Paplašinātā meklēšana

dràudeklis,

1) [ein Drohmittel
U.]; die Warnung: tuo tev saku par draudekli Hug.;

2) die drohende Gefahr.

Avots: ME I, 491

gaŗaude̦kls - zu ersetzen durch gaŗ- audeklis und gaŗaude̦kla (aus BW.) - durch gaŗaudekļa!

Avots: EH I, 385

gaŗaude̦kls, ein langes Gewebe: gaŗaude̦kla audējiņa BW. 7330.

Avots: ME I, 605

‡ graudenieks BielU., = graûdniẽks.

Avots: EH I, 399

‡ pagraûde,

1) ein Hohlraum unter dem Eis
Meiran;

2) "ein Bachufer mit Höhlungen"
Lubn.: vēži salīduši pagraudē.

Avots: EH II, 134

pìedràude, die Drohung: (saimnieks) pielikdams vēl piedraudi: tūliņ... LP. VII, 788.

Avots: ME III, 245

raude (unter rauda I 1): auch (mit àu ² ) Heidenfeld, Lettin; Demin. raudīte BW. 26630.

Avots: EH II, 356

raûdelîgs, s. raûdulîgs.

Avots: ME III, 483

raudelis, ein Grauschimmel LKVv.

Avots: ME III, 483

raudenes,

1) = raudas II, Dost, wilder Majoran (origanum vulgare L.) RKr. II, 75; Etn. I, 28; Konv. ² 1897: sarkanu krāsuoja ar... raudenēm A. XI, 12. raudenes nuode̦r pret vē̦de̦ra sāpēm Etn. I, 28;

2) eine Art Pilze
Kurl. n. U.

Avots: ME III, 483

raudenis,

1) = rauda I, das Rotauge L.;

2) ein Netz zum Fangen der Rotaugen, Bleyernetz
L., Manz., U.

Avots: ME III, 483

raude̦ns: rudzi jau raũde̦ni (beginnt zu reifen) Burtn.

Avots: EH II, 356

raude̦ns Kav., Wid., Ar., raudans, = rauds, ruds, rötlich braun: raudana krāsa Etn. IV, 5. vasarēji paliek od. me̦tas raude̦ni Mag. XX, 3, 66.

Avots: ME III, 483

spraude, ‡

2) ein Leuchter (für Kerzen)
A. Upītis Laikmetu griežos I, 212; ‡

3) eine Nadel zum Einstecken:
nuo apkaklītes viena stūŗa uz uotru izdurta misina adatina. arī tādu spraudīšu nemanīja zem citu pasažieru zuodiem Daugava 1934, S. 796. izskatīgāk iedara matu spraudi Sārts Str. 56; ‡

4) spraudīte, eine Reisszwecke.

Avots: EH II, 556

spraude, das Zäpfchen U.; spraudi celt, die Huke heben, eine abergläubische Kur Biel. n. U. Zu spraûst n. Leskien Abl. 309, Persson Beitr. 874 f. u. a.

Avots: ME III, 1011

spraudeklis Ar., ein Steckling.

Avots: ME III, 1011

*tē̦raudene, eine Pflanze: tē̦raudeņu tēju pret dūrējiem Etn. IV, 119.

Avots: ME IV, 172

a, Ausruf der Fraude, der Angst, des Unwillens, der Zurückweisung: a, kā es te saimniekotu Vēr. I, 399. a, liec mani miera! a, ka tevi jupis parautu!

Avots: ME I, 5

‡ àizgraust,

1) plötzlich, für eine kurze Zeitlang anfangen zu rollen (vom Donner):
kādu reizi aizgraude, i vairāk negraude Kaltenbrunn;

2) "bedonnern":
sniegs, kuo pē̦rkuons aizgraudis, lē̦ti nekūst Vīt. Refl. -tiês auch AP., Lub.

Avots: EH I, 25

gražîgs,

1) kapriziös, launisch, eigensinnig
Lös. n. Etn. III, 177 : lai bē̦rns nee̦suot gražīgs un raudelīgs BW. I, 182. tē̦vs bija palicis gražīgs kâ mazs bē̦rns Vēr. II, 320. viņa runā gražīgi un spārdās ar kājiņām Latv. viņš sauc un labina gražīguo vēju A. XIV, 11. gražīga sirds R. Sk. II, 29 ; [

2) "lepnigs, aušīgs" Ruj. ;

3) "strādīgs, rūpīgs, veikls" Salisb., Naukschen].

