Paplašinātā meklēšana

‡ apsirt "?": ciguoriņi ir apsīruši (malšanai dedzinuot nav vēl brūni sagruzduši, bet apšāvušies tādi bālgani) Festen. Refl. -tiês, ringsum emporwachsen (-spriessen), aufkeimen Heidenfeld: viņam bārda jau apsīrusies (labi apaugusi).

Avots: EH I, 112

atsir̃t, intr., wiederwachsen: vilna, zāle atsīrusi C., AP., Erlaa. [In AP. werde in derselben Bed. auch die reflexive Form gebraucht.]

Avots: ME I, 190

[II ìesirtiês, zu wachsen anfangen (vom Barte): bārda iesiŗas, iesīrusies (sākusi dīgt) Heidenfeld; zu grünen anfangen: rudzu lauks (rudenī) jau labi iesĩries C., N. - Peb.]

Avots: ME II, 63

[III ìesirtiês, allmählich in Sand versinken: nuogrimis kuģis iesīries smiltīs um Tuckum.]

Avots: ME II, 63

izsirt: jāizsiŗ dižais Skrundas nuovads; ... izsīrām Re̦ndu Janš. Mežv. ļ. II, 400.

Avots: EH I, 479

izsirt Bers., izsiŗuot, tr., durchstreifen (von marodierenden Kriegsleuten, von Abenteurern, od. von Bettlern): edz, kur stalti kaŗa vīri, mani balti bāleliņi; izsiruši (Var.: izsīruši) tautu zemi, atve̦d tautu zeltenīti BW. 18628. atbrauc mana māmuliņa, kamaniņas gāzīdama; izsīrusi svešu zemi, atve̦d jaunu malējiņu 18624.

Avots: ME I, 797

‡ nuosirt "?": vīrieši būs nuosirti, aizve̦sti pruojām un ierinduoti karaspē̦kā Janš. Mežv. ļ. II, 333.

Avots: EH II, 85

‡ nùosirtiês,

1) erschrecken
U. (unter sirties);

2) "nuobē̦dāties, nuorūpēties" Seyershof: viņš tad stipri nuosĩrās.

Avots: EH II, 85

sasirt, mit Sand überführen U.: vē̦tra sasīra pļavas. Refl. -tiês, (sasĩrtiês Allend, n. U.),

1) mit Sand überführt werden; womit bedeckt werden
U,: bārda jau tāda sasīrusies U.,

a) der Bart fängt an zu wachsen,

b) der Bart ist voll Staub geworden (bei der Flachsarbeit);

2) erschrecken
Ruj., Salisb. n. U.

Avots: ME III, 729

I sasirt, Refl. -tiês,

1): sasīrušies mati Spiess, verwühltes Haar.

Avots: EH XVI, 446

‡ II sasirt, kriegerische Streif- od. Raubzüge machend erbeuten: izsīrām Re̦ndu; tur sasirtuos puišus nuovedām Talsuos Janš. Mežv. ļ. II, 400.

Avots: EH XVI, 446

*I sir̃t, zu erschliessen aus atsir̃t "wiederwachsen"; zu sērties "das Haar werfen"?

Avots: ME III, 847

*II sirt: "schlammen, sērt" Kalz. n. Dabner; "an-, wegspülen, sērēt" Segew.: tur tiek grauzts un sirts. ūdens slīd sirdams gar pakalnu. tur siŗ klāt.

Avots: EH II, 489

*II sirt, zu erschliessen aus sasirt "mit Sand überführen"; zu sērt II.

Avots: ME III, 847

III sirt,

1): kur tad nu viņi sir̃s pruom? AP. lielkunga sūtīti sīrēji nu jau uotru nedēļu siŗ pa Re̦ndu ... sīrēji aizveda pa dižceļu četrus vīrus pruojām. talab nu visi, kas e̦sam siŗamuos gaduos (in den Jahren, wo man mit Gewalt unter die Soldaten gesteckt werden kann),
slapstāmies Janš. Mežv. ļ. II. 422. sirdams visus jaunākuos vīriešus kaŗa klausībā 288. sievas (acc.), kam nav bē̦rnu, siršuot kaŗa darbu stradāšanai 289. ‡ Subst. sīrums, eine gewaltsame Rekrutierung: pirmais s. nuotiekuot jau šinī nedēļā Janš. Mežv. ļ. II, 288; ‡ sīrējs (s. oben noter sirt 1), ein Teilnehmer an einem Streifzug, auf dem man junge Männer gewaltsam rekrutiert Janš. Mežv. ļ. II, 332; sĩrēji AP., = sīrāji.

