Paplašinātā meklēšana

‡ brèņģe ² Saikava, eine einschüss Stelle; tiefer Kot: izbreņģēja nuo breņģes ceļa.

Avots: EH I, 240

krenģelêt, krengeln, im Kreise tummeln (wie ein Pferd) L.; durch Verdrehung der Worte Ausfiüchte suchen St. - Aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 273

kreņ̃ģelis: nes bē̦rnam kreņģelīt[i]! BW. 2096.

Avots: EH I, 649

kreņ̃ģelis, = kriņģelis.

Avots: ME II, 273

lapreņ̃ģe, Alse (clupea alosa) Natur. XXXVII, 55; lapreņģes, Strömlinge, die im Mai gefangen werden und besonders fett und gross sind Mitau, U., Tals.

Avots: ME II, 422

pastreņ̃ge: der elserne Teil einer Stränge, den man aufs Ende der Radachse steckt AP.

Avots: EH II, 177

pastreņ̃ģe, der untere Teil einer Stränge: pagasta ve̦cākais nez kur bij dabūjis pastreņģi A. XXI, 356.

Avots: ME III, 109

reņ̃ģe: auch Ermes, Lieven-Bersen, Selg., Smilt., Trik., (mit èņ) AP., Veļķi (unbek. [in der gewöhnlichen Bed.] in Dunika [wo dafür strimala ], Popen und Windau [wo dafür siļķe ]); r. man vē̦de̦ra baruotāj[a] BW. 30834. le̦dus od. ūdeņa r. Kaugurciems, ein sehr magerer Strömling; ravas r. ebenda, ein in der rava lebender Strömling.

Avots: EH II, 366

reņ̃ģe Wolm. u. a., reņ̂ģe ² N.-Bartau, rèņģe Jürg., N.-Peb., der Strömling, (Ostsee)hering (clupea harengus L.) RKr. IX, 93; Natur. XXXVII, 53: dūmu (od. žāvē̦tas) reņģes U., geräucherte Strömlinge; lāpu r., grosse Strömlinge, wie sie im Mai gefangen werden U., Bielenstein Holzb. 661; se̦lgas r., Herbstströmlinge U., Bielenstein Holzb. 661; strīku r., magere Strömlinge U. reņ̂ge ² Dunika, ein gewisser Fisch (nicht der Strömling). Liv. (livl.) reńģ dass. dürfte (vgl. Thomsen Beröringer 275) zunächst aus dem Le. entlehnt sein. Etwa durch kurische Vermittelung auf d. Hering beruhend? Zu kur. e aus i vgl. klešs und dvãlekts und zur Bed. le. siļķe "Hering": liv. siľk "Strömling".

Avots: ME III, 512

reņ̃ģeniẽks Plūd. Rakstn. II, 359, Aps. III, 20, reņģiniẽks U., ein Strömlingshändler, der nach Strömlingen ans Meerufer fährt und mit Strömlingen von dort zurückkommt.

Avots: ME III, 512

spreņģe,

1) "?": rīb tiltiņš, skan spreņgītes (Var.: iemaukti), dre̦b Jānīša kumeliņš BW. 32931 var.;

2) viņš piesējās pie sprèņģes ² , ihm widerfuhr ein Unglück Hirschenhof.

Avots: ME III, 1016

I streņ̃ģe: ratiem streņģes neredzēju Tdz. 58707.

Avots: EH II, 586

‡ II streņģe "?": trīs kārtām ievas s. guļ manā pūriņā BW. 25275. Vgl. ‡ stre̦nga II.

Avots: EH II, 586

streņ̃ģe Wolm., C., U., Bielenstein Halzb. 567, V., streņģis Lasd., die Stränge, der Ziehstrang an Fuhrwerken und Pferdegeschirren U., der Zugriemen V.: brieži streņģes griež Upīte Medn. laiki 97. (fig.) izturies kâ bez streņģēm! V. Eglītis Zilā cietumā 62. Nebst estn. (t)räng aus mnd. strenge "Strang".

Avots: ME III, 1086

aptrũkt, ‡

3) = ‡ aptrukt: matu gali aptrūkuši Sessw.; abreissen (intr.) Bērzgale: ratiem streņģes aptrūkušas; ‡

4) mucai stīpas aptrūkušas Lemburg oder muca aptrūkusi Kl., Sessw., Warkh., die Reifen einer Tonne sind abgeglitten (haben sich abgestreift);
ähnlich: ķipītis aptrūcis Kaudz. Izjurieši 178.

Avots: EH I, 122

atriêba, die Rache: vārnas varē̦tu par atriebu (aus Rache) reņģes nuo lūkiem nuoēst LP. VII, 380.

