Paplašinātā meklēšana

âriẽne, ârene [Glück Gal. 2, 6], das Äussere, die äussere Erscheinung, das Draussen; ungew. âriens: Visvalda āriens, die äussere Erscheinung Lautb. nuo ārienes (nākt), von draussen (kommen); auch: äusserlich, von aussen. re̦dz ārieni, nevar iziet, sieht das Freie, kann aber nicht hinaus (Rätsel) RKr. VII, 115; nuoslēgties pret ārieni A. XI, 475.

Avots: ME I, 243

cituriene, cituriena, citurene, ein anderer Ort: nuo citurienes, von anderswo, anderswohin: citurienē meklēt savu laimi. viņš aizgājis uz citurieni.

Avots: ME I, 390

‡ ķeizeriene BW. 2697, s var., Pas. VIII, 163, = ķeĩzariene.

Avots: EH I, 693

‡ kriẽne Gramsden, Kal., = kriẽns I 1.

Avots: EH I, 657

‡ kuŗiêne ² Dunika, Kal., OB., Stenden, Wandsen, = kuriêne.

Avots: EH I, 680

kuriêne, [kuriêna Kl.], kurene N. - Schwanb., welche Gegend, nur in den Verbindungen: nuo kurienes? woher? uz kurieni? wohin? nuo kurienes nākdams? uz kurieni iedams? Auch indefinit: irgendwoher, irgendwohin: ja tas uz kurieni aizbrauktu, tad raksti man!

Avots: ME II, 322

‡ meĩstariene, die Meisterin: lielas meistarienes aušanas mākslā Janš. Nīca 33.

Avots: EH I, 796

mel˜deriene, die Müllerin.

Avots: ME II, 594

nâtriene (unter nâtriens ): auch (mit â ² ) Lesten.

Avots: EH II, 9

‡ riêne Zvirgzdine, = riêva: r. starp dēļiem galdā. dubļains ceļš: dziļas rienes ar skrituļiem izgriêztas.

Avots: EH II, 379

‡ šiņķeriene, die (Bier) einschenkt: alus š. BW. 21352, 2.

Avots: EH II, 626

‡ šituriene PV. "turiene": vai nuo šiturienes tu nāc?

Avots: EH II, 627

šķiņķeriene, die Schenkerin: salda alus šķiņķeriene BW. 21352, 2.

Avots: ME IV, 42

svešuriene: auch FBR. IX. 159. Sonnaxt

Avots: EH II, 615

svešuriene Bers., svešuriena Balt. kal., = svešiena: latvieši ienākuši nuo svešurienes A. v. J. 1896, S. 23. dē̦lu nuoduošuot pruojām svešurienē 400. svešurienē ar dzīvi nākas grūti aprast Druw. n. RKr. XVII, 81. patapināts nuo svešurienes Etn. IV, 139. Vgl. li. svetur̃ "am fremden Ort".

Avots: ME III, 1152

triene (?) Popen n. Biel. "= stierne (Pussen), Pergelholz".

Avots: ME IV, 244

turiene: auch (mit ìe ² ) Borchow; nuo turienes BW. 11167, 6 var.

Avots: EH II, 705

turiene, das Dort U.: nuo turienes, von dort U. uz turieni, dorthin: nezinu... ceļa uz turieni LP. V, 112. dvēseles nuokļuvušas uz turieni Etn. IV, 174. ar turienes raganu (mit der dortigen Hexe) LP. V, 4.

Avots: ME IV, 271

vẽveriene, die Weberin Gr: Buschh.

Avots: ME IV, 572

*visuriene (unter *visurene): nuo visurienes Evang. 1753, S. 58.

Avots: EH II, 790

agriena, riene">agriene, frühere Zeit, Vorzeit: tas nuotika tālajā agrienā RA. agrienē turienes nuovadniekus apveltīja visādām privilēģijām RA. es steidzuos pie agrienes, ich habe mich gesputet, früh zu kommen Mag. XIII, 1, 14.

Avots: ME I, 11, 12

ârā, s. ār und âra. [Preili ( hier neben âriene) und Marienburg àrâ, vielleicht nach ìekšā.

Avots: ME I, 240

ârene, s. riene">âriene.

Avots: ME I, 242

‡ atbê̦guļuôt, herflüchten (intr.): nuo kurienes viņš atbē̦guļuojis?

Avots: EH I, 135

‡ atblandîtiês, sich umhertreibend hergelangen: nuo kurienes tas atblandījies? atblandās arī mūsu pusē Siuxt.

Avots: EH I, 135

‡ atjādîtiês (li. atsijódyti), tollend und unerwünscht herkommen N.-Peb.: nuo kurienes tas šurp atjādījies?

Avots: EH I, 144

‡ atjũdît C., herjagen: a. čigānus nuo meža uz māju. Refl. -tiês,

1) irrend hergeraten
Erlaa: nuo kurienes tas te atjùdījies ² ?

