Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sakust' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sakust' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

sakust

sakust, intr.,

1) zusammenschmelzen, verschmelzen; sich vereinigen:
tie sakusa ar ruomiešiem par vienu tautu Antröp. II, 50. senie "ziemassvē̦tki", kristīgu ticību ieve̦duot, visur sakusa ar kristīgiem Konv. 2 391;

2) zerschmelzen;

3) müde werden:
Jancis nuo iešanas jau gluži sakusis D. Kleinb. J. 56.

Avots: ME II, 660


sakustēt

sakustêt Warkl., = sakustêtiês: krūmi sakustēja.

Avots: EH XVI, 421


sakustēties

sakustêtiês, sich (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu bewegen anfangen, in Bewegung geraten: Rustans sakustas miegā Valdis. viņš stuostījās, sakustē̦damies uz priekšu Vēr. l, 1041. nepacietīgi viņš sakustējās II, 157. tas iebilda, neveikli sakustē̦damies ebenda 424. kaķis ruokās piepēši sakustējās Saul. III, 185. - Subst. sakustêšanâs, auch sakustẽjums, eine plötzliche, kurze Bewegung: sēnīte ar strauju sakustējumu tuo izšauj tālu pruojām Vēr. II, 717.

Avots: ME II, 660


sakustināt

sakustinât, ‡ Subst. sakustinājums, die Rührung: Kristīne ... pamanīja mātes sakustinājumu Blaum. Raksti III 6 (1939), 128.

Avots: EH XVI, 421


sakustināt

sakustinât, tr., in Bewegung setzen, plötzlich bewegen; (fig.) rühren: kas mani tâ sakustināja? Blaum.

Avots: ME II, 660

Šķirkļa skaidrojumā (10)

gaņģis

gaņ̃ģis,

1): lai vītuolu gaņģi taisa BW. 5984. māja gaņģa gaņģiem (mit vielen Räumen)
Sonnaxt;

3): auch Orellen, Seyershof; g. - dziju puosms, kuo ve̦lk uz šķē̦rumiem, 20 dziju kuopā Salis. g. - aude̦klu ve̦lkuot 60 uz kārtim vai riņģiem savilktas dzijus; gaņģī var būt da,žāds skaits gājienu, skatuoties pēc tā; ar cik dzijām ve̦lk aude̦klu Ramkau. ir divējādi ganģi - meitiešu g. un vēveŗu g., meitiešu gaņģī ir 30 zuobu un vēveŗu gaņģī ir 20 zuobu AP. pēc gaņģiern var zināt, cik plats būs aude̦kls ebenda;

4): auch Kaltenbr., Seyershof; saka pa gaņģim katrs saimnieks iemantuot kaltus ratus Sonnaxt;

10) ein Gang (5) Stricknadeln:
pieci irbi ir g. Frauenb. nuopirka gaņģi adāmuo adatiņu Sonnaxt;

11) Dienst, Posten, Obliegenheit
Segew.; "eine Arbeit": tuo gaņģi viņš var izpildīt Seyershof. ne˙kādu gaņģi ("= darbu, saimniecību") nevarēja vadīt; tâ˙pat par vaļniekiem dzīvuoja Salis;

12) eine dicke Brotscheibe
Seyershof: eik viņš gaņģus maizi vien neapē̦d!

13) "vieta" AP.: tikai vienu gaņģīti vie[n] sakuste̦na. es tik tādu gaņģīti vie[n] izravēju.

Avots: EH I, 383


noļengāt

[nùoļe̦ñgât,

1) "sich langsam herunterbewegen":
zaķis nuoļe̦ngāja nuo kalna Vank.;

2) "schlaff
(ļe̦ngans) machen" Kursiten; "schlaff hingehen" Sauken;

3) heruntermachen
(Naud.), entehren: tādas bābas spējīgas aprunāt un nuoļe̦ngāt katru guodīgu cilvē̦ku Erlaa, Laud., Lüdera, Jürg.;

4) faulenzend (die Zeit) verbringen
Ruj., Plm.: ar dakšām ruokā visu cēlienu nuoļe̦ngājis.] Refl. -tiês,

1) [eine Weile sich schlaff bewegen]:
Jānis sakustas tâ, ka visi luocekļi nuoļe̦ñgājas [Nigr.;

2) "nuolaisties" Lautb.].

Avots: ME II, 814


nosēkāt

nùosẽ̦kât,

[1) eine Zeitlang keuchen, hüsteln, ächzen, seufzen
Ar., Lös., Selsau, Sessw., Peb., Serben, Kalz., Kreuzb., Jürg.]: nuosē̦kāja, sakustējās uz krē̦sla, bet ne˙kā neatbildēja Saul. Vēr. I, 1041;

[2) "verleumden, verhunzen":
n. citus cilvē̦kus Bers., Wain.;

3) "nùošļuokât 1"(?): n. labību Dickeln;

4) "nuokaîsīt (miltus, graudus)" (?) Serben. Refl. -tiês, wiederholt nùosēkties Sessw.].

Avots: ME II, 845


sablodzīt

sablùodzît (?) N.-Peb. "sakustināt": s. mietu, kuo grib izraut nuo zemes, vai dēļus kādu ē̦ku nuojaucuot.

Avots: EH II, 397


sadrīvelēt

sadrĩvelêt Lems. "sakratīt, sakustināt": tavu negantu bē̦rnu! visas lietas sadrīvelē!

Avots: EH XVI, 404


sakāsēt

sakãsêt, eine gewisse Zeit hindurch husten: s. visu nakti. Refl. -tiês, plötzlich husten: Nuorlauks sakāsējās, sakustējās Krišs Laksts 36.

Avots: ME II, 648


saņudzēt

saņudzêt,

1) sich verwickeln, sich verwirren:
saņudzējušu, iesirmu vaigu bārzdu Turg. Muižn. per. 77. dzijas saņudz Serbigal, Salgaln, Neuenb., Koddiack;

2) "pajukt, sakust%C4%93ties">sakustēties" Vank.: bites saņudz Lettin, Bewern, Nötk. sīkas zivtiņas saņudzēja Fehsen;

3) zu flimmern anfangen, bunt werden (vor den Augen):
lasuot burti saņudzēja Schibbenhof;

4) "verwirren, verwühlen"
Nötk.: lini, mieži vē̦tras saņudzē̦ti; Neuhausen. Refl. -tiês, sich verwirren Neuenb.

Avots: ME II, 695, 696


saspraišļojums

saspraĩšļuõjums Siuxt, eine Spalte: (zemes virsa) sakustas, paceļas vai ielīkst tikai caur saspraišļuojumiem vai iegruvumiem zemē Konv.2 1386.

Avots: ME III, 742


šlaukstēt

šlaukstêt,

1): ja sakustina trauku ar šķidrumu, tad šķidrums, sizdamies gar trauka malām, šlaukst (mit "aû") Aahof, Stom.;

2) plappern
Lubn.

Avots: EH II, 642