĩpa Dunika, eine gewisse Feldmaus (gelbbraun mit einem dunkelbraunen Streifen auf dem Rücken und einem langen, kahlen Schwanz).

Avots: EH I, 799

‡ me̦l˜[n]strĩpa Dunika, eine gewisse Feldmaus (gelbbraun mit einem dunkelbraunen Streifen auf dem Rücken und einem langen, kahlen Schwanz).

Avots: EH I, 799

rīpa: (auch rīpe) "rinda (rudzu kūļu, kas salikti kulā kulšanai)" Bērzgale, Dricēni, Sakstagals, Welonen.

Avots: EH II, 376

rīpa, ein länglicher Haufen Infl. n. U.: sienu rīpā kŗaut. Vielleicht mit ostle. ī aus ie; vgl. riepe II.

Avots: ME III, 539

rĩpainis, ein scheckiges Pferd Nigr.

Avots: ME III, 539

rīpains St. od. rīpāns (gen. rīpāņa !) zirgs U., ein Tigerpferd. Mit diai. -īp- aus -ip- (vgl. ripainis)?

Avots: ME III, 539

šķḕ̦rsstrĩpa, der Querstrich V., Konv. ² 1356; MWM. VI, 655.

Avots: ME IV, 37

šķḕ̦rsstrĩpaîns Vēr. II, 40, quer gestreift.

Avots: ME IV, 37

skrĩpa: auch Salis; zur Etymologie vgl. auch Specht KZ. LXI, 142.

Avots: EH II, 511

skrĩpa Dond., Arrasch, Wandsen, Drosth., der feine Streif, der entsteht, wenn mit scharfem Werkzeuge auf hartem Gegenstande (z. B. auf einer Tafel) gezogen wird U. vgl. daneben ohne s- an. hrífa "kratzen, scharren" u. a. bei Persson Beitr. 861 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 586.

Avots: ME III, 895

strĩpa: trim strīpām lindraciņi BW. 20523, 14 var. graudu s. vis˙apkārt pe̦lūm (piedarbā me̦tuot izkultuo labību) Siuxt.

Avots: EH II, 589

strĩpa Wolm., Karls., Salis, strīpa U., strìpa ² Prl., strìpe ² Kl., strīpe Spr., St., der Streifen, Strich, die Linie U.: pastata visas (meitas) vienā strīpē Pas. III, 238 (aus Bikava). ielienu kruodziņā un ieve̦lku siltu strīpu krūtīs (trinke einen Schnaps) Ezeriņš Leijerk. II, 12. - Plur. strīpas, quadriertes Zeug (Halbwand) zu Weiberröcken Spiess n. U. Nebst estn. trīp "Streifen, Strich" aus mnd. stripe.

Avots: ME IV, 1092

‡ strìpainieks ² Gr.-Buschh., ein gestreifter Rock.

Avots: EH II, 589

strĩpainis: plur. strìpaiņi ² Gr.-Buschh., Lis., ein gestreifter Rock. strīpaiņi, ... juostas (mātes lādē) Blaum. Raksti I ⁵ (1936), 61. strĩpaiņus ("dvieļa rakstu") auž arī ar četrām nītīm AP.; Demin. strĩpainītis, ein gewisses Strickmuster für Handschuhe.

Avots: EH II, 589

strĩpaîns, streifig, gestreift U.: strīpaina seģenīte BW. 7436. strīpainiem lindrakiem RKr. VII, 1317.

Avots: ME IV, 1092

strĩpainis (f. -ne), wer (was) gestreift ist: nebij zīda svārki ģē̦rbti,... tādi paši strīpainīši (ein gestreifter Rock) BW. 18462, 6. es pielecu caku stalli, dievs dev[a] mazus strīpainīšus (gestreifte junge Schweinchen) 33455, 1. lec, rude, pa˙priekšu, pelēķe pakaļ, visu+pakaļ ielēks strīpainīte RKr. XVI, 124.

Avots: ME IV, 1092

‡ strīpala Freiziņ, = strīpaļa.

Avots: EH II, 589

strīpaļa: auch (mit ĩ ) Salis.

Avots: EH II, 589

strīpaļa, Name einer gestreiften Kuh U.

Avots: ME IV, 1092

zìlstrĩpaîns, blaugestreift A. XX, 325.

