Paplašinātā meklēšana

àizkrekstêtiês, sich räuspern. Purap.

Avots: ME I, 33

atkrekstêtiês, sich ausräuspern, sich räuspernd wieder Atem schöpfen: daudzmaz atkrekstējies, vecītis atkal pasāka runāt Latv.

Avots: ME I, 168

bre̦ks, entbehrlich, nichtswürdig St.: alkšņu lapas . . . par bre̦kām turētas Lange Latv. Ārste 72.

Avots: EH I, 240

bre̦ks [aus braks 2.], auch brē̦ks, unnüzt, untauglich; brē̦ku lietiņas, unbedeutende Kleinigkeiten.

Avots: ME I, 330

‡ drekselîgs,

1) "aušīgs" AP.;

2) "?": ātrs un d. Sārts Daugava 1935, S. 195.

Avots: EH I, 332

drekselis: "auša" AP.

Avots: EH I, 332

drekselis "ein unbändiges, liederliches Kind" Mērdzine (dafür drekšelis Warkh.), ein Schimpfwort Jürg.]; dreksels, ein unruhiger, unbändiger, hitziger Mensch: tas nu gan ir gluži kâ dreksels, ne viņš var guodīgi iet, ne runāt Etn. I, 153.

Avots: ME I, 497

ìekrekstêtiês: pate tik iekrekstē̦damās nuodudināja Janš. Mežv. ļ. II, 36.

Avots: EH I, 522

ìekrekstêtiês, [ìekrekšķêtiês, ìekrekšķinâtiês Nötk.], (hin und wieder) ein wenig knarren, krächzen: iekrekstējās ve̦cie kuoki Vēr. viņš iekre̦kstē̦damies izstāsta mācītājam Janš.

Avots: ME II, 30

‡ ķereksis Dahlen, eine nicht abgedämmte Stelle im Fluss: visā upes platumā paliktu caurbraukšanai 3 neaizdambē̦tas vietas ķerekši J. Siliņš Latvijas zivis 35. Vgl. ķērksis 1.

Avots: EH I, 696

krekstêt,

1): auch Frauenb., Oknist, Sonnaxt: gailis krekst (gibt kurze, krächzende Laute von sich)
Sonnaxt; krekstêt, -ēju Zvirgzdine; laut grunzen: cūka krekstē, sauc sivē̦nus: cūka ... sāka k. Pas. IV, 123 (aus Lixna).

Avots: EH I, 647, 648

krekstêt, krekšķêt, krekšêt, -u, -ẽju,

1) krekšît Burtn., sich räuspem, hüsteln, krächzen: viņš jau krekst nuo pē̦rnā gada Kand. balss nuo rītiem kâ krauklim krekšķuot Druva I, 8. viņš runāja arvien tādā kre̦kstuošā balstiņā Vēr. I, 1366; (2) krekstêt, weinen Wessen. - Zu krecêt II und li. kreksė̕ti "kruchczeć"]

Avots: ME II, 272

‡ krekstinêt, laut grunzen Zvirgzdine: cūka krekstinē, kad kas aizkaŗ sivē̦nus.

Avots: EH I, 648

krekstis,

2): auch Dunika, Frauenb.

Avots: EH I, 648

krekstis Nigr., krekšķis,

1) ein Hüstelnder;
viņš jau tāds krekšķis: vienmē̦r krekst;

2) das Hüsteln, der Kratzer:
man tāds krekšķis kaklā Kand., Nigr.

Avots: ME II, 272

nùokrekstêtiês, nùokrekšķêtiês, nùokrekšêtiês, nùokrekšķinât Latv., refl. - tiês A. XXI, 119, sich eine Zeitlang räuspern, hüsteln: tad viņš nuokrekstējās un iesāka Latv. Pēteris nuokrekša un aizsmakušā balsī nuokliedz Duomas III, 433.

Avots: ME II, 801

‡ pakrekstêt M. 492, ein wenig hüsteln.

Avots: EH II, 144

parekstêt, intr., etwas grunzen: kâ cūciņa parekstēja VL.

Avots: ME III, 90

purekslis: man pazuda raibaliņa. vai būs ciema laidarā, vai še pat purekslī? BWp. 747, 3.

Avots: EH II, 327

purekslis (aus *purvekslis), der Morast: zirgs tikkuo . . . spēj kāpt uz priekšu, ratus pa dziļuo smilti līdza raudams, vai, kur kāds purekslis, pa tik˙pat dziļuo, muklaiņuo zemde̦gu Siliņš 58.