2) mühsam hergelangen
Jürg.: ar muokam atjûdījuos pa sliktuo ceļu uz māju.

Avots: EH I, 145

‡ atprecêt, heiratend (als Frau) heimführen: kungs atprecē uotru sievu Pas. IX, 198. māte, atpre̦cē̦ta nuo citurienes Austriņš Nopūtas vējā 5.

Avots: EH I, 159

‡ atvandît, wendend, wühlend, durcheinanderwerfend (von etwas) wegschaffen: a. salmus un pe̦lus nuo mašīnas Dunika, Kal., Rutzau. Refl. -tiês, sich herumtreibend hergeraten Dunika, Rutzau: nuo kurienes čigāni atvandījušies?

Avots: EH I, 178

‡ atvazât, herschleppen: a. slimību nuo kaimiņiem. Refl. -tiês, sich herschleppen: nez, nuo kurienes šis atvazājies!

Avots: EH I, 178

‡ àukņât ² Warkl., -āju, schwarmen (von Rienen): bites aukņā.

Avots: EH I, 186

bajārs (fem. bajāriene od. -ene auch bajāriete), der Reiche, Wohlhabende, Vornehme: Sprw. viņš dzīvuo kā bajārs. brāļi mani bajāriņi, es māsiņa nabadzīte BW. 3551. ja gribiet dižu pūru, tad ņe̦mat bajāreni BW. 4944. kungi manus bāleliņus sauca lielus bajāriņus BW. 31326. kunga luopus ganīdama, tuop bajāra līgaviņa 29525. bagātnieces dēvēja par bajārietēm A. XX, 376. mutes bajārs; der Maulheld. Nebst li. bajõras "Edelmann" aus dem Slavischen, [s. P. Schmidt Etnogr. rakstu kr. II, 84 ff. mit Literaturangaben, Berneker Wrtb. I, 72 und Būga KSn. I, 168].

Avots: ME I, 252

II birzums, Dem. birzumiņš birzieniņš, biržumiņš,

1) die Furche:
ik birzuma galiņā dusin savu kumeliņu Rutz.;

2) Saatfurche:
nuo kumeļa pavaicāju, vai dzīt gaŗu birzumiņu Etn. III, 87. jūgsim labus kumeliņus, dzīsim gaŗus birzumiņus BW. 2604;

3) der einem Pflüger zugeteilte, zu pflügende Strich
A. X, 2, 536; [ "was im Laufe eines "cêliens" aufgepflügt ist" Werssen];

4) der Strich zwischen den Saatfurchen:
sēj dieviņ manu tiesu, sēj jel vienu birzumiņu;

5) ein Stück Feldweges, Stadium:
kas 240 birzumu tāļumā nuo turienes bija II Mak. 12 9; [nuomirsi... uz ceļu, vienu zemes birzumu nuo Ievratas Glück I Mos. 48, 7; viņs nuo tā kādu zemes birzumu (in der neusten Auflage dafür: kādu ceļa gabalu) bij nuogājis II Kön. 5, 20. Als ein Feldmass: desmits vīnadārza birzumi Jes. 5, 10. [Zur Wurzel von birze "Furche" und wohl von einer Verbalwurzel birz- abgeleitet].

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist):birzieniņš, biržumiņš,
piemērs"nuo kumeļa pavaicāju, vai dzīt garu birzumiņu Etn.III,87"jāpārvieto 1) nozīmes nodalījumā. - Das Beispiel"nuo kumeļa pavaicāju, vai dzīt garu birzumiņu Etn.III,87" ist unter 1) zu versetzen.
2604 = 28017

Avots: ME I, 300

brũvelis: auch Puhren n. FBR. XIV, 47, Wainsel n. FBR. XIV, 86, Siuxt, BW. 19576. brũveris (unter brũvelis): alutiņa brūverīt[i]s BW. 19627. Dazu ein Fem. brūverene BW. 9423, 4 var., brūveriene 9423, 4.

Avots: EH I, 247

ceriņi, die Flieder (syringa vulgaris): ceriņu krūms, ziedi; auch ceriene RKr. II, 79. [Aus d. Zerehne umgebildet.]

Avots: ME I, 375

citiena Pūrs I, 104, = cituriene.

Avots: ME I, 389

cituriena (unter cituriene): jāiet būs uz cituriẽnu AP.

Avots: EH I, 275

gludums, die Glätte, Glattheit: gludums tikai nuo ārienes.

