Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rente' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rente' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

grente

greñte AP., (mit èn 2 ) Prl. n. FBR. VI, 83, Oknist n. FBR. XV, 165, greñts, -s AP., (mit èn 2 ) Meiran, = grante.

Avots: EH I, 404


rente

I reñte: dzīvuo rentes muižiņā BW. 23960, 1.

Avots: EH II, 366


rente

I reñte, die Arrende, Pacht, Miete, Rente: uz renti ņemt U., in Pacht nehmen, arrendieren; uz renti izduot (gew.: izrentēt), verpachten, verarrendieren: laikam dievs ve̦lnam laiku uz renti izdevis (so klagt man über schwere Verhältnisse). - rentes kungs U., der Arrendator. Nebst estn. reńt zunächst aus dem Deutschen.

Avots: ME III, 511


rente

II rente: sagša ar reñtēm (Streifen) AP.

Avots: EH II, 366


rente

II rente, die Reihe, der Streifen, die Linie Mar.: zaldāti gāja visi rentē. gar augšas malu sienām nuovilktas sarkanas rentes. Zunächst wohl aus estn. reńt "Reihe".

Avots: ME III, 511


rente

III rente: "Herzschlag" hier in der Bed. "Herz, Lunge und Leber". r. III beruht wahrscheinlich auf r. I, s. Lidén Arkiv f. nord. filol. XLVIII, 257 f.

Avots: EH II, 366


rente

III rente, Herzschlag vom Vieh U. ("nicht bekannt").

Avots: ME III, 511



rentenieks

reñtenieks Ramkau, Seyershof, = reñtniẽks.

Avots: EH II, 366



rentens

re̦nte̦ns "?": re̦nte̦ns (Var.: diže̦ns) auga uozuoliņš BW 2804.

Avots: ME III, 512


terente

terente, comm., der Schwätzer: ak tu tāds terente! tavu nieku terentēšanu! Janš. Bandavā II, 251.

Avots: ME IV, 166


terente

II terente Dobl. "ein plumper Mensch".

Avots: EH II, 676

Šķirkļa skaidrojumā (21)

auglis

aûglis [vgl. li. auglis Miež. "урожай", auglius "Gewächs" AfslPh. XIII, 570 und bei Bezzenberger BGLS. 274],

1) die Frucht im allgemeinem, namentlich Baumfrucht:
kāds kuoks, tāds auglis. augļu dārzs, Obstgarten; augļu kuoks, Obstbaum, augļu vīns Obstwein;

2) die Leibesfrucht:
lai atšķiŗas (tas) auglis nuo mātes miesām Tr.; augļu māte, die Mutter der Leibesfrucht, die bei der Geburt angerufen wird Tr., S. 217; dievs jaunus augļus devis. Gott hat mit einer Leibesfrucht gesegnet U.;

3) die Frucht, das Erzeugnis:
tauta atdzimst savā spē̦kā, baudīdama pilnas brīvības augļus Kundz. Kr. 207; ruoku augļi Spr. netaisns grasis augļus nene̦s. gada augļi, Jahresrente; naudu uz augļiem, augļu augļiem duot, Geld auf Zinsen, Zinszins geben. vai tad tas nu augļuos ies? wird denn das Segen bringen? JU.

Avots: ME I, 216


cinte

ciñte Frauenb., die Pacht, Rente: c. bij jāmaksā, kad nebij klaušu. Aus d. Zins und Rente kontaminiert?

Avots: EH I, 272


dāņa

dãņa: dâņas 2 Salisb.; dàņas 2 Schwanb. (früher gebraucht!), von Gästen mitgebrachte Geschenke; dāņa, Arrendebezahlung Gramsden: tā dāņu jeb rentes būšana L. Av. 1850, № 12.

Avots: EH I, 311


dūkeris

dũķeris,

1) der Taucher (ein Vogel)
U., die Taucherente Konv. 2 2319;

2) die Fischotter
(lokal; gew. ūdrs) RKr. VIII, 86. Zu dūkuris I,

Avots: ME I, 526


duncka

III duncka, Zwergsäger, weisser Sägetaucher (mergus albellus) Natur. XXXVII, 247; Taucherente U.

Avots: ME I, 515


gāga

gãga,

1) [ein Wasservogel
Salis], die Eiderente Konv. 2 2319; eine Ente, die sich im Meere aufhält und den Namen von ihrem Geschrei hat PK. n. U.;

2) die Gans [in der Kindersprache
PS., Nigr.], Etn. III, 177; die Eidergans Konv. 2 714: vistiņa, gāgiņa, palīdzi man dziedāt! BW. 2476

3) ein gefässiger Mensch
Smilt. n. U.;

4) der Kropf
Seew. n. U. [In der Bed. "Eiderente od. Eidergans" wohl durch r. гáга "Eidergans" beeinflusst; sonst ist es in der Bed. 1 u. 2 nebst gāgât, gāgars u. a. wohl eine selbständige Lautnachahmung wie die bei Berneker Wrtb. I, 290 unter gagajǫ angeführten Formen. In der Bed. 3 zu li. goglỹs "ein Fresser" und in der Bed. 4 (etwa durch māga beeinflusst) zu li. gogas "des Pfrdes Rücken über den Schultern an seiner höchsten Stelle"?]