Avots: EH II, 489

III sirt, siru, sīru U.,

1) kriegerische Streif- und Raubzüge machen
U.; verheeren (sir̃t Treil. nar. p. № 155);, Jagd machen Bergm, n. U.; umherschwärmen U.; besuchen, schmarotzen Biel. n. U.: ej pruojām, karā māte, ved pruojām karu savu! vakar sīra, šuodien sīra manus baitus bāleliņus BW. 26118;

2) ruozes sirt "Rosen pflücken (?)"
Bergm. n. U.: tautas gāja ruožu sirt (etwa: erbeuten; Var.: tautas jāja ruožu dārzu) BW. 13527, 7 var. Nebst siris und se̦ruôt I 2 wohl zu li. sarióti "verwüsten, plündern", apsìrti "umgamen" [anders darüber F. Specht KZ. LV, 22 f.], nusãręs "nusrutęs" (s. Büga KSn. I, 280), ir. sirim "mache einen Streifzug, plündre, suche ab" (s. K. Meyer Berl. Sitzungsber. 1918, 627), kymr. herw "Landstreicherei", al. sárati "fliesst, eilt, jagt wornach", gr. ο'ρμή "Anlauf" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 497 f., Brugmann IF. XIX, 383 und XXXII, 5, Boisacq Dict. 716. Vgl. auch sẽrt II.

Avots: ME III, 847, 848

sir̃ties, siŗuôs od. sir̃stuôs, sīruôs Karls.,

1) sich ärgern, zümen:
nevajaga uz mani sir̃ties Janš. Dzimtene ² I, 289. es uz tevi . . . nesirstuos un ne˙kad nee̦smu sīrusēs ebenda;

2) erschrecken
(intr.) Neik., W.-Livl. n. U. In der Bed. 1 ist sirties wohl eine Neubildung (z. B. nach mirstu: mirt) nach dem prs, sirstuos für *sirsties (prt. *sirduos), vgl. sirstīties. In der Bed. 2 zu sērmelis?

Avots: ME III, 848

[I ìesirtiês, - sirstuôs, - sīruôs Linden (Kurl.), zu grollen anfangen: tu esi iesīrusēs uz manām meitenēm Janš. Dzimtene I, 289.] kāpēc tu esi tāds iesīries? Apsk. I, 354.

Avots: ME II, 63

sārņi Arrasch, Jürg., Ermes, N.-Bergfried, Karls., sā`rņi C., PS., sā`rņi ² Kl. (nom. pl.),

1) Schlacken
U., Spr. (sārni), Prl., Lancmanis (sārni, auch Lis., Tirsen, Warkl.), das Abgefallene vom Metall Brasche; "verrostetes Eisen" (sãrņi) Deg., sich absondernde Unreinigkeiten U., (sãrni) Biel., (sārņi), der sich im Troge des Schleifsteins bildende Bodensatz Nötk., Schmutz überhaupt U.: sārņus dzīt, Metall von Schlacken reinigen St., "kann allgemeiner für reinigen von Schlakcken, anhängender Unreinigkeit gebraucht werden" U. nuotīrīšu tavus sārņus it šķīstus (deinen Schaum aufs lauterste fegen) Glück Jes. 1,25. - auss sārņi, Ohrenschmalz. (fig.) nuost visi tie ikdienības sārņi B. Vēstn. šķīstīdamās nuo visiem pasaules sārņiem A. XI, 465;

2) Weiberkrankheit, Blum der Weiber
Manz. Lettus (sārni), Monatsreinigung (mēnešu od. sarkanie s. K. Blau Paduomi mātēm) U., Reinigung der Kindbetterin U.: cik ilgi sieva, kas dēliņu dzemdējuse, savu sārņu dēļ ir atšķirta, tik ilgi viņa nešķīsta III Mos. 12, 2;

3) Exkremente
Konv. ² 1375. Wohl zu li. šarvai "Menstrua der Weiber", av. sairya- "Schlacken, Mist", r. соръ "Kehrlcht, Unrat", slav. sьrati "cacare" und - wenn mit skaus ide. sk- - an. skarn "Mist", vgl. W. Schulze Berl. Sitzungsber. 1910 S. 790, Bezzenberger GGN. 1875, S. 225 f., Strekelj AfslPh. XXVIII, 513 f. nnd Persson Beitr. 167 und 942 f. Anders Būga KSn. I, 280 (nebst li. sarvalaĩ "srutos" zur Wurzel serz "laufen, fliessen" in le. sirt u. a.).

