Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sērs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sērs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (59)

aizsērst

àizsērst (Bersohn), = àizsẽrst: ve̦lns piegrābis lielu nastu ar zemēm un gribējis Daugavu aizsērst LP. V, 408. ve̦lns, Salaci aizsē̦rsdams, nesis sagšā akmeņus LP. VII, 479. milzis aizsērsis se̦nākuo e̦ze̦ru LP. VII, 1304. ve̦lns aizsērš upes LP. VII, 1104. Subst. aizsērsējs LP. VII, V, der Teufel, der Riese, der die Flüsse, Seen verschüttet; aizsē̦rsums, der Erd-, Steinaufwurf LP. VII, 1304.

Kļūdu labojums:
LP. VII, V = LP VII, 480; 640

Avots: ME I, 49


apsērsnot

apsḕ̦rsnuôt, intr., durch Frieren hart, harschelig werden (vom Schnee): apsē̦rsnuojis kupenis; sniegs.

Avots: ME I, 119


atsērsnu

* atsē̦rsnu > hochle. atsārsnu (Aahof) bē̦rni zaķam, die ersten, im März [le. sē̦rsnu mēnesis] geworfenen Hasenjungen.

Avots: ME I, 189


atsērsņu

atsērsņu meita, die Brautschwester auf einer Hochzeit L. [Wohl zu sḕrst.] In Aahof sei atsērsnu meita eine Tochter, die einem kinderlosen Ehepaar etwa nach einer zehnjärigen kinderlosen Ehe geboren wird.

Avots: ME I, 189


atsērsties

atsêrstiês 2 Dunika, Kal., genügend zum Besuch, zu Gast verweilen: nevar diezgan a. ("= nevar beigt sērst").

Avots: EH I, 164


iesērst

ìesḕrst, als Gast hereinkommen, hineingehen: nuo kurienes ne stars tai sirdī neiesērsa MWM. VIII, 84.

Avots: ME II, 63


izsērst

izsḕrst, Ermes, Trik., Wolm., (eine Reihe von Personen)als Gastbesuchen: i. visus radus.

Avots: EH I, 479


izsērsties

izsḕrstiês, zur Genüge, nach Herzenslust zu Gaste sein, gastieren: visu ziemu izsērsies Vāczemē LP. V, 101. diezgan izsērsies e̦smu LP. VI, 136.

Avots: ME I, 796


mīļsērs

mĩļsẽ̦rs ,* voll sanfter Wehmut: ik˙vakaru dzēsmiņa lapām mīļsē̦ru dziesmiņu pauž Apsk. v. J. 1903, S. 72.

Avots: ME II, 645


pasērs

I pasē̦rs [?], der Wintervorrat an Heu und Stroh Kavall n. U., Dond.; zu sē̦rs I [vgl. pasars].

Avots: ME III, 97


pasērs

[II pasẽ̦rs, etwas unangenehm (bitter) schmeckend: p. ēdiens, dzēriens Bauske; šuoreiz maize tāda pasẽ̦ra Schibbenhof.]

Avots: ME III, 97


pasērst

pasḕrst: "pasēru" ME. III, 97 in "pasērsu" zu verbessern.

Avots: EH XIII, 171


pasērst

pasḕrst, intr., eine Zeitlang wo als Gast verweilen [Dunika]: es pasēru marmora mītnēs Duomas II, 927. Refl. -tiês, gern eine Zeitļang wo zu Gaste sein [Pas. III, 421]: l abu laiku pasē̦rsusies, tā gribēja šķirties LP. VI, 968.

Avots: ME III, 97


pretsērsums

pretsē̦rsums, der Gegenbesuch, die Gegenvisite.

Avots: ME III, 389


sasērsnīt

sasḕrsnît Drosth., Lis., Bers., sich mit einer Kruste bedecken (vom Schnee), gefrieren Dond.: sniegs sasērsnījis.

Avots: ME III, 728


sasērsnot

sasē̦rsnuôt C., = sasḕrsnît.

Avots: EH XVI, 446


sasērst

sasērst, intr., längere Zeit zu Gast weilen: ve̦lns brauca sērst, sasērsdams dažreiz ilgi juo ilgi LP. VII, 41.

Avots: ME III, 728


sērs

I sē̦rs,

1): sē̦ra sērdienīte, sē̦ri pina vainadziņu BW. 4638. Die Bedd. 2 und 3 ME. III, 830 sind vielleicht zu streichen: sē̦rs BW. 4137, 1 kann zu 1) gehoren, und sē̦rs 3 dürfte von U. falsch autgefasst sein und vielmehr zu sẽ̦rs III 1 gehören.

Avots: EH II, 482


sērs

I sē̦rs,

1) sē̦rs C., Ramkau, Ranzen, Adj., traurig, trübe, kummervoll:
sē̦ras dienas BW. 4242. sē̦rs mūžs Spr. sē̦ras dziesmas BW. III, 1, 30. vientults, atstāts un sē̦rs Zalktis I, 114. bē̦rzu . . . stāvi . . . ar sē̦ri nuoliektām galuotnēm Vēr. I, 1286. šuogad sē̦ra vasariņa: laukā puķes neziedēja, meitas puišus nemīlēja BW. 12778, 1;

2) verwaist, eines Angehörigen beraubt:
sē̦rs nuo tē̦va, sē̦rs nuo mātes, sē̦rs nuo īsta bāleliņa BW. 4I37, I;

3) Subst., Kummer, Bitterkeit
U.: tāds sē̦rs kakla galā, so bittere Not reicht bis an den Hals U. Dürfte auf sē̦rs III beruhen.

Avots: ME III, 830


sērs

II sẽ̦rs: als plur. t.: sē̦ri vien nuosmirdēja BW. 1686 var.

Avots: EH II, 482


sērs

II sẽ̦rs, sḕ̦rs 2 Kl., der Schwefel: vai vajaga sē̦ra gunis, vai ziluo zēvelīšu? BW. 8411. - sē̦ra ziedi, Schwefelblumen U. Wohl nebst li. sierà aus slav. sěra dass. entlehnt.

