Paplašinātā meklēšana

atsvēreklis, das Gegengewicht: sēdi virsū par atsvērekli, setze dich drauf als Gegengewicht (nämlich auf das Ende des Hebebaumes) Hug. Mag. II, 1, 72.

Avots: ME I, 199

dareklis: Werk, Handarbeit, Gemächte, Machwerk Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Werk").

Avots: EH I, 308

dareklis L., St., darīklis LKVv., das Strickzeug. [Zu darît.]

Avots: ME I, 440

‡ dureklis C., Libau, = durklis 2: milna ar ... asu durekli galā Janš. Mežv. ļ. II, 367.

Avots: EH I, 343

dzêreklis, ein aus Mehl bereitetes Getränk Lems.

Avots: ME I, 548

I dzereklis: dze̦re̦kls Schnehpeln.

Avots: EH I, 356

I dzereklis Matkuln. [Ruj.], ein Trank.

Avots: ME I, 546

[*II  dzereklis (gespr. dzērke̦ls) Dond., der Backenzahn.]

Avots: ME I, 546

kairêklis ,* das Reizmittel: bez kāda kairēkļa Asp. viens un tas pats kairēklis uzbudina vairākus jūtekļus MWM. VIII, 715.

Avots: ME II, 134

kareklis,

1) was hängt, was angehängt wird, das Gehänge:
ze̦lta kareklis gar kaklu LP. VII, 70. tupiķis tup, kareklis karājas; dievs duod tupiķim karekli baudīt (Rätsel Tr. III, 511). kas šinī pasaulē valkā auss karekļus, tam viņā pasaulē karāsies vabuoles ausīs. kad kaķim piekaŗ karekli astē, tad tas skrien kâ traks Ahs.;

2) die Türhänge:
durvis šķības, karekļuos būdamas B. Vēstn. [Vgl. li. karẽklis "вѣшатель".]

Avots: ME II, 161

I ķereklis

1) [Fangklaue]:
dzīvnieks izstiepj savus ķerekļus, kuŗus pēc patikšanas var ievilkt LA. ;

[2) der Griff, die Handhabe
Wid.]

Avots: ME II, 368

II ķereklis, ein Knabenspiel Bauske.

Avots: ME II, 368

kureklis, [kurēklis Odensee], die Heizung: uogli tam kureklī ieme̦tu Rainis ; [kureklis Mar., kurêklis "womit man anheizt, iekurināmais" Nötk. ; kureklis Gramsden, Heizmaterial: gādā kurekli! ziema nāk virsū!].

Avots: ME II, 322

‡ mēreklis M. 238 "масштаб"; aiz mašīnas ... spiediena mērekļiem ("?") Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 808

‡ mireklis, ein blasser, magerer, kränklicher Mensch Lems.

Avots: EH I, 817

mistreklis, der Mischmasch, Wirrwarr: viss tāds mistru mistreklis Rainis.

Avots: ME II, 637

mureklis,

1) die Plackerei, Plage:
ak tu dievs, kas man tur bija par murekli, lieber Gott, was habe ich mich dort abquälen müssen! Hug.;

[2) jem., der sich beständig etwas zu schaffen macht, arbeitet:
tas ir liels mureklis: ne˙kad brīva nestāvēs, ar. vien gar kuo murēsies Dond.] Vgl. murît.

Avots: ME II, 668

pereklis (unter perêklis),

1): auch Borchow, Kaltenbr., N.-Laitzen, PK., Seyershof, Warkh., (nur: das Nest eines Huhnes)
Linden in Kurl., Warkl., ("Brutnest mit seinem Inhalt") Diet.: vistas pereklī BW. 24718; ‡

3) "penis, glans" BielU.: viņam tā perekļa (= tās vārpiņas) nav.

Avots: EH XIII, 224

pereklis Salisb., Schlossberg, Lixna, = perêklis; s. auch pḕrklis.

Avots: ME III, 201

pìekareklis,* das Anhängsel Dr.

Avots: ME III, 255

pureklis,

1) der Schauder, Schüttelfrost:
viņu muocīja auksti purekļi A. XI, 572. tuo re̦dzuot un dzirduot man izgāja auksti purekļi par kauliem Ahs.;

2) auch pure̦kls, Erde od. Sand,
kur kāds putns purinājies Vidsmuiža, Kārsava: te irbīte purināj[u]se, te palika pureklītis BW. 18377. Zu purinât.