Avots: ME I, 186

bluots, -s, bluote, die Menge, gedrängter Schwarm (von Strömlingen und anderen Fischen): reņģes nāk ar bluoti, die Strömlinge kommen in gedrängten Schwärmen U. šuodien bij ve̦se̦la bluote zivju. [Vgl. pluota.]

Avots: ME I, 319

cemeriņš: cemeriņi Reņģe, ein gewisses Kraut, dessen Wurzeln als Heilmittel gebraucht werden.

Avots: EH I, 265

dũmi (li. dúmai). der Rauch: zili, zaļi dūmi kūp. Sprw.: kur lieli dūmi, tur maz siltuma, kur dūmi, tur siltums. kuŗam gan dūmi uz galvas kūpēs ? kad acis sāp, tad dūmiem vaina. In Vergleichen zur Bezeichnung

a) der Menge:
sanāks zaķi kâ dūmi LP. IV, 221;

b) des leicht Dahineilenden, Verschwindenden:
viss aizgājis gaŗām kâ dūmi Vēr. I, 1387. vilkacis aizgājis kâ dieva dūmi Etn. II, 86. piemiņa tava kâ dūmi klīdīs Aus. I, 77. Der Sing. dūms kommt nur in den Phrasen vor: uzraut, raut, vilkt kādu kuplu dūmu, pa dūmam, rauchen, paffen, vai akls, kas par kuplu dūmu! kuplus dūmus laist. gründlich paffen; dūmus laist. izlaist. den Rauch durch die Tür od. das Fenster ziehen lassen, [dūmu zaglis L., St., ein Hasudieb. dūmu laiks Korwenhof, Mittagszeit. dūmu reņģes, geräucherte Strömlinge U. Zu apr. dumis, aksl. дымъ, serb. di"m (gen. di"ma), ai. dhūmá-h, la. fūmus "Rauch ", gr. ϑυμός "Mut, Leidenschaft ", ahd. toum "Dunst" u. a., s. Fick Wrtb. I ^4. 75. Walde Wrtb. ² 324 f., Boisacq Dict. 356 f., Reichelt KZ. XXXIX, 71, Trautmann Wrtb. 63.]

Avots: ME I, 527, 528

‡ II gadîgs,

1) einjährig
Reņģe: g. augs;

2) bejahrt
(pave̦cs) Karkeln, Naukš.

Avots: EH I, 375

‡ grẽviņš Dond., = grẽde: grēviņi izē̦d reņģes nuo tīkliem.

Avots: EH I, 405

‡ izbrèņģêt ² Saikava, durch Kot fahrend hinausgelangen: šie ar ve̦zumu izbreņģēja nuo breņģes uz ceļa.

Avots: EH I, 436

izķĩckât,

1): (siruotāji) izķīckājusi mantu Janš. Mežv. ļ. I, 77 (ähnlich Līgava II, 331). izķīckājis kungam visu labākuo mantu Atpūta № 371, S. 6; ‡

2) (Fische) ausweiden
Lems.: i. reņģes, ‡ Refl. -tiês "iztīrīties" Burtn.: nevar i. vien.

Avots: EH I, 461

izķīkuôt Gorrosen], izķīķêt, tr.,

1) ausweiden:
reņģes, zivis;

2) reinigen:
vai tu ķiskas izķīķējis (izīrīji) Serb., PS.

Avots: ME I, 760

‡ iztarât, reinigen, von Fischen befreien (?): kad iztarā (=izne̦m reņģes nuo tīkliem), tad steidz vēršanu Kaugurciems. Vgl. iztarāt.

Avots: EH I, 488

kàlss (unter kàlse̦ns): vadus reņģe kalsāka Kaugurciems.

Avots: EH I, 579

III kãrpa [Arrasch], Drosth. n. A. X, 1, 213, [kãrps Salis], = kàrba; [= ciba U., Bielenstein Holzb. 358; ein ovales hölzernes Kästchen U.; kãrpa" ganu ciba" Ruj.]: kārpa - nuo plāna dēlīša (uoša, bē̦rza vai apses) gare̦ni apaļā formā saliekts, neliels trauciņš ar ielaistu, kuoka tapiņām iestiprinātu dibe̦nu, ar tādu pašu uzmaucamu vāku. lietuo vis˙vairāk siļķu vai reņģe ielikšanai; cietākuos liek arī sviestu vai ce̦ptu gaļu Dond. n. A. IX, 505. Auch zur Aufbewahrung von Branntwein: vedējene savu līdzatve̦stuo kārpu ar brandavu nuoliek uz galda RKr. XVI, 101; 214. Hängt wohl irgendwie mit kā̀rba zusammen.