Avots: ME III, 416

re̦ks! Interjektion, das Grunzen der Schweine bezeichnend: reksis rekst: re̦ks, re̦ks, re̦ks! Ahs.

Avots: ME III, 508

rekselêt, -ẽju, rekšelêt, -ẽju, mit dem Riegensiebe sieben, Korn durchs Sieb schütten U., Bielenstein Holzb. 512.

Avots: ME III, 508

rekselis L., U., = rekslis.

Avots: ME III, 508

reksêt "nelāgi un daudz, ilgi ēst" Bilsteinshof n. Etn. II, 81: cūkas reksē Bauske. Reimwort zu leksêt.

Avots: ME III, 508

reksis,

1) ein Schwein
Ar., MWM. X, 424, Halbschwein Ahs.: reksis ŗukst aizgaldā Ahs. lielais reksis nuogriežas uz labībās pusi Lautb. Luomi 190;

2) eine Stange mit einer eisernen Spitze und drunter angebrachtem krummen, eisernen Haken
Mag. III, 1, 125. In der Bed. 2 Reimwort zu ķeksis.

Avots: ME III, 508

rekslis: uz augšu un zemi lēca, kâ salmu lēkšķe pa kratāmo reksli Zeibolts.

Avots: EH II, 365

rekslis U., Ronneb., Serbigal, Planhot, reksnis Wolm., Nabben, Serbigal, Mar., Grundsahl, das Riegensieb. Aus *reskslis < *rezgslis (zu režģis)? In diesem Fall wäre die Nebenform rekselis eine spätere Neubildung neben rekslis; vgl. auch rekšis II.

Avots: ME III, 508

reksnis (unter rekslis): " liels, iegare̦ns vētījams siets" Kegeln u. Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616.

Avots: EH II, 365

reksnis, s. rekslis.

Avots: ME III, 508

re̦ksns: auch Pilda n. FBR. xin, 46, 51, Zvirgzdine n. FBR. X, 27, Auleja: re̦ksni gurni Tdz. 54578 (aus Rēzna), 57257 (aus Ķaunata). re̦ksnas kājas 57898, 3 (aus Asūne). aiz re̦ksna kuoka Pas. VIII, 293. re̦ksnu sprēst, grob spinnen Auleja. pakalu kre̦kli re̦ksni (grob) kai maiss ebenda. puiši dzied ar re̦ksnuo (mit grober, niedriger Stimme), meitas ar sīkuo ebenda. re̦ksni (rekšņi) kāsēt ebenda.

Avots: EH II, 365

re̦ksns Cibla n. FBR. VI, 37, 45, = resns.

Avots: ME III, 508

rekstêt Ahs., ŗekstêt Apsk. v. J. 1905, S. 61, rekškêt Kl., rekšêt Karls., -u, -ẽju, freqn. rekšinât U., Mar., rekšķinât U., intr., grunzen: cūku rekstēšana Zalktis I, 101. kâ cūciņa re̦kstē̦dama BW. 35788, 2. (līgaviņa) kâ cūciņa rekšināja (Var.: rekšķināja) 26608. cūkas rekšinuot, kviecuot Etn. II, 6. vepris... rekšinādams sasveicinājās ar savas sugas rada gabaliem Seibolt. Etwa zu r. рёхъ "соп, храп, хрюканье"?

Avots: ME III, 508

ŗekstêt, s. rekstêt.

Avots: ME III, 588

‡ rekstinêt Strods Par. vōrdn. 147 "?".

Avots: EH II, 365

satreksnêt "= satriekt" (?): ķēkša satreksnēja vai visus laukus Gr. - Sessau.

Avots: ME III, 765

tīreksnis, s. tīreklis 1.

Avots: ME IV, 202

treksne, der Schlag, der Stoss Gr.-Sessau: puodam ir plaisa, būs dabūjis treksni Gr.-Sessau. Etwa (wenn mit ks aus gs) zu an. ƥreka ađa "drängen, drücken", ae. ƥracu "Druck, Andrang" und r. трогать "berühren"?

Avots: ME IV, 230

treksnêt, -ẽju, schlagen, stossen Gr.-Sessau: traukus.

Avots: ME IV, 230

treksnis (f. -sne), ein feister, abgemästeter Mensch (auch ein solches Schwein): diviem tādiem trekšņiem grūti sasēsties blakus uz sēdekļa Vīt. treksnis tusē vien aiz taukiem id.

Avots: ME IV, 230

‡ uzkrekstêt(iês) Frauenb., = uzkãsêt.