Avots: ME III, 416

I pureklis,

1): man tādi purekļi vien cauri izgāja Strasden.

Avots: EH II, 327

‡ II pureklis Neugut, Stelph. "vice; zu einem Besen zusammengebundene Birkenzweige zum Fegen des Hofraumes": senāk ar purekli arī vicuojuši piedarbuos nuokultuo klājienu nuo ruogām un pe̦lavām.

Avots: EH II, 327

puskreklis "die obere (leinene) Hälfte eines Frauenhemdes, an die eine gröbere (aus Hede) Unterhälfte genäht ist" Warkl.

Avots: ME III, 428

puškreklis,

1) der aus Leinwand angefertigte obere Teil des Frauenhemdes
Alksnis-Zundulis; "=puskreklis" Schibbenhof;

2) puškreklītis, ein kurzes Hemd als Bluse
Schibbenhof.

Avots: ME III, 438

reklis (?) Klaustiņš, = rekslis.

Avots: ME III, 508

sēreklis Lennewarden, Ringmundshof, eine Untiefe im Fluss.

Avots: ME III, 828

siereklis "сыровина" Dr.

Avots: ME III, 859

šķiedreklis,* Faserstoff MWM. VII, 433.

Avots: ME IV, 52

‡ spīteklis (aus einer Handschrift) "das Trotzmittel".

Avots: EH II, 554

svereklis Konv. ² 429,

1) der Hebel
Vīt., MSil., Dr.; "was am Ende des Brunnenschwengels angebunden wird" C., Jürg.: vindas ierīkuojums pastāv nuo stāvu zemē ierakta staba, kura... virsgalā svārstās ap tapu divstilbīgs svereklis Konv. 49. viņas vare̦nie sverekļi pacēla ve̦cuo pasauli MWM. VI, 379; "svīris" Schibbenhof;

2) ein Lot Schibbenhof; ein altmodischer, hölzerner Besemer
Odensee. Zu svḕrt.

Avots: ME III, 1151

sverêklis Nötk. "kas svārstâs, sveras".

Avots: ME III, 1151

tīreklis,

1) ein zum Heuschlag gereinigter Morast
Segew. (mit ĩ), L., St., (tĩriklis) PS., (tĩreksnis) Ramkau; eine morastige, mit Gesträuch bewachsene Wiese (mit ĩ ) Zirsten; eine von Gestrüpp und Baumstümpfen gereinigte Wiese (tīrsklis) Wid.;

2) eine Art Sieb zum Gelreidereinigen, das an der Tür der Dreschtenne aufgehängt wird
Laud.; "rīks" ar kuo tīrä (ti rêklis) Nötk.; Reinigungsmittel Wid., Ar.

Avots: ME IV, 202

tureklis, die Handhabe, der Griff: durvju tureklis Upītis Sieviete 233. spieķa tureklis 269. zvaniņa tureklis Zeltmatis Sark. lilijas 13. braģītis ar skaistu kaula turekli Janš. Bandavā I, 284. turēja stūres turekli D. Goŗkijs 46. mašīnas turekli A. v. J. 1902, S. 202. sveces de̦guot ze̦lta turekļuos (in goldenen Leuchtern) LP. VII, 620. Vgl. li. turẽklė "ein Geländer".

Avots: ME IV, 268

tvereklis,

1): (zārka) tverekļa gre̦dze̦ns A. Upītis Pirmā nakts 67. (zuobe̦na spala) t. Laikmetu griežuos 32. nuo ... durvju tverēkļa (sic!) Sm. lapa 61.

Avots: EH II, 710

‡ uzkreklis,

1) = uzkre̦kls 2 Warkl.; man iedeva vedekliņa bez piešuva uzkreklīti Tdz. 47990;

2) ein langes, leinenes Hemd (gew. für weibliche Personen)
Skaista n. FBR. XV, 41;

3) ein ärmelloses Hemd mit Seitenschlitz (getragen über einem unsauberen, Hemd)
AP.

Avots: EH II, 725

I vāreklis,

1): virtuvē vāra uogu vārekli Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 71.