Avots: ME II, 197

kazãks, kazaks,

1) der Kosak;

2) der Gerichtsdiener, Gerichtsbote
[Salis]: Vidzemē un arī Kurzemē dažuos apgabaluos tikdaudz kâ pagasta apziņuotājs jeb pastnieks Konv. ¹

3) der Kosakentanz:
dancuot kazāku RKr. XVI, 246;

4) eine Blume:
pa starpām zied dze̦lte̦nā kreņģelīte un sarkanais kazaks Janš. [Nebst li. kazõkas und estn. kazak aus r. казакъ.]

Avots: ME II, 183

krâts,

2): auch (krâtiņš) Oknist, Wessen, (bišu krâtiņš ² ) Iw.;

4): auch (krāti) W.-Livl. n. Diet.;

5): ar krātiņiem smeļ ārā reņģes nuo vada Salis; ein Kescher zum Krebsen
(krâtiņš ² ) Salis.

Avots: EH I, 646

lapa, Demin. verächtl. lapele,

1) das Blatt:
lapas darināt, Blätter treiben: bērziņš lapas darināja Ltd. 1386. In Vergleichen zur Bezeichnung

a) des Lieblichen, Weichen, Sanften:
tik mīksts, tik mīlīgs kâ liepu lapa,

b) des Hinfälligen, Vergänglichen:
izdēdi, nuobaõi kâ lapa. Sprw.: cilvē̦ks mirst, kâ lapas birst. viņš trīc od. dre̦b kâ apšu (auch bē̦rza) lapa. asins lapas, chrysanthemum leucanthemum Etn. I, 30, Latv. lapās laisties, sich davon machen, das Hasenpanier ergreiten. baltās lapas, Torfmoss (sphagnum Ehrh.) Konv. ¹ 182; buku od. guoteņu l., Schlangenkraut (calla pallustris) RKr. II, 68; Ackerlauch (scabiosa succisa) Dond. RKr. III, 72; dze̦gužlapa, Orchis Mag. IV, 2, 63; ceļa, ceļmale, celmeņu od. dzīslu lapa, Wegerich (plantago) RKr. II, 75, Birsm.; kruoku l., alchemilla Mag. IV, 2, 76; pamāšu, trumu od. tūsku l., Huflattich (tussilago fatfara) RKr. III, 73, Mag. IV, 2, 89; piparu l., Haselwurz (asarum europaeum) Mag. IV, 2, 47; pupu l., Dreiblatt (menyanthes trifoliata) Mag. Iv, 2. 30, RKr. II, 74; saltās lapas, petasites tomentosus RKr. III, 71; saules lapiņas, malva sylvestris Konv. ¹ 785; vāluodžu lapas, tussilago farfara Lös. RKr. III, 73; vīrceļu lapas, Leinkraut, Löwenmaul (linaria vulgaris) RKr. II, 73; ze̦lta lapa, Färberscharte (serratula tinctoria) Mag. IV, 2, 60, RKr. II, 78;

2) das Blatt im Buche, im Heft:
grāmatā viņš izplēsis daudz lapu; lapu od. lapas puse, lappuse, die Seite;

3) der Pl. lapas, Blätter,
Laub; die Zweige, mit Blätter bedeckte Äste, welche unter Heuhaufen gelegt werden, wenn diese an die Scheune oder von nassen Stellen auf trockene Plätze geführt werden: slapjās pļavās savilcina sienu uz lapām LP. V, 290. [lapu mēnesis, der Maimonat; lapu diena, der erste Mai; lapu lietus, ein starker Frühlingsregen U.: lapu reņģes, Strömlinge, die im Mai gefangen werden und besonders fett und gross sind Mitau. n. U.];

4) ein Muster:
cimdā lapiņas ieadīt A. XIII, 226; RKr. XVII, 27. - Zu li. lãpas, [sorb. łopjëno, sloven. lèpen "Blatt", r. лепёха "flacher Fladen", slav. lopuхъ "Klette" u. a., s. Persson Beitr. 197, Grünenthal Изв. XVIII, 4, 147.]

Avots: ME II, 421

linums, das aus Flachs oder Hanfgarn verfertigte Netz zwischen den Flosshölzern und den Senksteinen Adsel, Fest., Stelp.: vada galve̦nā daļa - audums -tiek saukta par linumu, kas austs nuo liniem vai kaņepēm. linums ir skaidrāks, ja vada acis ir lielākas, un aklāks, ja acis mazākas Etn. II, 105. zvejnieks sasējis reņģes linumā LP. VI, 168; ein grosses Netz L.

