Paplašinātā meklēšana

stàds,

1): mums stâda ² pietrūka Frauenb.;

2): auch (mit â ² ) Frauenb., Grob., Strasden;

3): lini balejas uz stād[u] uzlikti Salis. ja lini ir mīksti izmirkuši, tad tie nav ilgi jātur uz stâda ² (uz re̦zgaļiem) Orellen. kad lins nav iztilājies uz stāda, tad ir iezīdējis lins Seyershof. nuoplūktus linus tīrumā saliek stàdiņuos ² , liekuot sē̦klas uz augšu Erlaa. liec nu labāk lielāku tuo stàdu ² ! mazs gāžas ebenda; ‡

5) das Pflanzen (?):
viņa stādīja sīpuolus; tie bija nuokavē̦ti stādam Sieva 7; ‡

6) "vairāk labības statiņu uz tīruma, kas saliktas zināmā kārtībā" Ramkau: statiņas saliek rindiņās, lai iznāk kantains s.

Avots: EH II, 572

stàds Wolm., Serbig., AP., Neuenb. u. a., stâds ² Karls., Ruj., Salis, Līn., Iw., stàds ² Kl., Prl., Nerft,

1) junge Pflanzen (zum Versetzen), Setzlinge (kollektiv)
Wid.;

2) die (einzelne) Pflanze
U., der Setzling; kāpuostu stāds Dunika, A. - Ottenhof, Salis. puķu stādi Salis;

3) linu stāds, auf dem Felde ausgebreiteter Flachs
A. - Ottenhof; viens mārks izstādītu linu ir stāds C. nuo (sc.; linu) stāda... daža laba desmita aizstaigā līdzi garnadžam Vīt. 26;

4) stàds ^2, ein Stoffstreifen, -stück (beim Nähen eines Kleidungsstückes)
Mar. n. RKr. XV, 137; jeder einzelne Streifen beim Flechten; cik stādiem brunčus tu šūsi? Mar. n. RKr. XV, 137. banti pīt nuo trim stādiem Mar. četru stādu bante ebenda.

Avots: ME III, 1050

‡ apcìest (li. apkę̃sti), überstehen Für. I (unter ciets). Refl. -tiês: auch in Seyershof: kad nuo Ģurģiem sēj stādu lecektē, tad vairs nav jāse̦dz stāds: tas tū˙liņ aug un apciešas.

Avots: EH I, 76

‡ apmudît Warkl.,

1) ersricken
(tr.), apslāpēt: stāds aiz gaisa trūkuma apmudīts;

2) = nùosluôdzît 1: a. linus mārkā. Refl. -tiês, = nùovadêtiês 1: alus apmudījies.

Avots: EH I, 103

aûglẽjs,

1) schnell wachsend (von Pflanzen, Tieren und Menschen):
auglējs stāds, sivē̦ns, bē̦rns A. X, 2; 66;

2) auglēja ir jēre, kas agri atne̦sas (Trik. n. PS.)].

Avots: ME I, 216

baiga,

1) die Angst, Furcht:
aizdze̦n visu baigu St. skatuot augstās debesis, prāti apstulbst svē̦tā baigā St. Gew. Plur.: par pazemes dieviem ieduomājuoties, zemkuopim viesās krūtīs baigas un ce̦ras Pūrs I, 111;

2) eine Vogelscheuche, etwas Verkommenes:
baiga - panīcis un nuovārdzis dzīvnieks vai stāds Etn. II, 129.

Avots: ME I, 250

čipslains "?": (anīss) ir stāds ar čipslainu saknīti Konv. ¹ 81; [vgl. čīpslains und cìpsla].

Avots: ME I, 414

‡ dvablis (?) A -Schwanb. "labi paaudzis kāpuostu u. t. t. stāds":

Avots: EH I, 351

gums,

1) Bolle, Knolle:
sakņu gumi jeb bumbuļi Konv. ¹ 136; 838; bumbulis jeb gums, Knolle Konv. ² 437. zirnim līdzīgs stāds ar lieliem gumiem pie saknes Edwahlen;

2) blätterlose Knospe:
bezlapu pumpuru sauc par gumu Konv. ² 3331. [Zu gumt.]

Kļūdu labojums:
jāizmet 2. nozīme (zu streichen die Bed.2).

Avots: ME I, 681

il˜ggadẽjs, il˜ggadîgs *, il˜ggadu, langjährig: bij nuokratīts tatāru ilggadējs jūgs A. XIII, 379. paziņuot savus ilggadējus nuovē̦ruojumus Vēr. I, 776. ilggadīgs stāds Konv. ² 2542. caur ilggadu uzcītīgu darbu A. XIII, I, 37.