Avots: ME IV, 721

apjàukt, tr., umrühren: paņēma karuoti, apjauca LP. VII, 1270. apjàuktiês, sich fleisclich vermischen, bespringen (von Widdern): visi te̦kuļi, kas apjaucas ar avīm, ir strīpaini I Mos. 31, 12.

Avots: ME I, 91

apmaût,

1) a. zeķes, pastalas Rutzau; a. (anziehen)
brunčus Lis., Warkl.;

2): apmauts, betäubt, verblüfft
Bers., Lautb., Renzen, Kr. Rositten, = uzmauts (unter uzmaût I

3) Lubn. ‡ Refl. -tiês, sich anziehen:
a. zābakus Preiļi. apmāvusies ar... strīpainiem brunčiem Azand. 3; sich bedecken: apmāvās ar sedzeni Azand. 5.

Avots: EH I, 101

balsnît weiss(lich), schimmern: nuo pieres pāri galvai šķīruma vietā balsnīja plata ādas strīpa A. Up. Vārds 1913, 40; [rudzu tīrumi jau balsnī pusbriedā A. Up.]

Avots: ME I, 255

buôgs ² (unter buoga),

1): ievu buodziņā BW. 30614 var.;

2): "divas vai trīs blakus sace̦ltas rudzu statiņu strīpas" Iw.: statiņus ceļ strīpās jeb buoguos. vienā buogā ceļ tik daudz statiņu, ka nuo tâ iznāk ve̦zums.

Avots: EH I, 258

II bruñči, der Frauenrock (= lindraki); strīpaini br. es valkāju pirktus brunčus BW. 5573. Zu brunkas.

Avots: ME I, 340

I dêlene ² [Selg.], der Blutegel Dond. [hier dẽlene]; me̦lnā dēlene, der Pferdeegel; strīpainā dēlene (hirudo medicinalis) Dond.

Avots: ME I, 462

‡ gariškām AP., = ‡ gariskām: deķam strīpas gan g., gan šķē̦rsām.

Avots: EH I, 384

‡ garišķi, gariški AP., gariški Erkull n. FBR. XIV, 66, = ‡ gariskām: strīpas iet g. AP.; g. apaļš, länglich rund Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 384

‡ gariskis Blieden, Siuxt, Adv., = ‡ gariskām: g. (vertikal) strīpaiņi brunči Siuxt.

Avots: EH I, 384

iẽlùoks Kand., [ìelùoks PS., C., iêluoks ² Bauske, Ruj.], auch iẽlùoka, ielùocis, ielùoce, ielùokne BW. 17838,

1) eine in den Volksliedern vielgenannte Verzierung der
vilnaine, der Handschuhe, auch das Kragens und des Gürtels; n. L. Fransen; Einschlag an Kleidern Mag. IX, 2, 222, brodierter Rand der vilnaine; Falte M.; in Selb.: "ieluoki ir lakata malā ieausta strīpa nuo savādas dzijas": vai duos kre̦klu bez piedurkņu, vai vilnaini bez ieluoka BW. 25410. bez ieluoču 6780. vai tie bija cimdu raksti, vai villaines ieluociņi? 935, (vgl.: apsedzās bārenīte gaŗieluoku villainīti 4477; 4777). es neadu raibu cimdu bez pe̦lē̦ku ieluociņu 7257; 25270, 1. apkaklīšu stūrīšam sīki šūti ieluociņi 6651. plānu deva sveša māte bez ieluoku paladziņu 4610. man bija raiba juosta deviņiem ieluokiem 1061. māt[e] (pirka) ieluoka mētelīti BW. 32103, 2. tev vajaga kuoklēm galdu, man ieluoku austuvītes 3645. gudreniece tautas meita, klētī luoka ieluociņus 13852 (ieluocītes 7131.) ar pušķiem galdu slauku, ieluočiem istabiņu 21551. In Livl. sind n. Mag. XX, 3, 117 mit ieluoki die tiefen Falten am Rückenschoss der alten Männerröcke und die mit rotem Wollband eingefassten Zacken am unteren Rande der Weiberkamisole bezeichnet worden (Wend., Lindenhof);

2) die Einbucht, Biegung:
straujupītes ieluokā A. XI, 550. nuonāca pie kapsē̦tas meža ieluokā Niedra. pa rudzu ieluokiem nāk meiča A. Up. J. 1. 1. baltais matu ieluoks ap tuo bij smuki sasukāts A. XXI, 264. tauriņš brūniem spārnu ieluokiem;

3) das in den Brautschatz
(pūrs) Niedergelegte U.: ieluokus līdzināt U., wegen der Mitgabe der Braut übereinkommen;

[4) der Aufzug (beim Weben)
Bielenstein Holzb. 390].