Avots: ME II, 473

lupinât (li. lùpinti "schälen),

1) schälen
[Dunika], klauben: kartupeļus, vēžus. meitām šļūkt, meitām vērpt, puišiem liepas lupināt! BW. 22633, 1;

2) klauben, nagen, kauen:
būs vardēm sausas reņģes par vasaru lupināt BW. 13067. lielus puišus vārnas knāba, mazus skudras lupināja 9810. es tuos kaulus lupināju 31085, 2. nesējiņa aizkrāsnē circenīšus lupināja 1431;

3) zausen, zupfen, rupfen, plündern:
visas vārnas, žagatiņas manu jumtu lupina BW. 3l284. diezgan tas krāpis, lupinājis mūs Dünsb.;

[4) "mazināt" Wessen]. Zu lupt.

Avots: ME II, 515

me̦l̃numaîns, schwarzgefleckt, schmutzig: me̦lnumainā šķīvī gulēja divas reņģes AU.

Avots: ME II, 599

nā̀rsts: zivju n. Pilda, Zvirgzdine. zivīm ir nârsti ² Seyershof. reņģes divreiz gadā laiž nārstus Kaugurciems (hier auch ein gen. s. nãr[s]ts: nãr[s]ts laikā reņģe tāda tre̦knāka).

Avots: EH II, 8

nùomest,

2): auch Seyershof;

3): n. (izmērīt) sieka vietas uz suoļiem Siuxt. zeme nav pareizi nuome̦sta ebenda. kad sāk birzi (sējuot) vilkt, tad vajag n. suoļus (ar suoļiem nuomērīt) Iw.; ‡

6) n. kaudzi Siuxt, einen Heuhaufen aufschichten
(sakŗaut); ‡

7) = nùomežģît Ennes, Kegeln, Lemb., Lems., Meselau, N.-Peb., Schnehpeln, Stenden, Trik., Veļķi (bei Pebalg), Zögenhof: lecekšu tīklus nuome̦t nuo kaņepāju diegiem AP.; ‡

8) n. guovis Frauenb., den Mist da, wo die Kühe stehen, ebnen;
‡

9) bedecken, bestreuen:
nuometa pilnu cūku ar tādiem laukumiem (visa cūkas miesa apklājās ar plankumiem) Seyershof. senāk ar zemēm nuometa (apbēra) pasekņus pa ziemu Frauenb. (luopi) ar kūlu pavasarī ir nuome̦sti Vanagu ligzda 56. Refl. -tiês,

1): ej nu n. (nuogulties) kādu brīdi! Seyershof;

4): guovs nevar n. Ceļi II, 78; ‡

5) sich beziehen (bedecken):
visa miesa nuome̦tas ar pumpām Orellen, Salis; ‡

6) herunterfallen
Frauenb.: streņģe var n. (pati nuokrist) nuo zveņģeļa.

Avots: EH II, 68

paĩja,

1) die Spielsache, das Kinderspielzeug:
atnesa bērniņiem kreņģeļus vai kādas paijas Lautb. viņš arklu visu augu pavasaru ne̦sāja kâ paijiņu A. XI, 476, kas sievām patīk, paijas, nieka lietas Rainis. [smagā vāle likās kâ paija tik viegla Pas. II, 108];

2) die Liebkosung, das Streicheln:
glaudi un paijas viņu te negaida Seib. glāsti un paijas JR. V, 81. [Aus estn. pai "Spielsache", s. Thomsen Beröringer 272.]

Avots: ME III, 34

paja "?": kad linumā daudz reņģu, tad saka; reņģes ir pajā; tās spīd balts kâ sudrabs Kaugurciems. jāņe̦m ir p., lai linums nenuoviešas pa˙visam nuost [t. i. jāizlasa daudzās zivis, lai nesaplīst tīkli) ebenda.

Avots: EH II, 137

‡ palede "pirmā reņģe, kuo zvejuo, līdz kuo nuoiet le̦dus" Kaugurciems.

Avots: EH II, 150

parpala,

2): auch (mit ar) Dobl., Ellei, Kr. - Würzau, Pankelhof, Schwarden, Sessau; zu li. párpeliai od. par̃paliai Arch. Philol. III, 51;

3): Fetzen, Lumpen Kr.-Würzau, Neuenb., Reņģe: tam tādas parpalas vien ir mugurā; ‡

4) "eine Klatschbase"
Heidenfeld.

Avots: EH II, 168

‡ pa-uknît (?) Reņģe, Ulmalen "pašūpuot (bē̦rnu)".

