Paplašinātā meklēšana

‡ aprũpêt, besorgen, s. unter ‡ aprūķêt.

Avots: EH I, 110

ìerūpêt, ìerūpinât Spr., sorgend erwerben, einsparen. Refl. ìerũpêtiês, imp., besorgt werden, von Sorgen erfasst werden: piepeži tai ierūpas.

Avots: ME II, 59

izrũpêtiês: izrūpešuos par tevi līdz galam Janš. Atpūta № 388, S. 7. (ähnlich № 390, S. 6).

Avots: EH I, 478

izrũpêtiês, sich abplacken, für etw. zur Genüge Sorge tragen: ve̦cāki gan visādi izrūpējās par dē̦lu; tuomē̦r tuo nevarēja izglābt.

Avots: ME I, 793

nùorũpêt, *nùorūpt, intr., besorgt, bekümmert sein: kâ nuorūp un kâ nuosāp mana sirds! Lautb. pats viņš tāds nuorūpis (sic!) Sil. Refl. -tiês, sich abhärmen: "vai jūs slimi?"viņš teica nuorūpējušuos balsi MWM. XI, 290.

Avots: ME II, 842

pãrrūpêtiês, übermässig rūpêties: p. par savu bē̦rnu.]

Avots: ME III, 173

parūpêtiês, Sorge tragen (perfektiv): parūpējies, lai tas tiek izdarīts!]

Avots: ME III, 92

rũpêt: Annai sāka r. siltums Jauns. Raksti VII, 59. jām ar te rūp (von Schafen, die ins Getreide gehen wollen) Kaltenbr. rūp izlēkt nuo ratiem ebenda. kam ne˙kas cits nerūpuot Pas. IV, 271. Zur Etymologie auch Ljapunov Ann. acad. scient. fenn., ser. B., XXVII, 126 f.

Avots: EH II, 388

rũpêt Bl. (li. rūpė̕ti "am Herzen liegen" ), 3 praes. rūp, 3 praet. rūpēja, impers., mit dem Dativ der Person konstruiert, - Sorge machen, bekümmern: man rūp, es macht mir Sorge, es bektimmert mich. tas man gauži rūp, das macht mir schwere Sorge U. man atkal rūpēja, ka tik gabals nav jāgriež nuost Alm. Kaislību varā 105. Tobija viņiem rūpēja ar lielu rūpēšanu Nehemia 2, 10. Refl. -tiês (mit ũ) C., Wolm., (mit û ²⁾ Salis, Widdrisch, sich sorgen, sich Sorge machen, bekümmert sein, (für etwas) Sorge tragen: mūsu kungs guodīgi par mums rūpējas (sorgt für uns redlich) U. ka dē̦ls uz man(i) nerūpējas, dass mein Sohn über mich nicht seufze U. Nebst poln, rupić się "sorgen", r. рýпить(ся) "besorgt sein" anscheinend zu rupjš, raupjš (s. dies), serb. rüpa "Loch", poln. rypač "wühlen" u. a., s. Trautmann Wrtb. 240, Walde Vrgl. Wrtb. II, 355, Būga LM. IV, 441 und PФB. LXXV, 141 f., Uhlenbeck got. Wrtb. 27 f., Brückner KZ. XLII, 363, Lang Sborn. fil. II, 141.

Avots: ME III, 571

sarūpêt, tr., besorgen, durch Fürsorge erreichen: redzēs, kuo tā Ilze mūsu tukšiem vē̦de̦riem būs sarūpējusi Ezeriņš Leijerk. I, 252. sarũpêt (sagādāt) guovīm ē̦damo Nigr. Refl. -tiês, genügend sorgen, Sorge tragen: vecis par visu sarūpējies Alm.

Avots: ME III, 724

‡ bìžavât ² Zvirgzdine, -ãju "nežē̦luot, negādāt, nerūpēties": mazākuo bē̦rnu ve̦cākie bē̦rni bīžavā. dē̦ls savu tē̦vu dižan bīžavā.

Avots: EH I, 223

‡ čuôpîtiês ² Frauenb. "= rūpēties, piekuopties, savākties": viņš čuopījās visu dienu pa klēti.

Avots: EH I, 300

‡ gaģenêt,. -ẽju "lāguot, vēruot, atminēt, rūpēties" Friedrichshof (bei Ronneb.): tu par bē̦rnu ne˙maz negaģenē.

Avots: EH I, 376

izdailêt: ‡ Subst, izdailẽjums, (abgeschlossene) Ausbildung: gara i. A. Kronvalds Kop. raksti un runas 140. rūpēties par tautas izdailējumu (Zivilisation) B. Vēstn.

Avots: EH I, 440

ķibinât,

1): "kabināt" Iw. Refl. -tiês,

2): man netīk gar tuo ķ. ("darbuoties, rūpēties") Grünh.; ‡

3) kriechen, klettern
Rutzau: ķ. pa kārti augšā. ‡ Subst. kibinâtājs "Störenfried" (aus einem handschr. Vokabular).

Avots: EH I, 701

kruĩtiês [Wolm.], prs. krujuos und krūjuos U., [prt. krujuôs Wolm.],

1) virsū kruities, sich aufdrängen, jem. zu Leibe rücken
L.: miegs tâ virsū krujas, ka nezin kur dēties; sich anstrengen, vorwärts zu kommen: bē̦rns krujas ruokām un kājām uz priekšu Nerft; [2) "lieliski rūpēties, raizēties" Wessen. - Urspr. wohl: prs. krujuos, prt. kruvuos, inf. krūties; vgl. krūtiês].

Avots: ME II, 285, 286

kudît U., = kūdît. Refl. -tiês,

1) sich aufmachen, fortzukommen suchen:
tirgus tālu; jāsāk jau laikus kudīties Bers.;

[2) "dzīties, steigties" Wessen;

3) "rūpēties" Wessen. - Zu fläm. hoteren "schütteln",
nd. hotten "schwingen"? Vgl. auch le. kudluôt].

Avots: ME II, 299

labklâjĩba *, labklâšanâs, labklâja * K. Kaln., das Wohl, die Wohlfahrt: tiem pienācās rūpēties par latviešu garīguo labklājību Pav.

Avots: ME II, 396

nùodē̦kuôtiês,

1) "?": viņš tāds savādnieks - nuodē̦kuojas viens pats, sēd savā dē̦kā, t. i. nuoduodas pats sev Etn.;

[2) "gespensterhaft erscheinen"(?)
Bauske;

3) "nuorūpēties" (mit "ẽ̦") Autz.].

Avots: ME II, 774

‡ nùosirtiês,

1) erschrecken
U. (unter sirties);

2) "nuobē̦dāties, nuorūpēties" Seyershof: viņš tad stipri nuosĩrās.

Avots: EH II, 85

I rũķêt,

1): emsig arbeiten
Nötk.; darba rūķē̦tāja BW. 10447, 2 var. šuo tuo rūķē̦dami un piekuopdami Janš. Mežv. ļ. II, 371; ‡

2) pie darba r. Nötk., zur Arbeit anspornen, antreiben:
viņš jau visus rūķēpie darba. Refl. -tiês: "pūlēties, rūpēties" Salis.

Avots: EH II, 388

‡ stàravêt ² Kaltenbr. "gādāt". Refl. -tiês ebenda "rūpēties, censties".

Avots: EH II, 573