Avots: ME I, 629

grãbšķis [Nigr. grâbšķis Trik.],

1) ein Zugreifer, ein Dieb
Etn. III, 172, Trik. ;

2) ein Fasler, Tölper
Kand. : skrandas, ar kaŗām izpušķuojas ziņkārīgie grābšķi ;

3) der Plur. grãbšķi,

a) zusammengeharkter Roggen
Kand., Trik. ;

b) Unsinn, aus der Luft gegriffenes Zeug :
jābrīnās, nuo kurienes ziņuotājs tādus tukšus grābšķus ķēris Ar., Spr. ar tādiem grābšķiem ne cik tāļu nevar tikt A. XIII, 455.

Avots: ME I, 643

ìekasît, hinein -, herein -, einscharren. Refl. - tiês,

1) sich einscharren;

2) iekasīties pērienā Grünh., [Nigr., durch eigene Schuld Prügel bekommen;

3) sich einfinden:
nuo kurienes tad šis iekasījies mūmu starpā Ruj.].

Avots: ME II, 25

iemaši, gew. iemati,

1) Saum, Spädel am Hemede, Kleide;

2) die Knöpfe des Rockes auf dem Rücken; die Taille;
iemaši (iemati) ir vieta, nuo kurienes iesākas šķēre uz svārku muguras Wend. n. A. XII, 560. Zu iemest.

Avots: ME II, 43

ìenãkt, intr.,

1) hereinkommen:
tikmē̦r gaidīsi zagļa pa durvīm nākam, kamē̦r viņš ienāks pa luogu Kaudz. M.;

2) einholen, erlagen:
es viņu nevaru ienākt (gew. panākt). tik lielu naudu, kur tuo būs ienākt Neik. [gan zirga vajadzē̦tu, bet nevar ienākt U., kann es nicht erlagen];

3) einfallen, auf etw. kommen:
tas man ne˙maz neienāca prātā. viņam ienāca labs paduoms prātā LP. VII, 1172. valuoda ienāca par Lienu Kaudz. M. tâ vēl tagad ve̦cie ļaudis uomīgi pakrata galvu, kad ienāk runa par ve̦cuo pilskungu Degl.;

4) einkommen:
negrib tuo ņemt, kas par velti ienāk LP. III, 45;

5) reif werden
[zu Bed. vgl˙let. dagājušu (eine reife) uogu rāvu Mag. XIV, 2 187 und li. nókti und prieĩti "reif werden" Lit. Mitt. I, 370]: baudīt ienākušus augļus SDP. VIII, 64. Refl. - tiês,

1) reif werden:
uogas jau labi ienākušas;

2) erreichen, bekommen:
latvieši vēl bija tik tāļu pārtikuši, ka varēja ze̦lta lietas ienākties PS. ienākties tādu vietu, nuo kurienes... nebūtu jāstaigā Ģurģuos Upīte Medn. laiki.

Avots: ME II, 47, 48

ìesḕrst, als Gast hereinkommen, hineingehen: nuo kurienes ne stars tai sirdī neiesērsa MWM. VIII, 84.

Avots: ME II, 63

izglîtuôt, ‡

2) ausschmücken, verzieren
Salis: bilžu rāmjus izglītuo Pump. R. I, 169. izglītāta māja nuo iekšas un ārienes Lettg.

Avots: EH I, 448

izgrauzdêt, tr., ausbrennen, verbrennen, abrösten: akmins (karsts) tam rīkli izgrauzdējis LP. VII, 874. izgrauzdējām melderienei visas kaņepes MWM. XI, 198.

Avots: ME I, 739

izkûpinât,

1) tr., verrauchen:
pieci rubļi tu izkūpini par gadu gaisā Blaum. pīpis jau izkūpināts;

2) mit Hilfe von Rauch verscheuchen:
nuo turienes izkūpināt zvē̦ru Lautb. Marģeris 41.

Avots: ME I, 758

izstîdzêt, izstīguôt, izstīgât, intr., Ranken treiben, ins Kraut schiessen, ausschiessen, lang und dünn auswachsen, verkommen: izstīdzējuši kartupeļi. izstīdzējušas apiņstīgas Stari III, 112. nuo turienes izstīdz ragi MWM. IX, 150. tādi jau visi, kam tās vieglās galvas: izstīdz, bāli Latv. izstīdzējis jauneklis Vēr. I, 897. viņa bij izstīdzējusi gaŗumā A. XII, 30. šis daiļums, kuo viņš nebij sastapis pie izstīguojušām pilsē̦tas jaunkundzītēm DL.

Avots: ME I, 806

[izvàišķît ² , - u, - īju, vertreiben, ausrotten: izvaišķi viņu, lai iet nuo kurienes nācis Mar. n. RKr. XV, 116; vgl. izvaikāt.]

Avots: ME I, 824

izvir̂t (išvìrti),

1) hervorquellen:
tur+pat izve̦rd mazs avuotiņš LP. VII, 489. nuo kurienes upīte izvirst LP. VII, 1219. nuo avuota izviris tumšs, rāvains ūdens LP. 654.