Avots: ME II, 41, 42

iẽšķḕ̦rss, ein wenig schräge: iešķē̦rsa, taisna strīpa A. XXI, 81.

Avots: ME II, 76

[ìešņĩpât, einritzen, streifen Schujen, Ronneb., Mar., Druw.: viņš manā pavārnīcā kādu zīmi iešņīpājis. iešņīpājis ar nagu grāmatā Jürg.] Refl. - tiês,

1) streifend sich worin bilden:
sarkanā vaiņagā iešņīpājās tumšas strīpas A. Up. Sieviete 260;

[2) an verschiedenen Stellen ein wenig bersten:
krūze iešņīpājusies Serben].

Avots: ME II, 78

kreķis, [eine Garnwinde, "tītavām līdzīgs rīks, kuo lietuo aude̦kla apmešanai; dzijas uztinamais" Nerft]: tur arī gulēja tukši dzijas kreķīši Jauns. dzijas tecēja nuo diviem vai nuo trim kre̦kiem, bet ja aude̦kls bij me̦tams strīpains, tad kreķi stāvēja metējai vis˙apkārt kâ ce̦lmi Jauns. [Aus mnd. kreke "das Instrument zum Spannen der Harfe"?]

Avots: ME II, 272

krustim, s. krustiẽm; auch krustīm: pusvadmālu, kuŗai krustīm strīpas RKr. XVII, 28.

Avots: ME II, 289

làpsalis, [làpselis ² Bers., lāpsals Erlaa, làpsals ² Kr.], eine Art leinenen Zeuges: lāpsalis [="rupjš, skujains aude̦kls" AP.] ir aude̦kls, kuŗam vairākas dzijas iet ratā, citas atkal vienkārtnī; caur kuo panāk bez krāsām strīpas ratā Laud. kājās viņam nātni lāpsaļa auti Vīt. tam lapsala (sic!) ūzas re̦dz apģē̦rba A. XII, 139, Peb.

Avots: ME II, 440

‡ *II mãsiņa,

1) ein gewisses Muster für Gewebe, woraus man Säcke anfertigt
Seyershof (gespr.: mãsina): māsiņās auda ar divām paminām un četrām nītīm; tâ ruodas biezāks aude̦kls Seyershof. māšiņās auž kādu specialu audumu Salis;

2) "strīpa, kas ruodas vienkāršā aude̦kla, kad pārtrūkst kāda me̦tu dzija" Salis.

Avots: EH I, 793

I matruõzis: es dabūju matruozīti strīpainām biksītēm BW. 22338.

Avots: EH I, 785

mistraîns: bunt, vielfarbig AP.: kad šķērē mistrainas strīpas; mistrans (Salis; "jaukts, raibs") od. mistre̦ns (Seyershof). adīklis "tāds adīklis, kur vienu aci nuo vienas dzijas ada, uotru - nuo uotras dzijas, kas ir citādā krāsā": m. a. ir tāds vienāds un skaidrs Seyershof.

Avots: EH I, 819

nùoplĩvêt, nùoplĩvuôt, nùoplivuôt, nùoplivinât, nùoplivinât, nùoplĩvinêt, eine flatternde Bewegung machen, dahin flattern: mētelis vien nuoplīv Dok. A. nuoņe̦m tautas vainadziņu, mati vien nuoplīvuoja BW. 24450. pār krastu nuoplīvuoja gara dūmu strīpa Stari I, 41. [kâ bālgana liesma nuoplīvuoja... acīs Veselis Saules kapsē̦ta 20.] meitene nuoplīvinē pa pļavu Latv. Refl. -tiês, eine flatternde, flackernde Bewegung machen: vakarblāzma nuo-dzisa, nuoplīvuodamās nakts me̦lnuo mākuoņu asiņainās krēpēs Austr. svece nuoplivinājās vairākus lāgus Vēr. II, 1313.

Avots: ME II, 831

‡ nùosala ² "le̦dus uz ūdens gar upes malām" Linden in Kurl.: kur ir parāmes, kur nav straumes, tur ir nuosalas. le̦dus gabali gar nuosalām drīvējas. dažreiz nuosalas tiktāl iet, ka pa vidu paliek šaura strīpa.

