Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ranka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ranka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
kranka
kranka, eine schlechte, magere Kuh Spr., BW. 16336. [Auf mnd. krank "schwach" beruhend?]
Avots: ME II, 259
Avots: ME II, 259
krankains
pranka
ranka
ranka
ranka, der Einschnüt, die Kerbe Wid.; der Streifen, Strich; (Kreuzb.) die Falte: paknapa ce̦pure iespiež pierē lielu ranku Sassm. rankas (blaces) aude̦klā Hen. Dieses rank- neben rant- in rantît; aus rantk-?
Avots: ME III, 477
Avots: ME III, 477
rankains
rankaîns,
1): "ruobains" (mit añ) Rothof n. FBR. VIII, 111; r. (mit añ) kuoks (k. ar rankām) Schnehpeln. rañkaiņas (rievainas) vangales Siuxt. rankaiņi (Var.: ruobaini) zuobi Tdz. 57092 (aus Gudenieki);
2): auch OB.; "bunt":
r. (mit añ) kaķis NB.
Avots: EH II, 354
1): "ruobains" (mit añ) Rothof n. FBR. VIII, 111; r. (mit añ) kuoks (k. ar rankām) Schnehpeln. rañkaiņas (rievainas) vangales Siuxt. rankaiņi (Var.: ruobaini) zuobi Tdz. 57092 (aus Gudenieki);
2): auch OB.; "bunt":
r. (mit añ) kaķis NB.
Avots: EH II, 354
rankains
rankaîns,
1) uneben, faltig
Sassm. (mit -añ-), zackig, gekerbt Wid., Siuxt: ve̦ciem ļaudīm ir rankaina piere Sassm. bē̦rzi rankainām iapiņām VL. nav ne˙viena uozuoliņa rankaiņām (Var.: rūtainām, krūzainām, burtainām, ruobainām u. a.) lapiņām BW. 10337 var. rankains (= blacains) aude̦kls Hen.;
2) rañkains Gr.-Essern, Līn., Katzd., auch rankuôts, gestreift (schwarz mit weiss
Katzd.); quergestreift Līn.: rankainas zeķes, rankaini cimdi, svārki. bandenieki rankuotiem (Var.: riņķuotiem) kažuokiem BW. 14425, 3 var. viens tāds raibs un rankains ("horizontal gestreift"), gaŗš un glude̦ns ze̦ltnesis Janš. Dzimtene IV, 98. tur luodāja uodzes, zalkši rankaiņiem kakliņiem BW. 25794, 2.
Avots: ME III, 477
1) uneben, faltig
Sassm. (mit -añ-), zackig, gekerbt Wid., Siuxt: ve̦ciem ļaudīm ir rankaina piere Sassm. bē̦rzi rankainām iapiņām VL. nav ne˙viena uozuoliņa rankaiņām (Var.: rūtainām, krūzainām, burtainām, ruobainām u. a.) lapiņām BW. 10337 var. rankains (= blacains) aude̦kls Hen.;
2) rañkains Gr.-Essern, Līn., Katzd., auch rankuôts, gestreift (schwarz mit weiss
Katzd.); quergestreift Līn.: rankainas zeķes, rankaini cimdi, svārki. bandenieki rankuotiem (Var.: riņķuotiem) kažuokiem BW. 14425, 3 var. viens tāds raibs un rankains ("horizontal gestreift"), gaŗš un glude̦ns ze̦ltnesis Janš. Dzimtene IV, 98. tur luodāja uodzes, zalkši rankaiņiem kakliņiem BW. 25794, 2.
Avots: ME III, 477
stranka
I stranka, ein Regal Biel. n. U.; dissimillert aus *skranka (aus mnd. schrank "was absperrt; Verschluss")?
Avots: ME IV, 1081
Avots: ME IV, 1081
stranka
II stranka, ln der Verbindung strànkā 2 stāvēt, auf der Lauer stehen (vom Jäger) Domopol. Vgl. stre̦nka.