2) fig., entspringen, ausbrechen:
pašapziņa, kuŗa izve̦rd ne tikai nuo prāta, bet arī nuo jūtām Vēr. I, 1234. sirdī ne̦stais rūgtums izvira vārduos;

3) ausgekocht werden:
izvirs kāpuosti bez putraimiem BW. 25052. vēl pusdiena nebijusi izvirusi LP. VI, 517. izvirušas sēnes Nigr.;

4) tr., auskochen:
putru;

5) tr., fig., hervorsprudeln:
sirds izve̦rd mīlestību G. L. - In Peb. und Naukschen sei dazu ein Präteritum izverdu [?] bekannt.

Avots: ME I, 830

kam [li. kám], Dat. von kas,

1) wem:
kam tu tuo iedevi? kam ļaužu? so fragt man nach der Zugehörigkeit, zu welchem Gebiete gehörig?

2) wozu, warum:
uozuoliņ, ze̦mzarīti, kam tu augi lejiņā? BW. 2791. kam mani rātin rāja, kam nejēmu līgaviņas 13873;

3) wenn doch
(in Livl.), als Wunschpartikel, mit dem Part. Praet.: kam (Var.: kaut) pirmāk zinājusi, nuo kurienes tautas jās! BW. 14095, 2. kam laimiņa tāda sieva, kāda mana māmuliņa 1205;

4) konzessiv, konditional: es ļaudīm nesariebtu, kam (wenn auch)
ik˙dienas raudājusi 618. dziedāt vien es dziedātu, kam (Var.: ja, kad) man uotrs palīdzējis 296, 2.

Avots: ME II, 147, 148

kaûtrêtiês C., kàutrêtiês Smilt., [kàutrêtiês ² Warkl.], - ẽjuos,

1) Ekel, Widerwillen empfinden:
man kautrējas [in Warkl. auch aktiv: man kautrē] šuo ēdienu ēst Bers. man sirds sāka kautrēties, tik neģēlīgu vārdu dzirduot Lös. viņš jau nuo tādām lietām ne˙maz nekautrējas A. XVII, 285. [mīlējās Andrejam mutes duot; tikai vien kautrējuos (Var.: tik vien man kautrējās), uts pa bārdu vazājās BW. 35045];

2) sich scheuen, Bedenken tragen, schüchtern, blöde sein
Etn. II, 49 [kaûtrêtiês Kl.]: Emma ne˙maz nekautrējas nuo klajas duomu izsacīšanas Laps. kamdēļ kautrējuoties sacīt, nuo kurienes nācis LP. V, 211. viņš kautrējas šuo vārdu izsacīt. viņai acis kautrējas nuo uguns A. XIII, 789.

Avots: ME II, 180

kurene, = riene">kuriene.

Avots: ME II, 322

kurs,

1) die Heizstelle in der Küche
Biel. H. 87: viņa lika katlu uz kuru Sudr. E.;

2) ein Ofen voll Holz:
pietiks ar vienu kuru Lub., Aps.;

3) das Heizmaterial:
daiktus, nuo kurienes siltums iziet, sauc par kuriem Konv. ² 145;

4) der Feuerherd, das Feuer:
piemeta jaunu pagalīti viņa lielības kuram A. XVIII, 195. Zu kurt.

Avots: ME II, 325

‡ mel˜derene Puhren n. FBR. XIV, 47 u. a., = mel˜deriene.

Avots: EH I, 797

mùrdêt Smilt., [mùrdêt ² Kl.], mur̂dêt C., [Kr., Kreuzb., Prl., Fest.], mur̃dêt Kand., -u, -ẽju [Pixtern], intr.,

1) knurren, brummen, faseln, murren
[Zaļmuiža], Spr., [mur̃fêt Ruj.]: viņi vienmē̦r murd un rūc Vīt. murdēja apjaucis kaut kuo pratī A. XII, 749. tarkšķ un murd cauru dienu it kâ vaļas ļaudis Alm. murdēja padebesis liesmaini karsts Egl.; ["undeutlich sprechen" Wessen];

2) sprudeln
[Kreuzb., ur̃dêt Jürg., Schujen, mur̂dêt C.], rieseln, brodeln Serb.: muca te̦k murdē̦dama BW. 26239. e̦ze̦rs vārījies, murdējis visu dienu LP. VII, 479. nuo turienes nācis ūdens murdē̦dams laukā LP. VI, 302. [akmens murdē̦dams (ar truoksni burbuļus me̦zdams) nuogāja ūdenim dibe̦nā Nötk.] asinis nāca nuo de̦guna murdē̦damas Ramk., Plm.;

3) phantasieren (= murguot) [Kreuzb.];

4) durch die Massenhaftigkeit ein Geräusch erheben, wimmeln
[AP.]: viss e̦ze̦rs murd vien nuo zivīm Wolm. arī kungu bijis, ka murd vien Alm. Refl. -tiês, nicht schlafen, schlaflos, in Phantasien die Zeit zubringen: puisis, visu nakti izmurdējies pa kāzām, grib gulēt Dond. [In der Bed. 1 Reimwort zu ņurdêt (vgl. auch murmêt); in der Bed. 2 (Reimwort zu burdêt) auch Bezzenberger BB. XXVII, 152 zu li. murdýnas, "eine quellige Stelle"; in der Bed. 3 vielleicht aus murguôt und muldêt kontaminiert.]