Avots: ME I, 705

izriêzt,

1): staigā krūtis iz˙riêzis Lasd. u. a. n. FBR. IX, 147, Druw., Kaltenbr., Oknist, Pilda; vē̦de̦ru iz˙riêzis Auleja, PV.; ‡

2) emporspriessen lassen
Neuhausen: stāds izriezis piezari. auzas izriezušas asnus; ‡

3) "izgrìezt uz āru" Sessw:: i. kājas; "izgrìezt (cimdiem, zeķēm, maisam) iekšpusi uz ārü Geistershof, Sessw.

Avots: EH I, 477

izstiêdzêt, intr., ins Kraut schiessen: lang und dünn auswachsen, in grossen Ranken ausschiessen: izstiedzējusi labība, kas izaugusi tieva un gaŗa. kartupeļu asni izstiedzējuši pagrabā. puķe izstiedz pakrēslī C., Smilt. tie īsti pagraba asni, bāli un izstiedzējuši A. XI, 470. sīkie bērziņi bij izstiedzējuši A. XVIII, 134. skuoluotājam tik jāstiepjas gaŗumā un tievumā, juo maizes kurvis stāv augsti un pēc tā stiepjuoties un staipuoties izstiedzē un izžūst kâ stāds, kam nav derīgas zemes DL.

Avots: ME I, 806

kusls (li. kušlùs od. kùšlas "schwächlich"),

1) steif, ungeschickt
Stom.;

2) klein, schwächlich, zart
Naud.: mums ir līdzcietība ar visiem nespēcīgiem un kusliem radījumiem Vēr. II, 406. kuslie asni iz zemes lien Asp. kusls dīglis, stāds. lai nenuobrīnē̦tu kuslu bē̦rnu, it ipaši, kamē̦r nekrustīts, neplāta un nerāda svešiem JK. VI, 28. lai tā sieva, kur tā sieva, kur tās kuslās dvēselītes BW. 20870, 7. dzīve bija pārāk kusla, nevarīga Vēr. I, 1447. kur kuslās ilgas nu? Vēr. I, 824;

3) lebenig, jähzornig, ungeduldig
Lös.: nu viņš paliek kusls. In den Bed. 1 u. 2 nebst apr. acc. s. kuslaisin "schwächste (n)" [wohl zu le. kust "müde werden" und vielleicht slav. късьнъ "säumig, langsam", s. Bezzenberger BB. XII, 77 f., Berneker Wrtb. I, 672;] dagegen in der Bed. 3 wohl zu le. kustêt.

Avots: ME II, 328

[lumsti (mit nicht gedehntem um)"zirdzinājiem līdzīgs stāds māju tuvumā" Wesselshof.]

Avots: ME II, 512

mīksnẽjs [vielleicht aus mīkstnējs],

1) weich, feucht, saftig:
šuogad rudens ir mīksnējs Kaudz. M. ja dievs duos vien mīksnējus gadus, tad maizes pieaugs diezgan Kaudz. M. mīksnēja pļava [Druw.], Zalktis I, 57. [mīksnējs siens N. - Peb.]. mīksnējā, auglīgā apgabalā Kaudz. kas par mîksnējiem [Jürg.] un taukiem krūmiem! R. Kam. 168. mīksnēji kāpuosti Aps. [stāds ar mīksnējām lapām Morizberg]. cik kupls! un mīksnējs jaunais meža zaļums! Apsīšu Jē̦kabs V, 6;

2) weich (vom Gemüt), sentimental:
mīksnējuos brīžuos Vidzemnieks;

3) Subst. [eine feuchte, sumpfige Stelle]:
pa upmalas mīksnējiem A. XX, 647. dārzā mīksnējā XX, 651.

Avots: ME II, 642

mitrinât, tr., feucht machen, feuchten: stāds..., labi mitrināts, slacināts marta beigās jauki zied Konv. ¹ 346.

Avots: ME II, 639

nùonãkt (li. nuno`kti "reif werden"), intr.,

1) reif werden, gedeihen:
īstā laikā stādīts, ik˙katrs stāds nuonākst RA.;

2) herunterkommen:
mednis nuonācis zemē kâ ripulis A. XX, 146;

3) hinkommen, hingelangen:
viņš tur nuonāca vē̦lā vakarā;

4) geschehen, sich ereignen:
nez, kas vēl beidzuot nenuonāk Tals.; in dieser Bedeutung auch die reflexive Form nuonākties Kav.

Avots: ME II, 824

rasinât, tr., intr., tauen U., mit Tau bedecken; befeuchten; staubregnen U., Lis. n. FBR. I, 30: kad uzlika galviņā, (rasenīšu vainadziņš) rasināt rasināja BW. 5846. ik˙katrs ruožu krūms vai vientul[i]s stāds juo rūpīgi . . . rasināts Juris Brasa 89. lietiņš lija, rasināja BW. 26777, lietus līt nemācēja, rasināt rasināja VL. aus Edwahlen. kam tu liji, lietutiņ, kam rasiņu rasināji? BW. 8510. debess slīka rasināt smalku lietutiņu Vēr. II, 304. Subst. rasinātājs, feiner Regen Ar.

