Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'spriņģ' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'spriņģ' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
apspriņģāt
paspriņģāt
piespriņģis
piespriņģis: skrēja un meklēja pircēja, kad p. (Not) bij klāt Jauns. J. un v. 229; "grosse Eile" Sauken; "Eile, mit Heiterkeit verbundenes Laufen" Sonnaxt: rītu būs p. ar kulšanu: daudz ļaužu, vajadzēs daudz iet, skraidīt.
Avots: EH II, 273
Avots: EH II, 273
piespriņģis
piespriņģis "rūpes" Wessen; ein plötzliches Malheur, Unglück, Not: viņam tagad tāds piespriņģis, ka nezin vairs, kuo darīt, kuo ne. tādā piespriņģī atkal nebija bijis: kuo duomā, braucuot uz ceļa saplīst ritenis, kur nu ņemsi cita! Naud. n. Etn. II, 98. pienāca tāds piespriņģis, ka bija tā pate jaunpienes guovs jāpārduod Alksn.-Zund.
Avots: ME III, 295
Avots: ME III, 295
spriņģ
spriņģāt
spriņģât Sessw., -ãju. spriņ̃ģêt, -ẽju, spriņ̃ģuôt C., springen (von Kälbem u. Kühen gesagt) Sessw.: es tuo savu vīra māti apšu sulu stribināju, pate prieka nevarēju, kad tā sprāga spriņģēdama (Var.: spriņģuodama, lē̦kādama) BW. 23276. es pats spriņģēju (Var.: spriņģuoju) budēļu vakaru 33466, 1. Aus dem Deutschen.
Avots: ME III, 1021
Avots: ME III, 1021
spriņģēt
spriņģis
spriņ̃ģis: "kas spriņģuo, bez vajadzības skraida" Sermus; ein Sprung Druw.. Grawendahl, Stom. (mit ìņ 2 ); kad bērni skrien, le̦c un dauzās, tad saka, ka viņiem liels s. (=izlēkšanās) N.-Schwanb. (mit ìņ 2 ).
Avots: EH II, 560
Avots: EH II, 560
spriņģis
spriņ̃ģis, eine Mückenlarve C.; jem., der behend zu springen pflegt Grünwald, Raiskum, (auch spriņģe̦sts) Stenden; Sprung, zeitlich begrenztes Springen oder Hüpfen: laukā izlaistais teļš izlaida spriņģi2 Mar.
Avots: ME III, 1021
Avots: ME III, 1021
spriņģot
spriņģu
spriņģu
spriņģu,
1) Adv., hüpfend, springend
Spr.;
2) Interj. zur Bezeichnung. des Hüpfens, Springens:
sprinģu, mani jēriņi, spriņģu, kazuliņi! BW. 33466, 2.
Avots: ME III, 1021
1) Adv., hüpfend, springend
Spr.;
2) Interj. zur Bezeichnung. des Hüpfens, Springens:
sprinģu, mani jēriņi, spriņģu, kazuliņi! BW. 33466, 2.
Avots: ME III, 1021
Šķirkļa skaidrojumā (10)
mīte
I mîte,
1) mîtne Peb., das Fesselgelenk, das Gelenk
Linden, Siuxt; oft so ein Plur. mîtis, mîti: mītīs (luocītavās) kauli turas kuopā Spriņģis. pirkstu mītiem un luocītavām nuoknakšuot, (ruokas) atkal atrāvās Duomas III, 545. [visas mîtes 2 sāp Lautb., Bauske]. tube̦rkulōze ieme̦tas mītīs jeb luocītavās Strauzt., Konv. 2 2538; nach LD. mītis [nom. pl.?], der Rückenknochen, das Kreuz, der Knorpel: [kazuļiem tre̦kna gaļa; katra mītīte pilna tauku Stelp.];
2) "?": ira tādi raksti (kâ uozuollapas), kuŗus ada bez mītēm, kâ arī tādi, kuŗiem skaistuma labad mītes nepieciešamas. mītes ir tâ sakuot ežas, kas izrakstītuo cimdu sadala lauciņuos RKr. XVII, 31.