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen): vistiņa, gāgiņa, palīdzi man dziedāt! BW. 2476

Avots: ME I, 615, 616


garlaka

garlaka, garlaks U., gārlaka, die Taucherente Mag. II, 3, 120, der Polartaucher RKr. VIII, 99; e̦ze̦ra g., Polartaucher (colymbus arcticus), jūŗas g., n. Konv. 2 2389 sarkankakla garlaciņa, rotkehlinger Seetaucher (podiceps septentrionalis), maza garlaciņa, kleiner Lappentaucher (podiceps minor), me̦lngalvju garlaka, Eistaucher (podiceps glacialis), me̦lnkakla g. schwarzhalsiger Lappentaucher (podiceps nigricollis), pe̦lē̦krīkles g., graukehliger Lappenläufer (podiceps subcristatus), ragainā garlaka, gehörnter Lapentaucher (podiceps cornutus) Natur. XXXVII, 267, lielā gārlaka, der Rothalssteissfuss Siliņ.

Kļūdu labojums:
maza garlaciņa = mazā garlaciņa

Avots: ME I, 603


izpīnēt

izpīnêt, tr., peinigen: kādas rentes tik tiem visiem neuzlika un kâ citādi vēl neizpīnēja Sil.

Avots: ME I, 780


izsijas

izsijas;

1): ābuoltņa i. sēj uz laukiem, pļavām, ganībām Heniņ. ar tādām akmeņu (sic!) izsijām, kuo izsijā nuo grentes AP.; was beim Sieben an Mehl im Siebe nachbleibt
Ramkau.

Avots: EH I, 479


kaparoties

kaparuôtiês U., kapuruôtiês, zappeln, sich herauszuhelfen, sich durchzuschlagen suchen: viņš jau nu cilvē̦ks diezgan kapuruojas, bet tādā rentes viet'a nevar vis lāgā cauri tikt Nötk. guovs tikām kapuruojās, kamē̦r iztika nuo grāvja ārā Nötk. Zu kãpanotis "liegend durch Bewegung aller Gliedmassen sich aufzuhelfen suchen" [und wohl auch ai. capalá-ḥ "beweglich."]

Avots: ME II, 157


nars

* nars [li. nãras "Taucherente"] oder * naris, eine Art Lebewesen: aiz niedrēm ieķē̦rcas kâ brīdē̦dami nari MWM. VIII, 10.

Avots: ME II, 693


nirt

nìrt 2 [Bers., Saussen, Kalnemois, Kreuzb., nir̂t C.], niru [li. nìrti "sich schlengen", apnìrti "untertauchen"], intr., tauchen [Warkh., Warkl.]: ūdens putni nirst viļņuos Rainis. maz bē̦das man, kas viņā saulē gaida, ja reiz šī zeme pīšļuos birst, vai cita vairs iz drupām nirst Rainis. tie dvēselē kâ atvarā tik klusiņām kâ māņi nirst Apsk. tad jānir apakš ūdeņa MWM. X, 48. dzīvā dzīve nuo zemes nirs Stari III, 243. vientule un skumja eju, meža takā nirusi Kārst. Refl. - tiês, tauchen, sich versenken: arvienu tālāk nirties bezgalībā Asp. [Nebst nērt (s. dies), nirdāt, nira zu li. nãras "Taucherente", klr. r. нерти "untertauchen", r. норá "Höhle", ksl. вънрѣти "παρεισδύεσϑαι", as. naro "eng", nnrw. dial. norve "Querriegel" u. a., s. Trautmann Wrtb. 196 f., Persson Beitr. 222, Fick KZ. XLIII, 149.]

Avots: ME II, 745


pīle

pĩle (li. dial. pỹlė), Demin. pĩlĩte und pilē̦ns, die Ente: Sprw. iet kā pīle guorīdamās. pūt vien pīlītē! tad ta pīlē̦ns! ein sauberer Vogel! mājas pīle, die zahme Ente; meža pīle, die wilde Ente; ce̦kula pīle, Reiherente (fuligula cristata) Naturf. XXXVII, 241; jūras pīle, Fuchsente (vulpanser tadorna L.) Naturf. XXXVII, 225; le̦dus pīle, harelda glacialis Konv. 2 3925; ve̦lla pīle, Sammetente (oidemia fusca L.) Naturf. XXXVII, 236; zirgu od. zviedzēja p. "eine bunte Seeente, die wie ein Pferd wiehert" Sassm.; žāksta pīle, harelda histrionica L. Konv. 2 3925. pīļu tēviņš, der Enterich. pīļu zāle, Mannagras (festuca fluitans) U., Mag. IV, 2, 26, glyceria fluitans RKr. II, 72, Konv. 2 775; pīļu lanka Dond. od. pīļu viga Sassm., Wasser-Süssgras (glyceria aquatica). Beruht wohl gleich estn. pīl, d. westfäl., hess. Pīle dass., nsorb. piľe "Gänschen" u. a. slav. Formen bei Miklosich Etym. Wrtb. 246 auf einem (ursprünglich niederdeutschen