Avots: EH II, 763

I vāreklis,

1) auch vàre̦kls ² Lubn., das Gekochte, das Gericht Sessw. (mit à ² ), Wid.;

2) einer, der viel und schnell spricht
(mit à ) AP., (mit à ² ) Erlaa, Lubn., Seltingshof, Sessw., (mit â ² ) Salis; wer viel und laut spricht (vāraklis) Golg.; wer viel spricht Frauenb., Pernigel, Santen; ein Grützkessel, einer, der alles verwirrt Oppek. n. U.;

3) ein aus der Ferne hörbares Stimmengewirr
Jürg.: tur dzirdams tāds vàreklis;

4) der Kessel
LKVv.

Avots: ME IV, 503

II vàreklis ² (?) "grosse Türhängen·" Aiviekste.

Avots: ME IV, 503

vireklis,

1): ar savu burvju virekli Fausts (1936), 155.

Avots: EH II, 787

vireklis,

1) = vira Ar., Wid.;

2) der Strudel; der Wirrwarr:
dzīves vireklis Sudr. E. kaujas vireklī vis˙negantākā A. v. J. 1899, S. 98. tik vireklis, kurp griežas MWM. VI, 772. vējš šņāca kâ burvju vireklī. Viruls vārīja vis˙ātrākā vireklī (sprach schnell) Aps. III, 19;

3) vire̦kls Meiran, einer, der schnell und undeutlich spricht.

Avots: ME IV, 604

vĩreklis, ein Männlein Segewold.

Avots: ME IV, 641

‡ virskreklis Dunika "ļuoti īss (līdz juostas vietai) kre̦kls nuo labāka audekla, kuo valkā smukuma dēļ".

Avots: EH II, 788

zvēreklis, eine Menagerie U.

Avots: ME IV, 772

‡ stireklis Stenden "ein mit Samt umwundener, bei Bewegungen leicht erzitternder Draht an Mützen (Hüten)".

Avots: EH II, 580

tvereklis,

1) der Griff
Dr., Allasch, Laud.; - Lubn.: jāliek cirvim jauns tvereklis;

2) die Zuflucht
Fest.: tik man tā tverekļa, kā pie tevis pieturēties Fest.

Avots: ME IV, 290

I cerêklis [Autz], cerekle, Hoffnungsstütze, worauf jem. seine Hofnung setzt N. - Autz n. U. die Hoffnung St.: cik man paliek cereklē; amats, kas cereklē, ein Amt, das man sich einbildet Elv. katechismu sauca ve̦cuos laikuos par cerekli N. - Schwnb. [cereklis St. "Überlegung"; cerekle St. "der Affekt; was man inbrünstig denkt, empfindet und hoff; Meinung"; ļauna cerekle St. "Argwohn"; cereklē būt St. "in der Hoffnung sein"; brīnišķas cerekles St. "seltsame Einfälle".]

Kļūdu labojums:
N.-Autz n. U. = U.; das Warten N.-Autz n. U.

Avots: ME I, 374

‡ II dēdeklis, Ort zum Eierlegen, Niststätte (?): tukšā ligzda ir šīs vistas pereklis. bet tā ar uolām ir uotras vistas d. Janš. Mežv, ļ. I, 177.

Avots: EH I, 318

[dzeresis [Ruj.], L., Wid., dzereši U., = dzêreklis; dazu acc. s. dzeresi (geschr. czerresse) EV,]

Avots: ME I, 546

‡ iegarkstêtiês (mit ā zu lesen?), = ìegārdzêtìês (?): ne˙re̦ti viņam ... krūtis iegargstējās Saul. Bezdelīgu pereklis 12.

Avots: EH I, 513

izdzist, intr.,

1) aus -, verlöschen:
uguns, svece izdzisusi;

2) kalt werden:
tâ tu tupi, tâ tu tupēsi, ka pereklis neizdziest BW. 24718; nu tad ēdiet, ēdiet, pēc izdzisīs A. XI, 110;

3) fig., auslöschen, bechen:
izdziestuošas acis;

4) dahinschwinden, verhallen:
skaņas beidzuot izdzisa Saul. Sprw.: laime izdziest ātri kâ svece. izdzisis spuo- gulis, ein matter Spiegel MWM. VIII, 308;

5) kalt werden (beim Sterben), den Geist verhauchen, sterben:
tik˙līdz kāds miruonis izdzisa, atvēra luogu LP. VI, 39. izdzisa atkal viena sirds R. Sk. II, 23. viņš grib nuo bē̦dām vai izdzist.