Avots: ME II, 668

mùrguoņa, comm., mùrguonis, der Träumer, Schwärmer: tu murguoņa! MWM. XI, 289. nuo turienes uz tavu salu sūta tie... druošus murguoņus Rainis.

Avots: ME II, 669

nadzĩba, naģĩba, die Gewandtheit, Fertigkeit, Sicherheit: pavāriene maisīja ar izveicību un nadzību Lautb.

Avots: ME II, 686

‡ *ņātriena od. *ņātriens (erschlossen aus dem loc. s. ņātrienā Tdz. 49365), ņâtriene Borchow n. FBR. XIII, 20, = nâtriens.

Avots: EH II, 113

nâtriens, riene">nâtriene, ein mit Nesseln bewachsener Ort: sliņķis guļ nātrienā (Var.: nātrienē) BW. 503. suņi rēja dē̦lu māti, pa nātrienu vazādami RKr. XVI, 228.

Avots: ME II, 703

nesẽjs (li. nešė˜jas), ne̦sãjs, f. - ja, mundartlich nesējīša, der Träger, die - in: ne tu mana nasta biji, ne es tava nesējiņa BW. 28741. cilvē̦ks runāja ar nesējiem... vai saviem pavaduoņiem Smilga. Sprw.: lai vārds, kāds vārds, kad tik vārda nesējs. aiziet pie ērgļa, jā, šis būs gan nesējs, er ist bereit zu tragen LP. IV, 11. luogs nuode̦r par gaismas nesēju JR. IV, 195. eglītes od. skuju nesējs: brūte ņēma uz baznīcu līdz mazu eglīti. nuo turienes uz mājām braucuot tā izraudzījās vienu jātnieku par skuju nesēju, kam eglīti nuodeva BW. III, 1, 18. lūgšu tevi panākstuos par eglītes nēsājiņu BW. 15840, 15. krusta nesējs, der Kreuzträger; līķa nesējs,; Leichenträger; nesēja, nesēju māte, nesējīša Bers., Lub., Erl., die Frau, die das Taufkind zur Taufe bringt BW. 1638.

Avots: ME II, 732

ņiêdra [Nerft RKr. XVII, 95 Prl. Kr.], ņiêdre [Kokn., Linden in Livl., Kl.], ņiedraine, riene">ņiedriene, s. niêdre, niêdrājs.

Avots: ME II, 904

niêdrãjs, niêdrãja, niedrējs, niedrava, niedraiņa, niedriens, niedruols, [Niêdruola ² Lvv. II, 94], niedruļa, niedruls, n,iedraine, n,iedriene u. a., das Röhricht, Schilficht: lai uzauga man liniņi kâ e̦zara niedrājiņi BW. 28356. tikai re̦tumiem zivs paplunkšināja niedrājā Blaum. mātīte dēj niedrājās Konv. ² 78. laižam vēršus niedrājā (Var.: niedraiņā, ņiedrainē, ņiedrienē, niedrējā, ņiedrājā, niedruļā, niedruolā, ņiedruolā, ņiedrulā, niedrulā) BW. 2910. vai pazuda niedrienā (Var.: niedrājā, niedrainē), vai baltā ābulā 28921. sit, tautieti, ze̦lta vadzi niedraviņas (Var.: nieduolāja) klētiņā! 24618, 10.

Avots: ME II, 749

‡ nùoklāņuôt, wackelnd hingehen (?): bez truokšņa nuoklāņuojis līdz turienei Janš. Atpūta, № 379, S. 5. Refl. -tiês, sich bücken: ze̦mu nuoklāņuojas Janš. Mežv. ļ. II, 435.

Avots: EH II, 53

nùopekstêt,

[1) "schlagend reinigen"
Dickeln;

2) "nuoplukt, nuonīkt" Warkl.; "schmutzig werden"
Ar.]: nams nuo ārienes izskatās kâ nuopekstējusi vista LA.; [vgl. nùopēkstêt;

3) "erdröhnen":
kuoks nuokrita, ka nuopekstēja vien Warkl.; auch von gewissen Lauten, die Enten von sich geben: pīles aizgāja nuope̦kstē̦damas Kokn.]

Avots: ME II, 827

nùoslêgtĩba* die Abgeschlossenheit: cieša nuoslēgtība nuo ārienes MWM. X, 525.

