Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'staņģis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'staņģis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

staņģis

I staņģis, die Stange, welche Holzfaden voneinander trennt Sauken n. U.

Avots: ME III, 1044


staņģis

II staņģis,

1): ein rundes Holzgefäss
(mit àņ 2 ) Oknist; ein aus einem Baumstück gehöhltes Gefäss (mit àņ 2 ) Līvāni.

Avots: EH II, 570


staņģis

II staņģis,

1) stàņģis 2 Saikava, Selsau, Warkh., auch staņģelis U., ein kleiner Zuber, elne Halbtonne Lems.
n. U., ein hölzernes zuberartiges Gefäss Bers., Lub., ein aus einem runden Baumstück gehöhltes zylindriches Gefäss (auch staņģelis) Bielenstein Holzb.337, Druw., ein solches Honigbehältnis Bielenstein 1. c. 338, ein hölzernes Salzbehältnis Bielenstein l. c. 284 (mit Abbild.), Stockm. n. Etn. I, I37;

2) ein kleines Tier mit grossem Bauch
Stockm. n. Etn. I, 137;

3) in Schimpfwörtern; vīra staņģis BW. 9397, 2 var. kuram vārdu nezinām, be̦ku staņģi lamājam 20833 var. Umbildung von stanga III.

Avots: ME III, 1044

Šķirkļa skaidrojumā (8)

staļģis

II staļģis Asūne "piena spainītis"; vgl. staņģis II 1.

Avots: EH II, 570


standzītis

‡ *standzītis (od. *standzīte? mit zu lesen?), Demin. zu staņģis II 1: ap standzīti līguojuot BW. 25172 (aus Lubn.).

Avots: EH II, 570


staņģe

staņģe, staņ̃ģelīte Arrasch, Widdrich, = staņģis II, l; pie durvīm stāvēja divas staņģes, vai nu ve̦cas brandaviņa, alus vai petrolejas mucas Jauns. Baltā gr. I, 22. sviesta staņģelītes MWM. VIII, 789.

Avots: ME III, 1044



staņģulis

staņģulis Allend., Salisb. n. U., ein kleiner Zuber, eine Halbtonne. Zu staņģis II.

Avots: ME III, 1044


staudžītis

staudžītis (?) "ein grösserer, tieferer Spann" Lubn.; wohl mit ostle. aus ģ; vgl. staņģis und stauķis.

Avots: ME III, 1049


stuņģis

stuņģis Memelshof, = staņģis II, 1: Pētera māte sakrāja stuņģi sviesta Seibolt MWM. VIII, 244.

Avots: ME III, 1107


vērpele

I vẽrpele Līn.,

1) vẽrpele Bl., C., auch vērpelis, Demin. vērpeliņa, eine Vierteltonne
L., U.; eine 25 Liter fassende Tonne (mit ẽr ) Dunika; eine Tonne von geringer Grösse Bielenstein Holzb. 328, Lasd., Rutzau, (mit ẽr ) Dond., Līn., Nigr., Stenden, (mit ḕr 2 ) Kalnemois, Lis., Stomersee, Sessw., (vẽrpelis) Bixten, (ver̃pele) MSil.; ein Fass (mit ẽr ) Frauenb.; ein tonnenähnliches hölzernes Gefäss, darin man Grütze aufs Feld mitnimmt (mit ẽr ) Iw.; ein hölzernes Geschirr (namentl. für Butter), das ein Viertel genannt wird U.; ein Butterspann Bielenstein Holzb. 328; "kubuliņš" (mit ḕr 2 ) Saikava; ein nicht grosser, länglicher Zuber (vērpels) Spr.; ein rundes Holzgefäss (mit ẽr ) Wolmarshof, Jürg. (grösser als ein Eimer), (auch vērpelis) Vīt. (grösser als ein staņģis, kleiner als ein tuoveris, ohne Deckel), (vẽrpele) ein aus einem Baumklotz ausgehöhltes Gefäss mit eingefügtem Boden: es ielaistu saldu alu vienu mazu vērpelīti. VL. aus Rönnen Latv. Saule 1927, S. 621. brūvē ... alu divas mazas vērpeliņas BW. 9423, 1. vērpelei (Var.: vērpelim, mucai) spundu spert 19527. putriņas vērpelīte 2167. verpelī palicis maz ūdens Saikava. pušpūra prievitu, vērpele gradze̦nu BW. 3000. dziesmu vērpelīte 916, 1;

2) ein Bündel, das man auf der Schulter trägt Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617;

3) verächtl. Bezeichnung für ein Mädchen:
visas ciemu vērpelītes aiziet . . . tautiņās BW. 18277. nesauc meitu vērpelīti! 10568; ein 3-6 Jahre altes, ziemlich dickes Mädchen Nigr. (mit ẽr); (puņķu Stenden, U.) vērpele, der Rotzlöffel, die Rotznase V.; salašņu vērpele Sessw., eine Klatschbase. Nebst li. vérpelė (bei Būga KSn. I, 10, Lit. Mitt. II, 243 und III, 112, Jušk. 656 unter iš-ũžti, Jušk. SvR. 74 u. a.) wenigstens in den Bedd. 1 und 3 aus dem Germanischen (vgl. schwed. värpill "kleines Tönnchen").

Avots: ME IV, 563, 564