Avots: EH II, 184

‡ pluõts Salis, ein Haufe (von Fischen): reņģes nāk pluotuos.

Avots: EH II, 305

pušaîns,

1): auch Adsel, A.-Schwanb., Burtn., Kalz., Lemb., Lems., Smilt., Trik., (puše̦ns) Seyershof; ‡

2) verwundet:
apberzt pušainuo vietu Saikava. pušainais (sc.: pirksts) būs Blaum. Ļaunais gars 8. reņģes paliek pušainas (aufgeschlitzt) Kaugurciems. ‡ Subst. pušanums Salis, eine zerrissene Stelle; puše̦nums Seyershof, eine verwundete Stelle, die Wunde: tādi puše̦numi ātri dzīstuot.

Avots: EH II, 335

‡ pušs, = pušaîns: kur nu ar pušu kāju var tāl[u] paiet! Kand. kur tad pušā traukā var kuo ieliet! ebenda. reņģes pušiem vē̦de̦riem Kaugurciems.

Avots: EH II, 337

ramuoļi (li. ramuoliai, eine Art Pflanzen Lit. Mitt. IV, 181) "= amuļi" Kolup; ramuliņi "eine wohlriechende Pflanze" Rubinen, ramuoliņš "ziemas kreņģelīte; maza, īsa puķīte sarkaniem vai balganiem ziediem" Gr.-Sessau; "kumelīte" Bewern (vgl. auch den Familiennamen Ramuoliņš aus Kurl.). Beruht wohl gleich li. ramùlė od. ramùnė "Romei", poln. roman und r. ромашка auf dem lat. Pflanzennamen (chamaemelum) romanum, wobei es im Le. an amu(o)ls angeglichen ist.

Avots: ME III, 476, 477

ridvags, ein gewisser Teil (eine Holzstange) eines Wagens: kad jūdz divus zirgus, tad katrpus dīsteles vajaga sava zveņģeļa, pie kuŗa galiem piekabināt streņģes: abi zveņģeļi piekabināti pie gaŗāka kuoka - ridvaga jeb braka Rutzau n. Etn. II, 97. Nebst li. rydvoks "Hinterbracke am Wagen" (bei Bezzenberger Lit. Forsch. 164) woher ?

Avots: ME III, 523

sadũmuôt, ‡ Refl. -tiês Kaugurciems, zu lange dem Rauch ausgesetzt sein: šuoreiz reņģes nav tik gardas, - dabūja ilgāk s. ("vairāk turē̦tas dūmuos nekâ siltumā").

Avots: EH II, 405

sakàlst, intr., vertrocknen, verdorren: Sprw. sakaltis kâ reņģe JK. II, 445, kâ dieva kuocinš RKr. VI, 142, kâ asaka 30. savītis, sakaltis kâ tabaka. sakalsti kâ kuoks! Br. 31, kâ purva niedre! ebenda 117. nuove̦lk ķēvei ādu un izklāj saulē, lai sakalst LP. IV, 79. kažuociņš bija salijis un tagad pie krāsns ragā sakaltis JK. bukam ragi sakaltuši (Var.: izkaltuši) BW. 30104 var. lai sakalta tautu dē̦ls, kâ sluotiņa sē̦tmalā 14087, 6 var. sakaltis vecītis A. XX, 211. viņa stāvs ir tik sīks un sakaltis JR. IV, 75. sakaltušās... guovis ierija tre̦knās guovis I Mos. 41,20. šiem sirds pa˙visam sakalstu Aps. III, 8. - sakalsta sē̦rga, die Schwindsucht Für. I (unter delt). sakal̃t, delt).

Avots: ME III, 644

II salga U., = se̦lga, die Höhe des Meeres; salgas reņģes, die in grösseren Tiefen gefischten Strömlinge, Herbstströmlinge U.

Avots: ME III, 671

sā̀ls: fem. i- Stamm - auch (mit à) Blieden, Ramkau, (mit à ² ) Heidenfeld, (mit â ² ) Siuxt, masc. i- Stamm - auch AP., (mit à ² ) Fest., Liepna, Sonnaxt, (mit â ² ) Orellen (nach BielU. in Livl. masculin, in Kurl. feminin), Demin. sâltiņa ² Frauenb., sâltiņš ² AP.; te tava s., maize BW. 18918, 4 var. balta kaza sāli pūta ... paliek s. iepūšļāts 26063. sāļa saujas Tdz. 58109. tis zemes s. Jauns. Raksti VIII, 374. asins (aseņu) s., das erste Salz, womit man zu salzendes Fleisch, Fische usw. leicht bestreut Salis: reņģes ķīķē, nuomazgā, tad iesāla aseņu sālī. es tik asins sāli vien uzkaisīju.