Avots: ME I, 642

mãsĩca C., BW. I, S. 168, [Smelt. 8],

1) [māsīca Lng., màcîca ² Warkh., Warkl., màcīca ² BW. 23710], māsice U., [BW. 23800 var.], die Schwägerin: kas tev [i] gauži raude̦nāja, vai dieveris, vai māsīcas? BW. 21697;

2) māsīce, die Schwesterstochter
Nigr.,

3) [màcīca ² Kl.], die Kusine.

Avots: ME II, 586

I pal˜ts, -s: auch ("Pfütze, Lache") AP., (mit àl2) auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 78, Oknist n. FBR. XV, 178, Auleja, Heidenfeld, Kaltenbr., Saikava, Warkl., (mit al) Lixna, Pilda, Prl., Sessw., Wessen, pal˜ts (Stammform?) Salis: peldi, raudevīte, nuo paltiņas paltiņā! BW. 8834, 4 var. Zu einem o- od. ā- Stamm: paltā (Var.: dūņās) pīcku mē̦rcē̦dams 9748, 1 (aus Lasd.); palls Lng. "ein. Regenbach".

Avots: EH II, 152

raudains BW. 7563 var., = raude%CC%A6ns">raude̦ns, rudains.

Avots: ME III, 482

raudans, s. raudens.

Avots: ME III, 482

raûdinât (li. raudinti "jammern machen"), fakt. zu raûdât, tr., weinen machen, zum Weinen Anlass geben, zu Tränen bringen: es nebristu bridināma, neraudātu raudināma BW. 9186. bīsties dieva, sveša māte, neraudini bārenīša! BW. piel. ² 3969. dažu labu mātes meitu asarām raudināja BW. 12321. kam tev bija tuo darīt, māmiņ[u] gauži raude̦nāt (für raudināt)? 13646, 22. šķiramies mēs, māsiņas, kuo mēs sevi raudinām! 17596. citi putni, grēcinieki, savus bē̦rnus raudināja BW. 2127. neraudini vien Jēcīša! A. XXI, 133. pie mājiņas stāvēja Spuodr[i]s un raudināja savu vijuoli Jauns. Vēja ziedi 10.

Avots: ME III, 483

‡ ràudins ² KatrE., = raude̦ns (nur vom Getreide).

Avots: EH II, 356

raûdulîgs (li. raudulìngas "kläglich ") Stelp., Fest., raûdelîgs, weinerlich: raudulīga balss. raudulīgi runāt A. XXI, 24. Ķencis runāja ar˙vienu gaudīgāk, gaŗāk un raudulīgāk Kaudz. M. 160. uodi... raudulīgi sīc, pēc asinīm izslāpuši Jauns, raudulīga žē̦luošanās Apsk. v. J. 1905, S. 171. onkulis savieba raudulīgu ģīmi C. T. R. I, 42. pārve̦stuo bērniņu... pabāza pagultē, lai tas nebūtu raudelīgs BW. I, S. 180. nuo baznīcas ārā iedama, māte stipri piespieda kreisuo e̦lku pie durvju stenderes, lai bē̦rns nee̦suot gražīgs un raudelīgs ebenda S. 182. brāļu draudzes raudulīgajām un pārāk mīkstajām dziesmu skaņām Austr.

