Paplašinātā meklēšana

‡ àizgruõzît, hin- und herdrehend, -wendend fort-, hinschieben: a. skapi uz citu vietu. a. bluķi Bers. Refl. -tiês, sich hin- und herdrehend, -wendend fort-, hingehen: viņa lē̦nām aizgruozījās uz istabu (von einer wohlbeleibten Frau gesagt).

Avots: EH I, 25

‡ àizruôzîtiês Saikava, wackelnd (und langsam) hin-, weggehen: saimniece aizruozījās uz klēti.

Avots: EH I, 47

apgruôzît, ‡ Refl. -tiês,

1) sich (wiederholt) umwenden, umkehren:
tik daudz ļaužu, ka nevar ne˙maz a.;

2) kursieren:
nauda ātri apgruozās Jürg.

Avots: EH I, 84

apgruõzît, frequ. zu grìezt,

1) oft umkehren, umwenden:
kalpiem bijis jāapgruoza iesals LP. VII, 273;

2) in Umlauf setzen (vom Gelde), austauschen (von Briefen):
viņš bija ieradis naudu apgruozīt Apsk. I, 548. Austro - Ungarijā apgruozīja ar ārzemēm 290. 217. 070 vē̦stuļu. naudas apgruozījums, Geldumsatz: mūsu kasei šuogad bijuši mazi apgruozījumi.

Kļūdu labojums:
griezt = apgriezt

Avots: ME I, 89

atgruõzît, freqn. zu atgrìezt, wiederholt zurückdrehen: sāni greizi sagriezās, kas tuos taisnus atgruozīs BW. 28732.

Avots: ME I, 160

‡ atruôzîtiês, wackelnd oder sich rekelnd herkommen Lubn.

Avots: EH I, 163

gruõzît: mit ùo AP., N.-Peb., Ramkau. Refl. -tiês,

1): gruozās cauru dienu kai maiss, verbringt den ganzen Tag mit Nichtstun
Zvirgzdine. g. viņš gruozījās brangi, er mähte tüchtig Heidenfeld.

Avots: EH I, 414

gruõzît, -u, -ĩju (li. grą̄žýti), freqn. von grìzs,

1) hin- und herdrehen, wenden:
velti tu, puisīti, uz manim lūkuojies, vai nāc matus glaudīdams, vai ce̦puri gruozīdams BW. 10934. diža meita ceļu gāja, diži gurnus gruozīdama 11713. kumeliņš... te̦k galviņu gruozīdams BW. 14437. Fig., galvu gruozīt, sich den Kopf zerbrechen: nu viņam bij liela galvas gruozīšana. kuo tu skaties uz mani, acis gruozīdams LP. VI, 113. šurpu, turpu tautas gruoza manu gudru paduomiņu BW. 10657. sienu ar grābekļiem cirta un gruozīja Vēr. 1904, 258; ebenso labību gruozīt. vedēji dīdīja, gruozīja un lecināja zirgus BW. III, 1, 88;

2) lenken, leiten:
iebrauktu zirgu viegli gruozīt. kungu var gruozīt kâ iebrauktu zirgu Tr. IV, 560;

3) verändern, modulieren:
daža laba lakstīgala gruoza savu valuodiņu BW. 907. viņš savus vārdus sāk gruozīt, er will seinen Worten eine andere Bedeutung geben;

4) verdrehen:
tiesu. Refl. -tiês,

1) sich hin- und herdrehen:
gruozās kâ gailis uz mē̦slu čupas. tās man priekšâ gruozījās BW. 13126;

2) sich ändern:
laiks gruozīsies A. XI, 211;

3) schwanken:
algas gruozījušās starp 13 un 17 rubļiem Etn. III, 138. Subst. gruõzĩtājs, einer, der dreht, wendet, ändert, verändert: vārniņa tāda puspe̦lē̦ka, tā cepeša gruozītāja BW. 2666.

Avots: ME I, 672

ìegruozît,

4): mājas jāiegruoza (t. i., jauzliek pirmās baļķes) uoturdienās un ce̦turtdienās Ramkau. kad pirmās 4 baļķes sane̦stas un saliktas kuopā, tad saka, ka māja ir iegruozīta; pirmuo vainaku sauc par iegruozāmām baļķēm AP. žagariņus pērkļa iegruozīšanai Pas. 1, 346.