Avots: EH II, 470

sanda, ‡

2) Sand, Lehm im Meeresgrund
Kaugurciems: s. (mit añ) saē̦d tīklus. sandas reņģe dzīvuo sandā.

Avots: EH II, 433

sašautrēt, aufstecken: s. reņģes žāvējuot uz šautrām Rig. Strand.

Avots: ME III, 754

sàuss: sausa (geräuchert) reņģe Strasden. sausā ("sausi nuovārīta") gaļa Lis., Salzfleisch. sausais vējš Siuxt n. BielU., Ostwind, der Dürre bringt. sausa (eine nicht milchende) guovs Ceļi III, 65. Subst. sàusums,

1): s. aptveŗ mūsu zemi Lubn. n. BielU. izgāja lieli sausumi, ... un ļaudis ciete badu Pas. X, 51;

2): auch (mit aû ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 461

I se̦l̃ga Dond., Lautb.,

1) die Höhe des Meeres (in Peterskapelle auf 5 Faden Tiefe)
U., Nogallen, Taubenhof (se̦l̂ga ² ); eine tiefe Stelle im Wasser überhaupt Lubn.: le̦dus aizgājis se̦lgā Taubenhof. kuģis ir tālu se̦lgā augšā ebenda. vējš pūš nuo se̦lgas Rig. Strand, tūliņ jūŗas se̦lgā atraisījuši pirmuo me̦zglu LP. V, 85. pa naktīm izmetām ap se̦igām luošus Lubn. Sprw.: met se̦lgā, met ravē, - kâ tukšs, tâ tukšs! - se̦lgas reņģes Karls., die in grösseren. Tiefen gefischten Strömlinge, Herbstströmlinge U.;

2) eine niedrig gelegene, feuchte und fruchtbare Stelle:
se̦lgā siens vai vāls uz vāla! Aus liv. sālga "Rücken" (vgl. estn. mere sel'g "Höhe des Meeres"), s. Thomsen Beröringer 278 f.

Avots: ME III, 816

I strañga: auch (mit an ) Oppek. n. BielU.; "ratu saite, ar kuo rēgulē pagriezienus (auch: streņģe; mit an ) Bērzgale.

Avots: EH II, 584

I strañga N. - Wohlfahrt, strànga ² Zvirdzine, eine anstatt der jetzigen pastreņģe gebrauchte, mit der Wurzel herausgerissene kleine Birke Mar.: ratiem vajag jaunu strangu. Aus mnd. strank (strange) "Strang".

Avots: ME III, 1081

‡ II stre̦nga "?": trim kārtām ievas s. mana pūra dibe̦nā BW. 23332, 5. Vgl. ‡ streņģe II.

Avots: EH II, 586

stre̦nga Kokn., Stockm., Wormen, Rönnen, (mit ñ) N. - Wohlfahrt, = streņģe.

Avots: ME III, 1086

tarât tīklus LP. VII, 380, Angern, Adiamünde oder reņģes tarât Adiamünde, Kaugurciems, die gefangenen Strömlinge aus den Netzen herausnehmen: ja, reņģes tarājuôt, viņas pīkst, tad citas vēl jūŗā Adiamünde. Aus dem Livischen; vgl. estn. tari-haŕk "die Stange, auf welche das Ende des Netzes gelegt wird beim Herausnehmen der Strömlinge". Vgl. auch tarât und taruôt.

Avots: ME IV, 132

‡ te̦rât Ruhtern, (Strömlinge) aus dem Netz herauslesen: sievas terā reņģes nuo tīkliem, same̦tuot laivā Tēvijas Sargs 1938, № 46, S. 8. Vgl. tarât.

Avots: EH II, 676

I tirât,

1): sievas terā (citur saka: tirā, purgā) reņģes nuo tīkliem, same̦tuot laivā Tēvijas Sargs 1938, № 46, S. 8.

Avots: EH II, 683

uzžaûdêt, zum Trocknen aufhängen: uzžaudēt veļu uz bēniņiem Widdrisch. uzžaudēt (über dem Feuer aufhängen) reņģes žūšanai Adiamünde.

Avots: ME IV, 402

uzzvērinât,

1) glimmen machen
(perfektiv): uzzvērināt uogles Widdrisch;

2) (auf einem Spiess über glimmenden Kohlen) aufbraten:
uzzvērināt reņģes uz zvē̦ruojuošām uoglēm Adiamünde.

