Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'runča' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'runča' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
runča
runča gabals U., ein schwedisches Rundstück; davon - runča nauda, Kupfergeld Ruj., Salisb. n. U.
Avots: ME III, 561
Avots: ME III, 561
runča
Šķirkļa skaidrojumā (10)
lents
le̦nts, leņ̂ķe 2 Gramsden, [Rutzau], leņ̂kis 2 Līn., Katzd.,
1) die Ecke, der Winkel:
tikkuo dē̦ls bij apģērbies, tas ielien leņķītē LP. VI, 456. mēs sadzinām guovis leņķē starp kūtsgalu un dārza žuogu Nigr. pilns kakts (Var.: pilna leņķe) runča (ruoņa) pautu Biel. R. 455;
2) leņķis, der Winkel (in der Geometrie)
Kronw. taisns leņķis, rechter Winkel; strups leņķis, stumpfer Winkel;
3) leņķis, Bucht. Ein Lituanismus.
Avots: ME II, 452
1) die Ecke, der Winkel:
tikkuo dē̦ls bij apģērbies, tas ielien leņķītē LP. VI, 456. mēs sadzinām guovis leņķē starp kūtsgalu un dārza žuogu Nigr. pilns kakts (Var.: pilna leņķe) runča (ruoņa) pautu Biel. R. 455;
2) leņķis, der Winkel (in der Geometrie)
Kronw. taisns leņķis, rechter Winkel; strups leņķis, stumpfer Winkel;
3) leņķis, Bucht. Ein Lituanismus.
Avots: ME II, 452
noliegt
nùoliêgt, tr.,
1) ableugnen, in Abrede stellen, negieren:
dabas pētnieki tuo nuoliedz Latv.;
2) verbieten:
skuoluotājs stingri nuoliedza runča palmu Aps. Reefl. - tiês,
1) in Abrede stellen:
viņš tik svē̦ti nuoliedzies un nuozvērējies A. XXI, 66. nuoliedzies, pie krūtīm sizdams, ka it ne˙kā nezinuot Upīte Medn. laiki
[2) sich weigern
U.] Subst. nùoliêdzẽjs, wer in Abrede stellt, ablaugnet, negiert; nùoliêgšana, das Ablaugnen, Negieren; nùoliêgums, die Ableugnung, die Negation: "ne" it nuolieguma vārdiņš.
Avots: ME II, 812
1) ableugnen, in Abrede stellen, negieren:
dabas pētnieki tuo nuoliedz Latv.;
2) verbieten:
skuoluotājs stingri nuoliedza runča palmu Aps. Reefl. - tiês,
1) in Abrede stellen:
viņš tik svē̦ti nuoliedzies un nuozvērējies A. XXI, 66. nuoliedzies, pie krūtīm sizdams, ka it ne˙kā nezinuot Upīte Medn. laiki
[2) sich weigern
U.] Subst. nùoliêdzẽjs, wer in Abrede stellt, ablaugnet, negiert; nùoliêgšana, das Ablaugnen, Negieren; nùoliêgums, die Ableugnung, die Negation: "ne" it nuolieguma vārdiņš.
Avots: ME II, 812
nosacīt
nùosacît [li. nusakýti], tr.,
1) anbefehlen, [vorschreiben, bedingen, entscheiden
U.], festsetzen, verordnen: tē̦vs mirdams nuosaka, lai visi dzīvuo saderīgi LP. IV, 5. [tā ir nuosacīta lieta U., das ist eine einmal bestimmte, entschiedene Sache.] nuosacītais laiks Etn. III, 93;
2) angeben, vorschützen:
pate pienu izē̦duse, runča vainu nuosacīja BW. 31127, 1;
3) betonen, mit Nachdruck sagen, das letzte Wort sagen:
"ar˙dievu!"viņa nuosaka aizgriezdamas MWM. X, 270. "gan būs labi", es nuosaku MWM. XI, 222. Refl. -tiês "заречься" Spr. - Subst. nùosacĩjums, die Bestimmung, Bedingung; nùosacîšana, das Bestimmen: tu esi saimnieks, tev tā nuosacīšana Seib.; nùosacîtãjs, wer bestimmt, anordnet.
