Paplašinātā meklēšana

‡ àizràibinât, mit Flecken bedecken: mušas aizraibinājušas (mit ihren Exkrementen) luogu.

Avots: EH I, 44

‡ apràibinât

1) bunt machen
(perfektiv): a. papīru;

2) verwirren, beirren:
a. acis.

Avots: EH I, 107

ìeraibinât, einstreuen: pilsuoņu grupa, kuŗa ieraibināta sveša vairākuma vidū Druva III, 201.

Avots: ME II, 55

izràibinât, ‡

2) ausschmücken:
savus gadījumus i. ur dažādiem me̦liem Dünsb. Vecie grieķi II, 172.

Avots: EH I, 475

izràibinât, izràibuôt, izraibêt, izraibât U., tr., bunt machen, sprenkeln: guotiņ, mana raibaliņa, kas tevi raibu izraibēja (Var: izraibuoja) BW. 29167, 2 [aus Iggen]. viņa ģē̦rbs ir asinīm izraibuots Vēr. II, 391. viņa uzkrūts bija izraibināta A. XIII, 799.

Kļūdu labojums:
izràibuôt, izraibêt, izraibât U. = izràibuôt, U. izraibêt, izraibât

Avots: ME I, 788

nùoràibinât, ‡ Refl. -tiês Saikava, sich bunt machen: lauks var n. dažādām puķēm.

Avots: EH II, 79

nùoràibinât Sassm., nùoràibît, nùoràibuôt Ahs., tr., bunt machen, sprenkeln: guotiņ, mana raibaliņa, kas tev[i] raibu nuoraibuoja (Var.: nuoraibīja)? BW. 29167, 2. kas tuo pļavu nuoraibuoja ar tiem kuoka papēžiem? RKr. XVI, 237.

Avots: ME II, 836

[paraibinât, (ein beschränktes Quantum) bunt färben: p. uolas uz lieldienām.]

Avots: ME III, 86

raibin, zur Verstärkung von ràibs: raibin raibus drēbju gabalus Konv. ² 1390. zē̦ns ir kļuvis klajumā, kur visādas puķes raibin raibas augušas LP. VI. 500.

Avots: ME III, 468

I ràibinât C., PS., bunt machen: guotiņ, mana raibulīte, kas tev[i] raibu raibināja (Var.: izraibuoja, nuoraibuoja, saraibuoja, izrakstīja u. a.)? BW. 29167, 2 var. karuogus raibināt Aus. I, 3.

Avots: ME III, 468

II raibinât, s. raibît I.

Avots: ME III, 468

‡ ràibins ² Fest. n. FBR. XVII, 85, ein wenig bunt, "neskaidri raibs" Kalz. n. Fil. mat. 29: i[r] tāds kâ r., kâ nē ...

Avots: EH II, 350

saraibinât, färbend bunt machen: s. daudz uolu Widdrisch; durch abgehende Farbe beflecken: s. veļu (mazgājuot) Salis; "kritzelnd und mit kleiner Schrift aufschreiben: s. vē̦stuli Nigr.; verwickeln: s. kādu lietu Bers., Jürg.

Avots: ME II, 711

uzraibinât, bunt färben: u. lieldienu uolas.

Avots: ME IV, 370

[izšuve N. - Bartau], izšuvums, die Stickerei: kre̦kla uzkrūts bija izraibināta spilgtiem izšuvumiem A. XIII, 799.

Avots: ME I, 814

karuõgs, C., PS., karuôgs ² Kand.,

1) die Fahne, das Panier:
karuogu nest, nuolaist, vīcināt, raibināt, rakstīt;

2) das Fähnlein, die Kompagnie, Schar:
trīs karuogi puišu gāja BW. 25128, 4. trīs karuogi meitu gāja 275. ne˙vienā karuogā (Var.: pulciņā) nebij manas līgaviņas 279. [Aus ar. хоругвь "Kriegfahne".]

Avots: ME II, 165

I ķe̦rza,

[1) ķe̦r̂za Kl., verworrenes Garn
(N. - Schwanb.) od. ein verworrener Strick Kokn., Nötk., AP.];

2) eine Grasart:
zaļuo zâles se̦gu izraibina sarkanbalta ķe̦rza Ilster.

Avots: ME II, 370

I ràibît Wolm., raîbît ² Iw., raîbît Lis., raĩbît PS., -u, -ĩju, auch raibin%C3%A2t">raibinât, = apvā`rduôt, pūšļuôt, (eine Krankheit, insbesondere den Zahnschmerz) besprechen; "riebt, slimu vietu apvalkāt ar ruoku" Wessen; den Zahnschmerz folgendermassen vertreiben: man misst einigemal mit Lindenbast um den Kopf des Kranken, worauf er neunmal durch den Bast kriechen muss Harder n. U.: vārduošana un raibināšana pie zuobu sāpēm tâ˙pat lielā cieņā Etn. IV, 22. pirmdzimtam vai pastarim jāraiba ēde trīs reizas un jāuzspļauj virsū Etn. IV, 21. - Subst. ràibîtãjs Wolm., wer Krankheiten bespricht: kaktu ārsti, vārduotāji, raibītāji Konv. ² 1238. pūtējas jeb raibītājas dziedējušas slimības ar pūšanu RKr. XII, 20. vai neiesi pie raibītāja, dēliņ? Seibolt. Zu riebt II.

Avots: ME III, 468

rim̃bulis Salis, etwas Ruudes, eine runde Scheibe, der Kreis: meneša vietā bij re̦dzams bāls rimbulis A. v. J. 1891, S. 750. "saules rati" tika... simbolizē̦ti ar apaļu rimbulīti Duomas 111, 283. grāmatu uzvāki izraibināti apāļiem rimbuļiem IV, 450. viņas sēd tur rimbulī IV, 231. Zu rimba.

Avots: ME III, 526

saràibuôt, saraibît Saul., tr., ganz bunt machen: raibas vien man telītes, kas tās raîbas saraibuoja (Var.: izraibuoja, nuoraibuoja, raibināja, izrakstīja, nuorakstīja)? BW. 29167, 4 var. lauki izskatījās raibuos gabaliņuos saraibuoti MWM. VI, 339. lai korrektūra nebūtu pārāk jāsaraibuo Jaunie mērn. laiki IV, S. XI.

Avots: ME II, 711

saziedêt,

3): nuoziedam un saziedam kâ ve̦cas garuozas Janš. Līgava I, 288. saziedējušā savādnieka II, 192. viņas laiskās asinis bija kâ saziedējis ūdens Daugava 1939, S. 123. saziedēj[u]šu baltumaizi Tdz. 53633; ‡

4) (in grosser Menge) aufblühen:
puķēm, kuŗu te jau bij raibin raibs saziedējis A. Brigadere Dievs, daba, darbs 10. ‡ Refl. -tiês, = saziedêt 1: viņas saauga saknēm, saziedējās ziedu putekļiem A. Upītis Pirmā nakts 76.

Avots: EH XVI, 468

skāra "?": mākuoņu pudurīši, izraibināti. tīri juocīgām skārām Daugava 1928, № 8, 991.

Avots: ME III, 879

uzkrùts, -s, der Latz V.; die Hemdbrust: kre̦kla uzkrūts bija glīti izraibināta... izšuvumiem A. v. J. 1897, S. 799.

Avots: ME IV, 345

uzvâks, der Umschlag eines Buches Bauske: grāmatu uzvāki izraibināti apaļiem rimbuļiem Duomas IV, 450.

Avots: ME IV, 397