Avots: ME IV, 402

II vads L., U., Dond. n. RKr. XVII, 61, PlKur., Adiamünde, Angern, Bauske, Fest., Grünw., Lennew., Loddiger, Neuermühlen, Nogallen, Pabbasch, Pernigel, Salis, Schlock, Umgegend des Stintsees (bei Riga), vadus St., U., Karls., Kaugurciems (bei Schlock), N.-Bartau,Zarnikau, das(grosse)Zugnetz; vads Burtn., Libau, = iemetnis; vads Raiskum, Wolm., der Flügel eines Zugnetzes; Demin. vadiņš Adiamünde, Kaugurciems, Markgrafen, Zarnikau, vadutelis Janš. Mežv. ļ. II, 11, ein kleines Zugnetz: pilnīgs spails: laiva, vadus, maģie tīkli... Janš. Dzimtene IV, 165 (ähnlich Mežv. ļ. II, 11). vadu ve̦lk Salis. ar vadu neve̦lk reņģes vien, bet arī citas zivis ebenda, laivas ve̦lk vadu Nogallen. mieti, uz kuriem izžauj tīklus un vadus Etn. II, 108. nāc, menciņ, tai vadā, kur dzird mani le̦lluojam! BW. 30695, 1 var. bušu od. lestu vads, ein Zugnetz für die Flunder Bielenstein Holzb. 651. lašu vads, ein Lachsnetz 647. reņģu vadi Etn. II, 106, Strömlingsnetze. vadus reņģes, Frühjahrsströmlinge, die mit dem Zugnetz gefangen werden U. Wenn nicht entlehnt aus mnd. wade resp. aus liv. vada "Zugnetz" (vgl. Leskien Nom. 241 und Thomsen Beröringer 234), zu li. vadai "Waddegarn" (Bezzenberger GGA. 1885, S. 942) und (?) vedėjà (ob nicht dissimiliert aus *dve-dėjà ?) "ein zweipersoniges Fischnetz", sowie zu schwed. vad "Zugnetz" und slav. nevods "Netz", s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 17.

Avots: ME IV, 430, 431

I vẽrt,

1): reņģes v. Kaugurciems;

2): v. aude̦klu šķietā Dunika; ‡

5) "?": suolījās atnākt ... dzirksti v.; bet, ja ruoka nuo vēŗšanas nepalikšus labāka, tad ... Janš. Mežv. J. I, 319. Refl. -tiês, ‡

3) "?": vērāmies kājas durvīs, kâ satikāmies Frauenb. Subst. vẽ̦rums, ‡

4) Genähtes:
vẽ̦rumiņš (tāds šuvums ar ruoku, kas izskatās pēc mašīnas šuvuma) AP. Subst. vẽrējs od. vẽ̦rājs,

3): vērten vēra vē̦rājiņa; šuvājai diegu, trūka, vē̦rājai dzīpariņu BW. 7191.

Avots: EH II, 778

‡ vidējtîkls Kaugurciems "?": vidējtīkluos zvejuo virāk reņģes.

Avots: EH II, 780

II vilkšņi*, = streņģes.

Avots: ME IV, 590

zaļš (li. žãlias "grün; roh, ungekocht", apr. saliga-n "grün"),

1) grün:
zaļš kâ maurs Br. 143. zaļa žagata 75. zaļais zuobentiņš 397. zila, zaļa uguntiņa 210. kab tu ar zaļiem guņiem sade̦gtu! Zbiór XV, 191. zili, zaļi dūmi kūp BW. 8905 var. zaļa puķīte Kaudz. M. 12. tie (Kiefern, Fichten) zaļ[i] ziemu, vasariņu BW. 12224, 2. kam es sē̦tu rudzu lauku, ka tas zaļi nezaļuotu? Biel. t. dz. 822. zaļi mirdzuošs zīds A.XX, 253. zaļi mīksts mauriņš MWM. VIII, 447. zaļi ze̦ltains tauriņš R.Sk. II, 29. zaļam palikt nuo e̦rrastībām Purap. Kkt. 142. zaļš vien gar acīm nuogāja JK. II, 96, Frauenb. u. a., von grosser Anstrengung, heftigem Schreck u. s. w. gesagt. nuo pārbīļa viņai zaļš vien griežas gar acīm A. Upītis J. l. 28. zils un zaļš vien gar acīm stiepās Baltpurviņš I, 28. dē̦ls tik tura, lai zaļš acīm me̦tas LP. IV, 42. man acis... bij za. ļas, man ļuoti slikti bij ap dūšu Plūd. LR. III, 62. gaida sieva, gaida bē̦rni zaļas acis gruozīdami BW. 30529. - zaļā muiža, der Wald (scherzhaft) Kav. zaļā ce̦turtdiena od. ce̦turta Stari I, 232, der Gründonnerstag. zaļa gaisma, die hellwerdende Dämmerung vor Sonnenaufgang an Wintermorgen Frauenb.: zaļa gaisma ausa BW. 816, 4; 20070; 30006, 9. zaļa diena ausa 13899; 19960;

