Paplašinātā meklēšana

‡ brūze, jedes Nebengebäude auf dem Hof, auch das Waschhaus Walk n. BielU.

Avots: EH I, 247

drūze U., die Schar, das Gedränge. Vgl. drūzma.

Avots: ME I, 507

I krũze, s. krũza.

Avots: ME II, 294

II krũze, krũza, [krũzeles Stenden], kruzeles Fest., die Krause; krūzes, krūžu (Pl.), auch krūzu mati, krauses Haar BW. 21719; 5087. atnes manus krūzu svārkus BW. 13730, 30. [Nebst li. krúzai "обшивка складочками" aus mnd. kruse "Krause".]

Avots: ME II, 294

krũzene, Krausemünze (mentha crispa) Allend.

Avots: ME II, 294

‡ *rūze od. *rūzis od. *rūžas, = rûza ² (?): salnas ē̦sti, rūžu me̦sti Tdz. 42438 var.

Avots: EH II, 390

‡ rũzele Seyershof "ein arbeitsamer, sorgfältiger und sparsamer Mensch": ve̦cais iet tâ kâ r.

Avots: EH II, 390

‡ rūze̦na "?": kâ raibā r. (Schlange?), kas gulēja cintiņā Tdz. 46783, 1. Vgl. ‡ ruze̦ns.

Avots: EH II, 390

rūze̦ns, s. rūzains.

Avots: ME III, 574

skrūze: auch (mit ù ² ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt; sācis sist skrūzīti Pas. XII 481 (aus Lubn.).

Avots: EH II, 513

skrūze Infl., Zaļmuiža, skrùze ² Sussei n. FBR. V1I, 139, Saikava, = krūze. der Krug.

Avots: ME III, 900

rūze̦ns: auch Weissensee; gan strīpuota, gan rūze̦na Tdz. 46801.

Avots: EH II, 390

‡ apduzt (III p. prs. -dust), ringsum abplatzen Warkl.: krūzei mala apduza.

Avots: EH I, 79

atlît

1): auch Gramsden: pa atlijušuo lielceļu Janš. Līgava II, 285; atlija Doblen, durch Regen ist der gefrorene Boden wieder weich geworden;
‡

3) unversehens ein wenig (von einer Flüssigkeit) verschüttet werden, abfliessen
Siuxt: ne̦suot ruoka ietrīcējās, un nuo pilnas krūzes piens drusku atlija.

Avots: EH I, 154

bezuosas krūze, ein henkelloser Krug.

Avots: ME I, 286

[ìešņĩpât, einritzen, streifen Schujen, Ronneb., Mar., Druw.: viņš manā pavārnīcā kādu zīmi iešņīpājis. iešņīpājis ar nagu grāmatā Jürg.] Refl. - tiês,

1) streifend sich worin bilden:
sarkanā vaiņagā iešņīpājās tumšas strīpas A. Up. Sieviete 260;

[2) an verschiedenen Stellen ein wenig bersten:
krūze iešņīpājusies Serben].

Avots: ME II, 78

ìestrèbt,

1) einschlürfen, schlürfen:
putru, pienu;

2) den Anfang des Schlürfens machen:
iestrē̦bta krūze MWM. X, 804. Refl. - tiês,

1) eine flüssige Nahrung zu sich nehmen, schlürfen:
bada tiesai iekuoda vienu pašu klaipu maizes, iestrēbās, cik katliņā bij Kaudz. M. lai ātri duoduot kāpuostus iestrēbties LP. VII, 678;

2) sich betrinken:
viņš labi iestrēbies.

Avots: ME II, 74

krũzaîns: krūzaina galva AP. (sunītis) krūzainu kaklu Pas. XII, 285. kâ tāda krũze̦na bantīte. savilkta Seyershof. krūze̦nas zarnas ebenda.

Avots: EH I, 663

kruzeles, = krūzes, Krausen Fest.; = kruzules Schibbenhof; kruzelêtiês Fest., = taisīt kruzeles, matu cirtas.

Avots: ME II, 291

lè̦ve̦raîns, lè̦varaîns,

1) zerlumpt, abgelumpt:
lè̦varains karuodziņa nesējiņš BW. 18571; lē̦ve̦raini lindraki Druva II, 530;

2) gelappt:
lē̦ve̦rainas jeb pirkstainas lapas Konv. ² 1689;

3) "?": šī (krūze) bāla, lē̦ve̦raina, tieva Druva I, 135.

Avots: ME II, 464

‡ maka˙nĩt Orellen n. FBR. XI, 43, = maķe˙nĩt: nuosmeķējis m: nuo piena krūzes Pas. X, 204 (aus Serbig.).

Avots: EH I, 779

ùosaîns, mit Henkeln, Öhren versehen: uosains puods Brig. uosaina krūze Stenden. uosainiem spaiņiem ne̦s ēdienu uz tīrumu Schwanb. uosains dālderis.

