Paplašinātā meklēšana

‡ apkražâtiês, sich in Lumpen hüllen (?): ja veci cilvē̦ki ar tādām lupatām (vecām drēbēm) apkrāvušies aukstā laikā, tad saka, ka viņi apkražājušies NB.

Avots: EH I, 93

bražât: (auf der Stelle) treten, stampfen (z. B. von Pferden gesagt) Salis (bražat).

Avots: EH I, 239

bražât U.li. bradžioti Daukša Post. 165, ₁ ], Bražņât, auch brašņât, - āju, intr., freqn., hin - und her waten: caurām dienām pa dīķi bražņāt un karūsas ķerstīt Alm. man kājiņas nuosalušas, aukstu rasu brašņājuot BW. [Refl. bražâties,

1) hin und her waten
Mitau, Libau;

2) "ziellos, andere störend, sich herumtreiben"
Kursiten.]

Kļūdu labojums:
brašņājuot BW. = bražņājot BW.29306, 1.

Avots: ME I, 327

‡ gražâtãjs, = gražuôtājs: nu atveda lielsiržam gražātāju līgaviņu BW. 23189, 1 var. (aus Absenau).

Avots: EH I, 400

‡ II izvaražât (mit ostle. iz- für uz-?) Kaltenbr. "uzzīlēt": tur neizvaražās ni˙kā.

Avots: EH I, 494

karažâtiês,

1): ja es ... daudz karažāšuos Garīga pērļu rota (1711) 578; ‡

2) = ‡ karažuôtiês Saikava.

Avots: EH I, 588

karažâtiês [Bers.], - ãjuos, sich anhäkeln, sich abmühen um etw., geschäftig sein, sich bekümmern, sich abgeben: kuo tu karažājies tur ap tuo bē̦rnu tik daudz Bers. n. A. XVI, 475, Druw.

Avots: ME II, 160

‡ *kražâtiês, zu erschliessen aus ‡ apkražâtiês.

Avots: EH I, 644

nùobražât, nùobražņât, = nùobradât: nuobražņāti rudzi Alm. niedras bij nuobražātas RA.

Avots: ME II, 764

‡ ražât Linden in Kurl., = ražuôt: kuo jūs tagad ražāsiet?

Avots: EH II, 360

savaražât,

1) od.

3): s. (kaut kâ sapīt vai salāpīt) ve̦cu gruozu vai maisu, kuo nevar kārtīgi salāpīt Südostlivland;

3): s. (= savārstīt) zeķes caurumus Schrunden.

Avots: EH XVI, 463

savaražât,

1) = savadžuot Kokn. n. U.;

2) verwickeln
Ruj. n. U.;

3) trakeln
V., Erlaa.

Avots: ME III, 781

taražât,

2): kādas tu blēņas taražā! Janš. Līgava I, 54.

Avots: EH II, 667

taražât,

1) auch taražêt, taražuôt, = tarašât: visu dienu taražāja gar kumeliņu BW. piel. ² 21081. līdz tu vienu (dziesmu) taražēsi, es deviņas izdziedāšu 856, 3 (aus Edw.) visu dienu taražuoja gar savu māsu 21081;

2) Unsinn reden, schwatzen Amboten,
Funkenhof, Warkl. Vgl. auch aptar(a)žât.

Avots: ME IV, 132

uzvaražât, nachtässig (mit Stricken) aufbinden: uzvaražāt ježikas uz ragavām C.

Avots: ME IV, 396

varažât, ‡

4) "wiederholt durch eine Tür hinausgehen und hereinkommen"
Saikava. Zur Bed. vgl. auch izvaražât ‡ II.

Avots: EH II, 757

varažât Karls., -ãju,

1) schlecht nähen
Kokn., Oppek., Ruj., Salisb., Serben und Smilt. n. U.; schlecht stopfen, flicken Etn. II, 17; "vārstīt" Schrunden: šuvu, šuvu. varažāju (Var.: varažuoju) BW. 7194; FBR. XI, 9 (aus Erlaa). pinu vīzes, varažāju BW. 25221, 6 var.;

2) verwirren, verwickeln
Meiran;

3) laut schwatzen
Kurmene.

Avots: ME IV, 475

[karazâtiês Wessen, Fest., karažāties.]

Avots: ME II, 160

‡ kàrzâtiês ² Saikava "karažātie˙s": kâ tik spraunai meitai patīk k. ar tādu smuļa puiku!

Avots: EH I, 590

karžâtiês Selsau, = karažāties.

Avots: ME II, 165

varagât "varažāt, vārstīt" AP.: tītavu skatiņus ar aukliņu varagāt AP.

Avots: ME IV, 475

važerêt,

1) s. važarêt;

2) = varažât 2: ne˙vienam es neļaušu savu dziesmu važerēt (Var.: varažāt, sarežģīt) BW. 899 var.

Avots: ME IV, 489