Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stīvēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stīvēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

aizstīvēt

àizstĩvêt, mühsam hin-, wegbekommen, -schleppen: šai tai (=šâ tâ) aizstīvēja tuo zirgu līdz mežam Pas. VI, 365. a. smagu maisu uz klēti. Refl. -tiês, mühsam einander hinziehen: cīnuoties viņi aizslīvējās līdz grāvim.

Avots: EH I, 53


apstīvēt

apstĩvêt sev apkaklīti (apkārt), sich mit Mühe und Not einen Kragen umlegen.

Avots: EH I, 117


atstīvēt

atstĩvêt, mit Mühe herziehen, -schleppen.

Avots: EH I, 172


iestīvēt

ìestĩvêt, tr., mit Mühe herein -, hineinschleppen: viņš iestīvēja pa durvīm kādu pusmūža sievieti.

Avots: ME II, 73


izstīvēt

izstĩvêt,

2): spaini nuo akas izstīvējis Pas. IX, 82.

Avots: EH I, 483


izstīvēt

izstĩvêt, tr.,

1) aussteifen, ausspannen:
vēršādu MWM. VIII, 461;

2) mit Mühe herausziehen, in die Höhe ziehn:
korķi. Refl. - tiês,

1) sich gehörig steifen, sich gewaltig sträuben:
izstīvējās, izstīvējās, bet beigās taču piekāpās;

[2) sich gewaltsam losmachen
U.].

Avots: ME I, 806


nostīvēt

nùostĩvêt: mit Mühe und Anstrengung verrichten Vank.; "ar varu nuogāzt`: Juri nuostīvē[ju]ši zemē Pas. XIII, 395. Refl. -tiês: sich vergeblich überanstrengen Vank.

Avots: EH II, 91


nostīvēt

nùostīvêt, vergeblich, erfolglos ziehen, recken, schleppen Spr.; [mühsam herunterschaffen: n. maisu Lis.] Refl. -tiês, sich überreissen, überanstrengen, abquälen Spr.

Avots: ME II, 860


pārstīvēt

pãrstĩvêt,

2): mit Mühe (hin)überziehen:
(kre̦klu) par galvu pārstīvēju Tdz. 48074, 1.

Avots: EH XIII, 212


pārstīvēt

pãrstĩvêt,

1) intr., zu steif werden:
bē̦rais bij pārstīvējis Stari II, 284;

[2) (etwas Schweres) hinüberschleppen.
Refl. -tiês, (etwas Schweres) ziehend sich überanstrengen].

Avots: ME III, 179


pastīvēties

pastĩvêtiês, sich ein wenig steifen: sulainis gribēja ar vinu pastīvēties B. Vēstn.

Avots: ME III, 108


sastīvēt

sastīvêt, ‡

2) steif werden, erstarren:
atruon savu vīru sastīvējušu Pas. XII, 497 (aus Dricēni). meitiņa ... sastīvējuse nuo saltuma V, 450 (aus Warkl.). putra sastīvē Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 451


sastīvēt

sastīvêt, mühsam zusammenschleppen Spr.

Avots: ME III, 748


stīvēt

stĩvêt,

2): s. (mit ì 2 ) zābaku kājā Warkl.; ‡

3) steif werden
(mit ì 2 ) Zvirgzdine: ruokas sāk s. Refl. -tiês,

1): auch Saikava; s. (mit ì 2 ) ap sìenu Auleja.

Avots: EH II, 582


stīvēt

stĩvêt, -ẽju,

1) steifen
L., U.;

2) scharf anziehen, spannen
U., (mit Mühe, schwer) ziehen: stīvējuši tikai tukšu tesmeni Etn. II, 88; LP. VII, 558. zeķi... kājā stīvē̦dams A. v. J. 1897, S. 456. Refl. -tiês,

1) (beim Heben od. Schleppen von etw. Schwerem) sich stemmend abmühen, abquälen, an etw. Schwerem herumzerren:
abi stīvējušies, kuo māk, bet tuomē̦r nevarējuši spieķa nuo ceļa nuovākt Etn. III, 47. Mačs stīvējās svārkus izgriezdams Libek Pūķis 10;

2) sich sträuben, entgegenstemmen
(namentl. pretī stīvēties) U., hartnäckig (auf etwas) beharren, bestehn U., Mag. XIII, 2, 56; sich zu etwas drängen Mag. XIII, 2, 56; streiten, sich zanken: žīdiņš stīvejās un tiepās Dīcm. pas. v. 1, 35. ve̦cais... ilgi stīvējās, beigās tuomē̦r padevās Pasaules lāp. 206. māte gan stīvējusies pretim, lai dē̦ls tâ nedaruot LP. VI, 350. uotrs stīvējies:"man piede̦r meži, man arī vērsis..." V, 86. vedēji ar panāksniekiem stīvējas RKr. XVI, 135. tē̦vs ar māti, trešs tautietis klētiņā stīvējās (Var.: strīdējās): tē̦vs deva, māte liedza, tautiet[i]s lūdza raudādams BW. 15067, 6 var. Aus mnd. stiven "steifmachen".

Avots: ME IV, 1076, 1077


Šķirkļa skaidrojumā (5)

čiknīties

[čiknīties C., = stīvēties, sich steifen]: par lielu čiknīšanuos dabūjusi viņam iegrūst brandvīnu.

Avots: ME I, 412


pikāt

I pikât: tas nu gan pikā ("ar truoksni kŗauj pikām iekšā", und zwar möglichst dicht) biezputru vē̦de̦rā Grünw. ‡ Refl. -tiês "gausi kuo darīt" Saikava; "stīvēties, darīt kuo ar lielām grūtībām Warkl.: pie viena akmiņa visu dienu pikājās. Dürfte wenigstens in einigen Bedd. auf r. пихать schieben, stossen" beruhen; zur Bed. vgl. auch izpikât.

Avots: EH XIII, 231


stīrēt

stīrêt Peb. n. U., = sierêt, auf und nieder gehen, spazieren. stĩrêtiês Schrunden, (beim Heben od. Schleppen von etwas Schwerem) sich entgegenstemmend abmühen (= stīvēties). Zu stīmêt?

Avots: ME IV, 1076


stručīt

stručît, -īju Seyershof "dažādi pamācīt, gan uz labu, gan uz ļaunu": viņi mani stručī visu dienu, kâ jārauj lini. Refl. -tiês Seyershof "stīvēties ap smagu priekšme̦tu, kuo nevar pacelt".

Avots: EH II, 589


uzstīlēt

uzstīlêt Odsen (mit ì 2 ), Sakstagals, = uzstilpēt: u. (uzstīvēt, ar muokām uzmaukt) mazas kurpes kājās.

Avots: ME IV, 385