Avots: EH II, 83

pakrāsa, (die Schattierung einer Farbe, nuokrāsa]: strīpains apģęrbs ar kādu zināmu pakrāsu A. XI, 11.

Avots: ME III, 48

pãršļakstît, tr.; über den Rand eines Gefässes spritzen: muca, gar kuŗu tecēja pāršļakstīta balta krējuma strīpa Duomas I, 738.

Avots: ME III, 181

pèrša Wolm., per̂ša Lis., per̃ša Salis. Drosth., Jürg., Widdrisch, pẽrša Dond. der Vers (namentlich Bibelvers od. Gesangbuchvers); Schattierung Lis.: strīpa citādā peršā. Nebst li. péršas und estn. wäŕs zunächst aus dem Deutschen (mnd. versche).

Avots: ME III, 202

I pũce Lin., Iw., Salis, Ruj., Serbigal, Wolm., AP:, pùce ² Kl., Nerft,

1) die Eule:
pūce brē̦c, bļauj, kliedz, vaid, die Eule schreit. sirdīgs od. nikns kâ pūce, von einem bösen Menschen gesagt. gaidi, kad pūcei aste ziedēs! od. tas nuotiks tad, kad pūcei aste ziedēs, das wird niemals geschehen. - ausainā pūce, Waldohreule (otus vulgaris L.) Natur. XXXVII, 27; baltā p., Schneeeule (nyctea nivea) Natur. XXXVII, 33; gaŗastes p., Habichtseule, uralische Eule (syrnium uralense Pall.) Natur. XXXVII, 25; meža p., Waldkauz (syrnium aluco L.) Natur. XXXVII, 26; A. v. J. 1899, S. 369; purva p., Sumpfohreule (otus brachyotus Forst.) Natur. XXXVII, 28; strīpainā p., Sperbereule (surnia nisoria Volf.) Natur. XXXVI1, 32; vaimanu p., strix flammea Konv. ² 1881; ziemas p., Schneeeule (nyctea nivea) Natur. XXXVII, 33; zvirbuļu pūcīte, Sperlingseule (surnia passerina L.) Sassm.;

2) Demin. pũcĩte, zur Bezeichnung einiger Schmetterlingsarten:
kāpuostu pūcīte, mamestra brassicae L. Balt. Lauksaimnieks; kviešu p., agrotis tritici L.; priežu p., panolis piniperda Panz.; vasarāju p., hydroecia nictitans L.; zâles p., charaes graminis L.; zirņu p., mamestra pisi L.; ziemāju p., agrotis segetum Hübn.;

3) fig., zur Bezeichnung (vorzugsweise) böser Menschen:
gatava pūce tā bijuse, ne cilvē̦ks LP. IV, 146. tautu meita, dusmu pūce (Var.: nikna p.) BW. 21719, 10. tautu dē̦ls, dusmu pace 10781. ja būs laba vīra māte, tad uzsegšu villainīti, ja būs kāda nikna pūce, ne rādīt nerādīšu 25341, 4. miega pūce BW. 6906, die Schlafmütze. Nebst li. pūcė "Nachteule" (aus dem Kurischen ?) wohl onomatopoetisch.

Avots: ME III, 444

puduraîns,

1): p. (aus einzelnen Baumgruppen bestehend)
mežs Saikava. - "uozuols:" ME. III, 402 zu verbessern in "uozuols"; ‡

2) als Bezeichnung gewisser Strick- und Webmuster
Frauenb.: puduraiņais cimdu raksts. puduraiņi rinduki ("kad ir tādas piestrīpas, tad ir puduraiņš").

Avots: EH II, 321

rañte (unter rañta),

1): auch Iw.; "rieva guovij uz raga" Frauenb. ("katru gadu viena r."); ‡

2) "aude̦klā ieausta strīpa" (mit an) Heidenfeld.

Avots: EH II, 354

ran̂tît ² ,

1): hauen, kerben
Schnehpeln; "ar nazi griêzt (kuoku) nuo katras puses" NB.; tie mūs[u] maizīti r. ranta Tdz. 57092 (aus Gudenieki); "ieēvelēt dēlī strīpas" (mit an) Heidenfeld; ‡

5) mit Streifen weben
(mit an) Heidenfeld; ‡

6) "?": jāsāk r. (iet) uz tirgu Laidsen (mit an).