Avots: ME II, 842, 843
1) anbefehlen, [vorschreiben, bedingen, entscheiden
U.], festsetzen, verordnen: tē̦vs mirdams nuosaka, lai visi dzīvuo saderīgi LP. IV, 5. [tā ir nuosacīta lieta U., das ist eine einmal bestimmte, entschiedene Sache.] nuosacītais laiks Etn. III, 93;
2) angeben, vorschützen:
pate pienu izē̦duse, runča vainu nuosacīja BW. 31127, 1;
3) betonen, mit Nachdruck sagen, das letzte Wort sagen:
"ar˙dievu!"viņa nuosaka aizgriezdamas MWM. X, 270. "gan būs labi", es nuosaku MWM. XI, 222. Refl. -tiês "заречься" Spr. - Subst. nùosacĩjums, die Bestimmung, Bedingung; nùosacîšana, das Bestimmen: tu esi saimnieks, tev tā nuosacīšana Seib.; nùosacîtãjs, wer bestimmt, anordnet.
Avots: ME II, 842, 843
noteikt
nùotèikt, tr., intr.,
1) betonen, mit Bestimmtheit behaupten:
"ta visa lapsas vaina," viņš nuoteica A. XXI, 758, pate pienu izē̦duse, runča vainu nuoteikuse BW. 31127,1;
2) bestimmen, ans Herz legen:
brālis nuoteicis māsai, lai neeimuot pagrabā LP. nuoteiktā laikā, zur bestimmten Zeit. nuoteicams,
1) was zu bestimmen ist,
2) womit zu bestimmen ist:
nuoteicamā galuotne, die definite Endung. Subst, nùotèikšana, das Bestimmen; nùotèikums, die Bestimmung, Bedingung: pulsis pārkāpa šuo nuoteikumu JK. V, 148.
Avots: ME II, 873
1) betonen, mit Bestimmtheit behaupten:
"ta visa lapsas vaina," viņš nuoteica A. XXI, 758, pate pienu izē̦duse, runča vainu nuoteikuse BW. 31127,1;
2) bestimmen, ans Herz legen:
brālis nuoteicis māsai, lai neeimuot pagrabā LP. nuoteiktā laikā, zur bestimmten Zeit. nuoteicams,
1) was zu bestimmen ist,
2) womit zu bestimmen ist:
nuoteicamā galuotne, die definite Endung. Subst, nùotèikšana, das Bestimmen; nùotèikums, die Bestimmung, Bedingung: pulsis pārkāpa šuo nuoteikumu JK. V, 148.
Avots: ME II, 873
pauts
pàuts,
1): auch Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 260), Lng., (mit aû 2 ) Dond., Frauenb., Grob., Kand., Lautb., Ruj., Salis, Siuxt, Demin. gen. plur. pauteļu BW. 3000, 1;
2): auch BW. 7497 var., 34535; 35260 u. a.; lielie pauti, Hodenbruch
AP.;
4): be̦bru pauti, solanum dulcamara Salis; ērzeļa p., gewisse Pilze
AP., Morcheln Salis; kaķa p., gnaphalium dioicum Kaltenbr.; trifolium arvense Oknist; kuiļa p., eine gewisse Art Kartoffeln Salis; kumeļa p., ein Pilz (helvella esculenta) Lems.; runča p., geum rivale Salis; rũņu p., ein gewisser Pilz AP.; zaķa p., eriophorum polystachium Ramkau; zirga p., ein Pilz (helvella esculenta); ‡
5) ērzeļu pauti, eine gewisse Speise
("kad ielaiž mīklu taukuos un izce̦p) Frauenb.
Avots: EH XIII, 186
1): auch Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 260), Lng., (mit aû 2 ) Dond., Frauenb., Grob., Kand., Lautb., Ruj., Salis, Siuxt, Demin. gen. plur. pauteļu BW. 3000, 1;
2): auch BW. 7497 var., 34535; 35260 u. a.; lielie pauti, Hodenbruch
AP.;
4): be̦bru pauti, solanum dulcamara Salis; ērzeļa p., gewisse Pilze
AP., Morcheln Salis; kaķa p., gnaphalium dioicum Kaltenbr.; trifolium arvense Oknist; kuiļa p., eine gewisse Art Kartoffeln Salis; kumeļa p., ein Pilz (helvella esculenta) Lems.; runča p., geum rivale Salis; rũņu p., ein gewisser Pilz AP.; zaķa p., eriophorum polystachium Ramkau; zirga p., ein Pilz (helvella esculenta); ‡
5) ērzeļu pauti, eine gewisse Speise
("kad ielaiž mīklu taukuos un izce̦p) Frauenb.