Avots: ME II, 852

‡ paklaũšenêt Siuxt, sich erkundigen, erfragen: paklaušenēja, kur var dabūt. kas tad nuo svešurienes jē̦rus pirks, - paklaušenēja te˙pat.

Avots: EH II, 142

pavãrs, Demin. pavārītis Konv. ² 2318, f. pavāriene BW. 20217, pavārene RKr. XVI, 147, 219, BW. 19466, pavārīša Kaudz. M., der Koch, die Köchin. Aus r. поваръ.

Avots: ME III, 134

pluinît Postenden, pluĩnît Karls., plùinît Kaugershof, Jürg., N.-Peb., pluînît ² Līn., Pl., Dond., pluînît Gr.-Buschhof, plùinît ² Lis., Selsau, Golg., -u, -ĩju, tr., wiederholt zupfen; raufen, stossen, Rippenstösse geben U., weich schütteln, stark rütteln Janš.: Pēteriene tâ nuoskaitusēs, ka ir gatava skuķi pat pluinīt Jauns. dzinās vilkam pakaļ un tikmē̦r pluinīja tuo . . . JK. V, 19. ķeizars nemitējās krievus pluinīt Druva 1, 368. Refl. -tiês, sich raufen: pluinās kâ gaiļi Alksnis-Zundulis. Reimwort zu puinît.

Avots: ME III, 354, 355

prãšņât Ahs., -ãju, = prašņât, wiederholt fragen, ausfragen, ausforschen: kuodzenieks prāšņā ceļuotāju, nuo kurienes tas nāk un uz kurieni tas iet Ahs. ne˙viens arī daudz pēc tam neprāšņāja Janš. Dzimtene ² II, 219. "kâ nuovads ir mierā ar jaunuo bauonu? kuo dzird ļaudis runājam par viņu un par mani?" Terēze prāšņāja Dzimtene V, 352.

Avots: ME III, 380

prìekša,

1) das Vordere, das Vorderteil, die vordere Seite
U.: līgaviņa priekšu grieza, mutes deva BW. 25028. griez priekšiņu, tautu meita, negriez vis pakaliņu; priekšas dēļ, ne pakaļas es se̦gluoju kumeliņu! 14688. priekšas kāja, = priekškāja, der Vorderfuss: apkalis priekšās kājas LP. VII, 656; priekšas zuobs, = priekšzuobs, der Vorder-, Schneidezahn; priekšas gans, der Hirt des vordern Teils der Her"de (?): ej pa priekšu, priekšas gans! BW. 29011. nama od. mājas priekša, der Platz vor dem Hause: nama priekša neslaucīta BW. 26006, 2. durvju priekša, der Ort vor der Tür: sniegu nuo durvju priekšas atslaucīt LP. IV, 217. - pa priekšu (gew. pa priekšu geschrieben; s. dies) iet, vorangehen: ej pa priekšu, priekšas gans, nepalieci pakaļā! BW. 29011. ej, mīļa Māriņa, pa manu priekšu, es iešu pakaļ ar savu pādi! 1510, 1. - uz priekšu,

a) künftig, künftighin, in Zukunft:
viņš zin˙ājis, kas uz priekšu nuotiks LP. VII, 1264;

b) vorwärts:
uz priekšu tikt, kļūt, vorwārtskommen, sein Fortkommen finden U. netikt ne uz priekšu, ne uz pakaļu (gew.: ne atpakaļ) U., in Verlegenheit sein, sich nicht zu helfen wissen. neticis ne suoli uz priekšu LP. VI, 110. viņš ātri tika uz priekšu amatuos Latvju tauta XI, l, 17. dē̦ls laipuo pats pa purvu kâ varē̦dams uz priekšu JR. III, 75. - ej man nuo priekšas, geh mir aus dem Lichte U.;

2) Demin. priekšiņa, das Vorhaus, Vorzimmer
Ronneb.: klētis tiek ce̦ltas ar priekšiņām, rijas ar plašām nuojumēm Etn. II, 184. kad pavardā vai krāsnī kurināja, tad dūmi nāca priekšiņā, nuo turienes pa vaļējiem griestiem istabas augšā Kaudz. M. 20. mācītājs bija slaiks vīrs nuo auguma, tādēļ tam pa ze̦majām priekšiņas durvīm iekšā ejuot bija ...jāpieliecas Aps. VII, 40;

3) priekšas, das Geburtswasser
U. Der alte Illativ- prie(k)šan (= priekšā) wird in den Texten des 16. Jahrh. auch als Präposition (=priekš) gebrauchf.

Avots: ME III, 393, 394

reitît "sakãrtuôt" (?) Vank.; "vaguot (kartupeļu lauku)" Laud.; (auch reitêt) "sadalīt (tīrumu) birzēs, lai atrastu vidu, rienes%20s%C4%81kt%20art">nuo kurienes sākt art" Sessw.; "= raitît 3" Sauken.