Avots: ME II, 649
1) mîtne Peb., das Fesselgelenk, das Gelenk
Linden, Siuxt; oft so ein Plur. mîtis, mîti: mītīs (luocītavās) kauli turas kuopā Spriņģis. pirkstu mītiem un luocītavām nuoknakšuot, (ruokas) atkal atrāvās Duomas III, 545. [visas mîtes 2 sāp Lautb., Bauske]. tube̦rkulōze ieme̦tas mītīs jeb luocītavās Strauzt., Konv. 2 2538; nach LD. mītis [nom. pl.?], der Rückenknochen, das Kreuz, der Knorpel: [kazuļiem tre̦kna gaļa; katra mītīte pilna tauku Stelp.];
2) "?": ira tādi raksti (kâ uozuollapas), kuŗus ada bez mītēm, kâ arī tādi, kuŗiem skaistuma labad mītes nepieciešamas. mītes ir tâ sakuot ežas, kas izrakstītuo cimdu sadala lauciņuos RKr. XVII, 31.
Avots: ME II, 649
piespruņģis
piespruņ̃ģis, die Klemme, Verlegenheit: saimniekam piespruņģis pie astes, - simts rubuļu jāmaksā žīdam! Sassm. kāds piespruņģis, kad nav graudu, kuo zemē sēt Dond. Vgl. piespriņģis.
Avots: ME III, 295
Avots: ME III, 295
reidīt
I reidît, krank werden, erkranken Spriņģi n. Etn. I, 153: ej, ej tu ar basām kājām, gan tu reidīsi!
Avots: ME III, 505
Avots: ME III, 505
remesis
remesis L., Kurl. n. U., Glück, Karls., Spriņģi n. Etn. I, 137, auch re̦me̦ss (li. remẽsas "Handwerker") Nigr., Wandsen, remesnieks ("veraltet") St., N.-Bartau, ein Handwerker Karls., der Zimmermann: pirmās krievu istabas pie latviešiem būs cirtuši krievu remeši PS. viņš, iepraties kuoka darbu, gaja . . . pie re̦me̦siem . . . strādāt Janš. remešiem un nama darītājiem, kas... namu pataisīja Glück II Kön. 12, 11. neģi šis ir.., re̦me̦sa dē̦ls? Matth. 13, 55. - Vgl. auch die Gesindenamen: Remeši Lvv. II, 7, 1I8, Re̦me̦si Lvv. I, 61; II, 5, 6, 11, 13, 16, 17, 18, 23, 38, 39, 40, 46, 94, 98, 112, 113, 115, 120, 121, 122, 126, 136, 149, 151, 155, Bẽ̦rzre̦me̦si Lvv. II; 113, Vãcre̦me̦si (od. -rerneši) Lvv. II, 114, Luikremeši Lvv. II, 114, und Re̦me̦su kruogs Lvv. II, 19. Nebst remiķis, ramstît 3 zu apr. romestue "Beil mit bretter Schneide", aksl. remьstvo, r. ремесло "Handwerk" und weiterhin zu li. ramtýti "rąbać", rámdas "рубецъ", slav. *rǫbiti "hauen" (nach Būga KSn. I, 279). Hierher vielleicht auch an. ram(m)r "scharf, bitter" (zur Bed. vgl. li. kertù "haue": kartùs "bitter", ai kaṭú-ḥ "scharf") und rimma "Kampf".