Avots: ME III, 830


sērs

III sẽ̦rs, ‡ Subst. sè̦rums 2 Auleja "sīvums smaržas vai garšas ziņā": nuo priežu taids kai s., kai piktums iet kaklā.

Avots: EH II, 482


sērs

III sẽ̦rs Lindenhof, Lenzenhof, Ukri, Grünh., Bauske, Hofzumberge, Schibbenhof,

1) unangenehm (bitter) schmeckend:
uogu virumi, ilgi vaļā stāvē̦dami, kļūst sē̦ri Neugut. sē̦ra garša mutē ruodas nelaicīgus kartupeļus ē̦duot Siuxt. sē̦ri kartupeļi ir tādi, kas augdami iznākuši nuo zemes un kļuvuši zaļi; kad tuos izvāra, tie ir sē̦ri Lesten (hier nitr von Kartoffeln). vēju dabūjuši kartupeļi ir sē̦ri Sessau, A.-Bergfried. sviestam sē̦ra garša Autz. sē̦ra maize (nelabu raugu). Sprw.: ē̦d, kamē̦r sē̦ra mute paliek;

2) sẽ̦rs ("kalt und windig")
gaiss (?) Deg.; sē̦rs ("schwül, drückend" ) karstums, gaiss (??) Deg. Etwa zu mhd. hare, nhd. herb (und slav. sěra "Schwefel "?) ?

Avots: ME III, 830


sērs

IV sērs (für sēris?) die Sandbank im Meere U.

Avots: ME III, 830


sērs

V sē̦rs (?), der Wintervorrat an Heu und Stroh Kawall n. U. Zu pasars.

Avots: ME III, 830


sērs

VI sē̦rs "?": uz augstākās klints starp negaisa sē̦riem (Schwefel?) V. Eglītis.

Avots: ME III, 830


sērsības

sērsĩbas, der Besuch, die Gasterei Wid.: Klāvs atbrauca šuodien pie mums sērsībās N.-Bartau. pārbraukt nuo sērsībām LP. I, 20. svētdien bij kaimiņuos sêrsības2 Ahs.

Avots: ME III, 830


sērsiens

sērsiens A. v. J. 1896, S. 333, das einmalige Zugastesein, der einmalige Besuch.

Avots: ME III, 830


sērsis

sērsis (wo?), ein Gast (?); sẽršuos braukt, zum Besuch fahren (diese Verbindung angeblich in Ruhental).

Avots: EH II, 482


sērskābe

sẽ̦rskâbe* Konv. 2 488; 3823, auch sē̦ra skābe B. Vēstn. n. U., Schwefelsäure.

Avots: ME III, 830


sērskābs

sẽ̦rskâbs,* schwefelsauer: sē̦rskābs kaļķis Mzv, m. 12.

Avots: ME III, 830


sērskaliņš

sē̦rskaliņš, das Zünd-, Streichholz (gew.: sē̦rkùociņš): viņš grābājas pa kabatām pēc sē̦rskaliņiem Purap.

Avots: ME III, 830



sērsma

sē̦rsma Allendorf, = sē̦rsna: biezu, balti pe̦lē̦ku sē̦rsmu viņi nuokārušies Kaln. Uozuolk. māc. 69.

Avots: ME III, 830


sērsmains

sē̦rsmaîns, = sē̦rsnaîns: sē̦rsmainas pē̦rslas... pilda.., zarus un ce̦rus Kaln. Uozuolk. māc. 69.

Avots: ME III, 831



sērsna

sē̦rsna: "sasalušā iet pa sērsnēm" ME. III, 837 zu verbessern in "uzsačušā iet pa sē̦rsniem".

Avots: EH II, 482


sērsna

sē̦rsna L., U., Etn. I, 49, Meiran, sē̦rsns U., Schwanb., Mar., sḕrsnis Jürg., Drosth., Nötk, sērsnis Etn. I, 49, Plur, sḕ̦rsni C., Ramkau, sḕ̦rsni 2 Saikava, Bers., Lis., Golg., Sessw., Heidenfeld, Meselau, Kl., sḕršņi Ramkau, sêršņi 2 Matkuln, Ahs., sēršņi Oppek. n. Etn. I, 49, sērsnes Etn. III, 145, Reiffrost, Nachtfrost im Frühling U.; Harst überm Schnee U., Etn. I, 49, Meiran, Schwanb., Mar.: sniegam tik stipra sē̦rsna, ka visur pa virsu vien iet Janš. Dzimtene V, 159. nevar kâ sasālušā iet pa sērsnēm Aps. V, 32. sniegu, sē̦rsnu tur nuobridu BW. 26613, 2 var. pa sēršņiem labi stāigāt Etn. 1, 49. sēršņi ilgi nepastāv ehenda. sē̦rsnu laiks, der Frühling Etn. I, 49. sē̦rsnu mēnesis, der März ebenda, U. sē̦rsnu zaķis,

a) der Märzhase
U.;

b) ein unbeständiger, unzuverlässiger Mensch
J. Neimanis. Nebst sē̦rsksna, sē̦rsma, sē̦rstu laiks zu li. širšnýti "sich mit Reif bedecken", širkšnas "Reif" le. sar̂ma (s. dies) u. a., vgl. auch Būga PFB. LXXV, 143 und KSn. I, 290.

Avots: ME III, 831


sērsnains

sē̦rsnaîns: s. (mit einer Kruste bedeckt) sniegs Ramkau.

Avots: EH II, 482


sērsnains

sē̦rsnaîns laiks, Frost Ruj. n. U.

Avots: ME III, 831


sērsni

sḕ̦rsni (unter sē̦rsna): auch AP.; kad uznāca s. Austriņš Raksti VII, 117. pār marta sē̦rsniem V, 304.