Avots: ME III, 478

sakņuôt U., saknuôt Manz. Lettus, St., Glück, sakņât Spr., auch refl. sakņuôtiês, saknuoties St., wurzeln, Wurzeln treiben: šis stāds... mūsu zemē nesakņuo Juris Brasa 32. saknuos Jē̦kabs Glück Jesaias 27, 6. tas (= mārrutks) visur mūsu dārzuos pats sakņuojas un aug Konv. ¹ 835. mana sirds stipri sakņuojas līdzšinējā dzimtenē A. v. J. 1900, S. 684.

Avots: ME II, 653

sakruopļuôt, sakruopuļuôt, sakruopļinât, tr., verkrüppeln, entstellen: kauli tiek sakruopļuoti Tuberk. 16. kas sevi kaut kādi sakruopļuo, nuo dienasta bē̦gdams Blaum. sakruopļuotās statujas JR. IV, 13. sakruopļuota cilvē̦ka līķis B. Vēstn. bifeļi sakruopļināja zvē̦ru tik stipri, ka tas turpat nuobeidzās D. mūsu rakstu tē̦vi sakruopļuojuši valuodas daiļumu MWM. VIII, 124. Refl. sakruopļuôtiês, sich verkrüppeln, verstümmeln: kuslais stāds sakruopļuojas Alm. Kaislību varā 116.

Avots: ME II, 657

šeikstêt,

1) in die Länge schiessen, auswachsen
(namentl. in der Zstz, mit iz-) Bers.;

2) = nīkt, zu nichte gehen: stāds šeĩkst Bauske. In der Bed. 1 wohl zu šeikste; in der Bed. 2 zu šei(k)sts?

Avots: ME IV, 14

slaũgans Nigr., (mit àu ²⁾ Alswig, schlaff, erschlafft: slaugans ir nuoguris un nuobē̦dājies cilvē̦ks; arī savītis stāds ir slaugans. Nebst šļaugans zu norw. slauk "schlaffer Mensch", ae. sléac, nd. slūk "schlaff", norw. sloka "faul sein" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 709).

Avots: ME III, 918

stādags,

1) stàdàigs ² Gr. - Buschh., Wessen, Dubena, Salwen, Selb., stādaugs Dubena, stāde̦gs, stādadzis, gew. der Plur., stādeijes U., Bielenstein Holzb. 177, stãdaiķi Alschw., stādaiņi Sehren, (vertikal stehende) Zaunspricker; brālītim vaŗa vārti, sudrabiņa stādadziņi (Var.; stādaidzini, stāde̦giem, stē̦dagiem, stādadžiem, stabiņiem) BW. 11742. pienāca pie sē̦tas..., stādaigus (zediņus) pašķirdama Valdis Stabur. B. 196. sniegs salauzis visus stādaigus Selb. verstu stabi kâ stādaigi gar acīm mirdzējuši Gads. 62. stādagu (Plutte 82, Niedr. Vidvuds 36) od. stādaigu (Gr. - Buschh.) od. stādaugu (Dubena) sē̦ta, der Sprickenzaun;

2) stādags Wid., (mit ã ) Matkutn, Plur. stādalgi Ober - Kurl., stādaigas Ober - Kurl., Infl., der Zaun
V., Staketenzaun V., Sprickenzaun (vgt. die Abbild. bei Bielenstein Holzb. 177); aiz zemes vaļniem un kuoka stādagiem Seifert Chrest. III, 2, 6. mūrus un vaļņus, mietu žuogus, stādagus Lautb. Marģeris 41. - Wie stāvdaigs zeigt, kann stādaigs an daigs angelehnt oder gar aus stāvdaigs entstanden sein. Sonst zu stāds, stadiņi.

Avots: ME III, 1049

stīgt, Praes. stidzu Lubn. od. stīgstu, Praet. (Memelshof) stīdzu od. (Bauske, Wandsen, Ruj.) stīgu, intr., spriessen, ausschiessen; sich ranken: stādi... stîgst ² garumā vien Dond. n. FBR. VI, 67, Bauske, Wandsen, Ruj., Widdrisch, (mit î) Lubn., Saikava, Gr. - Buschhof. stāds, nuo... sē̦klas stīdzis A. v. J. 1900, S. 402. spuožai saulei pretī stīgt Duomas II, 94. manas duomas... uz augšu stîdz ² Janš. Dzimtene IV, 130. Refl. -tiês, sich schlängeln: braslis tur pat līdzās pa cietu granti stīdzas Atvari un brasli 3. Zu stîga.

Avots: ME IV, 1075

tērcaîns, mit tḕrces versehen: tērcainās vietās auguošs stāds Morizberg.

Avots: ME IV, 172