Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'spurks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'spurks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
nospurkstēt
nùospurkstêt, nùospurkšķêt, nùospurkšêt, auch nùošpurkstêt, hinschwirren: kaut kur putniņš mežā nuospurkšķ Stari I, 77. mazais nieciņš nuospurkšķēja ūdenī LP. V, 235. es nuodzeŗu savu čarku, ka tik bārzda nuospurkš Aps. tad nuospurkstēs tur pe̦lē̦kie spārniņi Niedra.
Avots: ME II, 857
Avots: ME II, 857
pārspurkstēt
spurks
spurks! Interj. zur Bezeichnung des schnellen Fliegens, des Schwirrens: ragana... spurks! uzskrēja gaisā Pas. IV, 446. spurks, spurks! abi divi trūkās nuo kuoka augšā R. Sk. I, 28.
Avots: ME III, 1032
Avots: ME III, 1032
spurkstēt
spurkstiķis
spurkstiķis,
1) "?": pie kuoka spurkstiķis (Var.: spurstiķis) RKr. VII, 932 (Rätsel);
2) "jem., der leicht in Zorn gerät und eilig sich entfernt"
Bers. (mit ùr 2 ); "kas spurkš" Nötk.
Avots: ME III, 1032
1) "?": pie kuoka spurkstiķis (Var.: spurstiķis) RKr. VII, 932 (Rätsel);
2) "jem., der leicht in Zorn gerät und eilig sich entfernt"
Bers. (mit ùr 2 ); "kas spurkš" Nötk.
Avots: ME III, 1032
Šķirkļa skaidrojumā (6)
iespurgties
[ìespurgtiês, = iespurkties II, 2: putni (irbes, zvirbuļi) laišanās sākumā spārniem iespurdzas Mar., Bers.; vgl. iespurkstēties.]
Avots: ME II, 71
Avots: ME II, 71
mīkstulis
mîkstulis,
1) ein weicher Gegenstand:
pie kuoka spurkstiķis (Rätsel) RKr. VII, 932;
2) die Molluske
Freywald;
3) ein Weichling, Zärtling:
uz nerimstuošu darbību radītais cilvē̦ks nuonīkst līdz mīkstulim Kaln. Uozuolk. m. 54.
Avots: ME II, 643
1) ein weicher Gegenstand:
pie kuoka spurkstiķis (Rätsel) RKr. VII, 932;
2) die Molluske
Freywald;
3) ein Weichling, Zärtling:
uz nerimstuošu darbību radītais cilvē̦ks nuonīkst līdz mīkstulim Kaln. Uozuolk. m. 54.
Avots: ME II, 643
nošpurkstēt
spurkšēt
spur̃kšêt Karls., spurkšêt U., spurkšķêt U., -u, -ẽju,
1) spurkšķêt Wessen, auch spurkstêt, schwirren
U.: tauriņa spārns maigi spurkšķē̦dams kūlās pret gultas galvgali Upītis Sieviete 262. (ve̦lni) sabē̦guši tuornī, ka spurkšķējis vien LP. V, 134. linus grieza kuopā, ka spurkšķēja un urkšķēja Avuots II, 264. spuole spurkšķ tinuot dzijas Gr.-Jungfernhof. ratiņš grìežuoties spur̃kšķ Grünwald. pa . . . pirkstiem lapas spurk-stē̦damas juoņiem atšķiŗas MWM. v. J. 1897, S. 283;
2) stark prusten
L., U.: spurkšķē̦dams šņāca cietā miegā A. XX, 645;
3) stark hörbare Winde fahren lassen
U. Vgl. spurkt I und spurgt I, sowie purkšļķ)êt.
Avots: ME III, 1032, 1033
1) spurkšķêt Wessen, auch spurkstêt, schwirren
U.: tauriņa spārns maigi spurkšķē̦dams kūlās pret gultas galvgali Upītis Sieviete 262. (ve̦lni) sabē̦guši tuornī, ka spurkšķējis vien LP. V, 134. linus grieza kuopā, ka spurkšķēja un urkšķēja Avuots II, 264. spuole spurkšķ tinuot dzijas Gr.-Jungfernhof. ratiņš grìežuoties spur̃kšķ Grünwald. pa . . . pirkstiem lapas spurk-stē̦damas juoņiem atšķiŗas MWM. v. J. 1897, S. 283;
2) stark prusten
L., U.: spurkšķē̦dams šņāca cietā miegā A. XX, 645;
3) stark hörbare Winde fahren lassen
U. Vgl. spurkt I und spurgt I, sowie purkšļķ)êt.
Avots: ME III, 1032, 1033
spurkšis
spurkšis,
1) spur̃kšis Lems. n. FBR. IV, 96, spurkšķis, das Schwirren, Geschwirr:
izdzirdis laidārzā tādu kâ spurkšķi Etn. II, 88; LP. VII, 544;
2) Spottname für einen in kurzen, ausgewachsenen Kleidern steckenden Menschen
Seew. n. U.;
3) spur̂kšķis Bers., = spurksti%C4%B7is">spurkstiķis 2.
Avots: ME III, 1033
1) spur̃kšis Lems. n. FBR. IV, 96, spurkšķis, das Schwirren, Geschwirr:
izdzirdis laidārzā tādu kâ spurkšķi Etn. II, 88; LP. VII, 544;
2) Spottname für einen in kurzen, ausgewachsenen Kleidern steckenden Menschen
Seew. n. U.;
3) spur̂kšķis Bers., = spurksti%C4%B7is">spurkstiķis 2.
Avots: ME III, 1033