Avots: ME III, 806, 807

I sars Dond., Grünh., Widdrisch, U., saris Wid.,

1) gew. der Plur. sari (U., Bauske, Golg., Wandsen, Gr. - Essern, Spr.), sari Naukschen, Salis, saŗi (Selg., Nigr., Dunika, Wid., Hasenpot), die Borsten, Schweinsborsten
U.; Pferdehaare der Mähne und des Schweifes U., die Mähne (saŗi) Lng.; das Haar: sukā galvu, tautu meita, baltu saŗu susēklīti! BW. 14129, I. pūslīti, kuŗa iekšpuse izlikta ar smalkiem sarīšiem Vēr. II, 724. ve̦lns sapiktuojas un klups muļķītim saŗuos (matuos) LP. VI, 418. ne˙cik ilgi - saruos iekšā, kâ suņi IV, 128. saule tapa me̦lla it kâ saŗuomaiss Glück Offenb. 6, 12. māsiņai saru (Var.: saŗu, diegu, nātna) zeķes kājiņā; villas zeķes izde̦vusi BW. 20536, 2;

2) die sogenannten Mitesser bei neugeborenen Kindern (ein Aberglaube)
U.; "кочерга", das Hautjucken bei Kindern Wid.; sarus pērt BW. I, 174, 183, Etn. II, 186;

3) Strahlen
Mag. IV, 2, 140;

4) cūku sari U., ein hartes, steifes Gras.
Nebst li. šerys "Borste" zu sērties "das Haar werfen", atsirt (?), slav. sьrstь "Tierhaar, Borstenhaar, Wolle" und (wenn mit h- aus ide. k̑-) an., and., ahd. hâr "Haar" u. a., vgl. Fick Wrtb. III ⁴ , 75, Zupitza KZ. XXXVII, 400, Petersson Balt.- slav. Wortstud. 18.

Avots: ME III, 722

sērmelis, Schauder, Grauen U. Zu serb. srâm, klr. cópoм "Scham", an. harmr "Harm, Schimpf", le. sirties?

Avots: ME III, 830

I sḕrst Wolm., C., Ranzen, PS., sḕrst ² KL, Prl., sērst U., Spr., sêrst ² Dunika, Matkuln, Deg., BL, sēršu, sērsu,

1) auch das Refl. sērstiês Zaravič, intr., spazieren, Visiten abstatten
L., zum Besuche sein, als Gast wo verweilen U.: Sprw. pie radiem sērst, ne dzīvuot. sērst iet, zum Besuch gehen U. sērst gājuši pie kaimiņiem, sie sind ausgegangen, um die Nachbarn zu besuchen U. kuŗa [māsiņa] tālu tautiņās, tā nāks sērst bāliņuos BW. 269, 1. pie brālīša sērsties gāju 26601. meita atbrauc sērsties JK. V, 143; Pas. IV, 418 (aus Gramsden). - dievam sērst aizgāja, er ist gestorben Mag. IV, 2, 144, U.;

2) tr., besuchen:
nāc, māsiņa, brāli sērst! BW. 17526. Refl. -tiês, einander besuchen L. - Subst. sḕršanā, das Zugastesein; sḕ̦rsums,

a) der einmalige Besuch;

b) "kukulis" Zaravič; sḕrsẽjs, ein Gast, der länger als gewöhnlich bleibt W.-Livl. n. U.: radi... sērsējus pācienā labiem ēdieniem LP. VII. Etwa zu sirt "besuchen, schmarotzen"?

Avots: ME III, 831

II sērt, mit Sand od. Schlamm überführen, verschlämmen U. Refl. -tiês, überführt werden U. Ursprünglich vielleicht "fliessen" (die jetzige Bed. konnte in piesērt, àizsērt entstehen); in diesem Fall zu ai. sárati "fliesst", gr. ο'ρμή "Anlauf" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 497 f.); vgl. auch le. sirt.