Avots: EH II, 354

I riêbt (li. riebt "zuwider sein" Miežinis), riêbju, riêbu,

1) intr., ekeln, zuwider sein:
Sprw. pilnam vē̦de̦ram gardumi riebj. kuņas dē̦lam nesmukie vārdi . . . rieba LP. VI, 572. tas man riebj, das ist mir zuwider U.;

2) intr., im Wege sein, hindern
U., Spr.: šis akmens riebj, der Stein ist im Wege, hindert U. tas man neriebj, das hindert mich nicht, das steht mir nicht im Wege, das tut mir nichts, daraus mache ich mir nichts U.;

3) intr., tr., Böses tun, ärgern, reizen, sich rächen
Spr. (cum dat.): Sprw. uotram riebdams tik pats sev sariebsi. riebu, riebu ļautiņiem, kâ neriebu dzīvuodama: citam riebu dziedādama, citam bargi runādama BW. 1027. riebu, riebu tautiešam, riebu lielu riebumiņu, maza riebu raudādama, lieladaiļi dziedādama 1028. es savam bāliņam daudz(i) riebu ganīdama: visas viņa pļavmaliņas telītēm ēdināju 29332. viegli durvis virināju, iztikdama, neriebdama bargai dē̦lu māmiņai 23146. vai, priedīte, vai eglīte, kuo es tev ļauna riebu? vienu mizu vien nuorāvu 30252. nav viņš ne˙kā riebis Saul. III, 197. Refl. -tiês,

1) ekeln, eklig, widerwärtig sein:
vērpt viņai riebās LP. VI, 992. ķēniņam tas ļuoti riebās, ka... VII, 198. saki, vai labprāt nesi tuo jūgu jeb vai tas tev riebjas? Dünsb.; schmerzen Stelp.; man riêbjas, ich fühle mich unwohl Golg.;

2) einander im Wege sein, hindern, in Feindschaft leben:
ai, kaimiņ, nu mēs divi riebsimies: tev dēliņš, man meitiņa ik vakaru vietu taisa BW. 12482. tâ dzīvuot meitiņām, kâ baltām aitiņām: ne riebties, ne bārties, ne turēt ienaidiņu 6524 var.;

3) = atriêbtiês, sich rächen Spr.: kungs it līksms un varē̦tu pie druošas meitenes riebties Elbervelt Līksmības grāmata 215. - Subst. riêbšana, das Hindern; das Ärgern, Reizen; die Rache; der Verdruss: e̦lka bilde bij nuolikta par riebšanu... nama kungam (zum Verdruss dem Hausherrn) Hesekiel 8, 3; riêbums,

1) der Ekel, Widerwille:
piedzē̦rušais saceļ riebumu pret sevi Sassm. nuo ļauna cilvē̦ka ik˙katrs ar riebumu nuovēršas Ahs.;

2) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Ärgerns, Reizens, Schadens; die Rache;
riêbẽjs, wer hindert, ärgert, reizt, schadet, Böses tut : tē̦vuzemes riebējs Altr. asins zieds 60. Nebst raîba II, suoraibs, suoriba wohl (nach Leskien Abl. 280) zu li. riebris "fett" (urspr.: "widerwärtig"), und weiterhinwenn von der Bed. "reissen" auszugehen ist (vgl. russ. рвать "reissen" : его рвет "er erbricht sich") - zu norw. ripa "abreissen", rīpa "ritzen", mnd. repe "Flachsraufe", and. rīpi "reif", resp. an. rífa "zerreissen" u˙a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 345.

Avots: ME III, 542, 543

rude, ein Mädchen od. eine Frau in roten bezw. braunen Kleidern: lec, rude, pa˙priekšu, pelēķe pakaļ! visu pakaļ ielēks strīpainīte RKr. XVI, 124.

Avots: ME III, 553

šķe̦de̦ra,

1) "plaisa vai strīpa" Seyershof: zeme sasprē̦gã tādās šķe̦de̦rãs;

2) "ein grosses Stück (?)"
Seyershof: kāpuostgalviņu sagriêžu šķe̦de̦rās - uz četri daļi vai uz pieci, un tad vãru.

Avots: EH II, 630

šķiedraîns: kad šķiêdre̦ni ² ("strīpaini") gaisi, tad laba linu sēšana Seyershof. šķiedre̦na ("ar liesuma svītrām") gaļa ebenda. šķiêdraini ("kam daudz labu šķiedru") lini Bers.

