Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'raudināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'raudināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
apraudināt
‡ apraûdinât, weinen machen (perfektiv): meita apraudināja māti Lemsal, Nitau, Salis, Trik.
Avots: EH I, 108
Avots: EH I, 108
graudināt
ieraudināt
izraudināt
izraûdinât, fakt., weinen machen, zu Tränen rühren: ar vārdiem vien viņu varēja izraudināt Jauns. samaksāt par tuo, ka mūs izraudina MWM. X, 61.
Avots: ME I, 789
Avots: ME I, 789
kraudinātājs
noraudināt
‡ I nuoraûdinât 2 Dunika, sich losreissen machen: viena guove stallī nuorāvusies un nuoraudinājusi arī citas.
Avots: EH II, 80
Avots: EH II, 80
noraudināt
paraudināt
raudināt
raûdinât (li. raudinti "jammern machen"), fakt. zu raûdât, tr., weinen machen, zum Weinen Anlass geben, zu Tränen bringen: es nebristu bridināma, neraudātu raudināma BW. 9186. bīsties dieva, sveša māte, neraudini bārenīša! BW. piel. 2 3969. dažu labu mātes meitu asarām raudināja BW. 12321. kam tev bija tuo darīt, māmiņ[u] gauži raude̦nāt (für raudināt)? 13646, 22. šķiramies mēs, māsiņas, kuo mēs sevi raudinām! 17596. citi putni, grēcinieki, savus bē̦rnus raudināja BW. 2127. neraudini vien Jēcīša! A. XXI, 133. pie mājiņas stāvēja Spuodr[i]s un raudināja savu vijuoli Jauns. Vēja ziedi 10.
Avots: ME III, 483
Avots: ME III, 483
raudināt
saraudināt
uzraudināt
Šķirkļa skaidrojumā (2)
kaucināt
kaũcinât [C., PS., Trik., Jürg., Arrasch, N. - Peb., Dunika, kaûcinât 2 Salis., Ruj., Dond., Lautb. (li. kaũkinti)], fakt. zu kàukt, heulen lassen, machen, zum Heulen, Winseln, Weinen bringen: dienu ganus (tu vilks) klīdzināji, nakti suņus kaucināji BW. 2364. kuo nu kaucini nabaga sunīti? Wend., Lös., Bers., Herft, A. - Rahden; auch: bē̦rnu kaucināt un raudināt Bers., n. A. XVII, 285; anheulen (eines Wolfes Aufenthalt erkunden, indem men ihn durch Vorheulen zum Antworten veranlasst) U.
Avots: ME II, 172
Avots: ME II, 172
novāvulot
nùovāvuluôt,
1) [nùovãvuļuôt, eine Zeitlang aus Langeweile schreien, schwatzen
(auch Warkl., Vank.), lallen; laut und undeutlich sprechen Welonen, Kārsava, Jürg.]: tâ kalpi nuovāvuluoja Dok. A. (gans tālumā kuo nuovāvuļuoja. bet nevarējām ne˙kuo saprast Jürg. piedzē̦rušais nuovāvuļuoja cauru nakti Golg.;
2) nùovāvuļuôt "nuobrēcināt, nuoraudināt" Kursiten;
3) nùovāvuļuôt "nuogausties" N.-Peb.]
Avots: ME II, 884
1) [nùovãvuļuôt, eine Zeitlang aus Langeweile schreien, schwatzen
(auch Warkl., Vank.), lallen; laut und undeutlich sprechen Welonen, Kārsava, Jürg.]: tâ kalpi nuovāvuluoja Dok. A. (gans tālumā kuo nuovāvuļuoja. bet nevarējām ne˙kuo saprast Jürg. piedzē̦rušais nuovāvuļuoja cauru nakti Golg.;
2) nùovāvuļuôt "nuobrēcināt, nuoraudināt" Kursiten;
3) nùovāvuļuôt "nuogausties" N.-Peb.]
Avots: ME II, 884