izrūpēties
izrũpêtiês: izrūpešuos par tevi līdz galam Janš. Atpūta № 388, S. 7. (ähnlich № 390, S. 6).
Avots: EH I, 478
Avots: EH I, 478
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rūpēties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rūpēties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
izrūpēties
izrũpêtiês, sich abplacken, für etw. zur Genüge Sorge tragen: ve̦cāki gan visādi izrūpējās par dē̦lu; tuomē̦r tuo nevarēja izglābt.
Avots: ME I, 793
Avots: ME I, 793
pārrūpēties
parūpēties
Šķirkļa skaidrojumā (12)
bīžavāt
‡ bìžavât 2 Zvirgzdine, -ãju "nežē̦luot, negādāt, nerūpēties": mazākuo bē̦rnu ve̦cākie bē̦rni bīžavā. dē̦ls savu tē̦vu dižan bīžavā.
Avots: EH I, 223
Avots: EH I, 223
čopīties
‡ čuôpîtiês 2 Frauenb. "= rūpēties, piekuopties, savākties": viņš čuopījās visu dienu pa klēti.
Avots: EH I, 300
Avots: EH I, 300
gaģenēt
izdailēt
izdailêt: ‡ Subst, izdailẽjums, (abgeschlossene) Ausbildung: gara i. A. Kronvalds Kop. raksti un runas 140. rūpēties par tautas izdailējumu (Zivilisation) B. Vēstn.
Avots: EH I, 440
Avots: EH I, 440
ķibināt
kruities
kruĩtiês [Wolm.], prs. krujuos und krūjuos U., [prt. krujuôs Wolm.],
1) virsū kruities, sich aufdrängen, jem. zu Leibe rücken
L.: miegs tâ virsū krujas, ka nezin kur dēties; sich anstrengen, vorwärts zu kommen: bē̦rns krujas ruokām un kājām uz priekšu Nerft; [2) "lieliski rūpēties, raizēties" Wessen. - Urspr. wohl: prs. krujuos, prt. kruvuos, inf. krūties; vgl. krūtiês].
Avots: ME II, 285, 286
1) virsū kruities, sich aufdrängen, jem. zu Leibe rücken
L.: miegs tâ virsū krujas, ka nezin kur dēties; sich anstrengen, vorwärts zu kommen: bē̦rns krujas ruokām un kājām uz priekšu Nerft; [2) "lieliski rūpēties, raizēties" Wessen. - Urspr. wohl: prs. krujuos, prt. kruvuos, inf. krūties; vgl. krūtiês].
Avots: ME II, 285, 286
kudīt
kudît U., = kūdît. Refl. -tiês,
1) sich aufmachen, fortzukommen suchen:
tirgus tālu; jāsāk jau laikus kudīties Bers.;
[2) "dzīties, steigties" Wessen;
3) "rūpēties" Wessen. - Zu fläm. hoteren "schütteln",
nd. hotten "schwingen"? Vgl. auch le. kudluôt].
Avots: ME II, 299
1) sich aufmachen, fortzukommen suchen:
tirgus tālu; jāsāk jau laikus kudīties Bers.;
[2) "dzīties, steigties" Wessen;
3) "rūpēties" Wessen. - Zu fläm. hoteren "schütteln",
nd. hotten "schwingen"? Vgl. auch le. kudluôt].
Avots: ME II, 299
labklājība
labklâjĩba ,* labklâšanâs, labklâja * K. Kaln., das Wohl, die Wohlfahrt: tiem pienācās rūpēties par latviešu garīguo labklājību Pav.
Avots: ME II, 396
Avots: ME II, 396
nodēkoties
nùodē̦kuôtiês,
1) "?": viņš tāds savādnieks - nuodē̦kuojas viens pats, sēd savā dē̦kā, t. i. nuoduodas pats sev Etn.;
[2) "gespensterhaft erscheinen"(?)
Bauske;
3) "nuorūpēties" (mit "ẽ̦") Autz.].
Avots: ME II, 774
1) "?": viņš tāds savādnieks - nuodē̦kuojas viens pats, sēd savā dē̦kā, t. i. nuoduodas pats sev Etn.;
[2) "gespensterhaft erscheinen"(?)
Bauske;
3) "nuorūpēties" (mit "ẽ̦") Autz.].
Avots: ME II, 774
nosirties
‡ nùosirtiês,
1) erschrecken
U. (unter sirties);
2) "nuobē̦dāties, nuorūpēties" Seyershof: viņš tad stipri nuosĩrās.
Avots: EH II, 85
1) erschrecken
U. (unter sirties);
2) "nuobē̦dāties, nuorūpēties" Seyershof: viņš tad stipri nuosĩrās.
Avots: EH II, 85
rūķēt
I rũķêt,
1): emsig arbeiten
Nötk.; darba rūķē̦t^āja BW. 10447, 2 var. šuo tuo rūķē̦dami un piekuopdami Janš. Mežv. ļ. II, 371; ‡
2) pie darba r. Nötk., zur Arbeit anspornen, antreiben:
viņš jau visus rūķēpie darba. Refl. -tiês: "pūlēties, rūpēties" Salis.
Avots: EH II, 388
1): emsig arbeiten
Nötk.; darba rūķē̦t^āja BW. 10447, 2 var. šuo tuo rūķē̦dami un piekuopdami Janš. Mežv. ļ. II, 371; ‡
2) pie darba r. Nötk., zur Arbeit anspornen, antreiben:
viņš jau visus rūķēpie darba. Refl. -tiês: "pūlēties, rūpēties" Salis.
Avots: EH II, 388