Avots: EH II, 640

skripta,

1) ein Werkzeug, womit man hölzerne Tröge aushöhlt:
nav man skriptas; ar cirvi jau siles neiztaisīsi Gr.-Buschh.;

2) eine Kerbe in der scharfen Schneide eines Messers, einer Axt, einer Sense
usw. Tirs.; eine Spalte zwischen zwei (Vorder)zähnen Saikava: akminī iecirstais cirvis dabūja skriptas Tirs. n. RKr. XVII, 77. pļaujuot izkapte atsitās pret akmini un dabūja skriptas Tirs. zuobu skaistumu izmaitā prāvā skripta pašā priekšā Saikava. starp labās puses apakšzuobiem Ķirpam bija prāva skripta MWM. VIII, 589. Zur Bed. I vgl. skripste; zu skrīpa?

Avots: ME III, 894

sprausls, = sprauslains I: e̦ze̦rā vai upē mē̦rcē̦ti, ... veldes lini būs strīpaini, časli un sprausli Vīt. 25.

Avots: ME III, 1013

‡ III štranka Wessen "ieduoba strīpa": kaujuoties viņam iesista pierē liela š. (Schramme?).

Avots: EH II, 656

‡ stràva,

1): pārtraukdama Līzes te̦kuošuo valuodas strāvu Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 59.

3): izgājuši pa tuo strāvu, kamē̦r saimnieks nebijis mājā Seyershof. vienā strāvā (= laika sprīdī) valkāja tādus svārkus ebenda; ‡

5) "strīpa, svītra" AP.: kad tādas strāvas ap sauli, tad tas uz draņķa laiku; s. (eine kleine Regenwolke) pāriet lîdama Ramkau.

Avots: EH II, 585

svē̦drains, gemasert L., von Adern durchzogen (vom Holz) U., Dr., geädert (von Steinen) Dr., fladerig Dr.; gestreift Lis.: svē̦draini ziedi Konv. ¹ 720. svē̦drainas uoliņas Konv. ² 4022. šuos brunčus sauca... par svē̦drainiem jeb strīpainiem lindrukiem Janš. Nīca 42. gaišpe̦lē̦ki svē̦drainuo apakšsvārciņu Bandavā l, 54. vestei bija dze̦lte̦ni zaļi svē̦draina mugura Dzimtene ² I, 81. svē̦draini zirņi, grosse, graue Erbsen St.

Avots: ME III, 1152

sviķele Karls., Vīt., der obere Teil und erhabene Rand am Strumpf (W: - Livl. n. U., Latv. Saule 1927, S. 617) od. am Handschuh (Mar.); der Zwickei (am Strumpf) Mar., V. (sviķelis), "zeķē ieadīta vīle" Wolmarshof, Schibbenhof: strīpainas zeķes četriem sviķeļiem Jauns. III, 127. Nebst estn. wikel aus nd. swichel.

Avots: ME III, 1157

svĩksnains,

1): "strīpains, šķiedrains" Kroppenhof (Kr. Riga); "sastrīpāts" Lubn.

Avots: EH II, 619

uzaûst,

1) weben
(perfektiv): uzaust sev jaunu kārtu:

2) hinzuweben:
uz aust vēl kādu uolekti virsū;

3) aufweben:
aude̦klam uzaust rakstu. Refl. -tiês,

1) für sich weben
(perfektiv): uzausties sev jaunu kāŗtu;

2) viena strīpa lieka uzaudusies, es erweist sich, dass ein überflüssiger Streifen gewebt ist.
man uzaudās par daudz, es passierte mir, dass ich zu viel webte.

Avots: ME IV, 315

uzpeĩžât Dunika, Rutzau, aufzeichnen, aufschmieren: puišelis uz siênu uzpeižājis dažādas strīpas Dunika.

Avots: ME IV, 364

uzšņĩpât, (wiederhoit) aufstreichen, (Striche) aufziehen: uzšņīpāt strīpas uz galda.

Avots: ME IV, 390

uzstrĩķêt,

1) streichend schärfen
(perfektiv): u. izkapti;

2) streifend ziehen
(perfektiv): u. strīpas uz sienas Stenden;

3) streichend formen, herstelien:
u. 100 ķieģeļu.