Avots: EH II, 482


sērsnis

sērsnis: auch Erlaa, Stom.; sēršņa laiks ziemā Sudrabkalns V. b. 1. 116. paķēra plaukstās cietu piku, asu sērsni Ciema spīg. 122.

Avots: EH II, 482, 483



sērsnīt

‡ *sḕrsnît, zu erschliessen aus sasḕrsnîi.

Avots: EH II, 483


sērsnot

I sḕ̦rsnuôt, sich mit Harst bedecken: sniegs jau sāk sē̦rsnuot C.

Avots: ME III, 831


sērsnot

II sē̦rsnuôt, = sērst: laba mārša, labs bāliņš, tie man labi sē̦rsnuojuot (Var.: sē̦rstu iet) BW. 26641, 3 var.

Avots: ME III, 831


sērsns

sḕ̦rsns 2 Heidenfeld "sārts" (von der Gesichtsfarhe).

Avots: EH II, 483


sērsns

sē̦rsns,

1) s. sē̦rsna;

2) hart (vom Schnee):
s. sniegs Saikava.

Avots: ME III, 831


sērst

I sḕrst,

1): auch (mit êr 2 ) Allend., Frauenb., Pussen, Rosenbeck, Seyershof, Strasden. Refl. -tiês: auch (mit êr 2 ) Dunika; saimniece pa Rīgu sēršuoties (sei zum Besuch)
Seyershof.

Avots: EH II, 483


sērst

I sḕrst Wolm., C., Ranzen, PS., sḕrst 2 KL, Prl., sērst U., Spr., sêrst 2 Dunika, Matkuln, Deg., BL, sēršu, sērsu,

1) auch das Refl. sērstiês Zaravič, intr., spazieren, Visiten abstatten
L., zum Besuche sein, als Gast wo verweilen U.: Sprw. pie radiem sērst, ne dzīvuot. sērst iet, zum Besuch gehen U. sērst gājuši pie kaimiņiem, sie sind ausgegangen, um die Nachbarn zu besuchen U. kuŗa [māsiņa] tālu tautiņās, tā nāks sērst bāliņuos BW. 269, 1. pie brālīša sērsties gāju 26601. meita atbrauc sērsties JK. V, 143; Pas. IV, 418 (aus Gramsden). - dievam sērst aizgāja, er ist gestorben Mag. IV, 2, 144, U.;

2) tr., besuchen:
nāc, māsiņa, brāli sērst! BW. 17526. Refl. -tiês, einander besuchen L. - Subst. sḕršanā, das Zugastesein; sḕ̦rsums,

a) der einmalige Besuch;

b) "kukulis" Zaravič; sḕrsẽjs, ein Gast, der länger als gewöhnlich bleibt W.-Livl. n. U.: radi... sērsējus pācienā labiem ēdieniem LP. VII. Etwa zu sirt "besuchen, schmarotzen"?

Avots: ME III, 831


sērst

*II sērst (= sērt II), zu erschliessen aus àizsērst.

Avots: ME III, 831


sērstavnīca

sē̦rstavnīca "?": sē̦rstu gāja sē̦rstavnīca BW. 18520.

Avots: ME III, 831


sērstēt

sērstêt "?": sērstēt uz tirgiem un dzīrēm Seifert (aus Stender) Chrest. II, 52.

Avots: ME III, 831


sērsti

sē̦rsti: sē̦rstuos (od. Supinum?) iet BW. 2951, 1 var.

Avots: EH II, 483


sērsti

sē̦rsti (nom. pl.), der Aufenthalt als Gast Wid.

Avots: ME III, 831


sērstības

sērstības: auch Pusseneeken n. FBR. XX, 29 (mit êr 2 ), Janš. Mežv. ļ. I, 279.

Avots: EH II, 483


sērstības

sērstĩbas, = sērsĩbas: nenāc vairs tu, brālīti, pie māmiņas sērstībās! VL. aus Durben.

Avots: ME III, 831


sērsts

sê̦rsts 2 Perkunen, eine Sitzbank im Boot. Mit sekundärem -r-.

Avots: EH II, 483


sērstu

sē̦rstu laiks, die Zeit, da der Schnee trägt und dadurch das Gehen erleichtert Döbner n. U. Zu sē̦rsna.

Avots: ME III, 831

Šķirkļa skaidrojumā (23)

apgulēt

apgulêt,

1) (eine Anzahl von Objekten) schlafend beschädigen, erdrücken:
vajaga cūku atšķirt, citadi viņa apgulēs visus sivē̦nus Mahlup. tas puisis kâ prātu apgulējis (wie unsinnig) Bauske;

2) "?" pie māsiņas sērst atnācu, šuo naksniņu negulēšu: vai atnācu . . . māsiņu ar miedziņu apgulēt? VL. aus Schnehpeln od. Turlau;

3) = apgùlt 1 Stenden. Refl. -tiês,

1) = apgùltiês Schnehpeln, Stenden;

2) einschlafen
Lems., Salis;

3) guovis apgulējušās, die Kühe haben sich beim Liegen mit Mist besudelt
Fest., Memelshof, Prl.

Avots: EH I, 85


aplūzām

aplûzãm, Adv., ringsum brechend: kad sērsnēm vai arī le̦dum neiet pa virsu, bet lūst iekšā, tad iet aplūzām Etn. III, 145. tagad ir pati aplūza (Subst.): sniegs vēl netur pa virsu, iet aplūzām Stelpenh., Fest.

Avots: ME I, 103


apradi

apradi, ferner stehende Verwandte: pie īstiem radiem viņa neiet sērst, tikai pie tādiem apradiem Gold. brūte izdala apradiem... BW. III, 1, 80; Druva I, 910.

Avots: ME I, 113


apsērt

apsḕrst, tr., besuchen: māsu LP. IV, 186; apakšzemi LP. VII, 1; Dundagu VII, 1091. Refl. -tiês, als Gast wo verweilen: nāc pie manim apsērsties RKr. VIII, 4. apsḕrsiêns, der Besuch.