Avots: ME III, 509, 510
Avots: ME III, 509, 510
sautēt
sàutêt 2 Wolm., sàutêt 2 Kl., Prl., Mar., saûtêt 2 Karls., -ẽju,
1) bähen, brühen
U., Mar. n. RKt. XV, 134: sautēju kājas karstā ūdenī Stari II, 935 (ein Fussbad nehmen U.). Spriņģis sautē balzienus Vēr. I, 1453;
2) prügeln
U., Celm., Ruhental: Rungulis sāka sautēt Dunduram pa muguru MWM. VII, 883. gan pati ar savu ruoku e̦smu pē̦ruse, gan saimnieks ar pletni sautējis Druva III, 596. Refl. -tiês, sich bähen, sich brühen: trīs dienās dabūjis pirtī sautēties LP. V, 16. zeme sautējas vasaras saulē Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 526. Subst. sàutêšana,
1) das Bähen, Brühen;
2) das Prügeln;
sàutêšanâs, das Sichbähen; sàutẽjums,
1) das einmalige Bähen, Brühen;
2) der Umschlag
V.; sàutē̦tãjs,
1) wer (den Kohl
U.) bähet;
2) wer prügelt.
Zu sust "heiss werden, gebähnt werden".
Kļūdu labojums:
sàutêt 2 Wolm. = sàutêt Wolm.
Avots: ME III, 778
1) bähen, brühen
U., Mar. n. RKt. XV, 134: sautēju kājas karstā ūdenī Stari II, 935 (ein Fussbad nehmen U.). Spriņģis sautē balzienus Vēr. I, 1453;
2) prügeln
U., Celm., Ruhental: Rungulis sāka sautēt Dunduram pa muguru MWM. VII, 883. gan pati ar savu ruoku e̦smu pē̦ruse, gan saimnieks ar pletni sautējis Druva III, 596. Refl. -tiês, sich bähen, sich brühen: trīs dienās dabūjis pirtī sautēties LP. V, 16. zeme sautējas vasaras saulē Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 526. Subst. sàutêšana,
1) das Bähen, Brühen;
2) das Prügeln;
sàutêšanâs, das Sichbähen; sàutẽjums,
1) das einmalige Bähen, Brühen;
2) der Umschlag
V.; sàutē̦tãjs,
1) wer (den Kohl
U.) bähet;
2) wer prügelt.
Zu sust "heiss werden, gebähnt werden".
Kļūdu labojums:
sàutêt 2 Wolm. = sàutêt Wolm.
Avots: ME III, 778
sēkste
sêkste 2 Autz, Kurs., Bixten, zu dicht gesätes Getreide od. Gemüse Spriņģi n. Etn. I, 153: tam . . . šuogad nuo tiem miežiem ne˙kā nebūs, sasējis par daudz sẽkstē. lejā burkāni pa˙visam sēkstē Autz. bietes jāsteidz ravēt: zâle jau saaugusi sēkstē Bixten.
Avots: ME III, 826
Avots: ME III, 826
siltaudze
smadzenes
smadzenes (li. smãgenės "Gehirn; Knochenmark"), smadzenis (nom. pl.; li. smagenys) Spriņģis, Peb., smadze̦ni Gr.-Buschhof, sowie Sussei n. FBR. VII, 140, N.-Rosen n. FBR. VIII, 43, smadzeņi, smadzines PlKur., smadziņi Rutzau n. FBR. VII, 122, smadziņi Mar. n. RKr. XVII, 136,
1) das Gehirn
(smadzenes Deg., Wolm., Siuxt, Selg., Wandsen, Kurs., Behnen, Grünh., Memelshof, Zögenhof, Widdrisch, Ruj., Ermes, Arrasch, Jürg., Saikava, AP., Karls., smadzeņi Spr., Lis., Golg., Selsau, Saikava, Wolmarshof, Salis, n. pl. smadzenis Lis., smadziņi Dond., Dunika, Warkl.); das Mark in den Knochen U.: izdauzīja visus smadzeņus nuo galvas Pas. I, 147. cilvē̦ka smadzeņi A. v. J. 1896, S. 242. ja uznāks vēl lietus, tad pielîs kâ smadzeņi. tam nav smadzeņu galvā ne tik daudz, cik vistas kājā gaļas Jlg. RKr. II, s. v. 545. smadzeņu kauss U., die Hirnschale. igauņiem vēl smadzeņi kauluos Kundz. Kronv. 102 dzīres nuo šķīsta vīna, nuo taukiem, smadze̦niem (ein Mahl von... Fett, von Mark) Glück Jes. 25, 6;
2) smadzenes Ruj., Salisb., Allend., Lemsal n. U., Deg., Kurs., Frauenb., Siuxt, Memelshof, Zögenhof, Widdrisch, PS., smadziņi Dond., smadzeņi Salis, = smaganas, das Zahnfleisch. Vgl. auch smedzenis, li. nom. pl, smãgens "Gehirn", nom. pl. smegenys "Knochenmark, Gehirn". Neben slav. mozgъ, av, mazga- "Mark, Gehirn", ahd. marg, ai, majján- "Knochenmark" stehend, dürfte li.-le. smagen- am ehesten dissimilatorisch oder durch le. smags, li. smagus "schwer zu tragen" beeinflusst aus *smazgen entstanden sein, dessen s- (nach Walde KZ. XXXIV, 514, s. auch Vrgl. Wrtb. II, 309) vielleicht aus li. smãkrės "Gehirn" bezogen ist. Vgl. auch Pedersen Mater. i prace I, I69.