Avots: ME III, 506

re̦tu, re̦tum, re̦tumi, re̦tumis U., Ronneb., re̦tums, re̦tumš, re̦tumiem, Adv., selten; undicht: man bij re̦tu nauda Seewald. re̦tu viņu dabūja redzēt Purap. krūmiem auga me̦lni alkšņi, re̦tum (Var.: re̦tums) vien uozuoliņi; pulkiem jāja kalpa puiši, re̦tum vien saimenieki BW. 14247 var. re̦tum (Var.: re̦tums, re̦tumš) auga gudri vīri, re̦tum re̦sni uozuoliņi 31359. tikai re̦tumi nāca sakarā ar tām pe̦rsuonām A. XI, 474. tas nuotiek re̦tumis U., das kommt selten vor. vīnu re̦tums dzer BW. III, 1, 73. tieksmes un dziņas... tikai re̦tums vairs uzliesmuoja Veselis Saules kapsē̦ta 56. viņa smējās tikai re̦tumš C. T. R. 32. ik˙dieniņas kājas āvu, re̦tumš galviņ[u] sukāju BW. 1011 var. re̦tumš tāda sava māte, kāda man sveša māte 4198 var. tā atnāks re̦tumiem 269, 3. ar nāburgu (alu dzēru) ik dieniņas, ar bāliņu re̦tumiem 19555. viņš tikai re̦tumiem nuo turienes izgāja Vēr. v. J. 1903, S. 21. tikai re̦tumiem zivs paplunkšināja niedrājā Blaum.

Avots: ME III, 515

ripulis Wid., Demin. auch ripultiņš, ein Kreis; eine runde Scheibe, ein runder Gegenstand überhaupt, ein Kreisel: lakatiņš ar sarkaniem ripuļiem MWM. VI, 27. lūku ripulītis (Scheibe, Bündel) Zaļmuiža. viņas (= saules) ripulīši mirdzēja tam uz drēbēm A. XVlI, 395. muižkundze nuopūšas, lūpas ripulītī savē̦luse Vēr. II, 1401. savu vārdu viņš uzraksta un uzrauj vēl ripuli (einen Schnörkel) galā Dok. A. Pliederiene iesprauda matu ripulī (in den runden Haarzopf) adatu A. v. J. 1902, S. 403. auniņš dirsa ripultiņus RKr. VlI, 1266. ratenīti, ripulīti BW. 7018 var. mednis nuonācis zemē kâ ripulis A. XX, 146. malkas ripulis B. Vēstn., ein Ring Holz. - ripuļu zāģis Treiden, die Kreissäge. kad bē̦rns sāk kājām iet, tad saka: "tev jau mazais iet ripuļiem (= ripuliski) vien" N.-Peb.; ähnlich : aiziet ripuļu ripuļiem Bers.

Avots: ME III, 531

runa U., Karls., auch rune BW. 6868, ruņa, das Gespräch, die Rede; der Plur. runas, die Beratung U.; geheimes Gespräch, Neuigkeiten Ruj. n. U., das Geschwätz: līķa (Kundz. Ve̦cais Stenders 9) od. kapa runa, die Grabrede. svē̦tku runa, die Festrede. Sprw.: runa kâ pē̦rkuonam, - kaŗā kâ zaķis (von einem Maulhelden gesagt). kas tā par ruņu? LP. V, 135, was soll diese Rede? was soll das heissen? kur, tautieti, tā runiņa (Var.: valuoda), kua mēs pē̦rn runājām? BW. 10082 var. kur cēlās ļaužu runas (Var.: ruņas)...? BW. piel. ² 4806. nevar būt ne runas Kundz. Ve̦cais Stenders 13, davon kann gar nicht die Rede sein. bez vārda runas (ruņas), fraglos, ohne Zweifel, ohne ein Wort zu verlieren: nelietis bez vārda runas, (er ist) fraglos ein Taugenichts Purap. mums bez vārda runas viņš jāuzlūkuo ar brīnīšanuos un guodbijību Plūd. Llv. II, 67. tevi ievēlēs bez vārda runas MWM. v. J. 1896, S. 399. tev ir bez vārda runas tā istaba jāatstāj A. v. J. 1897, S. 134. - runu turēt, eine Rede halten; runas turēt, Rat halten U. - Genitivische Verbindungen: runas kungs, der Ratsherr (bibl.) U.; runas vīrs, der Delegierte, der Deputat Wid. (eig.: wer das Wort führt): runas vīruos ievēlēt Kaudz. M. 31. runas vīruos ņēmās ēsties partiju gars Kundz. Kronv. 127. Wohl verwandt mit ae. rýnan "brüllen", mhd. rienen "jammern", rūne, ae. rún "heimliches Beratschlagen", an. rýna "vertraulich zusammen reden", ahd. rūnēn "flüstern, raunen", la. rūmor "Geräusch, Gerücht", an. rymia "brüllen, brummen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 350; s. Osthoff MU. IV 119 und Uhlenbeck got. Wrtb. 124). Gegen die Annahme einer Entlehnung aus dem Germanischen (bet Thomsen Beröringer 213 u. a.) sprechen entschieden die Kürze des le. u und die abweichende Bedeutung.