Kļūdu labojums:
manim = manis

Avots: ME I, 119


brālene

brãlene,

1) (Brudersweib)
auch Dobl. n. BielU., Siuxt;

2) "?": brālē̦ns ... atnācis apsērst savu brāleni Janš. Līgava II, 353.

Avots: EH I, 239


Krievmala

Krìevmala, Krìevmale, die Grenze der Russen, Russland: bāliņš savu zuobeniņu Krievmalē (Var.: Krievzemē) balināja BW. 32155. nu nāk sērst tā māsiņa, kuo aizveda Krievmalē BW. 26564 (Krievmalā 22466).

Avots: ME II, 284


labai

labai, Adv., gut: uz māsiņu sērst gāju, ceļa labai (Var.: labi) nezināju Stockm. BW. 23669; Lub. juo labai, umso besser RKr. II, 57.

Avots: ME II, 394


laiks

laĩks (li. laĩkas "Zeit"),

1) die Zeit,

a) mit Eigenschaftswörtern, Zahlwörtern, Fürwörtern, Partizipien:
ilgs, liels laiks, geraume Zeit: pēc liela laika viņš pārnāca mājās. gaŗš laiks, die Langeweile: palicis (uznācis) dikti gaŗš laiks LP. IV, 103. jauki, laimīgi, priecīgi, bēdīgi, grūti, dārgi laiki, schöne, glückliche, fröhliche, traurige, schwere, teure Zeiten; jauni, ve̦ci laiki, die alten und neuen Zeiten. pirmais laiks, die erste Zeit der Schwangerschaft (die ersten 18 - 20 Wochen), uotrs laiks, die zweite Periode der Schwangerschaft (20 - 22 Wochen dauernd) JK. VI, 19. kāds, savs laiks, eine gewisse Zeit: paiet jau arī kāds od. savs laiks. tāds laiks, laiciņš, eine kleine Weile: man te tāds laiciņs jāpaliek. jauns laiks, Neumond, ve̦cs l., Altlicht. aŗams, kuļams, pļaujams laiks, die Pflug-, Dresch-, Mähezeit; linu plūcams od. raujams, mē̦slu, siena ve̦dams laiks; ē̦dams, gulams od. gulēt ejams, mirstams, sējams laiks, die Ess-, Schlafens-, Sterbe-, Saatzeit;

b) mit vorangehendem Genitiv: baiļu, bē̦du laiks; die Schreckens-, Trauerzeit:
nāk meitām baiļu (Var. bē̦du) laiks BW. 18771; baznīcas l., die Zeit des Gottesdienstes; bizmaņu l., die Zopfzeit, die Zeit der Dunkelmänner; ceļa l. die Zeit, wo die Wege gut sind, namentl. die schöne Schlittenbanzeit; darba, dienasvidu l., die Arbeits-, Mittagszeit; dieva laiciņš,

a) eine Gott geweihte Zeit:
svē̦ts vakars, dieva laiciņš Konv. 2 149;

b) die von Got herrührende, schöne Zeit;
gaiļu, ganu l., die Zeit des Hahnengeschreis, der Hütung; gavēņa l., Fastenzeit; klausības od. klaušu l., die Zeit der Frohndienste; lapu od. rudens l., die Herbstzeit: nāk rudens lapu laiks BW. 18771; luožu l., die Zeit der Rekrutierung; mēŗa l., die Pest; pusdienas l., die Mittagszeit; putraimu l., das Jahr 1844 Etn. IV, 152; rīta l., der Morgen: rīta laiks - ze̦lta laiks, Morgenstunde hat Gold im Munde; sējas, skuolas l., die Saat-, Schulzeit; me̦stru, puoļu, spranču, zviedru laiki, die heermeisterlichen, Polen-, Franzosen-, Schwedenzeiten: teļu l., die Zeit des Kalbens, auch die Zeit, wo Kälber geschachtet werden; tirgus l., Marktzeit; vakara l., die Abendzeit: vaļas l., die freie Zeit, Musse; valdības l., die Regierungszeit; veļu l., die Zeit des Erscheinens der verstorbenen Geister; verdzības od. ve̦rgu laiki, die Zeit der Leibeigenschaft; vidus laiks, die Zwischenzeit: pirmāk mice, pēc ce̦pure, vidus laika vainadziņš BW. 24733, 9; vidus laiki, Mittelalter; ze̦lta l., goldene Zeit; ziedu, ziemas l., Blüte-, Winterzeit;

c) mit abhängigem Infinitiv: laiks gulēt iet jau pienācis;

d) mit folgendem Temporalstz: kur jau tas laiks, kamē̦r (kuopš, kad) nee̦sam tikušies;

e) als Subj.: laiks aiziet, aizte̦k, die Zeit vergeht, verrinnt. laiks man iet tautiņās
Ltd. 1197. vēl man laiks, vēl man laiks sav[u] pūriņu pieluocīt BW. 7622. ve̦ci laiki - labi laiki;

f) als Obj., laiku duot, ievē̦ruot, izlietuot, kavēt od. pakavēt, nuogaidīt, nuokavēt, nuopļāpāt, nuolikt, pavadīt, die Zeit gönnen, wahrehmen, ausnutzen, vertreiben, abwarten, versaümen, verplaudern, bestimmen, verbringen;

g) im Dat., laikam,

a) wahrscheinlich, wohl:
tas jau laikam ar samazgām kristīts;

b) gewöhnlich:
runājušies, kâ jau laikam pazīstami; [Instrumental] laikiem, zuweilen; laikiem - laikiem, bald - bald: laikiem līst, laikiem saule spīd; [sen laikiem U., (siet) längst];