Avots: ME IV, 421

rūzaîns, rùzans ² (vielleicht mit hochle. a aus e̦) Selsau, Sessw., Heidenfeld, Ge.Buschhof, rùzans ² Warkl., rūze̦ns Jürg., rùze̦ns ² Bers., Meiran, rùzins ² Bers., KL, Saikava, = rūsains, rostfarben, rötlich, gelblich braun: aitiņa rūzainām kājiņām BW. 7905, 2 var. spalva īsa un rūze̦na Bračs. ar tē̦va rūzanuo mėteli Zalktis. ar salāpītajiem, rūze̦najiem svārkiem Vēr. II, 905. rūzans suns A. v. J. 1896, S. 754. rūze̦nas smilgas V. Eglītis. ielēca rūze̦ns, ielēca pe̦lē̦ks BW. 19126, 1.

Avots: ME III, 574

‡ ruze̦ns "?"; gulēja dē̦lu māte kâ raibā ruze̦nā (Schlange ?), ... kas gulēja cintiņā Tdz. 46783. Vgl. ‡ rūze̦na.

Avots: EH II, 386

I šķìebt Arrasch, Jürg., Nötk., (mit ìe ² ) Bers., Gr. - Buschh., Golg., Kl., Kr., Lubn., Saikava, Selsau, Sessw., (mit iê) Ermes, Schujen, Wolmarshof, N. - Wohlfahrt, (mit iê ² ) Bauske, Bershof, Bl., Dond., Dunika, Gramsden, Grünw., Salis, MSiI., Siuxt, Schibbenhof, Stenden, šķiebju, šķiebu, schief neigen, kippen U., Drobbusch, Druw., Festen, Lös., Prl., Meselau, Oppek., Schwanb., Sessw., Stomersee, Odsen, Wessen, schief machen Mar.; (das Gesicht) verziehen Adsel, Schibbenhof, Wolmarshof: es šķiebu trauku pie zemes Gr. - Buschh. šķieb ķipi slīpāk, lai piens labāk līst kāstuvē! Fest. šķiebtas lūpas BW. 23302. acis šķieba Zuobgal. kal. v. J. 1904, S. 80. viņš šķiebj kājas uz āru, un tādēļ viņam nuošķiebjas papēži Üxküll. nelīdze̦ns ceļš šķiebj zābakus Blumenhof; schief zuschneiden: šķiêbti ² lindraki, ein Rock, der unten breiter ist als oben Siuxt, Stenden. Refl. -tiês,

1) schief werden; sich ausbeugen, aus der geraden Lage hinaustreten (von Wänden
z. B.), ausweichen U.: zābaka papēdis šķiebjas Saikava. ve̦zums šķiebjas uz grāvja pusi Aahof u. a. tuornis ļuogās un šķiebjas kâ uz krišanu Etn. I, 81. nams jau sāce šķieblies St. pakši šķiebjas A. XI, 125. (krūze) it kâ pate jau šķiebjas pretī dzē̦rāja lūpām Austriņš M. Z. 81. mute škiebās uz irōnisku smaidu MWM. X, 271. (fig.) tam, rasi, prātiņš šķiebies! VI, 490. ceļš šuo ziemu ne˙maz nešķiebās, der Weg ist diesen Winter garnicht abgegangen Livl. n. Mag. IV, 2, 142;

2) sich verrechnen
Spr. Falls ìe älter ist als iê (vgl. šķìbs), könnte iê aus dem Reimwort viêbt bezogen sein. Doch wohl zu šķībs und (trotz šķuobît) mit ie aus ei; li. skiêbti "auftrennen" gehört wohl eher zu šķibit I (s. dies).

Avots: ME IV, 50, 51

‡ šluksts N.-Peb., ein Schluck, Zug: strādnieks nuome̦tas pie skābuma krūzes un ieve̦lk kādu šlukstu. Aus d. Schluck umgebildet.

Avots: EH II, 643

II šnibis Bershof, Siuxt, die Schnipfe: krūzes šnibis; ein dreieckiger Einschnitt vom in einet Bluse (am Halse) N.-Peb. Aus d. dial. Schnibbe.

Avots: ME IV, 88

snipis,

1): krūzei ir s. Frauenb.; ‡

3) ce̦pures s. Grünh., der Schirm einer Mütze?

Avots: EH II, 543

I vanga,

1): "spaiņa vai tuoveŗa uoss" (mit añ) Ermes, "krūzes uoss" (mit añ) Ruj., "spainim ne̦samais" (mit àn ² ) Kalnemois;

2): vàngas ² Meselau, Schlingen zum Vogelfangen;

3): es jau tagad kâ vañgas dzīvuoju AP.;

8): "sijājamais" (mit añ) Gr.-Roop.

Avots: EH II, 756

vê̦dars,

1): auch Smilt., Trik., (mit ê̦ ² ) A.-Ottenhof; balts v. BW. 19389 var. (aus Siuxt);

2): "krūzes resnākā daļa" Frauenb.

Avots: EH II, 774