Paplašinātā meklēšana

‡ àizraûdinât, weinen machen Bauske: a. bē̦rnu.

Avots: EH I, 45

‡ apraûdinât, weinen machen (perfektiv): meita apraudināja māti Lemsal, Nitau, Salis, Trik.

Avots: EH I, 108

graudinât * Konv. ² 379, zu Körnern machen.

Avots: ME I, 638

ìeraudinât, tr., zum Weinen bringen: bē̦rnu.

Avots: ME II, 56

izraûdinât, fakt., weinen machen, zu Tränen rühren: ar vārdiem vien viņu varēja izraudināt Jauns. samaksāt par tuo, ka mūs izraudina MWM. X, 61.

Avots: ME I, 789

kraudinâtãjs "der Fleiher"[?] Mag. IV, 2, 122.

Avots: ME II, 262

‡ I nuoraûdinât ² Dunika, sich losreissen machen: viena guove stallī nuorāvusies un nuoraudinājusi arī citas.

Avots: EH II, 80

‡ II nùoraûdinât Trik. u. a., sich abweinen machen: n. bē̦rnu.

Avots: EH II, 80

[paraûdinât, eine Weile weinen machen: p. bē̦rnu.]

Avots: ME III, 87

raûdinât (li. raudinti "jammern machen"), fakt. zu raûdât, tr., weinen machen, zum Weinen Anlass geben, zu Tränen bringen: es nebristu bridināma, neraudātu raudināma BW. 9186. bīsties dieva, sveša māte, neraudini bārenīša! BW. piel. ² 3969. dažu labu mātes meitu asarām raudināja BW. 12321. kam tev bija tuo darīt, māmiņ[u] gauži raude̦nāt (für raudināt)? 13646, 22. šķiramies mēs, māsiņas, kuo mēs sevi raudinām! 17596. citi putni, grēcinieki, savus bē̦rnus raudināja BW. 2127. neraudini vien Jēcīša! A. XXI, 133. pie mājiņas stāvēja Spuodr[i]s un raudināja savu vijuoli Jauns. Vēja ziedi 10.

Avots: ME III, 483

‡ *II raûdinât ² , zu erschliessen aus ‡ nuoraûdinât ² I.

Avots: EH II, 356

saraûdinât, tr.,

1) fakt., (stark) weinen machen:
mācītājs runāja tik sirdīgu kapa runu, ka gan˙drīz visus kapeniekus saraudināja Sassm.;

2) freqn., = saraûdât 1: acis saraudināt Kaudz. M. 378.

Avots: ME II, 712

uzraudinât, weinen machen (perfektiv): svešais uzraudinājis bē̦rnu.

Avots: ME IV, 371

kaũcinât [C., PS., Trik., Jürg., Arrasch, N. - Peb., Dunika, kaûcinât ² Salis., Ruj., Dond., Lautb. (li. kaũkinti)], fakt. zu kàukt, heulen lassen, machen, zum Heulen, Winseln, Weinen bringen: dienu ganus (tu vilks) klīdzināji, nakti suņus kaucināji BW. 2364. kuo nu kaucini nabaga sunīti? Wend., Lös., Bers., Herft, A. - Rahden; auch: bē̦rnu kaucināt un raudināt Bers., n. A. XVII, 285; anheulen (eines Wolfes Aufenthalt erkunden, indem men ihn durch Vorheulen zum Antworten veranlasst) U.

Avots: ME II, 172

nùovāvuluôt,

1) [nùovãvuļuôt, eine Zeitlang aus Langeweile schreien, schwatzen
(auch Warkl., Vank.), lallen; laut und undeutlich sprechen Welonen, Kārsava, Jürg.]: tâ kalpi nuovāvuluoja Dok. A. (gans tālumā kuo nuovāvuļuoja. bet nevarējām ne˙kuo saprast Jürg. piedzē̦rušais nuovāvuļuoja cauru nakti Golg.;

2) nùovāvuļuôt "nuobrēcināt, nuoraudināt" Kursiten;

3) nùovāvuļuôt "nuogausties" N.-Peb.]

Avots: ME II, 884