7) Lockruf für Enten und Gänse, s. Suolahti Vogelnamen 421, Sommer Balt. 163, Niedermann Tiž. II, 443, Būga KSn. I, 275.

Avots: ME III, 231, 232


šautuviņa

šautuviņa,

1) s. šautuva 2;

2) die Taucherente, die Möwe
Spr.

Avots: ME IV, 11


slīce

slĩce Karls., die Taucherente (lophaethya cristata) U., Karls.; dižce̦kulainā slīce, der Goldhaubentaucher (dytes auritus) Wid., Siliņš; lielā sl., Rothalssteissfuss (lophaethya griseigena) Wid., Siliņš; mazā sl., podiceps fluvialis Wid.; me̦lnā sl., proctopus nigricollis Wid. Doch wohl (nach Leskien Nom. 269) zu slìkt.

Avots: ME III, 934


šote

šote, ein kleines Schnapsglas Trentelberg: ielej man vienu šoti!

Avots: ME IV, 100


spilvenieks

spilveniẽks, die Eiderente (somateria mollissima L.) Natur. XXXVII, 234.

Avots: ME III, 996


terentēt

terentêt, schwatzen: ak tu lāds terente! tavu nieku terentêšanu! Janš. Bandava II, 251.

Avots: ME IV, 166


tērzēt

I tḕrzēt 2 Kl., (mit êr 2 ) Līn., -ẽju, viel sprechen Kurs. (mit êr 2 ), Riga, schwatzen U., Spr., sich unterhalten, plaudern Brasche, (mit ẽr ) AP., Bl., (mit ḕr) C., PS., (mit êr 2 ) Siuxt; scherzen Wid.: man jau nav brīv ar tēvi tērzēt, bēt pakiusu varu pačukstēt LP. IV, 127. viņi nezin kuo tur tērzēja līdz pašam rītam Kurs. Refl. -tiês, sich unterhalten Bauske, Gr.Buschhof, Sessw., Sonnaxt: tu nu vairāk netērzējies 2 ! Janš. Precību viesulis 19. - Subst. tērzêšana, das Plaudern; "Narrenteiding" Manz. Lettus; tē̦rzē̦tãjs, der Schwätzer U.: šie valuodīgie tē̦rzē̦tāji A. XI, 53. Wohl nebst tērzt zur Wurzel von tārlât und terêt.

Avots: ME IV, 175


teteris

I teteris (aruss. тетерь bei Срезневскiй wruss. ćećer ; vgl. Le. Gr. 1542),

1) teteris U., Arrasch, C., Dond., Golg., Ogershof, PS., Ruj., Selg., Selsau, Sessw., Widdrisch, Wolm., Wolmarshof, teteris Frauenb., tetîris 2 (wohl aus *tetirvis) Dunika, Demin. verächtl. te̦te̦rē̦ns BW. 35763 var., das Birkhuhn (tetrao tetrix):
teteris purpina, tirina, rubina Etn. fI, 51. birze pilna raibu teterīšu BW. 30438, 4. - baltais teteris, das Morasthuhn (tetrao lagopus); jūŗas teteris, der Gänse-Sägetaucher U.; die Trauerente (anas nigra);

2) in genitivischen Verbindungen:
teteŗa kāpuosti Sassm. od. teterkāpuosti Serbig. n. FBR. IV, 62; Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, (scherzhaft) Ruten, Prügel; teteŗa raibumi, Sommersprossen Golg., Ogershof, PS., Sessw.: kam teteŗa raibumi, tas lai pavasarā... mazgājuot varžu kurcekļuos Etn. II, 83. Zu li. teterva "Birkhuhn", tētervinas "Birkhahn", tetirvà "Birkhenne", apr. tatarwis "Birkhuhn", r. тéтеревъ "Birkhahn", ksl. тетрѣвь "φασιανός", gr. τέτρας "Auerhahn", npers. taδarv "Fasan" u. a., s. Thomsen Beröringer 231, Būga PФB. LXXV, 149, Torbiornsson Liqmet II, 87, Trautmann Wrtb. 320.

Avots: ME IV, 169


žerīt

I žerît, -ĩju, stark heizen Aiviekste, Trentelberg.

Avots: ME IV, 804