Avots: EH XIII, 186
pauts
pàuts (li. paũtas "Ei, Hode"),
1) das Ei
Dunika (in dieser Bed. jetzt durch uõla verdrängt): Sprw. ve̦se̦ls kâ pauts. pauts māca dējēju od. grib gudrāks būt par vistu. pauts nemāca vistu dēt. gaidi gaili pautu izdējam!
2) die Hode;
pautu kulīte, der Hodensack U.; vēja pauti "Bruch" Mag. XIII, 3, 59;
3) pautiņi, ein Handschuhmuster
RKr. XVII, 31;
4) auna pauts "geum" Arrasch; be̦bru pauti, Bibergeil
U., Konv. 2 329; ērzeļa pauti, eine Art im Frühling wachsender Pilze Mar. n. RKr. XV, 113; kaķu pautiņi, Rainblume, Mottenkraut, Ruhrkraut (gnaphalium arenarium) Mag. IV, 2, 89; kungu pauti, Stechapfel (datura stramonium L.) Peņg., Konv. 2 219; runča pauti, Benediktenkraut Zoden, Behnen; suņa pauti,
a) Zeitlose (colchicum autumnale L.)
Peņg.,
b) eriophorum polystachion Mar. n. RKr. XV, 138. Nebst apr. pawtte "Eier"
wohl zu pùst, putas, pūte "Blase", li. pùsti "schwellen", pãpautas "Schwiele", wruss. nomka "männliches Glied", la. praepūtium "Vorhaut" u. a. s. Persson Beitr. 243 f., Berneker IF. IX, 362, Walde Vrgl. Wrtb. II, 80.
Avots: ME III, 130
1) das Ei
Dunika (in dieser Bed. jetzt durch uõla verdrängt): Sprw. ve̦se̦ls kâ pauts. pauts māca dējēju od. grib gudrāks būt par vistu. pauts nemāca vistu dēt. gaidi gaili pautu izdējam!
2) die Hode;
pautu kulīte, der Hodensack U.; vēja pauti "Bruch" Mag. XIII, 3, 59;
3) pautiņi, ein Handschuhmuster
RKr. XVII, 31;
4) auna pauts "geum" Arrasch; be̦bru pauti, Bibergeil
U., Konv. 2 329; ērzeļa pauti, eine Art im Frühling wachsender Pilze Mar. n. RKr. XV, 113; kaķu pautiņi, Rainblume, Mottenkraut, Ruhrkraut (gnaphalium arenarium) Mag. IV, 2, 89; kungu pauti, Stechapfel (datura stramonium L.) Peņg., Konv. 2 219; runča pauti, Benediktenkraut Zoden, Behnen; suņa pauti,
a) Zeitlose (colchicum autumnale L.)
Peņg.,
b) eriophorum polystachion Mar. n. RKr. XV, 138. Nebst apr. pawtte "Eier"
wohl zu pùst, putas, pūte "Blase", li. pùsti "schwellen", pãpautas "Schwiele", wruss. nomka "männliches Glied", la. praepūtium "Vorhaut" u. a. s. Persson Beitr. 243 f., Berneker IF. IX, 362, Walde Vrgl. Wrtb. II, 80.
Avots: ME III, 130
pelēcis
pelêcis (li. pelė´kis "ein mausfarbiges Pferd"), etwas Graues: es paņēmu pelēcīti pe̦lē̦kām actiņām BW. piel 2 21272. inčam, runčam, pelēčam, pilna peļu vācelīte BW. 7649, 1. sirmīšam auzas devu, pelēčam pe̦laviņas BW. 29949. man aitiņa pelēcīte BW. 25420. vilciņš pelēcītis Plūd. Llv. 184. kumeliņš pelēcītis Stari II, 931. atraka kādu dziļi iegrimušu pelēci (von einem Stein) Latv. jāliec mugura un jāsvīst..., pelēči! (von Arbeitern) Saul. III, 225; eine Art grauer Pilze Seppkull.
Avots: ME III, 196
Avots: ME III, 196
plūkšumnīcas
rukuls
II runkuls "?": rudzu runkuliņš LP. VI, 87 (gemeint ist damit der pūķis - me̦lna runča izskatā).
Avots: ME III, 562
Avots: ME III, 562
runcis
ruñcis, Demin, auch runčiņš BW. 2110, verächtl. ruñčelis, der Kater: Sprw. kad runča nav mājās, tad peles virs galda lē̦kā. pinci, pinci, runci, runci, kam tu peles nemedīji? BW. 25176, 3. Etwa zur Wurzel von runa (vgl. besonders an. rymia "brummen")?
Avots: ME III, 561
Avots: ME III, 561