Kļūdu labojums:
tupēsi = peri

Avots: ME I, 732

knūpêt "aufpassen, aufmerken": knūpēju albi ilgi, līdz nuovē̦ruoju, kuŗā pusē rubeņu pereklis Laud. [Wohl zu knupt.]

Avots: ME II, 251

kre̦kls, reklis">kreklis Kand., Demin. hierzu kreklītis BW. 7377, das Hemd. linu, pakulu, vilnas kre̦kls; besonders gerühmt werden im VL. slēžu kre̦kli, feine (schlesische) Hemden; laulājamais kr., Trauhemd LP. III, 33; mirstamais kr., Sterbehemd: rnirstamuo kre̦klu vilku BW. 30893. laimes kre̦kls, das Glückshemd: dažam e̦suot piedzimstuot vis˙caur tāda nuoņe̦mama plēve, kā ģē̦rbs - laimes svārki od. laimes kre̦kls. laimes krekliņš jāglabā, lai būtu laimīgs mūžs JK. VI, 30. es nebiju apvilkusi laimes kre̦klu mugurā BW. 31201. mūža kre̦kls, das Sterbehemd, das für immer bestimmte H.: vēl tev nav, bajāriņ, mūža kre̦kls mugurā BW. 31172, 2. kre̦klas mazgāt, velēt, Wäsche (nicht nur Hemden) waschen. kre̦kluos od. kre̦klā staigāt, im blossen Hemde umhergehen. ja kre̦klu šūnuot sienas me̦zgli, tad tas, kam kre̦klu šūn, būs drīzi brūtgāns vai brūte LP. II, 191. Sprw.: kre̦kls tuvāks nekâ svārki. tik vajadzīgs kâ kre̦kls uz muguras. dzīvuo kâ kre̦kls mugurā. nesaki ne savam kre̦klam od. nevar ne pats savam kre̦klam ticēt. Verwünschung: kad tev ne kre̦kla mugurā nepaliktu! - [kre̦kls auch ein Teil des Teerofens Bielenstein Holzb. 546. Wohl zu ae. hŗgl "Gewand", ahd. hragil "indumentum", s. Zupitza Germ. Gntt. 123, Bezzenberger BB. XXIII, 315 und XXVII, 170, Wiedemann BB. XXVII, 250; doch vgl. auch Petersson Vergl. slav. Wortstud. 28].

Avots: ME II, 271, 272

[kurēklis,

1) eine Stelle, wo Feuer gebrannt hat ;

2) eben angezündetes Feuer:
kurēklis nuodzisa Sessw., N. - Schwanb. ; s. auch kureklis.]

Avots: ME II, 322

I ligzda: auch A.-Bergfried, A.-Laitzen, Alschw., Annenhof (bei Mar.), Anzen, A.-Ottenhof, AP., Autz, Behnen, Bers., Bixten, C., Dobl., Dzērve, Ellei, Ermes, Erwalen, Grenči, Gr.-Rönnen, Hasau, Hasenp., Hofzumberge, Holmhof, Jürg:, Kalz., Kand., Kegeln, Kreuzb., Kurmene, Kurs., Ladenhof, Launekaln, Laud., Lemb., Lesten, Lieven-Bersen, Luttr., Mahlup, Marzenhof, Meselau, Mesoten, Nabben, Naud., Nikrazen, N.-Peb., N.-Salis, Pabbasch, Pernigel, Pussen, Renzen, Römershof, Ronneb., Ruhtern, Ruj., Sackenhausen, Salgaln, Schlehk, Schlockenbeck, Schmärden, Schnehpeln, Selg:, Seppknll, Sessau, Smilt., Stelph., Sussikas, Swehthof, Taurkaln, Trik., Ugalen, Ukri, Ulpisch, Usmaiten, Valgāle, Wilzen, Wizenhof, Wolgunt, Zirstenhof, Zögenhof, (ligzdiņa) Gr.-Buschh. (unbek. in Saikava, wo dafür pērklis; in Bixten, Mesoten, Zögenhof - l. "ein leeres Nest von Hausvögeln" neben pereklis "ein Nest mit Eiern").

Avots: EH I, 741

lizds (unter lizda}: auch Kal., Pas. VIII, 80; in Salis l. für wilde Vögel neben pereklis für Hennen:

Avots: EH I, 745

netklĩba, die Unsittlichkeit, Sittenverderbnis, Lasterhaftigkeit: kruogs - netiklĩbas, puosta pereklis Vēr. I, 1309.

