Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'radzis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'radzis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (21)

dradzis

dradzis Frauenb. "ein lebhafter, unruhiger, ausgelassener Mensch".

Avots: EH I, 329




garradzis

gaŗradzis, der langgehörnte; gaŗragu luopi od. gaŗradži, Vieh, Tiere mit langen Hörnern Luopk. II, 74.

Avots: ME I, 607


ieradzis

iẽradzis, ieradze, Demin. auch ieradziņš,

1) die weiche Substanz in der Höhle des Horns
Katzd.;

2) der Rest eines abgeschagenen Horns
(ja guovij, aitai u. c. ragu nuosit, tad tai vietā re̦dzama ieradze PS., Lasd. n. A. XII, 560): mūsu te̦kulim tik ieradži atlikuši, ragus tas ir nuositis B. Vēstn.

Avots: ME II, 55


kazradzis

kazradzis, der Steinbock (Sternbild) Dr., kazradze, kazrags, s. kazarags.

Avots: ME II, 183




līkradzis

lìkradzis, lìkraģis, der krumme Hörner Habende, der Krummhörnige, Beiname der Ziege und der Kuh: kaziņ, mana līkradzīte! BW. 29109. guosniņ, mana līkraģīte! (Var.: līkradzīte) BW. 29499. viņš virsū brāžas reiz aunam, ve̦cam līkradžam Seif. III, 110. lìkragu aunelis, ein krummhörniger Widder LP. I, 15.

Avots: ME II, 486



radzis

radzis

2) = vadzis 1, ein als Aufhänger dienender hölzerner Pflock in der Wand
Malta.

Avots: EH II, 349


radzis

radzis Grosdohn, Burtn., = radze I: sameklē (jūrmalā) kādu radzi Pas. III, 355. saplīst gan radzis 356.

Avots: ME III, 463


spradzis

I spradzis: der Erdfloh AP., Ramkau, Salis, Seyershof; "tārps, kukainis" Iw.; spradži OB. "allerlei kleine Geschöpfe".

Avots: EH II, 555


spradzis

I spradzis (li. sprãgis "Erdfloh") Karls., Prl. n. FBR. VI, 83, auch spradze (li. sprãgė), der Krautwurm Manz. Lettus, die Erdfliege Fischer 164, der Erdfloh L., U.: uozuoliem spradži (Var.: spradzes) lapas nuoē̦duši BW. 12854. deva viņu augļus spradžiem Psalm 78, 46. Des Springens wegen zur Wurzel von spraga, spradzinât, s. Būga KSn. I, 285, Persson Beitr. 869, Leskien Nom. 168 und 271, Walde Vrgl. Wrtb. II, 674.

Avots: ME III, 1007, 1008


spradzis

II spradzis, Kalkstein Altenwoga. Zur Wurzel von spradzinât?

Avots: ME III, 1008


staltradzis

staltradzis, = briedis, auch in Verbind. mit letzterem; sniega vizmā stāv staltradzis Druva III, 249. staltradži brieži A. Me̦lnalksnis Mazsalaca 15.

Avots: ME III, 1042


stīpradzis

stĩpradzis, die Böttcherbank: ar ruokām ķe̦rdamies pie skrūvgalda un stīpradža Janš. Dzimtene 2 Il, 310. stīpradzī sē̦dēdams viņš ar slīme̦stu drāza stīpas Dzimtene IV, 103.

Avots: ME IV, 1076


uzradzis

uzradzis "?": pieķēra ruoku se̦glu priekšējam uzradzim A. Upītis Laikmetu griežos I, 115.

Avots: EH II, 731


vienradzis

viênradzis (li. vienrãgis), das Einhorn Manz. Lettus: viņa spē̦ki ir kâ kāda vienradža Glück IV Mos. 23, 22. ne vis sumburs bijis jāpārvar, bet vienradzis LP. V, 347. dārzā mājuojuši divi nezvē̦ri: meža cūka ar vienradzi VI, 378. jūras vienradzis Konv. 2 1920. - meita vienradziņa (mit einem Horn) BW. 34070.

Avots: ME IV, 663

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

nābardzis

nābradzis Strods Par. vōrdn. 117 "?".