Avots: ME IV, 385

uzvìlkt (li. užvil˜kti "hinaufschleppen"),

1) (hin)aufziehen
L.: užvilkt kalnā. uzvilkt kuo kam virsū;

2) (einen Mechanismus) aufziehen:
uzvilkt pulksteni: uzvilkt bisei gaili;

3) (einen Strich) aufziehen; aufschreiben, notieren
U.: uzvilkt svītras (strīpas). ar zuobinu krustu sev aiz muguras uzvilkt Pas. IV, 11;

4) aufschärfen, -schleifen:
bārdas nazi uzvilkt uz siksnas Stenden. jāuzve̦lk izkaptij zuobi Janš. Dzimtene ² II, 175;

5) anziehen
L.: uzvilkt drēbes;

6) einen Schlag versetzen:
uzvilkt kam ar siksnu! Bauske. uzvelc zirgam! gib dem Pferd einen Schmiss! U.;

7) uzvelc dūmus! rauche einmal!
Seew. n. U. (ähnlich: Janš. Bandavā II, 64);

8) anstimmen:
uzvilkt sē̦ru meldiņu; uzvilkt meldiņu "weinen";

9) auf(er)ziehen
U.: bē̦rnu uzvilkt, ein Kind auferziehen U.;

10) aufziehen, verspotten
(dazu das Subst. uzvilcẽjs, wer aufzieht, verspottet) AP., Golg.: u. uotru uz zuoba Ar. Refl. -tiês,

1) sich (hinauf)schleppen
(auf etw.) Spr.: uzvilkties augšā. uzvilkties uz ceļa;

2) (sich) anziehen
Spr.: kre̦klu uzvilkties Janš. Bandavā I, 23.

Avots: ME IV, 399

vediêns,

1) der Faden
(gew. pavediens): māmuliņa smalki vērpj, garu laida vedieniņu (Var.: pavedienu) BW. 7081 var. gargaruos vedienus šķetināt A. XX, 253. zīda vedieniņš Vēr. II, 454;

2) derjenige Erdstrich, der beim Eggen eines Feldes von der Egge unberührt bleibt
Stenden, "ecējama strīpa" Ahs.: zeme jāsaecē labi smalki, tāpēc je̦m labi šaurus vedienus Stenden. arumus mē̦dz ecēt uz vedieniem Ahs. n. RKr. XVII, 62;

3) "?": viņš nāca tam pa vedienam (war in günstiger Position zum Schlagen od. etwas anderem)
Frauenb., Stenden.

Avots: ME IV, 521

vèikme AP., C., Nötk., (mit èi ² ) Borchow, Golg., Lubn., Meiran, Vīt., das Gelingen, Gedeihen Wessen, der Erfolg; die Erspriesslichkeit, Gedeihlichkeit U.: veikme pie darba Golg. viņam darbā laba veikme AP., C., N. - Peb., Bauenhof, Festen, Linden in Livl., Meselau, Pernigel, Seltingshof. man bij tā veikme ar˙vien jaunas strīpas izduomāt Kaudz. M. 22.

Avots: ME IV, 524

zalˆktis (li. žalktỹs bei Būga Izv. XVII, 1, 49) A.-Ottenhof, C., Erlaa, Gilsen, Jürg., Neuenb., Ogershof, Prl., Schujen, Sunzel, Trik., zalˆktis ² Angern, Arrasch, Bl., Dond., Durben, Frauenb., Gaiken, Gaweesen, Gold., Gramsden, Gr.-Essern, Grikken, Gudenieki, Hasau, Iw., Kalleten, Karls., Kremon, Krohten, Kurmalen, Līn., Lubessern, Medsen, Mitau, N.-Bartau, Nogallen, N.-Salis, Ob.-Bartau, Paddern, Pampeln, Perkuhnen, Planetzen, PlKur., Pormsaten, Ranken, Rawen, Schnehpeln, Schrunden, Schwarden, Selg., Senten, Spahren, Stenden, Telssen, Turlau, Wahnen, Waldegalen, Wandsen, Wirginalen, Wormen, zalktis RKr. VIII, 101, Altenburg, Alt-Mohken, A-Rahden, A.Schwanb., Bers., Ellei, Erwalen, Gränz-hof, Kreuzb., Kr.-Würzau, Lamingen, Linden, Lipsthusen, Lubn., Mar., Marzenhof, Nigr., Nötk., Nurmhusen, Plm., Postenden, Preekuln, Ronneb., Sackenhausen, Saucken, Sehmen, Serben, Sessw., zalˆkts ² Suhrs n. FBR. VII, 41; VIII, 120, Rothof n. FBR. VIII, 120, zalkts U., zalˆksis Erlaa, Saikava, Sessw., zalksis Seyershof, zalksis U., zalˆkšs ² Schlehk n. FBR. VII,41, zalˆksnis ² Wainsel (nur in Märchen vorkommend), zalksnis Memelshof, zalsis Oselshof, zalˆtis (li. žaltỹs, gen. žálčio ) N.-Peb., PS., zaltis ² Orellen n. FBR. XI, 40, Baldohn, Frauenb., Kurs., Siuxt, Treiden, Waddaxt, * zaltis (s.KZ. L, 27) Ruhtern, Sussikas, zaltis U., RKr. VIII, 101; Natur. XXXVII, 6, Annenhof bei Mar., Ekau, Fossenberg, Grosdohn, Jakobshof, Līve, Marzen, Meselau, Salisb., Zerrauxt, Demin. zaltiņš U.,