Avots: ME II, 736

paveicinât: gribē̦dams caur tuo p., lai jau Uzkreklis ... izmuldē̦tu Kaudz. Izjurieši 143 f. tumsu paveicināja ... mākuoņi Jauns. Raksti III, 7.

Avots: EH XIII, 189

perêklis Wolmarshof, reklis">pereklis,

1) auch perekle, das Nest:
Sprw. mazi putni, mazi perēkļi. cīruļa pereklīte BW. 25822, 6 var. kruogs - netiklības, puosta pereklis Vēr. I, 1309;

2) das auf einmal Ausgebrütete, die Brut:
jaunas vistas, ja vajaga, var dabūt, - mums divi perekļi izpe̦rē̦ti Janš. Paipala 51.

Avots: ME III, 201

pḕrklis Mag. XIII, 39, Lemburg, Alswig, N.-Laitzen, das Nest, die Brutstätte; baluodis pērkli taisījis LP. VI, 1, 242. mums bija desmit pērkļu vāi Druva I, 833. visa ļaunuma pḕrklis eine Brutstätte alles Bösen U.; zu perêt, und zwar kennen Wolm., PS., Kl., Lis., N.-Peb., Schwanb., Bers., Jürg., Warkl. nur pḕrklis (kein lizds) für jedes Nest, während in Salis, Lemsal, Bauske, Dunika pereklis "die Brutstätte einer Henne" neben lizda (Salis u. a.) resp. ligzda "das Nest (auch ein Nest, in das Hennen Eier legen)" gebraucht wird.

Avots: ME III, 208

raûstît C., Wolm., raũstît Widdrisch, -u, -ĩju, freqn. zu raût,

1) (mehrfach) zerren, reissen; schnell bewegen, zucken machen:
ple̦cus LP. I, 114. viņš ātri raustīja uzacis Vēr. II, 65. nerausti nu lūpas! JR. IV, 48. dusmās raustītā balsī Vēr. II, 790. apstāj mani trejas tautas sīku priežu kalniņā, rausta manu vainadziņu BW. 13332. ceļat, tautas, manu pūru, ceļat viegli, neraustāt! 16679. (kumeliņš) rausta stangu iemauktiņus 14710, 6. neļauj man dzē̦rušam raustīt (dauzīt) savu kumeliņu 27013, 2. pavadu nerausti, lai (sc.: zirgs) iet, kur pats nuoduomājis! LP. IV, 200. es tevi raustīšu dze̦lzu ecēšām Br. 109. - miegs acis rausta U., der Schlaf stellt sich ein. raustāmais, der Gegenstand des Verlachens, Foppens, der Narr: visi skaita (pantiņu) un mani uzņē̦mušies kâ par raustāmuo Austrinš Nuopūtas vējā 59;

2) valuodu raustīt Kaudz. M. 72; SDP. VIII, 29, stottern;
runas vīrs sacīja uz Prātnieku raustuošā valuodā (stotternd) Kaudz. M. 70; viņš runā raustīdams U., er stottert, stammelt. Refl. -tiês,

1) (für sich) hin- und herzerren, -reissen:
ziemeļam pieci puiši, vieni paši apausīši. kad vaj[a]dzēja zirgu jūgt, cits nuo cita (Var.: viens par uotru) raustījās BW. 12856. viņš ieraudzīja divus zē̦nus gar kādiem se̦dliem raustāmies Dicm. pas. v. I, 67;

2) Zuckungen haben, zucken:
ja labā acs raustās, tad būs jāraud Etn. II, 110. acis tam vienmē̦r raustī jās Alm. zilganās lūpas raustījās Alm. Kaislību varā 152. viņas ple̦ci raustījās aiz raudiem Skalbe. viss viņa stāvs karstās sāpēs raustījās Alm. Kaislību varā 112. viņš žāvuoja atkal trīcē̦dams un pie visas miesas raustīdamies Turg. Muiž. pereklis 54. sprikšē̦dams plīvinājās viņa mētelis un raustījās te augšup, te lejup Vēr. II, 351. ļaudis raudāja raustīdamies Kra. Vīt. 78. vilks raustās, rīstās grūtās ciešanās Krilova pasakas 25. lai tas mūsu krustu bē̦rns raustīdamies nerunā, auf dass unser Patenkind nicht stottern möge Ld. 10.893. sirds uz tuo raustās U., das Herz begehrt, sehnt sich darnach;