Avots: ME IV, 1081
Avots: ME IV, 1081
štranka
štranka
štranka
‡ III štranka Wessen "ieduoba strīpa": kaujuoties viņam iesista pierē liela š. (Schramme?).
Avots: EH II, 656
Avots: EH II, 656
Šķirkļa skaidrojumā (12)
aiztrankāt
‡ àiztrañkât, wiederholt oder mehrere wegjagen, verscheuchen Saikava u. a.: suņi aiztrankajuši zaķus.
Avots: EH I, 58
Avots: EH I, 58
atpakaļ
atpakaļ (li. atpakaliai Tiž. III, 346),
1): a. krist, in Schulden geraten
Sessw.: ar mātes bērēm es kritu a. a. palikt, genesen Seyershof: nuo tam zâlēm kāja bij palikusi a.: ‡
4) ehemals, früher
Siuxt (gesprochen: apakaļ): niedres a. plūca un pērvēja vilnu. a. bij tādas stintītes pa ūdeņiem. Vgl. auch li. (instr. s.) atapakalia (mit rückwärts gewandter) ranka LtT. III, 458.
Avots: EH I, 157
1): a. krist, in Schulden geraten
Sessw.: ar mātes bērēm es kritu a. a. palikt, genesen Seyershof: nuo tam zâlēm kāja bij palikusi a.: ‡
4) ehemals, früher
Siuxt (gesprochen: apakaļ): niedres a. plūca un pērvēja vilnu. a. bij tādas stintītes pa ūdeņiem. Vgl. auch li. (instr. s.) atapakalia (mit rückwärts gewandter) ranka LtT. III, 458.
Avots: EH I, 157
krancis
krañcis,
1) Kranz
(hieraus entlehnt) od. Streifen L., St.;
2) eine Schicht Balken im Quadrate
St., U. (s. vainags);
3) ein gewöhnlicher Name für Hunde, weluhe einen weissen Streifen am Halse haben:
Krancis rēja, Ansis jāja BW. 14355;
4) ein altes, mageres Tier
(krañcis N. - Autz), auch ein alter Mann: lai tuo kranci (das alte Pferd) ve̦duot uz mežu un tur nuosituot LP. VII, 110. man tāda stīva kranča (alter Mann) ne˙maz nav vajadzīgs Purap. man tuo pašu vīra kranci meža putni nuoknābuši BW. 27116. [In der letzten Bed. vgl. kranka.]
Avots: ME II, 259
1) Kranz
(hieraus entlehnt) od. Streifen L., St.;
2) eine Schicht Balken im Quadrate
St., U. (s. vainags);
3) ein gewöhnlicher Name für Hunde, weluhe einen weissen Streifen am Halse haben:
Krancis rēja, Ansis jāja BW. 14355;
4) ein altes, mageres Tier
(krañcis N. - Autz), auch ein alter Mann: lai tuo kranci (das alte Pferd) ve̦duot uz mežu un tur nuosituot LP. VII, 110. man tāda stīva kranča (alter Mann) ne˙maz nav vajadzīgs Purap. man tuo pašu vīra kranci meža putni nuoknābuši BW. 27116. [In der letzten Bed. vgl. kranka.]
Avots: ME II, 259
kraņķis
kraņ̃ķis,
1) ein Sudler, Schmutzfink
Dond.;
2) eine Schindmähre
Bixten. [In der letzten Bed. wohl zu kranka.]
Avots: ME II, 260
1) ein Sudler, Schmutzfink
Dond.;
2) eine Schindmähre
Bixten. [In der letzten Bed. wohl zu kranka.]
Avots: ME II, 260
kranks
krañks, Schutt, Graus, Stäubchen: man iebira krankas acī. alus netīrs, viņā maisās dažādi kranki Grob. n. Etn. III, 67.
Avots: ME II, 259
Avots: ME II, 259
krinka
mirte
II mìrte [Wolmarshof, N. - Peb., Arrasch, mir̂te 2 Bauske, Lautb., Wandsen, Dond., Gr. - Essern, mir̃te Jürg., Salis, Trik., mirta Warkh.], die Myrte; kapu mirte, vinca major Birzm. zemes mirte, ein besonderes Gras Sassm. meža mirtes - mē̦tras kâ brūklenēm, bet lielākām, rankaiņām lapiņām JK. VI, 52.