h) Akk. [resp. Instrum.] der Zeit:
duod, dieviņ, tâ dzīvuot, kâ dzīvuoja tē̦vu laiku BW. 25748. saimnieks gāja vienu laiku, uotru LP. VII, 617. laiciņu viņš gulēja, eine kleine Weile schlief er. citu gadu šādu laiku tev vīru atvedīšu LP. VI, 195. tuos laikus saimnieks katru Jāņu nakti pārvilcis ačgārniski pīlādzi LP. VII, 694. viņš man visu laiku (immer, unauförlich) bāžas virsū. savu laiku ievas zied, savu laiku ābelītes; savu laiku es valkāju savu ruožu vainadziņu BW. 5947. ne savu laiku arī nē! nie und nimmer! es neietu savu laiku uz jūrmalu sievas ņemt BW. 30963. pašu laiku,

a) soeben, gerade um diese Zeit:
pašu laiku rietēja saule A. XII, 132;

b) eben recht, passend:
svārki man pašu laiku. nūja bij pašu laiku LP. VI, 487. tē̦vs teic lielu, māte mazu, tautiet[i]s teica pašu laiku BW. 15067, 3. laiku als Adv., früch, frühzeitig: mēs tik laiku sanākušas BW. 19093. kam tik laiku tu nuomiri! 3905, 3;

i) im Lok., laikā, zeitig, rechtzeitig, früh:
rītā jau vīrs laikā ticis debesīs. dienas, nakts laikā, am Tage, in der Nacht; skaidrā dienas laikā, am hellen, lichten Tage LP. VII, 492. saule jau bruokasta laikā VI, 4. tuo savā laikā nee̦smu piedzīvuojis, das habe ich meine Lebtage nicht erlebt. laikā - laikā, bald - bald: laikā lietus līst, laikā jauks LP. VI, 434. ne..kādā laikā, niemals, durchaus nicht. šinīs od. šuos mūsu laikuos, bei jetzigen Zeiten; viņuos, vec,uos, sen se̦nuos laikuos, in alten, uralten Zeiten. laikā od. pašā laikā,

a) zur rechten Zeit,

b) passend, eben recht:
laikā (Var.: laiku [Wessen], laikus) man mātes svārki, laikā mātes villainītes BW. 3198 [in Laitzen dafür laikam: ce̦pure laikam];

j) nach Präp.: ar laiku, mit der Zeit:
gan ar laiku viņš pieņemsies prātā. bez laika, zur Unzeit, vorzeitig: bez laika galu atrast. dievs duod tautām izputēt, kas bez laika bildināja BW. 14877, 1. Sprw.: neiesāc ne˙kā bez laika. nuo šī laika, von nun an. laik(u) nuo laika, von Zeit zu Zeit. nuo laika gala, nuo laikiem, nuo laiku laikiem, nuo se̦niem laikiem, von jeher, seit uralten Zeiten: viņš man nepatīk nuo laika gala Kaudz. M. pa laikam, nach einiger Zeit: pa laikam iznāca māte Janš., JK. III, 67; pa laikam, = laikam, gewöhnlich: sulainis, kâ jau pa laikam nemierīgs gars, gribējis zināt JK. laiku pa laikam od. pa laikiem, von Zeit zu Zeit: saimnieks laiku pa laikam gājis birztiņā LP. VII, 885. brālis arī pa laikiem apraudzīja māsu tautās BW. I, S. 490; [pa laikiem U., von jeher]. pa(r) gaŗu laiku, pa gaŗam laikam, für die lange Weile, nachlässig: jaunākais par gaŗu laiku apsuolījies LP. V, 159. savu darbu tie strādājuši tikai tâ pa gaŗam laikam LA. par tuo laiku, unterdessen: par tuo laiku pārnāca mežsarga trīs dē̦li Dīcm. pēc laiciņa, pēc kāda laika, nach einer Weile; pēc tāda laika, nach einiger Zeit; pēc liela laika, nach langer Zeit. pie laika [wohl ein Germanismus!], beizeiten, rechtzeiting: es pie laika (Var.: laiku, laikus) ceļu griezu BW. 10157. bēdz pie laika siliņā 18857. pret rīta laiku, gegen Morgen. šis nams taisīts uz laiku laikiem. [uz laika U., genau passend];

2) die (grammatische) Zeit, das Tempus:
pabeigti un nepabeigti laiki, vollendete und unvollendete Zeiten;

3) die Frist, der Termin:
zināms, nuolikts laiks, eine bestimmte Zeit. naudu nuoduot uz īsu laiku;

[4) freie Zeit, Musse:
man nav laika, ich habe keine Zeit];

5) das Wetter
[vgl. aksl. годъ "Zeit": r. погода "Wetter", klr. негода "Unwetter"]: jaunā mēnesī laiks mainās. laiks tâ kâ uz mīkstu, taisās snigt. laiks apmācies, aptumšuojies, es ist trübes Wetter; laiks atlaižas, pielaižas, es tritt mildes Wetter, Tauwetter ein; laiks atme̦tas silts, das Wetter eird warm; laiks nuoskaidruojies, das Wetter ist heiter, hell geworden. auksts, karsts, silts, labs, jauks, lē̦ns laiks; bargs laiks, das Ungewitter; duomīgs l., unbestimmtes Wetter; gruozīgs l., unbeständiges Wetter; mīksts l., lindes W., Tauwetter; me̦lns laiks, schneeloses Wetteŗ schneelose Zeit (Herbst und Frühling): kur pavasarī me̦lnā laikā se̦sku ņemsi LP. VII, 1252; skaļš laiks, Frostwetter, wo ein Knacken und Krachen, namentl. in den Wänden, zu vernehmen ist; dubļu, lietus, pē̦rkuoņa, sala, siena laiks, Kot-, Reegen-, Donner-, Frost-, Heuwetteŗ auch Erntewetter: tirgus dienā tirguotājiem siena laiks. Von schlechtem Wetter: suņa laiks, Hundewetter. tāds laiks, ka guodīgs saimnieks ne savu suni nedze̦n ārā. laikam dievs ve̦lnam laiku uz renti izdevis. Von schönem, sonnigem Wetter: tāds laiks, ka saulīte tīri pa zemi rit;

6) der Pl. laiki,

a) Zeiten,

b) auch laika dienas Kav., bestimmte zu beobachtende, auch zu feiernde Tage, Festtage:
laikus turēt, die Tage beobachten, beobachten, was an bestimmten Tagen zu tun erlaubt ist und was nicht. nāc, māsiņa, laikiem (Var.: laikuos) sērst; laikiem gaida bāleniņš BW. 17531. - Wohl zu likt (s. dies), [li. núolaikas "mussig" u. a. s. de Saussure MSL. VIII, 445, Berneker Wrtb. 155, Būga Изв. XVII, 1, 34 und KZ. LI, 110. Ursprünglich vielleicht ein Adjektiv (= gr. λοιπός) mit der Bed. "übrig > müssig"; in diesem Fall als Subst. zunächst mit der Bed. "Musse"].