3) sich
(acc.) wiederholt reissen, zuckend wegrücken (intr.): nabadzības dēļ nebūs tev nuo . . . Jēzu[s] raustīties Manz. Post. I, 6;

4) einander reissen, zerren; kämpfen:
es ar viņu vēl raustīšuos Kav. - Subst. raustîšana, das (mehrfache) Zerren, Reissen; Zuckungen, Krampf U.; raustîšanâs, das gegenseitige Zerren, Reissen; das Zucken: muskuļu raustīšanās Vēr. II, 339; raustĩjums, die beendigte Tätigkeit des (wiederholten) Zerrens, Reissens; die Zuckung, der Zuck; raustîtãjs, einer, der (wiederholt) zerrt, reisst: meitas tevi izlamāja par vainaga raustītāju, visu meitu brūtgāniņu BW. 11789.

Avots: ME III, 489

sliñks, faul, träge: Sprw. slinks kâ pe̦lu maiss, kâ pagale, kâ sisenis. slinka kâ cūka. slinkam gudra mute. kas slinkam duos maizi! kungam slinki kauli. viņš tik slinks, ka savu actiņu nevīžuo aiztaisīt LP. VI, 188. nevarēja sūdzēties, ka tas slinks pie darba JR. V, 1, 64. aizjūdza tautu dē̦ls slinku (Var.: kūtru), laisku kumeliņu BW. 26506, 2 var. - Subst. sliñkums, das Faulsein, die Trägheit: Sprw. slinkums nav labums. slinkums ir visa ļauna pereklis. muižas meita ieraduse slinkumā (Var.: laiskumā), kārumā BW. 12132. slinkumu lāpīt, faulenzen U., Grünh.: kas dziesmiņu nedziedāja, tas slinkuma lāpītājs BW. 628. Wohl als ein Kuronismus zu li. sliñkas dass. (mit iñ nach Būga KZ. LII, 296) Tiž. I, 325, LitMnd. I, 350 u. a.

Avots: ME III, 933

tīrēklis, s. tīreklis.

Avots: ME IV, 203

tīreksnis, s. tīreklis 1.

Avots: ME IV, 202

tīrīklis, s. tīreklis.

Avots: ME IV, 203

turelis,

1) turelis Pe̦nkule, turēlis Lubn., = reklis">tureklis: izkaptīm, arkliem, lāpstām ir tureļi Pe̦nkule. spīdekli, kas nuo kakta leņķa ar izliektu tureli liecās pār galdu A. Brigader Daugava 1. 569. turelis nuomaukts un lākturis pagultē Vizb. 70. sāls buncim ir turelītis Siuxt;

2) (f. -ele) "ein Kind, das gern, um Erwachsenen zu helfen, etwas ha1ten (reichen) will"
Laud.: ej nu pruojām, turelis tāds! Laud.

Avots: ME IV, 268

turê̦tava Lis. n. RKr. XVII, 96, AP., Ar., N.-Schwanb., turê̦tuve Kl., = reklis">tureklis, turelis 1: arkla turē̦tava AP., Stari III, 225. saules sarga turē̦tava A. XX, 49. palaida durvju turē̦tavu A. v. J. 1896, S. 489. es pie tavas turē̦tavas (auf eine Kanne bezogen) BW. 19693; turē̦tava U., ein Treppen geländer, eine Treppenlehne; eine Vorrichtung, die etwas hält.

Avots: ME IV, 271

tvere (?) oder reklis">tvereklis (?) "eine Handmiihle zum Kaffeemahlen" Odensee.

Avots: ME IV, 290

uzkre̦kls,

1) uzkre̦kls Janš. Bandavā I, 285, uzkreklis Ober-Kurl. n. Etn. II, 17; Plutte 75, uzkrekle Pluite 69, das Vorhemd, die Hemdbrust (mit dem Kragen):
balts uzkreklis, apruoči LP. VII, 762. zili strīpuotā uzkre̦klā Veselis Tīr. ļaudis. linu uzkre̦klā mirdz trīs puodziņas Skalbe Ab. 28;

2) der obere Teil des Frauenhemdes
Ulanowska Łotysze 46.

Avots: ME IV, 344