2) frisch, unfertig,.. unreif, roh
U.: zaļi ābuoli, unreife Apfel. zaļas uogas. zaļi rāceņi Dond., Wessen. zaļa gaļa U., Bers., Dond., Frauenb., Laud., Salis, Sessw., Wessen, rohes Fleich; (in Dunika) geräuchertes, aber ungekochtes Salzfleisch. gabals zaļa šķiņķa Janš. Mežv. ļ. II, 79. zaļa siļķe Dunika, ungebratener Hering. zaļas reņģes Adiamünde, Salis, gesalzene, roh zu essende Strömlinge. zaļa putra Kav., nicht gargekochte Grütze. zaļas (jē̦las) uolas Kreuzb. zaļa maize, nicht recht ausgebackenes, rohes Brot Warkh.: zaļas (Var.: jē̦las) maizes cepējiņu BW. 18659, 13 var. zaļi rudzi (nicht ausgetrockneter Roggen) dzirnavām 8245. zaļa malka Bers., Frauenb., Laud., Warkl., ungenügend getrocknetes Holz: krāsnī iebāzis zaļu malku LP. VI, 751. citiem dedza zaļa malka Biel. 1669. (skalus) zalus dedzināju BW. 7316. šķirsts nuo zaļiem dēļiem. zaļi diegi, ungebleicht Garn U., A.Ottenhof, Ruj., Segewold;

3) gesund, kräftig, stark
Frauenb.: zaļš cilvē̦ks Frauenb. jaunam jau tā sirds zaļa ebenda;

4) lustig, sorglos: kruodziniekam zaļa dzīve MWM. VI, 311. zaļa izdzīve Kaudz. M. 181. sākuši zaļi dzīvuot: ē̦duši, dejuši LP. III, 85. ieve̦duši meitas... un dzīvuojuši zaļi 1V, 228. zaļa diena, ein guter Tag, eine Zeit, da es gut geht
Frauenb.;

5) "?": zaļa ruoka, slaida valuodiņa RKr. VI, sak. v. 681. - Subst. zaļums (li. žaliumas), das Grünsein, das Grüne:
lapu zaļums (Chlorophyll) MWM. VII, 714; Plur. zaļumi,

a) das Grüne (in der Natur), das Grünwerk; das Gemüse
Frauenb.: pastaigāt pa zaļumiem LP. VII, 183. iziet zaļumuos Dr. ārpus pilsē̦ta spēlējas bē̦rni pa zaļumiem LP. VI, 599. pajūgs un... zirgi... bija puškuoti zaļumiem BW. III, 1, S. 9. vasarā zirgs dabū zaļumus (frisches Gras), rudenī negrib ēst sienu Ahs.;

b) das Grünfest, ein Fest im Grünen, unter freiem Himmel
Frauenb., Saikava u. a. Zu zel̂t.

Avots: ME IV, 687, 688

zveņģele,

1) zveņģele U., Mag. XIII, 2, 66, Aahof, Golg., Kroppenhof, Lis., Nerft, (mit eņ̃ ) C., Frauenb., Grünw., Hasenpot, Nötk., Salisb., Schibbenhof, Stenden, zveņģelis L., U., Adsel, Grobin, Lasd., (mit em̃ ) Dunika, Karlson, zveņģe Bewershof, Kokn., Stockm., (mit eņ̃ ) Schibbenhof, das Ortscheit, der Schwengel (am Wagen, am Pflug, an der Egge, am Brunnen
LKVv.): zirgam streņģes uzkabina uz zveņģeles Hasenpot. kad jūdz divus zirgus, tad katrpus dīsteles vajaga sava zveņģeļa Etn. II, 97. Sprw.: darbs nav zaķis, cilvē̦ks nav zveņģelis Grobin;

2) zveņģelis Grobin "eine hinten an den Oberkleidern angebrachte Klappe zum festeren Zusammenziehen";
zveņ̃ģelis Karls., der Riementräger: (zakrakiem) mugurā bija zveņģele RKr. XVII, 30. tava manteļa zveņģelim puogas iztrūkušas Grobin;

3) das männliche Glied
(mit eņ̃ ) Frauenb. Nebst estn. wen`n`el "Schwengel am Wagen" aus mnd. swengel; zveņģe auf Grund des deminutivisch aussehenden zveņģele neugebildet.

Avots: ME IV, 771