Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ruņģis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ruņģis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

gruņģis

I grùņģis 2 Selb. "etwas Rundes".

Avots: EH I, 411


piespruņģis

piespruņ̃ģis, die Klemme, Verlegenheit: saimniekam piespruņģis pie astes, - simts rubuļu jāmaksā žīdam! Sassm. kāds piespruņģis, kad nav graudu, kuo zemē sēt Dond. Vgl. piespriņģis.

Avots: ME III, 295


ruņģis

I ruņģis,

1); auch Erlaa; vērsi, vērsi, ruņģi, ruņģi! BW. 20375 var. tādu ruņģi (von einem Wolf)
vazājuot BW. V piel. 2 25681, l var. "In der Bed. l" ME. III, 562 zu ersetzen durch "in den Bedd. l und 3".

Avots: EH II, 385


ruņģis

I ruņģis,

1) jemand der seinen Leib gut pflegt, ein runder, draller Mensch
od. (Schibbenhof) ein solches Tier Seew, n. U., Mag. XIII, 2, 43; XIII, 3, 54: mans puika apvēlies tīri apaļš kâ ruņģis Druw.; ein Schimpfname für dicke Menschen: saģērbies kâ ruņģis Allendorf;

2) ein Hausgeist
Karls. (ruņģis); (gew. rudzu ruņģītis) der Kornalp, der das Korn einem nimmt, dem andern zuträgt U.: pūķus saucuot par "rudzu ruņģīšiem` LP. VI, 48. rudzu ruņģītis peļu rūcenī (slazdā) ielīdis 71. mūsu rudzu ruņģītis nuosists un iebāzts peļu ķurmā VII 727. kamdēļ tu nuositi manu rudzu ruņģīti? JK. V, 150. kâ varuot viņa rudzu runģīti sist LP. VI, 53;

3) ruņģītis, ein Starenhäuschen
Bers. In der Bed. 1 Ableitung von ruñga (vgl. rungulis)?

Avots: ME III, 562


ruņģis

II ruņģis, ein Hahnrei (?)U.,Mag.IV,2,139.

Avots: ME III, 562


ruņģis

III ruņ̃ģis,

1): iesvieda ar ruņģi ("īsu mieta galu") sunim Serbig. brauc kâ par ruņģa tiltu Lieven-Bersen;

2) "satīts tabākas vīšķis" (mit uņ̂ 2 ) NB.

Avots: EH II, 385


ruņģis

III ruņ̃ģis Ronneb., Allasch, N.-Peb., Walk, rùņģis 2 Sessw., Schwanb., Stomersee, Selsau, Fehteln, Mar., Druw., Golg., = ruñga 1.

Avots: ME III, 562


spruņģis

spruņ̃ģis: = sprunguls, ein rundes, verfaultes Stück Holz (mit uņ̃ ) AP.; ein kleines, rundes Stück Holz (mit uņ̂ 2 ) Salis; salasa spruņ̃ģus un liek krāsnī, lai kuras Seyershof. Kārlē̦ns spruņģi gludu drāž Blaum. Raksti IX 4 (1937), 23; "kuoka ierīce duru aizslēgšanai jeb nuostiprināšanai, lai neveŗas vaļā" (mit uņ̂ 2 ) Orellen. zirga sprāgums man bij tāds s. (Malheur), ka netiku ne uz priekšu, ne atpakaļ Seyershof. nu tu esi īstā spruņ̃ģī ebenda. tādā spruņgī (Klemme?) nuonācis beidzuot, ka ne˙kâ nevarēs attaisnuoties Talsen.

Avots: EH II, 561


spruņģis

spruņ̃ģis Karls., spruņģis U., spruņķis BW. 6635 var., ein Knebel: suņiem spruņģi (Var.: spruņķus, kuokus) mē̦tādama BW. 6635 var. - Demin. spruņ̃ģītis Burtn., ein kleines Hölzchen, wie man sie früher anstatt der Knöpfe an den Unterhosen hatte. - viņam tagad sprunģis Serben, er hat jetzt Pech.

Avots: ME III, 1025


struņģis

strùņģis 2 Oknist, = struņ̃ķis 1: de̦sas s. Oknist; nepietika dārzā struņģu BW. 19450.

Avots: EH II, 590

Šķirkļa skaidrojumā (3)

ruņģēt

I ruņģêt, -ēju Ar., ruņģuôt, (jem.) ruņģis nennen: kuŗam vārda nezinām, tuo par ruņģi ruņģējam (Var.: runģuojam, lamājam) BW. 20833 var.

Avots: ME III, 562


rutulis

rutulis,

1) ein rundes Stück Holz Wessen, ein Balkenende, ein runder Klotz;

2) "?": kuŗai meitai stāvu pupi, tai atjāja zābakiem; kuŗai gulu rutulīši, tai ar kārklu vīzītēm BW. 11982, 1;

3) rudzu rutulītis, = rudzu ruņģītis (s. ruņģis 2): jūs manu rudzu rutulīti nuogalinājušas LP. VI, 66, Etwa zu slav. rъtъ "Spitze, Schnabel, Anhöhe, Hügel"??

Avots: ME III, 565


žeikoties

žeikuôtiês,

1) tollen, schreien, Unsinn treiben:
bē̦rni, kas t[ad] pa dienas vidu žeikuosies! izdzirdēs rudzu ruņģis un ieraus rudzuos Alksnis-Zundulis;

2) "einander mit einer Rute prügeln"
Nötk.

Avots: ME IV, 802