Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rudzu ruņģītis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rudzu ruņģītis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (4)
kurms
kùrms C., Smilt., [Ronneb.],
ķurms [Bers.],
der Haufe, der Knäuel: baznīcē̦ni stāvēja kurmuos Smilt.
ļaudis ķurmuos vien gāja, pārspriezdami jaunā mācītāja runu Seib.
krampji savilka viņu kurmā C.
mūsu rudzu ruņģītis nuosists un iebāzts peļu ķurmā LP. VII, 727.
Avots: ME II,
324
rūcenis
rūcenis,
1) rùcenis 2 Ringmundshof,
rûcenis 2 Bauske,
ein aus den Knöcheln des Schweinefusses (auch aus einem Knopf) angefertigtes Spielzeug Kurl. n. Celm.
(= ūkšķis); eine Maultrommel Dr.;
rùcenis 2 "kas rūc" Kl.;
rūcenis PS.,
ein Brummbär;2) eine (Mause)falle: rudzu ruņģītis peļu rūcenī (slazdā) ielīdis LP. VI, 71.
Avots: ME III,
566
ruņģis
I ruņģis,
1) jemand der seinen Leib gut pflegt, ein runder, draller Mensch od. (Schibbenhof) ein solches Tier Seew, n. U., Mag. XIII, 2, 43; XIII, 3, 54: mans puika apvēlies tīri apaļš kâ ruņģis Druw.; ein Schimpfname für dicke Menschen: saģērbies kâ ruņģis Allendorf;2) ein Hausgeist Karls. (ruņģis); (gew. rudzu ruņģītis) der Kornalp, der das Korn einem nimmt, dem andern zuträgt U.: pūķus saucuot par "rudzu ruņģīšiem` LP. VI, 48. rudzu ruņģītis peļu rūcenī (slazdā) ielīdis 71. mūsu rudzu ruņģītis nuosists un iebāzts peļu ķurmā VII 727. kamdēļ tu nuositi manu rudzu ruņģīti? JK. V, 150. kâ varuot viņa rudzu runģīti sist LP. VI, 53;3) ruņģītis, ein Starenhäuschen Bers. In der Bed. 1 Ableitung von ruñga (vgl. rungulis)?Avots: ME III,
562
rutulis
rutulis,
1) ein rundes Stück Holz Wessen, ein Balkenende, ein runder Klotz;2) "?": kuŗai meitai stāvu pupi, tai atjāja zābakiem; kuŗai gulu rutulīši, tai ar kārklu vīzītēm BW. 11982, 1;
3) rudzu rutulītis, = rudzu ruņģītis (s. ruņģis 2): jūs manu rudzu rutulīti nuogalinājušas LP. VI, 66,
Etwa zu slav. rъtъ "Spitze, Schnabel, Anhöhe, Hügel"??Avots: ME III,
565