Avots: ME III, 947
1) das Gehirn
(smadzenes Deg., Wolm., Siuxt, Selg., Wandsen, Kurs., Behnen, Grünh., Memelshof, Zögenhof, Widdrisch, Ruj., Ermes, Arrasch, Jürg., Saikava, AP., Karls., smadzeņi Spr., Lis., Golg., Selsau, Saikava, Wolmarshof, Salis, n. pl. smadzenis Lis., smadziņi Dond., Dunika, Warkl.); das Mark in den Knochen U.: izdauzīja visus smadzeņus nuo galvas Pas. I, 147. cilvē̦ka smadzeņi A. v. J. 1896, S. 242. ja uznāks vēl lietus, tad pielîs kâ smadzeņi. tam nav smadzeņu galvā ne tik daudz, cik vistas kājā gaļas Jlg. RKr. II, s. v. 545. smadzeņu kauss U., die Hirnschale. igauņiem vēl smadzeņi kauluos Kundz. Kronv. 102 dzīres nuo šķīsta vīna, nuo taukiem, smadze̦niem (ein Mahl von... Fett, von Mark) Glück Jes. 25, 6;
2) smadzenes Ruj., Salisb., Allend., Lemsal n. U., Deg., Kurs., Frauenb., Siuxt, Memelshof, Zögenhof, Widdrisch, PS., smadziņi Dond., smadzeņi Salis, = smaganas, das Zahnfleisch. Vgl. auch smedzenis, li. nom. pl, smãgens "Gehirn", nom. pl. smegenys "Knochenmark, Gehirn". Neben slav. mozgъ, av, mazga- "Mark, Gehirn", ahd. marg, ai, majján- "Knochenmark" stehend, dürfte li.-le. smagen- am ehesten dissimilatorisch oder durch le. smags, li. smagus "schwer zu tragen" beeinflusst aus *smazgen entstanden sein, dessen s- (nach Walde KZ. XXXIV, 514, s. auch Vrgl. Wrtb. II, 309) vielleicht aus li. smãkrės "Gehirn" bezogen ist. Vgl. auch Pedersen Mater. i prace I, I69.
Avots: ME III, 947
springot
strumpāt
strum̃pât Frauenb., Wandsen, sirumpât U., Bielenstein Holzb. 220, -ãju, strumpêt, strumpuôt, wild umherfahren, wie ein mutiges Ross Wahnen n. U., umherspringen (von Pferden, Lämmern) Bielenstein Holzb. 220: brālis āzbrauca ar klibu ķēvi, tā pate pārbrauca strum̃pādama RKr. XVI, 151. es pate strumpāju (Var.: strumpuoju, strumpēšu, spriņģēju) budēļu vakaru BW. 334166. Aus mnd. strumpen "straucheln, anstossen"?
Avots: ME III, 1094
Avots: ME III, 1094