Avots: EH I, 515

ìegruozît,

1) mehrfach hinei -, eindrehen, - kehren;

2) zurecht richten, einrichten:
viss tika tâ iegruozīts, kâ viņš tuo gribēja A. XX, 895. kaut vēl reiz spē̦tu nuo jauna iegruozīt dzīves ceļu, tad tuo gan citādi iegruozītu Kundziņ Kronv. 177. vajaguot iegruozīt... plašu etnogrāfiskuo materiālu krāšanu Etn. IV, 141;

3) ruoku iegruozīt, den ausgerenkten Arm wieder einrichten, einrenken
U.;

4) māju iegruozīt U., den GRund zum Hause legen:
iegruozīt namu uz nuode̦gušiem pamatiem Kaudz. M. Refl. - tiês, sich einrichten: bija tâ jāiegruozās, ka... varē̦tu palikt istabā Alm. vai taču nebūtu iespējams tâ darbiem iegruozīties Poruk.

Avots: ME II, 19

[ìeruôzîtiês,

1) sich (beim Aufstehen) zu strecken beginnen:
kad tu ieruozīsies? Warkh.;

2) ungewandt hereinkommen od. hineingehen:
ieruozījās kâ ruzma istabā Trik.]

Avots: ME II, 60

izgruõzît, ‡

2) verrenken
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: izgruozītu ruoku atkal iegruozīt. Refl. -tiês, sich verāndern: šī ir izgruozījusēs (hat sich angepasst): nerunā vai[r] tâ kâ Skrundā Frauenb.

Avots: EH I, 450

izgruõzît [li. išgrą̄žýti], tr., verdrehen, verändern: žīdi triec, vaibstus un daž˙nedažādi izgruozīdami MWM. VIII, 461. Refl. - tiês,

1) sich nach Herzenslust, lange Zeit hin und her drehen:
ķēniņš izgruozās uz vienu pusi, uz uotru LP. V, 322;

2) sich durchschlagen, sich durchschwinden, vorschwatzen:
iespējams nuo daudz kā nepatīkama izgruozīties RSk. II, 168. panāksnieki mēģina visādi izgruozīties, ka e̦suot tāļi ceļuotāji BW. III, 1, 22.

Avots: ME I, 740

I izruôzîtiês,

[1) sich ausrekeln]:
laucis nepaguva ne nuožāvāties, ne izruozīties Stari I, 291, Aps., Bers., Adsel, Sonn., Mar., Kreuzb.;

[2) sich ausbiegen, krumm uneben werden:
grīda izruôzījusies Warkh.].

Avots: ME I, 794

[II izruozîtiês, entstehen, sich bilden, anfangen zu keinem Wid.]

Avots: ME I, 794

mārruozĩte, eine Art Pflanzen: te mārruozītes; es gribēju jums duot vijuolītes... Hamlets 86. [mãrruozīte"kāda puķīte, kam ziedi līdzīgi pīpenes ziediem, tikai ar sīkākām ziedlapiņām" Lemburg.]

Avots: ME II, 584

nùogruõzît: nuogruozi kâ vajag! Salis; "ableiten von etwas (nuovērst)" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 47

nùogruõzît, tr., freqn. zu nùogrìezt, wiederholt hin - und herdrehen, schütteln: brāļi galvu nuogruozīja, dārgu naudu izde̦vuši BW. 24351. ārsts nuogruozīja duomīgi galvu Saul. Refl. - tiês, brālis, pa apkārtni nuogruozīdamies, ne˙nieka neievē̦ruojis LP. VI, 726. kuo tu nuogruozies? ej labāk pie darba!

Avots: ME II, 787

pagruõzît, tr., freqn., wiederholt ein wenig drehen, kehren: uzmauci gre̦dze̦nu pirkstā, pagruozi, tad viss nuotiks, kuo vēlies! LP. IV, 88. Refl. -tiês, sich ein wenig drehen, wenden: nuoģērbies, ka nevar ne pagruozīties.

Avots: ME III, 31

pãrgruõzît, Refl. -tiês, ‡

2) sich verdrehen:
acis tiem pārgruozās, ... un tie tad drīz sprāgst Pēt. Av. III, pielik., S. 54.

Avots: EH XIII, 200

pãrgruõzĩt, tr., [verkehren, verdrehen U.]; ab-, verändern: balsi, nuoteikumus. Refl. -tiês, sich verändern: Lienas daba bij stipri pārgruozījusies Kaudz. Subst. pãrgruõzĩjums, das Veränderte, die Veränderung; pãrgruõzîtãjs, wer verändert, umgestaltet.

Avots: ME III, 156

‡ pârgruõzîtiês ² mājā Strasden, heimkehren (spöttisch).

Avots: EH XIII, 200

paruõzĩte, eine Art von Rosen: kalnā man ruozes zied, pakainē paruozītes BW. 25950, 5.

Avots: ME III, 93

‡ paruozîtiês, eine Weile sich rekeln: atsamuost tis ..., pazaruoza, nuozažāvā un saka Pas. XIV, 211.

Avots: EH XIII, 169

pìegruõzîtiês, sich (wiederholt) zukehren, zuwenden: dabai piegruozīties.

