Paplašinātā meklēšana

àizskûpstît, wegküssen: bē̦das Jan. tu aizskūpsti viņa miegu Vēr. II, 262.

Avots: ME I, 50

apskūpstīt, ringsum belecken: pirkstus apskūpstīdami Vīt. 43.

Avots: ME I, 122

ìeskûpstît,

1) küssend einschläfern:
maguones ieskūpstīs tevi miegā JR. VII, 139;

2) beküssen, den ersten Kuss geben
L.

Avots: ME II, 66

izskûpstît, tr., wegküssen: iz krūtīm sāpes izskūpstītu Vēr. I, 926. Refl. - tiês, nach Herzenslust küssen, einander küssen: līdz apnikšainai dabū izskūpstīties Janš.

Avots: ME I, 799

nùoskûpstît, tr., abküssen, küssen (perfektiv): brūtgāns nuoskūpstīja brūti Vēr. I, 84. Refl. -tiês, sich abküssen, einander küssen (perfektiv): abi jaunie nuoskūpstījās BW. III, 1, 99.

Avots: ME II, 850

saskūpstîtiês, sich gegenseitig küssen Wid.: pāris pēšņi saskūpstījās MWM. VIII, 417. draudzenes gaŗi saskūpstījās Upītis Nemiers 120.

Avots: ME III, 735

I skûpstît: (nur als ein Buchwort) Dobl. (mit û ² ), Dunika (mit ũ ); "sūkāt" Jürg. (mit û ² ): s. sukura graudu; "ar lūpām pīkstināt" Erlaa: pate tur skùpsta ² , un kaķis duomā, ka pele pīkst, Refl. -tiês: mieža jumis skūpstījās ar apiņa ce̦kuliņu BW. 28541.

Avots: EH II, 517

I skûpstît (li. skupstyti "küssen" Miežinis) C., PS., skûpstît ² Bl., Nigr., Arrasch, -u, -ĩju, tr., küssen: ruoku, lūpas. skûpstît pirkstu C., PS., = čūpstît (in den Mund steckend ablecken) pirkstu. Refl. -tiês, sich,einander küssen.

Avots: ME III, 908

II skūpstît, -u, -ĩju, aufhetzen Dalbingen n. U. Wenn mit ps- aus -bs-, etwa zur Wurzel von skubinât? Vgl. auch aschwed. skuppa "laufen", sowie mhd. schüpfen "in schwankende Bewegung bringen" u. a. (bei Ftck Wrtb. III ^4, 469).

Avots: ME III, 908

uzskūpstît, ‡

2) küssend aufwecken:
Antiņš pa tam Saulcerlti ir uzskūpstījis jau pusdzīvu un izcēlis nuo šķirsta Andr. Niedra Nemiera ceļi IV, 403.

Avots: EH II, 733

uzskūpstît zirgam, schmatzend, schnalaend ein Pferd antreiben: saņēmis gruožu, uzskūpstīja melnim, lai ve̦lk Latv.

Avots: ME IV, 379

àizkusme, àizkusums, Ermüdung, Mattigkeit: skūpstīt tuo asarās līdz aizkusmei R. Sk. II, 11.

Avots: ME I, 34

bija, die Ehrfurcht: un sniedza ruoku, kuŗu šis ar pazemīgu biju, tik tik pie lūpām nespieda Apsk. I, 268. ļauj tavu ruoku man bijās skūpstīt Rainis. bij man biju bijāties, bij kauniņu kaunēties BW. 3060. ceļus manim bija lē̦na, bet ne baiļu dre̦bas liec Latv. nerauguoties uz lieluo biju, kādu Pēteris sajuta lielmātes priekšā Seibolt.

Avots: ME I, 294

maigpuķe,* eine schone, herrliche Blume: šuos pirkstiņus es vē̦lē̦tuos skūpstīt kâ maigpuķu ziediņus Plnd.

Avots: ME II, 549

saũlrîts,* ein sonniger Morgen: saulrīta skūpstīta rasa JR. V, 119.

Avots: ME III, 774

stimbe̦ns, stìmbāns ² Prl.,

1) ein Baumstumpf
(stimbens) U., (stimbins) Kreuzb., Wessen, (mit ìm ² ) Sussei, Gr. - Buschhof, Warkl., (stimbē̦ns) Peb., (mit ìm ² ) Sessw., (stìmbans ² ) Golg.; ein hoher Baumstamm, an dem die Spitze abgebrochen ist (stìmbe̦ns ² ) Gr. - Buschh., (stimbens) U., Luhn. n. Etn. III, I; Tirs. n. RKr. XVII, 79, Plm., (stimbenis) Janš., (stimbāns) Bers., Lub., (stimbans) Sessw.; ein abgestorbener Baum (stimbens) Infl. n. U.; ein Holzstück (stìmbe̦ns ² ) Gr. - Buschh.: es piesēju kumeliņu pie uozuola stimbeniņa BW. 29726. kre̦klu šuvu pie stimbe̦na (Var.: stumbura) mērīdama 7354 var. atspiedies pie ve̦cā vītuola stimbe̦na Saul. III, 226. pēc kaŗa mežuos ir palikuši tikai apde̦guši stimbe̦ni Gr. - Buschh. atlikušie ce̦lmi un kailie stimbeņi Janš. Nīca 13, tur bija tādi stimbe̦ni, - atvedēm uz mājām: būs laba malka Gr. - Buschh. me̦lnie stimbeņi, kas... netālu nuo malas rē̦guojas ārā, ir... buojā gājušā kuģa atliekas Janš. Dzimtene ² III, 224. stāvēja tik klusu... kâ uodi stimbe̦nā ap jaunu gadu Kaudz. Izjurieši 192. vējeņu kailie stimbe̦ni, kuŗu spārni tagad dusēja Veselis Saules kapsē̦ta 12;

2) figürlich:
stīvs kâ stimbans RKr. VI, 777. kājas kâ stimbe̦ni Saul. JR. IV, 48. pirksti kâ stimbani Plūd. LR. IV. 387. viņa sniedza... skūpstīt savus sarkanuos stimbanus Druva lll, 601;

3) ein älterer Junggeselle
(stimbans) Sessw. Zu stambans (s. dies), li. stimberys "Stummel", sustimbti "hart werden (vom Gras)" u. a., s. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 16.

Avots: ME IV, 1069, 1070

žnaibît, = žņaîbît Memelshof; "vaibstīties" Selb. Refl. -tiês, = žņaibîtiês: ne˙kādas koķetēšanas, ne˙kādas žnaibīšanās: viņš pat liedzās meiteni nuoskūpstīt Vizulis R. Sk. I, 41.

Avots: ME IV, 823