Avots: ME II, 635
Avots: ME II, 635
odze
I uôdze Arrasch, Gr.-Buschh., N.Laitzen, Saikava, Sessw., uõdze (?) C., uôdze 2 Bl., Siuxt, Wandsen, ùodze 2 Bers., Kr., uodze Alswig, (raiba) ùodzs 2 (li. angìs, apr. angis, aksl. ǫžь, lat. anguis "Schlange" ) BW. 31347, 1 var., uôdzis 2 (gen. uodža) Dond., Kand., ùocs 2, -s Zvirgzdine, die Otter L. ("bibl."), U., Viper Bergm. n. U., Kreuzotter (vipera berus) Natur. XXXVII, 5; RKr. VIII, 101: tur luodāja uodzes (Var.: uodži), zalkši rankaiņiem kakliņiem BW. 25794, 2. me̦lna uocis (Var.: uodze, čūska) diegu vilka 10297, 4. uocs wohl aus uodzs. Zu mir. escung, apr. angurgis, poln. węgorz "Aal", ahd. angar "Kornmade" u. a., s. Trautmann Wrtb. 8, Būga KSn. I, 267, Walde Vrgl. Wrtb. I, 63 ff. Die le. Diffetenzen in der Intonation rühren wohl daher, dass uodze jetzt für viele nur ein Buchwort ist. Ein li. angė gibt Wolter AfslPh. IX, 640 aus der Suvalkija.
Avots: ME IV, 413
Avots: ME IV, 413
rangains
rankumains
rantains
ran̂taîns 2 Kursiten.
1) auch rantuôts Wid., Ar., mit Kerben, Rlllen versehen: nav ne˙viena uozuoliņa rantaiņām (Var.: rankaiņām, ruobainām u. a.) lapiņām BW. 10337, 9 var. - rantaiņš rullis. eine Feldrolle mit vielen Rillen und scharfen Kanten Bielenstein Holzb. 493;
2) quer gestreift;
rantaiņi brunči Laud.
Avots: ME III, 477
1) auch rantuôts Wid., Ar., mit Kerben, Rlllen versehen: nav ne˙viena uozuoliņa rantaiņām (Var.: rankaiņām, ruobainām u. a.) lapiņām BW. 10337, 9 var. - rantaiņš rullis. eine Feldrolle mit vielen Rillen und scharfen Kanten Bielenstein Holzb. 493;
2) quer gestreift;
rantaiņi brunči Laud.
Avots: ME III, 477
zeltnesis
zeltnesis, zeltnesis,
1) ein grosser Herr
Manz., L.; ein Edelmann; ein Beamter: tādēļ tuop... muižnieki zeltneši saukti, kad tiem piede̦ras ze̦ltu nest Manz. Post. II, 19. par zeltnešiem latvieši senāk saukuši ierēdņus MWM. X, 643. iet viens tāds raibs un rankains... zeltnesis Janš. Dzimtene IV, 98. zeltnesīša (Var.: ze̦ltnesēja) līgaviņa BW. 6254;
2) der Ringfinger, Goldfinger
U., Celm., Dond., Frauenb.
Avots: ME IV, 706
1) ein grosser Herr
Manz., L.; ein Edelmann; ein Beamter: tādēļ tuop... muižnieki zeltneši saukti, kad tiem piede̦ras ze̦ltu nest Manz. Post. II, 19. par zeltnešiem latvieši senāk saukuši ierēdņus MWM. X, 643. iet viens tāds raibs un rankains... zeltnesis Janš. Dzimtene IV, 98. zeltnesīša (Var.: ze̦ltnesēja) līgaviņa BW. 6254;
2) der Ringfinger, Goldfinger
U., Celm., Dond., Frauenb.
Avots: ME IV, 706