Avots: ME III, 252

ruôzît, Refl. -tiês,

1): auch Auleja, Kaltenbr., Linden in Kurl., Sauken, Stom., Warkl., (mit uo) Bērzgale, Zvirgzdine; Pieteris ... ruozās ... pret mūsu meitām Tdz. 60026. ruozīdamies izlīda nuo krāsns raibais runcis Jauns. Sliņķu virsnieks 131;

2): auch Saikava.

Avots: EH II, 393

ruôzît Mar., A.-Schwanb., "staipît, luocît" Druw.: tavas dzīslas nestaipītas, tavi kauli neruozīti (Var.: nelauzīti) BW. 27796, 7 var. manīja staipīšanu un ruozīšanu kauluos V. un J. laika gr. 1831. Refl. -tiês, -uôs od. -ĩjuôs (U.), -ĩjuôs,

1) ruôzīties (li. rážytis "sich recken")
Adsel, Mar., Lis., Kr., sich dehnen, strecken St., Bergm., Biel. n. U., Wessen, sich rekeln (Golg., Stomersee), gähnen Schwanb.: kuo tu ruozies: vai neiesi strādāt! Mar. n. RKr. XV, 133. viņš piece̦ldamies un ruozīdamies teica Stari II, 192, ļaudis iznāk tâ ruozīdamies vien nuo kukņas A. XX, 7;

2) sich krümmen, sich werfen (von Brettern Lennew., mit
"uô");

3) Gliederbrechen haben
St., Bergm., Biel. n. U. Nebst riêztiês zu li. įsiréžti "натужиться", ae. ranc "sich brüstend", mnd. rank "lang und schmal", an. rank "schlank, aufrecht", vgl. Zupitza Germ. Gutt. 198. In der Bed. 3 zur Wurzel von ruôza "Streifen, Schlucht" ?

Avots: ME III, 586, 587

sagruõzît, tr., (mehrfach) verdrehen, verkehren: sagruozīts (geändert) ruokraksts Konv. ² 1829. nu bija viņas prāts . . . sagruozīts Krilova pas. 74. Refl. -tiês, sich verdrehen, verkehren, sich ändern; sich heftig drehen, kehren: viņš nuosēdās, sagruozījās A. XX, 47.

Avots: ME II, 631

saruôzîtiês: dē̦li sazaruôzās Saikava. tie ar visu reibumu saruozījās, it kâ jau sajustu dzēlienus savās mugurās A. Upītis Pirmā nakts 328.

Avots: EH XVI, 445

saruôzîtiês, uneben, schief werden, "sagrumbuoties" (Erlaa), sich werfen, sich ausbeugen Lennew.: kuoks kalstuot saruozījies.

Avots: ME III, 725

sîkruõz(īt)e: sīkruozītes lasīdama BW. 5478.

Avots: EH II, 492

‡ sniegruozītes Austriņš Raksti V, 245, eine Art Blumen.

Avots: EH II, 543

uzgruõzît, hin und her drehend, wendend aufsetzen Wid., (wiederholt) (hin)aufdrehen, -kehren, -wenden (perfektiv): (ē̦ku ceļuot) uzgruozīt vaiņaku uz vaiņaka AP. izvēla... akmeņus, uz kuŗiem uzgruozīt ē̦kai pirmuo vaiņagu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 141, de̦gunu, kurš bij nuosists šķībi, taisni uzgruozīdams Kaudz. M. 48. (fig.) nuozares, kuo technika uzgruozījusi uz jauniem ceļiem MWM. v. J. 1908, S. 20.

Avots: ME IV, 334

uzruôzîtiês, sich rekelnd aufstehen: uzruozījās nuo gultas Saikava.

Avots: ME IV, 375

‡ IV dẽ̦ka, = dē̦kla: ecēšu zarienr uzliek jaunu dē̦ku P. Rozītis (gebürtig aus Liepmuiža) Pēd. Brīdī v. 7. Mai 1927.

Avots: EH I, 318

kruota, [die Scheidelinie zwischen dem Uferabhangund derebenen Fläche; der obere Rand eines Gebirges (aus der Ferne gesehen)]: tikai ilgi krasta kruotā meitē̦ns gredzentiņu meklē Duomas I, 878. nu pār kalnu au,gstuo kruota ilgu skatiem raugies mē̦mi Druva II, 427. [P. Rozītis, der Antor dieser Belege, habe dies Wort aus dem Volksmande nicht gehört.]

Avots: ME II, 295

‡ pêckarnieks P. Rozītis Ceplis 179, ein Nachkriegsmensch.

Avots: EH XIII, 226

I savažuôt,

1): auch Erlaa; ‡

2) fesseln:
brīvību, kuo ne˙kas nespēj s. P. Rozītis Jaun. Ziņas 1936, № 286. viņš stinga kâ savažuots Sārts Str. 332.

Avots: EH XVI, 463