Avots: ME III, 832

II sil˜t "reibend putzen" N.-Bartan n. Janš.: ku[r] tās vakarējas dziedātājas? aiz kalna aizgāja sudrabu silt (= sirt?) Latv. Saule v. J. 1926, № 39, S. 425 (aus Ob.-Battau).

Avots: ME III, 840

siŗa,

1) siŗa Nigr., sira Celm., Serbigal, Alksnis-Zundulis, comm., ein Umherstreifender; ein umherstreifender Bettler
(sira) Schwanb., Aahof; ein unruhiger Mensch Celm.: skraida (siruo Alksnis-Zundulis) kâ sira Celm. es neticu, kuo tāds pasaules siŗa stāsta Janš. Dzimtene IV, 210. šuo leišu siŗu un blēdi Bandavā 1, 147. Plur. siŗi U., siŗas Frauenb., siras Aahof, umherstreifende, feindliche Kriegsvölker Bergm. n. U., Marodeure U. - siruo pils, Raubschloss Für. I (unter sirāt); ²⁾ siŗa, sira, das bettelnde Umherstreifen U.: nabags ir uz siŗu Spiess n. U. viņš aizgāja sirā, er ging, um sich etwas zu erschwindeln Salisb. n. U. čigānietei siras kule Jürg. Zu sirt III.

Avots: ME III, 848

sir̂ds, -s (li. širdìs), dialektisch (in West-Kurl, auch bei Manz.) sirde, Demin. sir̂sniņa,