1) die Ringelnatter, Hausnatter (tropidonotus natrix L.)
RKr. VIII, 101; Natur. XXXVII, 6; eine Schlange überhaupt U., Frauenb., Telssen; ein Molch Linden n. U.: zalktis ceļu ritināja BW. 31737, 1. zalkša asins Br. 124. zalkšu dūriens 418. zalkšu ķēniņš 383. zalkšu kruonis ebenda. zalkšu vārdi Br. IV, XLV. raibais, skauģaiņais, strīpaiņais, rūtaiņais zalktis Br. 399. rudais zalktis 400. ūdens zalktis dzīvuo ūdenī Livl. n. Heniņ. slinks kâ zalkts, sehr faul U. viltenieks, zalša mẽle BW. piel. ² 15640. senāk latvietis savu sūcẽju tâ sunīja: tu zaltis, es tevis dēļ e̦smu kaltis! Etn. IV, 42;

2) in genitivischen Verbindungen:
zalkša raksti, eine Art Webmuster: lindraki... ar... zalkša rakstiem Janš. Līgava I, 434. - zalkšu kārklis Karls., daphne mezereum; zalšu liepa, der Seidelbast Brasche, Sassm.; Sandelholz U.;( zalkšu l. ) eine Pflanze, die im Walde wächst Frauenb.; zalkšu (zalšu RKr. II, 75) mẽle, Triften- Knabenkraut ( orchis morio L. ) Wid.; zalšu (zalkšu U.) sakne, Wiesenknöterich, Hirschzunge (polygonum bistorta L.) RKr. II, 76, Birsman; zalšu uoga, die Einbeere (paris quadrifolia L.) U., RKr. II, 75;

3) zaltis ² Frauenb., ein listiger Mensch.
Der nom. zal(k)sis für. zal(k)tis nach dem gen. zal(k)ša. Nebst li. želektỹs dass. (bei Būga I. c.) wohl am ehesten nach Zubatý BB. XVII, 328 und Oštir WuS. IV, 214 zu zaļš, ze̦lts, zalgs. Anders (zu li. žalga "Stange" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 540) Petersson IF. XXIV, 276.

Avots: ME IV, 684, 685

žvikât Bers., Vīt., mit Geräusch und sinnlos reiben, wetzen, Striche (hin und her) ziehen (z. B. auf einer Schiefertafel mit einem harten Griffel oder Nagel); mit einem stumpfen Messer etwas Hartes schneiden: kuo tu žvikā ar kaŗuoti pa krūzīti? maisi bez truokšņa! Vīt. nepruot izkapti strīķēt: tik žvikā vien gar zuobien izkaptij Vīt. viņš neraksta (nezīmē), bet žvikā tik strīpas krustu un šķē̦rsu. In Nötk. angeblich ein Schallverbum. Vgl. žvīkât.

Avots: ME IV, 844, 845

čāparains "?": bērniņš ar čāparainām kājiņām JK. VI, 11. [č. (čãparains Gr. - Autz,Stuhrhof) ce̦lms Siliņ "viele Wurzeln habend"; č. kustuonis Siliņ "viele Füsse habend"].

Kļūdu labojums:
bērniņš ar čāparainām kājiņām = bērniņu, kam muguriņā bijuse pe̦lē̦ka strīpa - ar čāparainām kājiņām kā pele

Avots: ME I, 408