Avots: EH II, 726

‡ àizkrekšķêtiês Ar., = rekst%C3%AAti%C3%AAs">àizkrekstêtiês.

Avots: EH I, 33

ìekrekšķêtiês (unter ìekrekstêtiês): Made... bailīgi iekrekšķas (sagt räuspernd?) A. Jansons Latvis, № 3642.

Avots: EH I, 522

knideklis, das Kitzeln, Jucken: slimniekam rīkles galā iemeties knideklis, vienumē̦r jākrekst Dond.

Avots: ME II, 246

II krecêt, heiser werden Bergm. n. U. [Gleich li. krekė̕ti "кричать krè krè (о свиньѣ)", wozu nebst krèkt, krekstêt, kre̦kuôt weiterhin apr. kracto, li. krãkė "Schwarzspecht", krakė̕ti "хохотать", kymr. crech "Schrei", gr. χρέξ "ein Vogel", ksl. krečetъ "Zikade", poln. krzeczać "krächzen, knarren", serb. kròkati "krächzen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 609 und 620 f., s. Zupitza Germ. Gutt. 124 und KZ. XXXV, 256 f.]

Avots: ME II, 270

krekšêt (unter krekstêt),

1): auch Orellen n. FBR. XI, 44, Rutzau, Salis, Segew.; krekšēja kâ rauduve e̦ze̦ra niedrās Jauns. Neskaties saulē 23. nuo vēja mājai visas spāres sāk k. (krachen)
Warkl.

Avots: EH I, 648

krēkšêt, = krekstēt.

Avots: ME II, 275

krekšķis (unter krekstis), ‡

3) "der Unwohlseiende, der Unpasse, der mit seiner Gesundheit heruntergekommen"
Spiess (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 648

krekšķis, jem., der oft hüstelt Burtn.; s. auch krekstis.

Avots: ME II, 272

‡ krem̂kšķis PV.,

1) = rekstis">krekstis 1;

2) = rekstis">krekstis 2: tam jau k. piemeties.

Avots: EH I, 648

krenkšķis ^2, krenkšis Ahs., Karls., = krekšis, rekstis">krekstis. [kreñkstis, = rekstis">krekstis 2: ar ve̦cumu vēl kaut kā, bet ar tuo krenksti vairs nevar glābties Dunika.]

Avots: ME II, 273

kreñkstêt Dunika], kren̂kstêt ² Ahs., -u, -ẽju, kren̂kšķinât ^2, = rekst%C4%93t">krekstēt, krächzen, hüsteln. Zu li. krénkščioti "отхаркиваться."]

Avots: ME II, 273

‡ meškāns Stelph. "labi nuobaruojies treksnītis": sivē̦ni kâ meškāni.

Avots: EH I, 803

nùokrekšķinât (unter nùokrekstêtiês ), Refl. -tiês: Tīcans nuokrekšķinājās Ciema spīg. 14.

Avots: EH II, 55

nùokremšķinât Alswig, = rekst%C3%AAti%C3%AAs">nùokrekstêtiês.]

Avots: ME II, 801

‡ nùokremšļâtiês, nuokremšļuôtiês, = nùokrekstêtiês: skaļi nuokremšļuojies Jaun. Ziņas 1938, № 76. viņš sausi nuokremšļājas A. Jansons Latvis № 3642.

Avots: EH II, 56

‡ nuokreñkstêtiês Dunika, = rekst%C3%AAti%C3%AAs">nùokrekstêtiês.

Avots: EH II, 56

‡ pakreñkstêt Dunika, = pakrekstêt: mirēja tik vāja, ka nevar vairs ir p.

Avots: EH II, 144

reklis (?) Klaustiņš, = rekslis">rekslis.

Avots: ME III, 508

I rekšêt, s. rekstêt.

Avots: ME III, 508

rekšinât (unter rekstêt): auch Mahlup, Ramkau, Vīt.

Avots: EH II, 365

rekš(ķ)inât, s. rekstêt.

Avots: ME III, 508

II rekšis U., Bielenstein Holzb. 506 (mir Abbild.), = režģis, das Riegensieb. Zugrunde liegt wohl ein Paradigma *rekstis < *rezgtis (zu režģis), gen. *rekšķa > rekša; ursprünglich also identisch mit li. rẽkstis "Heusack" (s. Trautmann Wrtb. 245).

Avots: ME III, 508

rekšķêt (unter rekstêt ): auch Sonnaxt. ‡ Refl. -tiês, ein Schallverbum: kad e̦suot ar sariem, bē̦rns rekšķas un aizkre̦kstas Sonnaxt.

