Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rīteris' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rīteris' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)

rītelis

I rītelis St., Bergm. n. U., MWM. VI, 140, rīteris BW. 18673, 4, ein Reiter. Nebst estn. rīter resp. rütel od. ritter aus dem Deutschen ; es käme am ehesten - mnd. ruter "Reiter" in Betracht.

Avots: ME III, 540


rītelis

II rĩtelis: dissimiliert aus *rīteris < nd. rüter, s. Sehwers Unters. 102.

Avots: EH II, 377


žirbt

II žirbt, žirbstu, žirbu,

1) = žilbt 1 (mit ir̃ ) Wolmarshof;

2) stark, bis zur Bewusstlosigkeit erschrecken
(intr.) Fehsen, Geistershof, Selsau (mit ìr 2 ). Wohl als ein Lituanismus (wegen des ž- für ž-) zu li. žirbti oder žirti "dzirkstīt" (bei Rīteris), das wohl zur Wurzel g̑her- "strahlen" (s. unter zars ) gehört. Die Bed. 1 dürfte in Zusammensetzung mit ap- entstanden sein.

Avots: ME IV, 811


žirgts

žir̃gts Alschw., A. - Ottenhof, AP., Bauske, C., Dunika, Frauenb., Iw., Pankelhof, PS., Renzen, Ruj., Schnehpeln, Selg., Siuxt, Trik., Wolm., (mit ìr 2 ) Adl., Heidenfeld, Kalz., KatrE., Kl., Mahlup, Prl., Saikava, Selsau, frisch, munteŗ lebhaft Erlaa und Kurl. n. U., Memelshof: žirgts puisis Vēr. II, 54. žirgts sivē̦ns Frauenb. žirgts kumeļš ebenda. žirgts teļš Dunika. saimnieks izgulējies itin žirgts LP. III, 93. seja ir žirgta A. v. J. 1896, S. 220. kājas tup vēl žirgtākas Purap. Kkt. 15. žirgti suoļi Upītis St. 8. viņa gāja itin žirgti Vēr. II, 206. žirgts nuo acīm Meselau, gut sehend. satiksme ar Maz-Āziju ir tikusi žirgta Austr. - Subst. žir̃gtums, die Munterkeit, Lebhaftigkeit, Frische: radīja... jaunu dzīvību, jaunu žirgtumu A. XXI, 755. tas ne̦rviem nuolaupa visu žirgtumu A. v. J. 1896, S. 224. brūtgāns re̦dz tavu žirgtumu LP. V, 108. Vielleicht als ein Lituanismus (wegen des ž- für z-) nebst žirkls und žirns li. žirti zirkst(el)ēt" (bei Rīteris); zur Bed. vgl. die Notiz zu zibt II. Oder etwa (als ein Lituanismus) zur Wurzel von an. karskr "frisch, lebhaft" bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 599 (wenn mit k- aus ide. g̑-)?

Avots: ME IV, 811, 812