Avots: EH II, 7

Šķirkļa skaidrojumā (8)

dulles

dulles,

2): auch (mit ul˜ ) AP.;3 "verhärtete
ieradži (plur. von iẽradzis) von Kühen" (mit ùl 2 ) Domopol, Nautrēni.

Avots: EH I, 341



līkraģis

lìkraģis (unter lìkradzis); Demin. līkraģelis Brigadere Dievs, daba, darbs 244; tie dzina līkraģus un platpierus Dünsb. Od. 152 citām sievām smuki vīri, man tik tāds līkraģītis Tdz. 49130.

Avots: EH I, 749


noraga

nuõraga, nuõrags,

1) auch nuore̦gs U., eine Krankheit mit Erbrechen und Ohnmachtsanfällen
Str.; Schmerzen [nuorags Vīt.], gew. Leibschmerzen U. [nuõrags Jürg.]; nuõrags - graizes, Leibschmerzen Konv. l 556; ["asas sāpes pakrūtē, Magenkrämpfe (nuõrags)" C.; nuoragas - pamašas Lös. n. Etn. IV, 161;

2) Bibernell (pimpinella saxifraga)
St., Birsm.: uz parastām nuoragām uzme̦tas sēnīte Latv. pret caurduri... ņuoraga [sic!] sakne jāvāra un jādzeŗ Etn. IV, 53;

[3) nuorags "das an der Stelle eines abgebrochenen Horns nachwachsende Horn"
Vank.; nùorags Serben, Peb., = radzis">iẽradzis 2; nuõrags AP., Lautb. "der innere Teil des Horns"].

Avots: ME II, 836



sprāgt

sprâgt (li. sprógti "platzen"), sprâgstu, sprâgu,

1) bersten, platzen
U., losgehen: bērziņam lapas sprāga BW. 9392, 1; 14869, 2 var. pumpuri sprāgst, die Knospen brechen auf U. bārda sprāgst St., der Bart keimt hervor. bise sprāgst, das Gewehr geht los U. tâ kâ ... stuobrs nesprādzis, tad nu vajadzējis Pēterim šaut LP. VII, 242. zārks sprāgst vaļā 214. kungs bija tik dusmīgs, ka vai nuo ādas sprāga JK. V, 1, 31. dusmās sprāga nuo ādas laukā Neik. 60. zaķim acis sprāgst nuo pieres laukā Apsk. v. J. 1903, S. 346. dzīvība sprāgst pa muti ārā LP. II, 24. asaras tai sprāga pa acīm MWM. X, 426;

2) sprühen
(fig.): sprādzin sprāga valuodiņa BW. 7377;

3) krepieren
(vgl. li. nusprogs "wird krepieren" Liet. sint. I, 19) U.: kuo dziedi, muša, kad zirgs vēl nav sprādzis! Br. sak. v. 682, man soll den Tag nicht vor dem Abend loben. Jurģa dienā nevar adīt, tad... aitas sprāgst Etn. II, 84. guļ kâ sprādzis RKr. VI, 251. - Subst. sprâgšana,

1) das Platzen, Bersten;

2) das Krepieren;
sprâgums,

1) das einmalige Platzen; das Geplatzte, der Riss, die Spalte:
...dziedātāja pārsprdgušu pakuļiņu... sašuj savu sprāgumiņu! BW. 20442, 3 var.;

2) "der Schreck im Glase"
Brasche;

3) Knall, Gekrach
LKVv.; sprâdzẽjs, ein Krepierling Spr. Neben diesem sprāg- ein sprēg- in sprēgt (s. dies) und spreg-: sprog- (oder sprag-?) in spre̦gans, spradzene I, spradzinât, spradzis, spraga, spragstêt, li. spragė´ti "platzen", norw. spraka "krachen", and. sprekan "sprechen", an. spraki "Gerücht". cymr. ffregod "Geschwätz", norw. sprek "dürres Reisig" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 672 ff., Trautmann Wrtb. 276 f., Zupitza Germ. Gutt. 166 f., Fick Wrtb. 14, 49 und III 4 , 515, Prellwitz Wrtb.2 443, Persson Beitr. 868 f., Buck AJPh. XXXVI, 9.

Avots: ME III, 1015