Paplašinātā meklēšana

‡ àizrūcinât,

1) donnernd sich entfernen:
pē̦rkuons aizrūcināja gaŗām Bers.;

2) (einen rūcenis

1) brummen machen:
a. rūceni Bauske.

Avots: EH I, 46

‡ aprũcinât (li. aprūkìnti "dūmuos apžāvēt") Rutzau, im Rauch (teilweise oder viele Objekte) dörren: a. mencas.

Avots: EH I, 110

‡ apŗũcinât Dunika, = ‡ aprũcinât.

Avots: EH I, 111

[ìerūcinât, tr., schnarren od. brüllen machen: vilciņu jeb rūceni Bauske; cūkas C., Warkh. Refl. - tiês, ein wenig donnern: pē̦rkuons ierūcinājās Salis.]

Avots: ME II, 59

‡ izrūcinât māju ar lāci A.-Sehwanb., in einem Gesinde (zwecks Reinigung) einen Bären tüchtig brummen lassen: māja, kur ļaudis dzīvuojuši naidā, jāizrūcina ar lāci; tad ļaunums aiziet.

Avots: EH I, 477

iztrũcinât, tr., erschrecken, in Furcht setzen: zemi iztrūcināt Jes. 2, 19. visi ciemiņi bij ļuoti iztrūcināti Kaudz. M. Refl. - tiês, [iztrūcēties Glück], erschrecken, in Furcht geraten, sich entsetzen: tie iztrūcināsies Jes. 13, 8. viņš iztrūcinājās Apost. 8, 13. [mana dvēsele ir ļuoti iztrūcējusies Hiob 6, 4 sacīja trīsē̦dams un iztrūcē̦damies Apost. 9, 6.] meita redzējuse, ka viņš smejas; viņa iztrūcinājusēs JR. V, 4. tev nav kuo iztrūcināties, juo es zinu, kuo es daru Purap.

Kļūdu labojums:
Hiob 6, 4 = Psalm 6, 4

Avots: ME I, 820

‡ I nuoŗũcinât Dunika, = nùograust 1: pē̦rkuons nuoŗūcināja.

Avots: EH II, 83

‡ II nuoŗũcinât Dunika, Rutzau, ausräuchern: nuoŗūcināta me̦nca.

Avots: EH II, 83

[nùotrūcinât,

1) erschrecken
(tr.): n. bē̦rnu Bauske;

2) = aizlaist 3: n. guovi, pienu Warkl.;

3) (wegnehmend) verringern:
tu man esi sviestu nuotrūcinājis Lautb. Refl. -tiês, erschrecken (intr.) Ruj., Bauske.]

Avots: ME II, 878

[pãrtrūcinât, heftig erschrecken (tr.): šī ziņa viņu pārtrūcināja. Refl. -tiês, heftig erschrecken (intr.) Bauske.]

Avots: ME III, 184

‡ I paŗũcinât Dunika, = parùktiês: pē̦rkuons parūcināja, bet lietus neuznāca.

Avots: EH XIII, 169

‡ II paŗũcinât Dunika, Rutzau, eine Weile räuchern (trans.): me̦nci tikai drusku paŗūcināti.

Avots: EH XIII, 169

‡ patrūcinât Ruhental, ein wenig erschrecken (tr.).

Avots: EH XIII, 183

rũcinât PS., Bauske, ŗûcinât Līn. Nigr., Dunika, rùcinât Wohlfahrt,

1) rūcenêt Spr., ŗûcinât ² Ahs., intr., freqn., wiederholt ein wenig brüllen, brummen, tosen; sausen, brausen Ahs.: pē̦rkuoniņš rūcināja (Var.: ŗūcinaja) visu gaŗu vasariņu BW. 28826. stiprs vējš ŗūcina cauru nakti gar ē̦ku pakšķiem Ahs. n. RKr. XVII, 49;

2) ŗūcinât Wid., tr., fakt., brummen, dröhnen machen, lassen :
lē̦ni tautu (sc.: dzirnus) rūcināju BW. 22478, 1 var. pipari kuoda mutē un rūcināja vē̦daru Duomas I, 229;

3) erbittern
U. zu rùkt.

Avots: ME III, 566

I rũcinât,

1): dzirnaveņas r. Tdz. 50422. ‡ Refl. -tiês. brummen (?);
Peizistrats ..., ar miegu cīnīdamies, rūcinājās, gribē̦dams vēl gulēt Dünsb. Vecie grieķi II, 164.

Avots: EH II, 387

I ŗūcinât, s. rūcinât.

Avots: ME III, 588

‡ II rũcinât NB., Rutzau, = ŗũcinât II.

Avots: EH II, 387

II ŗũcinât Dunika, tr., räuchern: ciemiņi ŗūcina plekstes. man ŗūcinātas me̦ncas tīk labāki nekâ (saulē) žāvē̦tas N.-Bartau. Vgl. li. rūkìnti dass., sowie le. ŗūks und rūks.

Avots: ME III, 588

I saŗũcinât, = sarucinât ² : pē̦rkuons saŗūcināja, bet lietus nelija Dunika.

Avots: ME III, 726

II saŗũcinât, ausräuchern: s. daudz me̦ncu Dunika.

Avots: ME III, 726

satrūcinât,

1): Jēzus ... ir ... nāves saiti satrūce̦nājis Manz. Post. I, 36.

Avots: EH XVI, 458

satrūcināt, tr.,

1) "zerbrechen machen":
grē̦ku saites satrūcināt Für. I (unter trūkt);

2) plötzlich erschrecken
(tr.): satrũcināt bē̦rnu Ermes, Wandsen.

Avots: ME III, 767

trũcinât Karls., fakt. zu trũkt,

1) mangeln lassen, Abbruch tun
Bielenstein LSpr. I, 423 (mit ũ), U.: tu man ne˙nieka trūcinājis, du hast mir nichts entzogen U.;

2) erschrecken
(tr.) L., U., (mit ũ) Bauske, Segewold.

Avots: ME IV, 249

uzŗūcinât Dunika, = uzrùkt 2.

Avots: ME IV, 375

‡ uztrūcinât,

1) aufgehen od. entzweigehen machen
Jürg.: u. auguonu;

2) aufschrecken (tr.)
Zögenhof: u. bē̦rnu nuo miega. Refl. -tiês, sich aufregen: re̦dzē̦dams, kādu uztrūcināšanuos šie viņa vārdi bija muodinājuši Janš. Dzimtene III, 18.

Avots: EH II, 737

iztraucêt, iztraucinât, [iztraukt Wid.], tr., aufscheuchen, aufregen, erschüttern: šis nuotikums bij abus laimīguos iztraucējis Kaudz. M. šī ziņa iztraucēja jaunus ļaudis JK. V, 27. rītā mani iztraucē nuo miega Vēr. I, 1157. kad mana sirds iztraucināta (iztrūcināta), tad tu zini manu ceļu Psaml 142, 4.

Avots: ME I, 820

nebèdîgs, sorglos, [übermütig; herzlos Fest., Stelp.]: nebēdīgs cilvē̦ks. [nebēdīgu muoŗu zemi iztrūcināt Glück Ezechiel 30, 9.]

Avots: ME II, 708