Avots: ME III, 484

rauduve,

1) raũduve Tr., raûduve ² Bauske, ràuduve Smilt., rauduva U., raûdava ² Wandsen, raudava U., Ar., ràudava ² Saikava, Kl., raũdava Bl., raudave Manz., Karls., ràudeve N.-Peb., ràudevea Gr.-Buschhof, raudeve Lubn., råũdev Schlehk n. FBR. VII, 44, raudive Infl. (z. B. Warkl. [mit àu ² ], Ludsen, Cibla, Mērdzine), raudiva Infi. n. U., raudule Salis, Demin. auch rauduliņa, rauduļina, raudaliņa, raudaļiņa, raudalĩte, raudelĩte, raudatiņa, raudainīte, wilde Ente
U., Manz. Lettus, Tafelente (fuligula ferma L.) RKr. VIII, 99, U., Karls., Pfeifente U., Spiessente (anas acuta), auch Hausente Cibla; maza, maza, mūs[u] māsiņa, kâ e̦ze̦ra rauduvīte*) (Var.: raudulīte, raudaviņa, raudavīte, raudelīte, raudaliņa, raudaļiņa 15352, 3, raudatiņa, raudeviņa) BW. 7336. divi vien mēs māsiņas, kâ e̦ze̦ra raudavītes (Var.: raudevītes) 17519, 2. maza, maza raudaļiņa dūņas jauca e̦ze̦rā 23326. laižuos pate upītē, raudavīšu pulciņā, labāk upes raudavīte (Var.: raudavina, raudulīte, raudainīte), ne brālīša līgaviņa 13234. laidīšuos rāvājā, raudainīšu (Var.: raudalīšu) pulciņā 41171, 3. kas kait irbei netecēt, raudaliņa (Var.: rauduvīte) rasu vilka 23776 var, pili, pili, rauduvīte (Var.: raudevīte, raudavīte), nuo ūdeņa ūdenī! 8834, 4. raudivīte rasu krata 26551, 9. pārpeldēja pār Daugavu pe̦le̦kā raudaviņa 2514. raudaviņa grūtspārnīte Biel. 2109;

2) raũduve Tr., ràudave ² Lis., rauduvīte, der Weissfisch Büttner
n. U.;

3) rauduvīte, eine Art Gras, das in Pfützen wächst
U. Vg1. rauda I.

Kļūdu labojums:
*) Möglicherweise gehören einige von den angeführten Belegen zu rauduve 2.

Avots: ME III, 484, 485

‡ sagràust ² Kaltenbr., zerstören: jumtu sagraude vējš.

Avots: EH XVI, 409

spraûst (li. spráusti "zwischen klemmen" KZ. LII, 273) Wolm. u. a., spràust ² Kr., -žu, -du, tr., intr., stecken; zwischenein stecken, einstecken U.: spraust adatu drēbē, matuos. (fig.) ierēdnis, kas par savu mūža mērķi spraudis (hat sich zum Ziel gesetzt) krāt naudu Vēr. I, 1230. Refl. -tiês,

1) für sich stecken;
fig., für sich festsetzen (ein Ziel): par savu uzde̦vumu spraudies izpētīt mūsu tautas se̦natni Janš. Bandavā I, 142;

2) sich dazwischen stecken; sich drängen, hineindrängen, sich (durch)zwängen:
tīšām jums . . . ceļā nespraužuos Seibolt Sk. 24. visi... spiedās un spraudās ap pulksteni Janš. Tie, kas uz ūdens 21. pienāk pilna istaba, bet vēl spraužas vienādi vien iekšā Pas. IV, 89. pusteciņus... Mē̦tra spraudās pa dārza celiņiem A. XX, 615. sprausties pruojām, sich auf und davon machen U.;

3) zu kämpfen haben, sich durchschlagen
U.: ar tukšību jāspraužas U., es ist mit Mangel zu kämpfen. - Subst. spraûšana, das Stecken; spraûšanâs, das Drängen (intr.): vācu spraušanās uz austrumiem Klaust. 15; spraûdums, das einmalige, vollendete Stecken; das Gesteckte; spraûdẽjs, wer steckt: eglītes spraudēju ... izzuobuoja BW. III, 1, 10. Nebst spraude, sprauslis II, sprūda, sprūdît, sprūds, sprûst u. a. zu li. spriaustls "Sperrute der Leinweber", ae. spréot "Stange", norw. spraut "Stellholz in der Falle", ahd. spriuzen "spreizen, stützen", afries. sprūta "spriessen", an. sproti "junger Schössling am Baum" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 671, Fick Wrtb. III4, 517 f., Persson Beitr. 874 f., Brugmann IF. I, 177, Trautmann Wrtb. 277; vgl. auch le. sprauties.

Avots: ME III, 1013

tĩrûdens, reines, klares Wasser: tīrūdeņa raudevīte 12403 (ähnlich: 15069).

Avots: ME IV, 204

zìlgalˆvis (li. žilgal˜vis "Graukopf"), f. -ve, jem. mit blauem Kopf (= mit blauer Kopfbedeckung?): ziedat, mani labi lini, zilajiem ziediņiem!... pā`rvedīšu zilgalvīti (Var.: zilu galvu) vērpējiņu BW. 28380,4 var. jauna meita zilgalvīte BW. 29788 var. raudevīte zilgalvīte 2515.

Avots: ME IV, 719