Paplašinātā meklēšana

sagraizît, sagraizelêt, tr., (mehrfach) zerschneiden : asa zâle sagraiza pirkstus Baltpurviņš I, 129. amēba . . . tika sagraizīta gabaluos Vēr. I1, 1060. pasaule vairs nav sagraize̦lē̦ta desmit gabaluos Druva II, 467.

Avots: ME II, 627

izkùrņât, [izkur̃ņât Arrasch], auswühlen: maizes duoniņas nekārtīgi sagraizītas, piena cibiņas izkurņātas Balss, [N. - Peb.].

Avots: ME I, 757

ķene, eine dicke, breiartige Masse: biezputra kâ ķene Lasd.; in Gold. eine Sauce aus Fett und Mehl, die zu gebratenem Schweine- fleisch gegessen wird. Gew. das Demin. ķenĩte, eine Nationalspeise: Kandavā ķenīti taisa nuo ūdenī iekultiem miltiem, kuo katliņā vai pannā uzvāra, sāli ieliekuot. Rundālē ar ķenīti apzīmē vienkāršu nuo miežu miltiem vārītu putru, pie kuŗas vai nu vāruot pieliek taukus, vai arī ē̦duot piestrebj pienu. Kuldīgā ķenīti taisa nuo ūdenī vai pienā iekultiem miežu bīde̦lē̦tiem miltiem, sagraizītiem cūkgaļas un siļķes gabaliem, kuo kuopā pannā pašķidru uzvāra un ē̦d pie sausiem kartupeļiem Etn. I, 2; 57; JK. VI, 50.

Avots: ME II, 365

riêva (li. rievà "Steinkluft") Wolm., PS., Nötk., Drostlt., rìeva ² Kr., riêva ² Karls., Naud., Lin., riẽva Nigr., C., riêve Neuenb., Warkl., riêve ² Salis, Iw., rìeve ² (li. rievė˜, acc. riė˜vę "das Geäder im Holze") Kl., Prl., Wessen, eine Schlitze N.-Sessau n. U., eine Vertiefung, Runzel, eine Falte, Furche U., Ruj. (riẽva), eine Schramme, Narbe Freiziņ, Katzd. (riẽva); eine Ritze im Holz U.; die Birkenmaser Biel. n. U.: piere tam ievilkušās dažas cieti zīmē̦tas rievas Vēr. I, 898. ruokas bija līdz rievām sastrādātas Saul. I, 121. pirksti ir sagraizīti rievu rievās Stari I, 335. nedauzi luopiņu: jau rievas uz ciskām var redzēt! Naud. Nebst li. raivė "Streif" zu ae. ráw "Reihe", air. roen "Bergkette", ahd. rein "Rain" u. a., s. Waide Vrgl. Wrtb. II, 343; vgl. auch rīve II.

Avots: ME III, 550

sadruostêt,

3): "sagraizīt" Schujen.

Avots: EH XVI, 404

II sašķẽrêt,

1) (Stoff) zuschneiden
(perfektiv) Spr.;

2) hobelnd zerschneiden:
s. kāpuostus Dond.;

3) s. (nelietīgi sagraizīt) drēbi Ermes.

Avots: ME III, 755

saskrubît, tr.,

1) roh bearbeiten:
klēts augša... ar... saskrubītuo spuoļu blāķi paspārnē Austriņš Nuopūtas vējā 88;

2) "zernagen"
Druw., Tirsen; auch saskrubinât, mit einem scharfen Werkzeug zerbröckeln Nötk.: žurka saskrubījusi kuoku Lennew.;

3) "sagraizīt": s. ar nazi galda malu Sessw., Salisb., Allend.; "nuogriezt (kuokam) daudz zaru" Allend.

Avots: ME III, 734