1) das Herz
(eig. u. fig.); der Mut; der Zorn (in dieser Bed. auch der Plur. gebraucht); der Magen (?) U.: laba, ļauna, mīksta, cieta sirds, ein gutes, schlechtes, weiches, hartes Herz. Sprw.: mīksta sirds kâ cāļam, kâ sievišķam. sievas sirds - mīksta sirds. smaga, gŗūta s., ein schweres Herz (nach U. grūta s. - Schwermut): virs ar smagu sirdi paņe̦m arī cirvi un ies darīt, kuo sieva grib LP. IV, 186. druoša sirds, ein mutiges Herz: ņēmu labu druošu sirdi pret tuo meitu māmuliņu BW. 14744. liela od. bieza (Walk. n. U.) s., ein heftiges, zum Zorn geneigtes Gemüt U. nelaba s., (physische) Übelkeit: viņa bieži muocījās ar nelabu sirdi, raugājās un ... špļāva A. XXI, 401. tukša s., (physische) Nüchternheit U. zināma sirds, das Gewissen. jis bijis karstas sirds Zb. XVIII, 286. Sprw.: sirds kâ le̦dus. sirds kâ (sē̦tas) miets (von einem Mutigen). dūša kâ miets, sirds kâ plāksteris od. kâ siets (von einem prahlerischen Feigling). sirds kâ ar akmiņiem nuosluodzīta Neik. 26 (von einem Hartherzigen). Sprw.: sirds vībuotnēs (von einem Verliebten). sirds īstā vietā, das Herz am rechten Fleck. sirds pukst od. le̦c, das Herz klopft: sirds stājās pukstēt aiz prieka Austr. kal. 1893, S. 32. muļķītim ne sirds neiele̦cas LP. IV, 91. sirds silst, das Herz wird erwärmt, gerührt U. sirds viņam gribēja tīri pušu plīst (das Herz wollte ihm brechen) Niedrīšu Vidvuds XX, 93. muļķītim sirds vien trīc, kaut tik izduotuos LP. IV, 92. sirds ne̦sas uz -, das Herz verlangt, sehnt sich nach - U. sirds ne˙kuo neņe̦m pretī, es mangelt aller Appetit U. actiņas re̦dz, sirsniņa grib, das Herz begehrt. sirds aiz salkuma tīri vai pa muti krita laukā (von starkem Hunger) MWM. X, 419. sirds skaidri par muti kāpj ārā, von grosser Neigung zum Erbrechen Biel. n. U. sirdī man griêž(as) ² U., mir wird übel. sirds aiz dusmām kāpa tīri vai pa muti ārā Alm. Kaislību varā 26. raudāt es nevarēju, bet sirds man tâ kâ kāpa vien kaklā A. v. J. 1897, S. 226. brīžam arī tev sirds var saskriet Kaudz. M. 58, plötzlich ergrimmen. beidzuot ķēniņam sirds apte̦kas LP. IV, 64, wird unwillig. sirds viņam aizkritusi, es ist ihm aller Mut entfallen U. - sirds pieņe̦m od. ņe̦m pretī, es schmeckt, gelüstet: ēd, cik sirds ņe̦m pretī! Sprw.: acis kāruo, sirds nepieņe̦m. tās viņu labi pabaruo, duod ēst, cik sirds ne̦s Etn. III, 121. sirdi piesiet, sich mit einer (kräftigen) Speise stärken. pie sirds iet, zu Herzen gehen U.: viņa vārdi iet pie sirds Kav. tām arī ķēniņienes asaras pie sirds iet LP. IV, 188. pie sirds ņemt, likt, zu Herzen nehmen U. caur sirdi iet, rühren, erschüttern U. tas man ķeŗas pie sirds, das geht mir zu Herzen. nuo sirds, von Herzen: nuo sirsniņas man mīlēj[a] tautu meita Biel. 2089. nuo sirdīm (Var.: līdz sirdei) māsa mīl Ld. 7551. sirdij mīlēt, dem Herzen angenehm, lieb, liebenswert sein: prātam tika tā meitiņa, sirdei vis nemīlēja; būt[u] sirdei mīlējusi, būtu mana līgaviņa BW. 11396. - man vēl kas uz sirds LP. I, 171, ich habe noch etwas auf dem Herzen. Sprw.: kas uz sirds, tas uz mēles, wes das Herz voll ist, geht der Mund über. es lūdzu dievu nuo visas sirds Kaudz. M. 383, von ganzem Herzen. glabā tuo kâ savu sirdi (wie sein Teuerstes) LP. VI, 756. es glabāju sav[u] vīriņu kâ sirsniņu azuotē BW. 27112. es savai māmiņai kâ sirsniņa azuotē (d. h., so lieb, so teuer ...) 3019. ak, kâ man tas sirdij labi (wie mir darum wohl ums Herz ist), ka jūs manī paklausāties Aps. III, 41. tuo re̦dzuot brāļiem nuoiet kâ sluogs nuo sirds (das Herz wird erleichtert) LP. IV, 98. ļaužu runas sirdi grauza BW. 8750. sirdi ēst, am Herzen nagen U. nuovadnieku puisē̦niem sirdi vien ēdināju 5360. tas griêž sirdī, das schneidet ins Herz U. - es savu sirdi nevaru ne˙kur likt, ich weiss mich vor Schmerz nicht zu lassen Blieden n. Mag. XIII. 5. - sirds viņam cēlās, er wurde zornig U. man sanāca sirdis, ich wurde zornig. nuo sirdīm (vor Zorn) vai pušu sprāgst Neik. 7. ar sirdîm runāt, ärgerlich sprechen Austr. ve̦lns ... aizsirdījās i jam par sirdīm (vor Zorn, im Zorn) tâ padarīja, ka jis par zagli palika Pas. IV, 183 (aus Welonen);

2) das Demin. sir̂sniņa als Kosewort, Herzchen:
tautiet[i]s mani mīļi lūdz: nāc, sirsniņ, šuoruden! BW, 15044 var. ak, sirsniņ, nelūdz mīļi! 7808. Nebst ser̂de zu urslav. *sьrdьce, gr. χαρδία, lat. cor (gen. cordis), air. cride, got. haírtō, arm. sirt, apr. sīran "Herz", urslav. *serdá "Mitte" u. a., s. Trautmann Wrtb. 302, Walde Wrtb.2 191, Boisacq Dict. 412 u. a.

Avots: ME III, 843, 844

sireniẽks, sirinieks, ein umherstreifender Krieger, ein Räuber Wid., "Parteigänger" V.: kļūstam mēs nuo sireniekiem izpuostīti Manz. Post. I, 416. tādi laupītāji ir, katri ... paši siruo jeb siriniekus uz savu kaimiņu uzrāda II, 195. bij bieži jāizciešas daudz kaŗa šausmu ne˙vien nuo svešiem sireniekiem Plūd. Llv. II, 126. sirenieki, medenieki mani balti bāleliņi BW. 18655. sirenieki, medenieki, nuošaujiet se̦rmulīti! 11071 var. Zu sirt 1.

Avots: ME III, 845