Avots: ME III, 559, 560

sagaidît, tr., (mit Erfolg) erwarten: vārna gaida silta laika, tautas mani uzaugam; vārna siltu sagaidīja, tautas mani nesagaida BW. 10910 var. gaida, gaida, nesagaida 13156. stāvē̦dama sastāvēju, gaidīdama sagaidīju 25946. es nemāku darbinieku izvadīt, sagaidīt 9568. es tautiņas gaidīdama sagaidīju bāleliņu 14140. sēdi, gaidi, baltgalvīte, kādu kungu sagaidīsi! 15259, 1. laba guoda sagaidīja nievātāja mātes meita 15401, 1. gadu gadiem gaidi un nesagaidi Kaudz. M. 12. še tuos sagaidīja brūtgāna tē̦vs . . . un nelaida panāksniekus sē̦tā BW. III, 1, 44. gani laiž luopus vakarā uz mājām, saimniece un māju meita tuos sagaida BW. IV, S. I29. sagaidīt beigu gan nevarēšu Kaudz. M. 7. tievs un gaŗš, ka ne gala sagaidīt A. XX, 209. Refl. -tiês, einander erwarten: mežasargs apstājies . . . tai vietā, kur nuorunāts ar Cimbulu sagaidīties Upīte Medn. laiki. nuoliktā dienā pie . . . kruoga sagaidīsimies un nuo turienes brauksim kuopā RA.

Avots: ME III, 623, 624

samâcît, ‡

2) gründlich unterrichten:
kuo turienes ... skuoluotājs ... samācījis Janš. Bandavā II, 35.

Avots: EH XVI, 429

sanīdêtiês U., sanīdîtiês, sich verfeinden, in Hass, Zank, Feindschaft geraten U.: tikmē̦r dzīvuojuši, kame̦r sanīdījušies LP. V, 102. kas sanīdījās ar turienes raganu ebenda S. 4.

Avots: ME II, 693

sē̦brs Wid., sēbris U., Celm., sàbris N.-Peb., sàbris ² Warkl., Meiran, Saikava, Selsau (in Warkl., Meiran, Saikava daneben ein demin. voc. s. sèbriņ ² ! und in Saikava und Meiran auch ein acc. s. sàbru ² ), sàbris ² Mar. n. RKr. XVII, 118 (daneben eine Deminutivform sèbrītis ² ), A.-Schwanb., sãbris Oppek. n. U., Mag. XIII, 24, Lubn. n. Etn. II, 17, Golg., f. sābrene Etn. III, 92, sābriene, der Nachbar Wid., Celm., Mar., Lubn. n. Etn. II, 17, der Mitwirt in demselben Gesinde Oppek. n. U., Mag. XIII, 24, Golg., A.-Schwanb. (sē̦bri, die Wirte eines Dorfes Lubn. n. U.), (sèbris C.) ein "guter Bekannter, Freund, Verwandter N.-Peb.: mēs jau kâ sābri dzīvuojam ļuoti saticīgi Mar. sē̦bru bē̦rni, Kinder der Nachbarn U. sumpurņu māte tuo stāstīja savai sābrienei (= pušelniecei) JK. III, 7. pagastuos ir manāma tendence pabalstīt saimniekus sābrus vai vienam uotru Latgalits 1922, IV, 33. raganas ejuot... uz sābriem guov[j]u slaukt LP. VII, 545. viņam daudz sābru, er hat eine grosse Bekanntschaft Peb. n. U. - bišu sābris, der Mitinhaber eines Bienenschwarmes Lubn. n. Etn. II, 17. sē̦brs geht zunächst (s. Solmsen KZ. XXXVII, 597) nebst li. sė˜bras "Hälftner" auf r. сябръ (wozu P. Schmidt FBR. W, 9) zurück; hochle. sābris ist eine Neuerung für älteres sābrs (vgl. biedris für biedrs n. a.), und sābr(i)ene (für *sēbr(i)ene) ist eine Ableitung von sābrs; sābr(i)s in Peb. u. a., wo sonst ē, nicht zu ā geworden ist, ist wahrscheinlich aus dem Hochle. entlehnt. Schwierigkeiten macht die für Prohden, Rositten und Schwanb. angegebene Aussprache suobris (mit uo aus ā); mit *sā- aus r. ся-?

Avots: ME III, 823