Avots: ME II, 405, 406, 407


Leišmale

Leĩšmale, die litauische Grenze; das litauische land, Gebiet: mūs[u] māsiņa sērst nāca, kuo aizveda Leismalē BW. 26541, 16.

Avots: ME II, 446


ogot

uôguôt, intr., Beeren lesen U.: uoguodama, riekstuodama pie brālīša sērst nuogāju BW. 26514. Subst. uôguôšana, das Beerenlesen; uôguõjums,

1) das vollendete Beerenlesen;

2) die gesammelten Beeren:
ņe̦mat nu manu uoguojumu! Kleinb.; uôguôtãjs, der Beerenleser, -sammler.

Avots: ME IV, 414


pacienāt

pacìenât, [pacienît Ar.], tr., bewirten: radi tad sērsējus pacienā labiem ēdieniem LP. VII, II [sic!]. Subst. pacìenãjums, die Bewirtung; pacìenâšana, das Bewirten; pacìenâtãjs, der Bewirtende.

Avots: ME III, 13


pavadnieks

pavadniẽks, der Begleiter: tas būs mans pavadnieks, sērst ejuot bāliņuos BW. 25437, 1.

Avots: ME III, 131


pazināt

pazinât,

1) erfahren (?):
iedami apsērst radus, lai pazinātu, kI3 tie pārlaîduši mēŗa laikus Janš. Mežv. ļ. I, 187;

2) = paziņuôt (?): bija saduomājis precēties: bija pazinājis (> ostle. pazynuojis) uz visām malām ļaudīm, lai sameklē ... meitini Pas. X, 259.

Avots: EH XIII, 192


Prūšmale

Prūšmale, Preussen: mūs[u] māsiņa sērst brauca, kuo aizveda Prūšmalē BW. 26541, 16 var.

Avots: ME III, 400


pūpapēda

pūpapē̦da "?": pie brālīša sērst aizgāju, mārša mani nemieluoja. paga, paga, pūpa pē̦da (Var.: pupupē̦da, pupu pākste), es pateikšu brālīšam! BW. 26589, 1.

Avots: ME III, 448


riekstot

riẽkstuôt, intr., Nüsse suchen, lesen, sammeln: bijām mežā riekstuot Blaum. gailītis ar vistiņu bij aizgājuši riekstuot LP. V, 191. iesim riekstuot, uz kalniņa ir pilna lazda ar riekstiem Pas. I, 321. uoguodama, riekstuodama... pie brālīša sērst nuogāju BW. 26514.

Avots: ME III, 545


sēņot

sẽņuôt, intr., Pilze suchen, sammeln U.: vīrs gājis uz mežu sēņuot LP. IV, 163. uoguojuot, sēņuojuot panāk tautas celiņā BW. 13478, 6. uoguodama, sēņuodama pie brālīša sērst nuogāju 26514 var. - Subst. sẽņuôšana, das Pilzesammeln; sẽņuõjums, die vollendete Tätigkeit des Pilzesammelns: es pārnāku nuo sēņuojuma Poruk III, 356; sẽņuôtãjs, der Pilzesammler Grünh.: sēņuotājs, tuo manīdams, pametis sēnes LP. IV, 163.

Avots: ME III, 827


slaugzna

slàugzna 2 Warkl., Altenwoga, slaugsna, die Eiskruste auf dem Schnee Wid., "izsalis ūdens": kad sērsnēm, vai arī le̦dum, slaugsnai neiet pa virsu, bet lūst iekšā ... Etn. III, 145. Die Form mit -z- wohl zu služât, r. слузъ "dünne Eisschicht, feuchter, oben befrorener Schnee" u, a. (bei Trautmann Wttb. 306).

Avots: ME III, 918


tālējs

tālẽjs Wid., tālejs (vielleicht mit ostle. ej aus ij), = tâls: nebē̦dāju, kad klātēji niecināja: sen tālēji naudu skaita BW. 8723 (aus Dserwen). tālējās tautiņās 5991 (aus Zirau); 10331 (aus N.-Ottenhof). sērsu pie tālēja bāleliņa 26652 (aus Alschw.) braucat pruojām, tālēji radi! 26108 (aus Dubenalken). tālējs radinieks, der Seitenverwandte Brasche. vienā tālejā malā dzīvuoja ķēniņš Pas. III, 381 (aus Bikava). princis nuo tālējās ķēnestes V, 435 (aus Kaunata). uz tāļejām zemēm V, 291 (Infl.). tālejuos ķēniņa meita IV, 472 (aus Zvirgzdine).

Avots: ME IV, 144, 145


vajadzība

vajadzĩba, das Bedürfnis; die Notwendigkeit L., Nötigkeit U.: vajadzība... pēc augstākām skuolām Kundz. Kronv. 135. viņai... nebija daudz vajadzību Asp. Saulgriezīte 3. nāci sērst jeb citā kādā vajadzībā LP. V, 320, kāda nuote, vajadzība bij tam tautu dēliņam? BW. 14918. vajadzību līdzēšana, Abhilfe B. Vēstn. n. U.