Avots: EH II, 365

rekšķinât (unter rekstêt ): auch Saikava, Sonnaxt.

Avots: EH II, 365

rekš(ķ)inât, s. rekstêt.

Avots: ME III, 508

rekties (?) Für. I, sich ineinander verwickeln; fehlerhaft für *reksties (zu li. rezgù, rèksti "stricken")?

Avots: ME III, 508

tīreklis,

1) ein zum Heuschlag gereinigter Morast
Segew. (mit ĩ), L., St., (tĩriklis) PS., (tĩreksnis) Ramkau; eine morastige, mit Gesträuch bewachsene Wiese (mit ĩ ) Zirsten; eine von Gestrüpp und Baumstümpfen gereinigte Wiese (tīrsklis) Wid.;

2) eine Art Sieb zum Gelreidereinigen, das an der Tür der Dreschtenne aufgehängt wird
Laud.; "rīks" ar kuo tīrä (ti rêklis) Nötk.; Reinigungsmittel Wid., Ar.

Avots: ME IV, 202

vīdrieksne, vīdrēksne, vīdrīksne, vīdrikste U., vīderksne, Plur. vĩdriêksi ² Wain., vìdriêkši ² Linden, vìdrêkšņi ² Kaltenbrunn, vīdrikšņi Wid., Marienhausen, vīdrikšņas, vĩdriži Ladenhof n. FBR. XI, 72, Widdrisch, vĩdir̂kšņi ² Gramsden, vīdirkšņi U., gen. pl. demin. vīdreksnīšu BW. 32714, = vīgrieze U.; vīdriekši RKr. II, 78; Mežos un ārēs II, 39, Wassermerk (sium latifolium L.); vīdriekšņi, Mittwurz, Mägdekraut Für. I: šuogad pilnā pļava vīdriekšiem Linden. trakumam... labs līdzeklis ìr vīdrēkšņi Etn. IV, 106. vīdrēksnīšu (vīdreksnīšu 33011) krūmiņā BW. 32976, 2. nuorāvuos vīdrieksnīti (Var.: vīreksnīti, vīrekstiņu, vīrakstiņu) 21871 4 var. nuoķēruos vīdrīksne 21871, 3. kuŗa pirmā Jāņu zâle? bundurjānis, vīdrēksnītes ... 32393, 7. vīderksnīti, papardīti 32393, 1. lācis... auzas ēda vīdrikšņās (Var.: vidrikstēs) stāvē̦dams 2290, 2. Zu li. vendrýkštis "spiraea", s. Būga KSn. 1, 301. Da man daneben eln gleichbed. le. vīgrieze, li. vengrýkštis (bei Būga I. c. 300) hat, so dürfte das d in le. vīdrēk-, li. vendrīk- aus g (vor k ) dissimiliert sein.

Avots: ME IV, 635

vĩreklīte od. *vīreklītis, = vīgrieze: saguvuos vīreklīti (Var.: vīgrieznīti, vīrekstiņu ) BW. 21871, 5 var. vīrekl- wohl aus *vīgrekl-.

Avots: ME IV, 641

vìrēksne ² Sonnaxt, vīrēksne Memelshof, vīreksne, vīraksne, vìrêksnis ² Oknist, Plur. vīrēkšņi Barbern, acc. s. vīrieksnīti BW. 21871 var., vìrēkste ² Kalzenau, vīrekste, vìriêkste ² Buschhof bei Kreuzb., vìrēksts ^{2, -} -s Erlaa, KatrE., Kl., Gr.-Buschh., nom. pl. vìrēkstis ² Festen, vīrekstis (Sg. od. Plur.?) RKr. II,78, vīraksts, -s Spr., vīrekstiņa, vīrekstiņš, vīrakstiņi U., vîrāksts, vîrākste, vīrākšķi Sawensee, Stockm., vìrākšķi ² Bewershof, vīrakšķi U., = vīgrieze: griêza grieza rudzīšuos, paipaliņa vīrekstēs: griêzai rudzi piedereja, paipaliņai vīrekstiņš BWp. 2480. kas tur čaukst vīreksnēs? BW. 33011, 2. saguvuos vīrieksnīti (Var.: vīrakstiņu, vīrekstiņas, vīreksnīšu, vīgrieznīti ) 21871 var. pilns līcis ar vīriekstēm zied FBR. IV, 77. pa gaŗkātainām vīraksnēm Veselis Tīr. ļaudis. sagaidīju vīrekstīnas RKr. XX, 54. vīr- wohl aus vīgr- wegen des nachfolgenden -k-.

Avots: ME IV, 641