Avots: ME IV, 445


vākt

vâkt C. (li. vókti "beschicken"), vàkt Neuenb., PS., (mit à 2 ) Kr., Prl., (mit â 2 ) Iw., Karls., Lautb., Līn., Rutzau, Praes. -cu (U.) od. -ķu (Autz n. U., Frauenb., Rutzau) od. -ku (Lautb., U.), Praet. -cu od. (Autz n. U.) -ķu (unbek. in A.-Laitzen, Arrasch, Dond., Drosth., Golg., Kaltenbrunn, Oknist, Ruj., Saikava, Schwanb., Sessw., Wolm.),

1) deckeln
(?) U.;

2) ernten
U., Bielenstein Holzb. 343, Memelshof, (mit â ) Sehren; zusammennehmen, wegschaffen, unter Dach und Fach bringen U., (mit â 2 ; Praes. und Praet. -cu) Adiamünde, Bauske; sammeln (mit à 2 ; Praes. und Praet. -cu) Erlaa, Kl., (mit â 2 ; Praes. und Praef. -ķu) Dunika, Frauenb.: kartupeļus vākt (einheimsen) Bauske, Memelshof, Sehren. sēnes vākt Dunika. vāc savas mantas kuopā! Adiamünde. vāc traukus pruom nuo galda! Siuxt, Sonnaxt. dzirdēja paipalu mātīti... vāķam kuopā izklīdušuos cāļus Janš. Dzimtene 2 I, 49. vākdams ceļu, tas ir ar grābekli sagrābstīdams un uzlasīdams nuobirušuos siena kušķus Bandavā Il, 75;

3) (ein Kind) warten
(mit à 2 ) Sonnaxt, (mit â 2 ) Dunika (Praes. und Praet. -cu od. -ķu), Frauenb., Gold., Siuxt (Praes. und Praet. -cu); hüten, aufpassen: steidzies mājās bē̦rnus vākt Janš. Dzimtene 2 I, 219. es vākšu mazuo Paipala 14. ķēvi viņš ne˙kad daudz nevāķis 50. Sprw.: kam lieta piede̦r, tas tuo vāķ Birk. Sakāmv. 76;

4) auffordern:
brālīti sērsti vāķu (Var.: aicināju) BW. 15902 var. ve̦lns... vāc tuo atkal dancāt Pas. V, 369 (aus N.-Bartau). vācis, lai nākuot dancāt ebenda. Refl. -tiês,

1) sich zusammentun
U.: mēs turējāmies un vāķāmies, un nu es viena un atstāta! Janš. Bandavā I, 308;

2) sich wohin begeben, zurückziehn, Zuflucht suchen
U.: vāķies nuost! packe dich fort! U., Frauenb. tā uotra vāķas nu pruojām Janš. Precību viesulis 29. lābāk vākšuos istabā pie mātes, lai man... neuzbrūk Līgava I, 95. - Subst. vākšana,

1) das Ernten, Sammeln, Zusammennehmen;

2) das Warten, Hüten;
vākums,

1) das einmalige, vollendete Ernten, Sammeln, Zusammennehmen; das Gesammelte, die Ernte;

2) das einmalige, vollendete Warten, Hüten;
vācẽjs, vāķẽjs,

1) wer sammelt, erntet, zusammennimmt:
pūķis... bijis mantas vācējs LP. Vl, 52. jau kūmiņas paē̦dušas, nav galdiņa vāķējiņās (Var.: jēmējiņas) BW. 1484;

2) wer (Kinder) wartet, hütet.
Vgl. vâks und vācele I. Hochle. vàkt = wohl aus *vãkt, und vâkt 2 woht aus vâkt; vàkt in Neuenb. und bei PS. kann aus Mundarten mit vâkt 2 entlehnt sein.

Avots: ME IV, 495


vite

vite, die Tünche Nötk.: sērs, kas tai sajūk ar viti A. XX, 593. Nebst estn. wiťť aus mnd. witte "Weisse".

Avots: ME IV, 628


zeme

zeme (li. žẽmė, apr. semmē),

1) zems, -s (r. земь in на-земь "auf die Erde"
) Preili n. FBR. VIII, 13; Pas. II, 137 (aus Lixna), Kaltenbrunn, Schlossberg, Demin. zemiņa (tahmisch!) BW. 8310, 2 var., acc.-instr. zemiņu (tahmisch!) 13388 var., gen. s. zemīša 4821,3 var., auch Plar. zemes, die Erde (der Boden; die Welt); der Humus Siuxt; das Land; der Landbesitz: Sprw. kāda zeme, tādi augļi RKr. VI, 849. tik me̦lns kâ zeme Br. 57. kas zemi kuopj, tam maize būs Br. sak. v. 1504. kas zemi kuopj, tuo zeme kuopj Birk. Sakāmv. 79. ja zemei duosi, tad zeme tev duos JK. II, 473. kâ zemi kuopsi, tâ zeme atlīdzēs 474, tā zeme jūras dibe̦nā, tā zeme kapā Br. s. v. p. 117. virs zemes, apakš debess (antwortet man einem, der nach dem Wohnort fragt) Etn. IV, 79. bija ļuoti nejauks laiks, tâ sakuot debess ar zemi gāja kuopā JK. V, 1, 66. kaut arī zeme ar debesi jauktuos 65. mālu (Var.: glīzda, pliena, zvirgzdu) zeme BW. 9763. man arama ce̦lmu zeme 5220,2. kas man deva āra zemi, sila zemes arājam? 11218. linu zeme 17470,1. griķam de̦r smaga (Var.: ve̦ca) zeme 3186 var. meža zemes iestrādājuot Etn. II1, 157. maizes zeme, ein fruchtbares Land U. atvedis kapiem smilti un zemi (Sand und Humus) Siuxt. piegrābis lielu nastu ar zemēm un gribējis Daugavu aizsērst LP. V, 408. spē̦ruse aiz dusmām zemes gaisā JK. V, 1, 76. zemi apstrādāt, den Boden, das Land bearbeiten. zemi uzplēsa Dicm. pas. v. I, 25. es aparu divi zemes BW. 27976. zeme iebrūk Aps. Pie pag. tiesas 15. būdiņa... kâ nuo zemes izburta LP. I, 169. zemē iegrimuse pils Dīcm. pas. v. I, 11. viņš pārbijās, ka vai dzīvs būtu zemē ielīdis 23. guovis bijušas kâ zemē iekritušas LP. VII, 978. uz zemes pusi St., niederwärts, uz zemes gulēt, auf der Erde liegen, schlafen U. pie zemes gulēt, krank sein U. pie zemes, gar zemi gāzt, mest, sviest, niederwerfen U. Ansis liekas gar zemi (legt sich nieder) un aizmieg JK. III, 80. līdz zemīti ievas zied BW. 13388. ze̦māku jau nekritīsi kâ līdz zemei, sagt man zu einem, der sich vor dem Fallen fürchtet Etn. IV, 77. tē̦vs, māmiņa zem zemēm (sind begraben) BW. 4087 var. māmuliņu zem zemēm palikām 27755. gulēt man zem zemēm 27554,1. ragana... nuosit (sc.: kucīti) i[r] apruok juo zemēs Pas. V, 426 (aus Welonen). viņš guļ dziļi zem zemēm Latv. rozkrīt caur zemēm Pas. V, 321 (aus Welonen). tē̦vs ar dē̦lu zemi dala Biel. 1179. sasēda bāleliņi tē̦va zemi dalīdami BW. piel. 2 37891. pirmajam, pedeļam, tiem piede̦r tē̦va zeme 3754,1. tē̦vu zeme, das Vaterland. dzimtā zeme, die Heimat. meita zemes neturēja BW. piel. 2 3774,1, labs zemes gabals, eine gute Strecke Weges U., St. vinš e̦suot gājis kādu gabaliņu zemes LP. VI, 920. nebija jājis ne jūdzes zemi (eine Meile Weges) V, 276. pa visiem zemes kaktiem dze, nāt Kundziņš Vecais Stenders 37. uz jaunu zemi iet, eine neue Wohnstelle beziehen U. sveša zeme BW. 18912. nuo svešām zemītēm 30866. tālajās zemītēs 31726, 2 var. radi pa visām zemītēm BW. piel. 2 3840,1. aiz zemju zemēm, dziļā svešumā Rainis Tie, kas neaizmirst 77. krievu (Var.: prūšu, puoļu) zeme vare̦n liela BW. 13186,7. nuo tās tāļas sakšu zemes 31332. sāmu zemes mēs ļautiņi, prūšu zemes kumeliņi 26034. trīs kundziņu zeme rīb 18999. uz zemēm Salis u. a., auf dem (flachen) Lande (im Gegensatz zur Stadt). uz zemēm iet, aufs Land ziehen St., U. zemēs dzīvuodams, der du doch zu Lande wohnest Manz. 10 Gespr. - In genitivischen Verbindungen: zemes bē̦rns, ein Sterblicher; z. ceļš,

a) der Landweg (im Gegensatz zum Seeweg, zur Eisenbahn)
Salis, Wid.;

b) die Landstrasse
Wid.; z. juoma Wid., die Landenge; z. juosla od. juosta (U.), eine Erdzone; z. kalps "ein Landknecht": saimnieks izrentēja māju trim zemes kalpiem Ahs.; z˙klēpis, der Schoss der Erde; z. luode, die Erdkugel; z. ļaudis, Landeseingesessene St., U.; z. malka, Torf U.; z. piķis, Ton: zemes piķis kaļķu vietā I Mos. 11, 3; z. rags, das Kap Wid.; z. rūķis, wer den Boden bearbeitet, ein Landarbeiter; z. smaka, Leichengeruch U.; z. strēķis, eine Erdzone U.; z. suoģis, der Landvogt Manz. Lettus; z. svars, 25 Pfund Karls.; z. šaurums, die Landenge Wid.; z. tiesa, das Landgericht U.; z. trīce, das Erdbeben; z. vaina, eine Krankheit, die man von dem Wasser erbt, womit ein Gestorbener gewaschen ist Bergm. n. U.; z. vējš, der Ostwind an der Westküste von Livl. und Kurl. n. U., Rutzau; z. bite, die Erdbiene; z. čurkslis, die Uferschwalbe (hirundo riparia) Nigr.; z. tārps, der Erdwurm Wid.; z. apiņi, Ehrenpreis (veronica officinalis L.) RKr. II, 80, L., U.; z. ābuols, knollige Sonnenblume, Topinambur (helianthus tuberosus L.) RKr. II, 72; Plur. z. ābuoļi, Erdäpfel U., Kartoffeln Mag. IV, 2, 145; z. bē̦rzs (bērze 1271,1) BW 17706, 4"?" ; z. cūkpienes, Löwenzahn (leontodon L.) RKr. II, 73; z. kuoks, der Senesbaum Brasche; z. rāciņi U., Kartoffeln; z. rieksts Mag. IV, 2, 29, die Erdnuss; z. siliņš, Augentrost (euphrasia) U.; z. sīpuols Etn. II, 10"?"; z. tauki, schamloser Gichtschwamm (phallus impudicus L.) RKr. II, 75; zemes uogas St., Erdbeeren. Nebst ze̦ms u˙a. zu apr. same (zum Vokalismus vgl. den Ortsnamen d. Samiten = le. Zemīte in Kurl.), aksl. zemlja, av. (loc. s.) zǝmi, alb. δе "Erde", gr. χαμαί "auf der Erde", umbr. hondra "infra", lat. homō (alt hemō). got. guma "Mensch" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 662 ff., Trautmann Wrtb. 369 f., P. Kretschmer Glotta XX, 65 ff., N. van Wijk AfslPh. XLII, 287, Johannson Xenia Lideniana 116 ff.

Avots: ME IV, 708, 709